Paplašinātā meklēšana
Meklējam mocīties.
Atrasts vārdos (11):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (101):
- lauzt kaulus darīt darbu, kas prasa lielu fizisku piepūli, mocīties.
- noplēsties Daudz strādājot, nomocīties, nopūlēties.
- nokāpelēties Daudzkārt kāpjot augšā un lejā nomocīties.
- nomocīties Ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam); arī nopūlēties.
- samuities Ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties.
- samurīties Ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties.
- nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties (ar sāpēm, slimību, nogurumu u. tml.).
- nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
- samocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīties; ilgāku laiku mocīties (līdz noteiktam brīdim).
- izķīpāties Ilgāku laiku, daudz darīt (ko) grūtu, darbietilpīgu; izpūlēties, izmocīties.
- nogrābties Ilgāku laiku, daudz grābjot (sienu), nopūlēties, nomocīties.
- izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
- atsamočīties Ilgāku laiku, daudz mocīties.
- sapļauties Ilgāku laiku, daudz pļaujot, stipri piepūlēties, samocīties, saslimt.
- sanesties Ilgāku laiku, vairākkārt nesot (ko smagu), stipri piepūlēties, samocīties, saslimt.
- izmūdīties Izmocīties (2).
- izamučīties Izmocīties.
- mūžīties Izstiepties, ilgi ilgt, nespēt tikt uz priekšu, mocīties.
- nokārsties Kāršot nomocīties.
- nogūstīties Ķert, kampt, nomocīties.
- nokauties Ļoti nomocīties, cenšoties pārvarēt (nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- nosadrelēties Ļoti nostrādāties; nomocīties strādājot.
- murīties Mocīties, nomocīties.
- pamocīties Neilgu laiku, mazliet mocīties.
- nostīvēties Nesot, velkot (ko smagu), nopūlēties, nomocīties.
- izkauties Nomocīties (ar smagu darbu).
- izliet sviedrus nomocīties (parasti darbā).
- nomužināties Nomocīties (rotaļīgā nozīmā).
- izknīdzgāties Nomocīties ar nenozīmīgu, bet nepieciešamu, laikietilpīgu darbu.
- noslemēt Nomocīties ar smagu un netīru darbu.
- saplaukāt nomocīties attīrot plaukas no linu šķiedrām.
- izklimsties Nomocīties skraidot apkārt, klaiņojot.
- izmurīties Nomocīties, ar grūtībām izkļūt.
- izkratīt dvēseli pa muti nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.
- izkļēroties Nomocīties, izklaiņoties.
- izmušīties Nomocīties, izmocīties.
- nosakamāties Nomocīties, ļoti nopūlēties.
- noīgt Nomocīties, nogurt, pavadīt laiku bez miega.
- nobeigties Nomocīties, nogurt.
- nomočkāties Nomocīties, nopūlēties (darbojoties ar ko slapju, dubļainu).
- izeņģēties Nomocīties, nopūlēties.
- iznāvīties Nomocīties, nopūlēties.
- nožurdzīties Nomocīties, nopūlēties.
- nožurgāties Nomocīties, nopūlēties.
- murāties Nomocīties, strādāt karstā laikā.
- mūčāties Nomocīties, strādāt.
- kancināties Nomocīties, taupīgi apieties.
- nosamočities Nomocīties; nopūlēties.
- aizbeigties Nomocīties.
- izmuities Nomocīties.
- mūčīties Nomocīties.
- nokamoties Nomocīties.
- nokarpīties Nomocīties.
- nokārpīties Nomocīties.
- noķipāties Nomocīties.
- nolietāties Nomocīties.
- nomudzīties Nomocīties.
- nomurināties Nomocīties.
- nomurīties Nomocīties.
- nomurkšīties Nomocīties.
- piemocīties Nomocīties.
- mūdīties Noņemties; mocīties; pūlēties.
- nolauzties Nopūlēties, nomocīties (daudz, smagi strādājot).
- nomīcīties Nopūlēties, nomocīties, ejot, brienot pa dubļiem, dubļainu, dūksnainu vietu.
- korpēties Nopūlēties, nomocīties.
- nomuit Nopūlēties, nomocīties.
- nomuities Nopūlēties, nomocīties.
- nopurgāties Nopūlēties, nomocīties.
- urpēties Nopūlēties, nomocīties.
- nosipināt Noslāpt un nomocīties.
- noplosīties Nostrādāties, nopūlēties, nomocīties.
- nopisties Nostrādāties; nomocīties.
- beigties Parasti savienojumā ar "nost": ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku).
- kārties (vai) nost pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt.
- nāvīties Pārmērīgi pūlēties, mocīties.
- pārmuities Pārmocīties.
- pārsamočīties Pārmocīties.
- dasaplēsties Pārpūlēties, nomocīties (ar ko); pūloties kļūt nespēcīgam, slimīgam.
- pārvilkties Pārpūlēties, pārmocīties, velkot ko ļoti smagu.
- piegaloties Pietiekami nomocīties.
- pīkt pīkstot, dīcot mocīties
- izpīkt Pīkstot, dīcot nomocīties.
- piegalēties Pilnīgi nomocīties.
- piegalināties Pilnīgi nomocīties.
- nodrēksties Plosoties vai nedarbus darot nomocīties.
- uimēties Pūlēties, mocīties.
- ākstīties Rīstīties, mocīties ar nelabumu.
- žākstīties Rīstīties, mocīties ar nelabumu.
- gumzdīt Salieks, saspiest, spaidīt, burzīt; lauzt, lauzīties, pūlēties, mocīt, mocīties.
- samokāties samocīties (1).
- sasakamāties Samocīties.
- sasamočīties Samocīties.
- ērcēties Skumt, bēdāties, mocīties.
- nodrellēties Smagi strādājot (vergojot) nomocīties un notašķīties.
- samocīties Stipri, arī ilgāku laiku mocīties, pūlēties; stipri, arī ilgāku, laiku mocīties, pūlēties tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- izplēsties Strādājot nomocīties, nopūlēties.
- paplēsties Strādājot pamocīties, papūlēties.
- plēsties Strādāt, darboties ar lielu piepūli; ļoti pūlēties, mocīties kādā darbā, darbībā.
- ķepelēties Veltīgi nomocīties.
- izgalēties Veltīgi nopūlēties, nomocīties.
- novergoties Vergojot nomocīties.
mocīties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV