Paplašinātā meklēšana
Meklējam mārc..
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (75):
- trotiņš 1/4 mārciņas.
- libra Agrāk itāliešu svara vienība, mārciņa, kas līdzinājās vienai simtdaļai centnera.
- longtonna Amerikāņu apzīmējums angļu tonnai, kas satur 20 "Hunderweight" pa 112 mārciņām katrā, jeb 1016 kg.
- troā-svars Anglijā dārgmetālu, dārgakmeņu un medikamentu svars, 1 troā-mārciņa ir vienāda ar 373,242 g.
- hundredweight Angļu svara mērvienība 100 mārciņas jeb 50,8023824 kg; centweight.
- centweight Angļu tirdzniecības svara mērs, 100 mārciņas jeb 50,802 kg.
- soverins Angļu zelta monēta, līdzīga vienai mārciņai; sovrins.
- gludstobru bises kalibrs apaļu ložu skaits, ko atlej no vienas mārciņas (453,6 g) svina ar diametru, kas vienāds ar stobra kanāla diametru - 16 lodes 16 kalibram, bet 12 lodes - divpadsmitajam.
- BThU Britu siltuma vienība (angļu "British Thermal Unit") - siltuma daudzums, kas nepieciešams 1 angļu mārciņas ūdens sasildīšanai par 1 grādu Fārenheita tad, kad ūdens ir visblīvākais.
- cwt Centweight, 100 mārciņas, jeb 50,802 kg.
- SSP Dienvidsudānas mārciņa; Dienvidsudānas Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs.
- JEP Džērsijas mārciņa; Džērsijas Teritoriālās Vienības valūtas kods, sīknauda - penss.
- EGP Ēģiptes mārciņa; Ēģiptes Arābu Republikas valūtas kods, sīknauda – piastrs.
- Elkupe Elkšķene - Ventas pietekas Kamārces labā satekupe.
- Elkšķupe Elkšķene, Kamārces labā satekupe.
- Linmērcis Ezers Dobeles novada Naudītes pagastā, platība - <1 ha; Linmārcis.
- FKP Folklenda Salu mārciņa; Folklenda (Malvinu) Salu valūtas kods, sīknauda - jaunais penss.
- sou Franču nauda, senāk divdesmitā mārciņas (livres) daļa, vēlāk piecsantīmu gabals (divdesmitā franka daļa).
- GGP Gērnsijas mārciņa; Gērnsijas Teritoriālā Vienība valūtas kods, sīknauda - penss.
- GIP Gibraltāra mārciņa; Gibraltāra valūtas kods, sīknauda - penss.
- Brida Kamārce - Ventas labā krasta pieteka Ventspils novadā.
- Kamačupe Kamārce, Ventas pieteka.
- Kamagula Kamārce, Ventas pieteka.
- Kamarce Kamārce, Ventas pieteka.
- berkovecs Krievu birkavs = 10 pudu = 400 mārciņu = 163,8 kg, Latvijas teritorijā ieviests 1845. g. un lietots līdz 20. gs. sākumam, kad ieviesta metriskā mēru sistēma.
- LBP Libānas mārciņa; Libānas Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs, izņemts no apgrozības.
- mazā grivenka līdzinājās pusmārciņai.
- lielā grivenka līdzinājās vēlākajai mārciņai (409,5 g).
- paunds Lielbritānijas sterliņu mārciņa.
- paunts Lielbritānijas sterliņu mārciņa.
- Linamērka ezers Linu mārcis, ezers Rendas pagastā.
- Linmaiku ezers Linu mārcis, ezers Rendas pagastā.
- Linmārku ezers Linu mārcis, ezers Rendas pagastā.
- pods Masas mērvienība (1/20 birkava, 20 mārciņas).
- grans masas mērvienība (gr) angļu mēru sistēmā (1/480 vai 1/437,5 unces = 1/7000 mārciņas); 1 gr = 64,79891 mg.
- bose Masas mērvienība \~45 mārciņas (~19 kg), lietoja 16. gs. Lejaskurzemē medus daudzuma noteikšanai; boze.
- puds Masas, svara mērvienība - 40 mārciņas - aptuveni 16,38 kilogrami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- silikva Mazākā senās Romas svara vienība, vienāda ar 1/6 skripula jeb 1/1728 mārciņas jeb 0,19 g; kā sudraba monēta vienāda ar 1/24 solida kalta no 323. g. līdz 6. gs.
- IMP Menas Salas mārciņa; Menas Salas valūtas kods, sīknauda - penss.
- penijs naudas vienība Lielbritānijā - 1/100 sterliņu mārciņas (līdz 1971. g. - 1/240 sterliņu mārciņas); attiecīgā naudas zīme, monēta (daudzskaitlī - pensi).
- pensi naudas vienība Lielbritānijā - 1/100 sterliņu mārciņas (līdz 1971. g. - 1/240 sterliņu mārciņas); attiecīgā naudas zīme, monēta (vienskaitlī - penijs).
- melmārciņš Nepareiza mārciņa (viltots atsvars).
- fiendele Piendele - svara vienība, 1/4 daļa no mārciņas.
- pusmārciņa Puse mārciņas.
- luidors Sena zelta monēta (Francijā 1640.-1795.) 24 mārciņu vērtībā (24 livres).
- gros Senāk franču svara mērs 1/8 unces jeb 1/128 mārciņas, kas vienāds ar 3,8243 g.
- ass Sīka seno romiešu monēta un svara vienība, kas sākotnēji bija vienāda ar romiešu svara mārciņu (327,45 g).
- SYP Sīrijas mārciņa; Sīrijas Arābu Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs.
- sterliņģis Sterliņš - Anglijas naudas pamatvienība (parasti lietojama kopā ar vārdu mārciņa).
- stērlinģis Sterliņš - Anglijas naudas pamatvienība (parasti lietojama kopā ar vārdu mārciņa).
- sterlings Sterliņš - Anglijas naudas pamatvienība (parasti lietojama kopā ar vārdu mārciņa).
- sterliņš sterliņu mārciņa - Lielbritānijas naudas pamatvienība.
- GBP Sterliņu mārciņa; Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valūtas kods, sīknauda - penss.
- angļu mārciņa sterliņu mārciņa.
- SDG Sudānas mārciņa; Sudānas Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs.
- sterliņš sudraba monēta viduslaikos Anglijā, angļu dinārs jeb penijs (240 sterliņi veidoja 1 sterliņu mārciņu).
- SHP Sv. Helēnas Salas mārciņa; Svētās Helēnas, Debesbraukšanas un Tristana da Kuņas Salas valūtas kods, sīknauda - penss.
- centāls Svara mērvienība angļu mērvienību sistēmā, vienāda ar 100 mārciņām - 45,3592 kg.
- aktele Svara vienība, 1/8 daļa no mārciņas.
- zolotņiks Svara vienība, deviņdesmit sestā daļa mārciņas, 4,266 g, senāk lietota arī Latvijas teritorijā, krievu mēru un svaru sistēmā.
- piendele Svara vienība, kas atbilda 1/4 mārciņas.
- Tērnera balva šī gleznotāja vārdā nosauktā balva (20000 sterliņu mārciņas), kuru kopš 1984. g. Teita galerija ik gadu piešķir māksliniekam, kura devums britu mākslā, pēc žūrijas domām, pēdējā gada laikā ir bijis visnozīmīgākais un interesantākais.
- podenīca tāda, kas ir mārciņu smaga.
- piecmārciņu Tāds (trauks), kurā ietilpst piecas mārciņas (kādas vielas).
- piecmārcīnu Tāds (trauks), kurā ietilpst piecas mārciņas (kādas vielas).
- Rīgas birkavs tika lietots līdz 1845. g. = 20 podu = 400 mārciņu = 167,25 kg.
- SDR grozs valūtu grupa, kurām bija (1993.-2004. g.) piesaistīts Latvijas lats; to veido: ASV dolārs (45%), eiro (29%), Lielbritānijas sterliņu mārciņa (11%) un Japānas jena (15%).
- Dokupe Ventas labā krasta pietekas Kamārces paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Skalde Ventas pietekas Kamārces kreisā satekupe Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 6 km; Zambe.
- Elkšķene Ventas pietekas Kamārces labā satekupe Ventspils novadā, garums - 14 km, kritums - 14,9 m; Elkšķupe; Elkupe.
- Packules lunka Ventas vecgultnes posms Ventspilī gar Bridas salu, pa kuru plūst Kamārces ūdeņi.
- akmens vēsturiska masas mērvienība, ko lietoja 13.-18. gs. Latvijā, Lietuvā, Polijā, Prūsijā, sverot linus, kaņepājus u. c. preces, masa dažādās zemēs bija atšķirīga (10-40 mārciņu).
- bezmēns Vēsturiska masas vienība Krievijā 16.-17. gs., lietoja gk. vaska tirdzniecībā ar Krieviju; = 2,5 lielās grivnas jeb mārciņas.
- parms Vidzemē 17. gs. 4 vezumi siena, skaitot vezumā 30 grīztes pa 1 podam (20 mārciņām) katru.
- sovrins Zelta monēta sterliņu mārciņas vērtībā (Anglijā).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa mārc..