Paplašinātā meklēšana

Meklējam māni.

Atrasts vārdos (186):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (603):

žudecs Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Rumānijā
municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs)
Sparmania africana Āfrikas sparmānija
alkohola mānija akūta mānija, kuras cēlonis ir alkohola lietošana
Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos
Ēlešda Alešda, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā (_Élesd_)
Adamklisi apdzīvota vieta (_Adamclisi_) Rumānijā, Konstancas žudecā
Albešti apdzīvota vieta Rumānijā, Botošani žudeca dienvidaustrumu daļā
Sfintugeorge apdzīvota vieta Rumānijas austrumos, Melnās jūras piekrastē, Tulčas žudecā, 800 iedzīvotāju (2011. g.)
monomaniaks ar monomāniju sirgstošs cilvēks
monomāns ar monomāniju sirgstošs cilvēks
Erdēda Arduda - pilsēta Rumānijā
Dienvidaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Tasmāniju un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, vidējais dziļums — \~5000 m, lielākais — 5853 m, gultnē bieza mālainu dūņu kārta
Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa)
Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti
Donavas delta atrodas Rumānijas austrumos, platība 4423 kvadrātkilometri, no tiem 3100 kvadrātkilometri sauszemes, kura periodiski applūst, Donava dalā 3 galvenajos atzaros (Kilija, Sulina un Sfintugeorge)
Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi
Timokas Krajina atrodas Serbijas austrumos pie Rumānijas un Bulgārijas robežas, Donavas un Timokas ielokā
Lejasdonavas līdzenums atrodas starp Dienvidkarpatiem un Stara Planinas kalniem Rumānijā un Bulgārijā garums — \~600 km, platums — 40-120 km, augstums ziemeļrietumos — 150-200 m, Donavas lejtecē 10-50 m vjl.
Bihori Augstākā Apusenu kalnu daļa Rumānijas rietumos ("Munti Bihorului"), augstākā virsotne - Kukurbeta - 1848 m vjl.
Pjetrosa kalns augstākā virsotne (2305 m) Austrumkarpatos, Rodnas kalnos, Rumānijas ziemeļos
Kukurbeta Augstākā virsotne Bihori kalnos Karpatu kalnu sistēmā Rumānijas rietumos - 1848 m vjl.
Moldovjans Augstākā virsotne Dienvidkarpatos (Fegeraša masīvā) un visā Rumānijā, augstums - 2543 m, nogāzēs skujkoju meži un augstkalnu pļavas
Peljagas kalns augstākā virsotne Retezata masīvā Rumānijas dienvidrietumos, augstums - 2509 m
enteomānija Augstākās sūtības mānija, reliģisks ārprāts
plutomānija Bagātības mānija
maniofobija Bailes saslimt ar māniju
Felšēbāņa Bajasprije - pilsēta Rumānijā
Herkulane Balneoloģisks kūrorts un sanatorija Rumānijas dienvidrietumos ("Baile-Herculane"), Černas ielejā (uz ziemeļiem no Dzelzs Vārtiem), 17 karstie minerālūdeņu avoti (7 radioaktīvie)
Kromoni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukuma variants
Kromuoni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukums latgaliski
Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru
diafānija Caurspīdīgs attēls uz stikla, to iegūst ar dekalkomānijas palīdzību
grafomāns cilvēks, kam piemīt grafomānija
maniaks cilvēks, kam piemīt mānija (2)
biblioklasts cilvēks, kas kolekcionēšanas mānijas dēļ no grāmatām izrauj kaut kādas noteiktas lapas
stokers cilvēks, kas sirgst ar izsekošanas māniju
kleptomāns cilvēks, kas slimo ar kleptomāniju
maniaks cilvēks, kas slimo ar māniju (1)
šopholiķis cilvēks, kuru pārņēmusi iepirkšanas mānija
romāniškieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Romānišķi" iedzīvotāji
tarantisms Dejošanas mānija, kas rodoties no tarantula kodiena
Fegeraša masīvs Dienvidkarpatu augstākā (ziemeļu) daļa Rumānijā ("Muntii Făgărasului"), garums — \~35 km, kristālisku slānekļu masīvs ar torņveida virsotnēm, augstākā virsotne — 2543 m (Moldovjans)
diloģija Divi, saturā savstarpēji saistīti, daiļdarbi (parasti romāni, lugas)
Kilija Donavas deltas ziemeļu atzars, garums - 103 km, Rumānijas un Ukrainas robežupe visā garumā
Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā (Argeș), garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES
Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā
Sireta Donavas kreisā krasta pieteka Ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta
Kiļija Donavas ziemeļu atzars tās deltā, garākā posmā Ukrainas un Rumānijas robežupe, kreisajā krastā tāda paša nosaukuma pilsēta un osta
Turnuseverina Drobeta-Turnuseverina - pilsētas Rumānijā senāks nosaukums
Eforija Eforije - pilsēta Rumānijā
Karmensilva Eforije, pilsēta Rumānijā, tās senāks nosaukums
Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija
Reitox Eiropas Narkotiku un narkomānijas informācijas tīkls
EMCDDA Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction")
Razims ezers Rumānijā ("Lacul Razim"), limāns Melnās jūras piekrastē, Donavas deltas dienvidos, platība - 394 kvadrātkilometri, dziļums 2-2,5 m, daudz zivju
kavals flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, izplatīts Bulgārijā, Rumānijā, bijušās Dienvidslāvijas valstīs
Ģerģosentmikloša Georgeni - pilsēta Rumānijā
ģermānijs Germānijs
vācisms Ģermānisms
ģermānists Ģermānistikas speciālists
Hadžibeja Hadžibejas limāns - viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas apgabalā
Bānfihuņada Hujedina – pilsēta Rumānijā
humānists Humānisma piekritējs; cilvēks, kura rīcībā izpaužas humānisms
šopingisms Iepirkšanās mānija
šopholisms Iepirkšanās mānija, iepirkšanās atkarība
ķenguru dzimta ietilpst somaiņu kārtā, dažāda lieluma somaiņi (ķermeņa garums - no 24 cm līdz 1,6 m, masa - 1,4-90 kg). Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā, Bismarka arhipelāgā; 19 ģintis (nozīmīgākās - dižķenguri un valabijas), 47 sugas
Kālidāsa Indiešu dzejnieks un dramaturgs (ap 5. gs.), rakstījis sanskritā; daiļradei raksturīgs humānisms, cilvēcība un apkārtējās pasaules vienotības apziņa; drāma "Pēc uzpirksteņa pazītā Šakuntala" (latv. 1920)
ehidna īspurna skudrezis ("Tachyglossus aculeatus"), dzīvo Austrālijā, Tasmānijā un Jaungvinejā, oldējējs zīdītājs, \~45 cm garš apaļīgs ķermenis, kas klāts ar vilnu un adatām
Radnota Jernuta, pilsēta Rumānijā
Basa šaurums jūras šaurums starp Austrāliju un Tasmāniju, savieno Tasmana jūru ar Indijas okeānu, garums — 490 km, platums — 213-287 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 51 m
Negojs kalns Dienvidkarpatos, Fegeraša masīvā, Rumānijā, augstums - 2535 m
Retezata masīvs kalnu masīvs Dienvidkarpatos ("Muntii Retezatului"), Rumānijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Peljagas kalns (2509 m), gk. granīti, platoveida virsa
Bučegi Kalnu masīvs Dienvidkarpatu austrumos, Rumānijā, augstākā virsotne - Omu - 2507 m
Benica-Merišors kalnu pāreja Dienvidkarpatos, Rumānijā, Hunedoaras žudecā, augstums - 759 m
Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m
Naģkāroja Kareja, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā
Dienvidkarpati Karpatu dienvidu daļa Rumānijā ("Carpatii Meridional"), no Predjalas pārkāpes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~300 km, augstums - līdz 2543 m
Traskeva kalni Karpatu kalnu sistēmas Apusenu (Rietumrumānijas kalnu) daļas masīvs, augstums - līdz 1370 m
Metaliči Karpatu kalnu sistēmas Apusenu (Rietumrumānijas kalnu) masīvs, augstākā virsotne - 1438 m
Apuseni Karpatu kalnu sistēmas daļa Rumānijas rietumos ("Munti Apuseni"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, granīti, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, izvirdumieži, augstākais masīvs Bihori līdz 1848 m; Rietumrumānijas kalni
Austrumkarpati Karpatu vidējā daļa no Tilickas pārkāpes ziemeļos līdz Predjalas pārkāpei dienvidos, Polijā, Čehijā, Ukrainā un Rumānijā, garums - \~750 km, augstākā virsotne - 2305 m
Kimpulunga Kimpulunga Moldoveneska - pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kišjenē Kišineu-Kriša - pilsēta Rumānijā
Mamaja Klimatoloģisks un dūņu dziedniecības kūrorts Rumānijā, Melnās jūras piekrastē, uz ziemeļiem no Konstancas
Kromoni Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukuma variants
Kromuoni Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukums latgaliski
Odesas limāni kopējs nosaukums 3 sāļūdens limāniem (Kujaļņikas, Hadžibejas un Tiļihulas limānam) Melnās jūras piekrastē, Odesas apkārtnē, Ukrainā
Kovāsna Kovasna, pilsēta Rumānijā
rukmānieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmāni" iedzīvotāji
Krumani Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krumāni" bijušais nosaukums
Ļumani Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļumāni" bijušais nosaukums
Sēkejkerestūra Kristurusekujeska - pilsēta Rumānijā
Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis
skramānieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Skramāni" iedzīvotāji
komāni Kumāni
polovci Kumāni, polovcieši
dižķengurs Ķenguru dzimtas ģints ("Macropus"), lielākie somaiņi (masa - 23-90 kg), fitofāgi, ganās naktī, savannās, skrajos mežos un krūmājos, Austrālijā un Tasmānijā
zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa
LNŽA Latvijas Narkomānijas un žūpības apkarošanas fonds
megalomānija Lieluma mānija, vairākām psihozēm raksturīgs simptoms
prīškys pluociņs lieluma mānijas apsēsts cilvēks
mania grandiosa lielummānija
kratomānija Lielummānija, tieksme iegūt varu pār citiem
Šārkeza Livada - pilsēta Rumānijā
Marošludaša Luduša, pilsēta Rumānijā
obiamens Mags un burvis pokomānijas sektā, kas darbojas Jamaikas salā
narkoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar narkomānijas, toksikomānijas un alkoholisma profilaksi un ārstēšanu
libeksīns Medikaments, pretklepus līdzeklis, kas nenomāc elpošanas centrus un nevar izraisīt narkomāniju
melomaniaks Melomānijas apsēsts cilvēks
Meletina Miletina, upe Rumānijā
Čīksereda Mjerkurjačuka - pilsēta Rumānijā
Moldova Moldovas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumu daļā (moldāvu valodā "Moldova"), platība - 33700 kvadrātkilometru, 4320700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kišiņeva, administratīvais iedalījums - 32 rajoni, 3 pilsētas, 2 autonomas teritoriālas vienības, robežojas ar Ukrainu un Rumāniju
monoklīnā Monoklīnā sistēma kristalogrāfijā - viena no sistēmām, kurās sadalās kristāli; monoklīnajā sistēmā kristalizējas laukšpati, ragmānis, ģipsis un citi minerāli
narkati narkomāni
džanks Narkomāni, kas lieto kokaīnu un heroīnu
opiomānija Narkomānija, ko izraisa opija un tā atvasinājumu lietošana
hašišisms Narkomānijas veids, ko izraisa hašiša lietošana
leja Naudas vienība (Rumānijā un Moldovā); attiecīgā naudas zīme, monēta
bans Naudas vienība Rumānijā un Moldovā, vienāda ar 1/100 lejas
antihumāns Necilvēcīgs, vērsts pret humānismu
neohumānisti Neohumānisma piekritēji
horeomānija Nervu sistēmas darbības traucējums, kas izpaužas dejošanā vai citās ritmiskās kustībās; dejošanas mānija
banderša Netiklības, narkomānijas, alkoholiķu perēkļa turētāja
banders Netiklības, narkomānijas, alkoholiķu perēkļa turētājs
mētromānija Nimfomānija
klonazepāms Nomierinošs ārstniecisks līdzeklis, trankvilizators; izmanto arī narkomāni
paraterezeomānija Noskatīšanās mānija, slimīga ziņkāre
Sēkejudvarheja Odorhejusekujeska - pilsēta Rumānijā
skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā
Georgegeorgiudeža Onešti pilsētas Rumānijā nosaukums 1965.-1991. g.
Naģvārada Oradja, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā
detoksikācija Organisma attīrīšanas kurss alkoholisma vai narkomānijas ārstēšanā
panģermānists Panģermānisma piekritējs
hiperseksualitāte Pārmērīgi paaugstināta seksuālā aktivitāte; nimfomānija
Petrošeni Petrošani, pilsēta Rumānijā
eksistenciālais sociālais darbs pieeja sociālajā darbā, kas idejiski sakņojas eksistenciālisma filozofijā un ir saistīta ar humānistisko un holistisko pieeju, no kurām pārņemta atziņa par cilvēku kā unikālu un neatkarīgu personību, kas spējīga īstenot pozitīvas pārmaiņas attiecībās ar citiem
donors Piemaisījumu (piem., fosfora) atoms pusvadītājos ar augstāku valenci nekā pamatvielas (piem., silīcijs, germānijs) atomiem; var atbrīvot elektronu vadāmības zonā
guta Pilieni pret vēdersāpēm, ko narkomāni injicē vēnā
Kvīnstauna pilsēta Austrālijā, Tasmānijas salas rietumu daļā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.)
Suleimānija pilsēta Irākā ("Sulaimaniya"), Kurdistānas reģionā, Suleimānijas muhāfazas administratīvais centrs, 591700 iedzīvotāju (2003. g.)
Adžuda pilsēta Rumānijā (_Adjud_), Vrančas žudecā, 16000 iedzīvotāju (2011. g.)
Avriga pilsēta Rumānijā (_Avrig_), Sibiu žudecā, 12800 iedzīvotāju (2011. g.)
Babadaga pilsēta Rumānijā (_Babadag_), Tulčas žudecā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kluža-Napoka pilsēta Rumānijā (_Cluj-Napoca_), Klužas žudeca administratīvais centrs, 324500 iedzīvotāju (2014. g.)
Konstanca pilsēta Rumānijā (_Constanta_), Melnās jūras piekrastē, žudeca administratīvais centrs, 283900 iedzīvotāju (2014. g.)
Timišoara pilsēta Rumānijā (_Timisoara_), Timišas žudeca administratīvais centrs, 319300 iedzīvotāju (2011. g.)
Abruda pilsēta Rumānijā ("Abrud"), Albas žudecā, 15500 iedzīvotāju (2011. g.)
Agnita pilsēta Rumānijā ("Agnita"), Sibiu žudecā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.)
Ajuda pilsēta Rumānijā ("Aiud"), Albas žudecā, 22900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kimpina pilsēta Rumānijā ("Cimpina"), Prahovas žudecā, 32900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kimpulunga pilsēta Rumānijā ("Cimpulung"), Ardžešas žudecā, 31800 iedzīvotāju (2011. g.)
Deža pilsēta Rumānijā ("Dej"), Klužas žudecā, Somešas augšteces kreisajā krastā, 33500 iedzīvotāju (2011. g.)
Eforije pilsēta Rumānijā ("Eforie"), Konstancas žudecā, Melnās jūras krastā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.)
Fegeraša pilsēta Rumānijā ("Făgăras"), Brašovas žudecā, 30700 iedzīvotāju (2011. g.)
Džurdžu pilsēta Rumānijā ("Giurgiu"), žudeca administratīvais centrs, 61300 iedzīvotāju (2011. g.)
Hunedoara pilsēta Rumānijā ("Hunedoara"), 60500 iedzīvotāju (2011. g.)
Lugoža pilsēta Rumānijā ("Lugoj"), Timišas žudecā, Timišas krastos, 40400 iedzīvotāju (2011. g.)
Pjatranjamca pilsēta Rumānijā ("Piatra Neamt"), Njamcas žudeca administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2011. g.)
Romana pilsēta Rumānijā ("Roman"), Njamcas žudecā, 50700 iedzīvotāju (2011. g.)
Slatina pilsēta Rumānijā ("Slatina"), Oltas žudecā, 70300 iedzīvotāju (2011. g.)
Tirgumureša pilsēta Rumānijā ("Tirgu-Mures"), Murešas žudeca administratīvais centrs, 134300 iedzīvotāju (2011. g.); Mārošvāšārheja
Turnumegurele pilsēta Rumānijā ("Turnu-Magurele"), Teleormanas žudecā, 24800 iedzīvotāju (2011. g.)
Viktorija pilsēta Rumānijā ("Victoria"), Brašovas štatā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.)
Oknamureša pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.)
Blaža pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.)
Kudžira pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 21400 iedzīvotāju (2011. g.)
Baja de Arješa pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.)
Tejuša pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 6700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kimpeni pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.)
Zlatna pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
Sebeša pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
Lipova pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 10300 iedzīvotāju (2011. g.)
Sintana pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.)
Pečika pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 12800 iedzīvotāju (2011. g.)
Sebiša pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
Pinkota pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.)
Nedlaka pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.)
Kurtiča pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
Kišineu-Kriša pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.); Kišjenē
Ineu pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.)
Pitešti pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudeca administratīvais centrs, 155400 iedzīvotāju (2011. g.)
Topoloveni pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudecā, 10200 iedzīvotāju (2011. g.)
Kostešti pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudecā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.)
Štefinešti pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudecā, 14500 iedzīvotāju (2011. g.)
Mjoveni pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudecā, 32000 iedzīvotāju (2011. g.)
Tirguokna pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 11300 iedzīvotāju (2011. g.)
Dermenešti pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 12200 iedzīvotāju (2011. g.)
Buhuši pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 14600 iedzīvotāju (2011. g.)
Komenešti pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 19600 iedzīvotāju (2011. g.)
Moinešti pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 21800 iedzīvotāju (2011. g.)
Onešti pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 39200 iedzīvotāju (2011. g.)
Slenika-Moldova pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.)
Alešda pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.), ungāru val. - Ēlešda (_Élesd_)
Bejuša pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 10700 iedzīvotāju (2011. g.)
Sekueni pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 11500 iedzīvotāju (2011. g.); Sēkejhīda
Margita pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.)
Salonta pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 17700 iedzīvotāju (2011. g.); Naģsalonta
Nučeta pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 2200 iedzīvotāju (2011. g.)
Vaškeu pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 2300 iedzīvotāju (2011. g.)
Šteja pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
Valja lui Mihaja pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.); Ērmihājfalva
Bekljana pilsēta Rumānijā, Bistricas-Neseudas žudecā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.)
Neseuda pilsēta Rumānijā, Bistricas-Neseudas žudecā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.)
Sindžorzbeja pilsēta Rumānijā, Bistricas-Neseudas žudecā, 9700 iedzīvotāju (2011. g.)
Pogoanele pilsēta Rumānijā, Bluzeu žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
Fleminzi pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
Dorohoja pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 24300 iedzīvotāju (2011. g.)
Bučeča pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
Štefenešti pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Seveni pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.)
Darabani pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.)
Rišnova pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.)
Kodlja pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 21700 iedzīvotāju (2011. g.)
Zernešti pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 23500 iedzīvotāju (2011. g.)
Sečele pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 30800 iedzīvotāju (2011. g.); Nēģfalu
Gimbava pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.)
Predjala pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 4800 iedzīvotāju (2011. g.)
Rupja pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Janka pilsēta Rumānijā, Breilas žudecā, 10300 iedzīvotāju (2011. g.)
Feureja pilsēta Rumānijā, Breilas žudecā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.)
Insureceja pilsēta Rumānijā, Breilas žudecā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
Nehoju pilsēta Rumānijā, Buzeu žudecā, 10200 iedzīvotāju (2011. g.)
Rimnikuserata pilsēta Rumānijā, Buzeu žudecā, 33800 iedzīvotāju (2011. g.)
Petirladžele pilsēta Rumānijā, Buzeu žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
Geješti pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.)
Pučoasa pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.)
Moreni pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 18700 iedzīvotāju (2011. g.)
Rekari pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.)
Fjeni pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.)
Titu pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 9700 iedzīvotāju (2011. g.)
Segarča pilsēta Rumānijā, Dolčas žudecā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.)
Beketa pilsēta Rumānijā, Dolžas žudeca dienvidaustrumos
Debuleni pilsēta Rumānijā, Dolžas žudecā, 12200 iedzīvotāju (2011. g.)
Filjaši pilsēta Rumānijā, Dolžas žudecā, 16900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kalafata pilsēta Rumānijā, Dolžas žudecā, 17300 iedzīvotāju (2011. g.)
Beilešti pilsēta Rumānijā, Dolžas žudecā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.)
Bečeta pilsēta Rumānijā, Dolžas žudecā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.)
Bolintina-Vale pilsēta Rumānijā, Džurdžu žudecā, 12900 iedzīvotāju (2011. g.)
Miheilešti pilsēta Rumānijā, Džurdžu žudecā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.)
Berešti pilsēta Rumānijā, Galacas žudecā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
Tirgubužora pilsēta Rumānijā, Galacas žudecā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
Tirgužiu pilsēta Rumānijā, Goržas žudeca administratīvais centrs, 82500 iedzīvotāju (2011. g.)
Rovinari pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 11800 iedzīvotāju (2011. g.)
Motru pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 19100 iedzīvotāju (2011. g.)
Cikleni pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.)
Novača pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.)
Tismana pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.)
Tirgukerbunešti pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bumbešti-Žiu pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
Toplica pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 13900 iedzīvotāju (2011. g.); Marošhēvīza
Beiletušnada pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 1650 iedzīvotāju (2011. g.)
Georgeni pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 18400 iedzīvotāju (2011. g.)
Borseka pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.)
Odorhejusekujeska pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 34300 iedzīvotāju (2011. g.)
Mjerkurjačuka pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 39000 iedzīvotāju (2011. g.); Čīksereda
Belana pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vlehica pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.); Senteģhāza
Kristurusekujeska pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 9650 iedzīvotāju (2011. g.); Sēkejkerestūra
Kelana pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 11300 iedzīvotāju (2011. g.)
Simerija pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 12600 iedzīvotāju (2011. g.)
Brada pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 14500 iedzīvotāju (2011. g.)
Oreštje pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 18200 iedzīvotāju (2011. g.)
Petrošani pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 37200 iedzīvotāju (2011. g.)
Aninoasa pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.)
Urikani pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
Hacega pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 9700 iedzīvotāju (2011. g.)
Džoadžu pilsēta Rumānijā, Huneodaras žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Buftja pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudeca administratīvais centrs, 22200 iedzīvotāju (2011. g.)
Megurele pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 11000 iedzīvotāju (2011. g.)
Otopeni pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 13900 iedzīvotāju (2011. g.)
Bragadiru pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.)
Popešti-Leordeni pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 21900 iedzīvotāju (2011. g.)
Vulkana pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 24200 iedzīvotāju (2011. g.)
Pantelimona pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 25600 iedzīvotāju (2011. g.)
Voluntari pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 42900 iedzīvotāju (2011. g.)
Tirgovište pilsēta Rumānijā, Jalomicas labajā krastā, Dimbovicas žudeca administratīvais centrs, 79600 iedzīvotāju (2011. g.)
Cendereja pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.)
Urzičeni pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.)
Fetešti pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 30200 iedzīvotāju (2011. g.)
Kezenešti pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.)
Slobozija pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 45900 iedzīvotāju (2011. g.)
Ferbinci-Tirga pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
Amara pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
Tirgufrumosa pilsēta Rumānijā, Jasu žudecā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.)
Hirleu pilsēta Rumānijā, Jasu žudecā, 10900 iedzīvotāju (2011. g.)
Paškani pilsēta Rumānijā, Jasu žudecā, 33700 iedzīvotāju (2011. g.)
Poduiloajeja pilsēta Rumānijā, Jasu žudecā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.)
Rešica pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudeca administratīvais centrs, 73300 iedzīvotāju (2011. g.)
Ocelurošu pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 1050 iedzīvotāju (2011. g.)
Oravica pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.)
Moldovanue pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 12300 iedzīvotāju (2011. g.)
Bokša pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.)
Karansebeša pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.)
Beile Herkulane pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
Anina pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
Oltenica pilsēta Rumānijā, Kelerašu žudecā, 24800 iedzīvotāju (2011. g.)
Lehliu-Gare pilsēta Rumānijā, Kelerašu žudecā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
Fundulja pilsēta Rumānijā, Kelerašu žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.)
Budešti pilsēta Rumānijā, Kelerašu žudecā, 7700 iedzīvotāju (2011. g.)
Gerla pilsēta Rumānijā, Klužas žudecā, 21000 iedzīvotāju (2011. g.)
Kimpijaturzi pilsēta Rumānijā, Klužas žudecā, 22200 iedzīvotāju (2011. g.)
Turda pilsēta Rumānijā, Klužas žudecā, 47700 iedzīvotāju (2011. g.)
Hujedina pilsēta Rumānijā, Klužas žudecā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.); Bānfihuņada
Tirgusekujeska pilsēta Rumānijā, Koivasnas žudecā, 18500 iedzīvotāju (2011. g.); Kēzdivāšārheja
Basarabi pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā
Murfatlara pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 10200 iedzīvotāju (2011. g.)
Ovidiu pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.)
Černavode pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 17000 iedzīvotāju (2011. g.)
Nevodari pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 33000 iedzīvotāju (2011. g.)
Mangalija pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 36400 iedzīvotāju (2011. g.)
Medžidija pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 39800 iedzīvotāju (2011. g.)
Negruvode pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Benjasa pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.)
Tekirgjola pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
Hiršova pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.)
Sfintugeorge pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudeca administratīvais centrs, 56000 iedzīvotāju (2011. g.); Šepšisentģerģa
Intorsurabuzeuluja pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
Baraolta pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudecā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.)
Baja Mare pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudeca administratīvais centrs
Tirgulepuša pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 11700 iedzīvotāju (2011. g.)
Višeu de Susa pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bajasprije pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 15500 iedzīvotāju (2011. g.); Felšēbāņa
Borša pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 27600 iedzīvotāju (2011. g.)
Dragomirešti pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.)
Sigetumarmaceja pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 37600 iedzīvotāju (2011. g.)
Selištja de Susa pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kavnika pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
Teuci-Megereuša pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
Ulmeni pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
Šomkutamare pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.)
Seini pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.); Sinērvāralja
Drobeta-Turnuseverina pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudeca administratīvais centrs, 92600 iedzīvotāju (2011. g.)
Oršova pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.)
Strehaja pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.)
Vinžumare pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Baja de Arame pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.)
Sovata pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.); Sovāta
Luduša pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.); Marošludaša
Tirneveni pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 22100 iedzīvotāju (2011. g.); Dičesentmartona
Sigišoara pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 28100 iedzīvotāju (2011. g.); Šegešvāra
Regina pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 33300 iedzīvotāju (2011. g.); Sāšrēgena
Sindžordžu de Mureša pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.); Marošsentģerģa
Merkurja Niražului pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 5600 iedzīvotāju (2011. g.)
Sermašu pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.)
Ungeni pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.)
Jernuta pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.); Radnota
Tirgunjamca pilsēta Rumānijā, Njamcas žudecā, 18700 iedzīvotāju (2011. g.)
Bikaza pilsēta Rumānijā, Njamcas žudecā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
Roznova pilsēta Rumānijā, Njamcas žudecā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.)
Rimnikuvilča pilsēta Rumānijā, Oltas labajā krastā, Vilčas žudeca administratīvais centrs, 98800 iedzīvotāju (2011. g.)
Dregenešti-Olta pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 10900 iedzīvotāju (2011. g.)
Skorničešti pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 11800 iedzīvotāju (2011. g.)
Korabija pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 16400 iedzīvotāju (2011. g.)
Balša pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 18100 iedzīvotāju (2011. g.)
Kurtja de Ardžeša pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 27400 iedzīvotāju (2011. g.)
Karakala pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 31000 iedzīvotāju (2011. g.)
Potkoava pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.)
Pjartra-Olta pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
Ploješti pilsēta Rumānijā, Prahovas žudeca administratīvais centrs, 210000 iedzīvotāju (2007. g.)
Urlaci pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.)
Boldešti-Skejeni pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 11100 iedzīvotāju (2011. g.)
Komarnika pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 1200 iedzīvotāju (2011. g.)
Veleni de Munte pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 12300 iedzīvotāju (2011. g.)
Mizila pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.)
Brjaza pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 15900 iedzīvotāju (2011. g.)
Beikoja pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 18000 iedzīvotāju (2011. g.)
Azuga pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.)
Slenika pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
Plopeni pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 7700 iedzīvotāju (2011. g.)
Sinaja pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 860 m vjl., 10400 iedzīvotāji (2011. g.), pilsēta izaugusi ap Sinaja klosteri, kas dibināts 1695. g.
Bušteni pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
Negrešti-Oaša pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 11900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kareja pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 21100 iedzīvotāju (2011. g.)
Arduda pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.); Erdēda
Livada pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.); Šārkeza
Tešnada pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.); Tasnāda
Žibou pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.)
Šimleisilvanjeja pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.); Silāģšomijo
Zaleu pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 56200 iedzīvotāju (2011. g.); Zilaha
Cehusilvanjeja pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.)
Čisnedije pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.)
Okna Sibiului pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.)
Merkurja Sibiului pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kopšamike pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.)
Selište pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.)
Telmaču pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.)
Dumbreveni pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.)
Mediaša pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, Tirnavamares ielejā, 47200 iedzīvotāju (2011. g.)
Satumare pilsēta Rumānijā, Somešas krastos, žudeca administratīvais centrs, 102400 iedzīvotāju (2011. g.)
Dolhaska pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 10300 iedzīvotāju (2011. g.)
Vikovu de Susa pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.)
Gurahumoruluja pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 13700 iedzīvotāju (2011. g.)
Vatradorneja pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.)
Solka pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 2200 iedzīvotāju (2011. g.)
Redeuci pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 23800 iedzīvotāju (2011. g.)
Feltičeni pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 25700 iedzīvotāju (2011. g.)
Milišeuci pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
Brošteni pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.)
Frasina pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kažvana pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.)
Sireta pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.)
Salča pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
Liteni pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.)
Kovasna pilsēta Rumānijā, tāda paša nosaukuma žudecā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
Videle pilsēta Rumānijā, Teleormanas žudecā, 11500 iedzīvotāju (2011. g.)
Zimniča pilsēta Rumānijā, Teleormanas žudecā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.)
Rošjori de Vede pilsēta Rumānijā, Teleormanas žudecā, 27400 iedzīvotāju (2011. g.)
Deta pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 1000 iedzīvotāju (2011. g.)
Žimbolija pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.)
Sinnikolaumare pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 12300 iedzīvotāju (2011. g.)
Čakova pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Getaja pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.)
Fedžeta pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.)
Buzjaša pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.)
Rekaša pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.)
Isakča pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
Mečina pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.)
Sulina pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, pie Donavas deltas vidējā atzara ietekas Melnajā jūrā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.)
Bekešti pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudeca ziemeļrietumos
Huši pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudecā, 26300 iedzīvotāju (2011. g.)
Murdženi pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudecā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
Negrešti pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudecā, 8400 iedzīvotāju (2011. g.)
Dregešani pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 17900 iedzīvotāju (2011. g.)
Beilegovora pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 2500 iedzīvotāju (2011. g.)
Oknelemari pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.)
Beile Olenešti pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.)
Berbešti pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 4800 iedzīvotāju (2011. g.)
Belčesti pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.)
Brezoja pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
Horezu pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
Kelimenešti pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.)
Bebeni pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.)
Fokšani pilsēta Rumānijā, Vrančas žudeca administratīvais centrs, 79300 iedzīvotāju (2011. g.)
Merešešti pilsēta Rumānijā, Vrančas žudecā, 10700 iedzīvotāju (2011. g.)
Panču pilsēta Rumānijā, Vrančas žudecā, 7700 iedzīvotāju (2011. g.)
Odobešti pilsēta Rumānijā, Vrančas žudecā, 9400 iedzīvotāju (2011. g.)
Botošani pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 106800 iedzīvotāju (2011. g.)
Buzeu pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 115500 iedzīvotāju (2011. g.)
Sibiu pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 147300 iedzīvotāju (2011. g.)
Brašova pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 253200 iedzīvotāju (2011. g.)
Jasi pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 290400 iedzīvotāju (2014. g.)
Vasluja pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 55400 iedzīvotāju (2011. g.)
Tulča pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 73700 iedzīvotāju (2011. g.)
Sučava pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 92100 iedzīvotāju (2011. g.)
Galaca pilsēta Rumānijas austrumos ("Galati"), žudeca administratīvais centrs, atrodas Donavas kreisajā krastā, 150 km no Melnās jūras, osta pieejama jūras kuģiem, 249400 iedzīvotāju (2007. g.)
Tekuča pilsēta Rumānijas austrumos, Galacas žudecā, 34900 iedzīvotāju (2011. g.)
Birlada pilsēta Rumānijas austrumos, Vaslujas žudecā, Birladas labajā krastā, 55800 iedzīvotāju (2011. g.)
Keleraši pilsēta Rumānijas dienvidaustrumos ("Calarasi"), osta pie Donavas attekas Borčas un Keleraši ezera, žudeca administratīvais centrs, 65200 iedzīvotāju (2012. g.)
Breila pilsēta Rumānijas dienvidaustrumos, žudeca administratīvais centrs, 180300 iedzīvotāju (2011. g.), osta Donavas kreisajā krastā, līdz kurai brauc jūras kuģi
Aleksandrija pilsēta Rumānijas dienvidos (_Alexandria_), Teleormanas žudeca administratīvais centrs, 45400 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 1834. g.
Krajova pilsēta Rumānijas dienvidrietumos ("Craiova"), Dolžas žudeca administratīvais centrs, 269500 iedzīvotāju (2007. g.)
Arada pilsēta Rumānijas rietumos (_Arad_), Murešas labajā krastā, žudeca administratīvais centrs, 159100 iedzīvotāju (2011. g.)
Deva pilsēta Rumānijas rietumos ("Deva"), Murešas vidusteces kreisajā krastā, Hunedoaras žudeca administratīvais centrs, 61100 iedzīvotāju (2011. g.)
Lupeni pilsēta Rumānijas rietumos ("Lupeni"), Hunedoaras žudecā, 23400 iedzīvotāju (2011. g.)
Petrila pilsēta Rumānijas rietumos ("Petrila"), Hunedoaras žudecā, 22700 iedzīvotāju (2011. g.)
Albajulija pilsēta Rumānijas vidienē (_Alba Iulia_), Murešas ielejā, Albas žudeca administratīvais centrs, 63500 iedzīvotāju (2011. g.), Senās Dakijas galvaspilsēta, II gs. - romiešu apmetne Apulluma, 1542.-1690. Transilvānijas galvaspilsēta, cietoksnis (celts 1713.-1738. g.)
Bakeu pilsēta Rumānijas ziemeļaustrumos, žudeca administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2011. g.)
Bistrica pilsēta Rumānijas ziemeļos, Bistricas upes krastos, Bistricas-Neseudas žudeca administratīvais centrs
Oradja pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos, Bihoras žudeca administratīvais centrs, 196400 iedzīvotāju (2011. g.); Naģvārada
Bajamare pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos, Maramurešas žudeca administratīvais centrs, 123800 iedzīvotāju (2011. g.)
oniomānija Pirkšanas mānija
pirolagnija Piromānija, tieksme dedzināt, saistīta ar seksuālu baudu
Panģermāņu savienība politiska organizācija Vācijā (1891.- 1939. g.), kas pauda panģermānisma idejas
siguranca Politiskā policija Rumānijā (1921.-1944. g.)
renesanse Progresīvs kultūras attīstības posms (Rietumeiropā no 14. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta pirmajai pusei), kas ir saistīts ar kapitālistisko attiecību un humānistiskā pasaules uzskata veidošanos
Vilsona pussala pussala Austrālijas dienvidos, iepretī Tasmānijai, Basa šauruma ziemeļos, augstums — līdz 709 m, pussalas galā — kontinenta galējais dienvidu punkts
kakadu putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Cacatutidae"), putns ar cekulu un spēcīgu knābi (6 ģintis, 18 sugu); izplatīts Austrālijā, Tasmānijā, Jaungvinejā, Filipīnās
ziedputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicaeidae"), 7 ģintis, 58 sugas, no Indijas un Dienvidķīnas līdz Tasmānijai
smaragdīts Ragmānis
Razelms Razims, ezers Rumānijā ("Lacul Razelm")
Sāšrēgena Regina, pilsēta Rumānijā
Rietumrumānija Rietumrumānijas kalni - Apuseni
Rimnikulvilča Rimnikuvilča, pilsēta Rumānijā
triforijs Romānikā, gotikā - trīsdaļīgs arkveida loks, aila, arī trīsdaļīga arkāde starp baznīcas galveno un sānu jomu
dubultkoris Romāniskā laikmetā īpaši vācu arhitektūrā lietots kora dubultojums baznīcas R daļā
romānists Romānistikas 1(1) speciālists
romānists Romānistikas 1(2) speciālists
rumāņi Romāņu tauta, Rumānijas pamatiedzīvotāji. runā rumāņu valodā, ticīgie - pareizticīgie
aesti Romiešu lietotais baltu cilšu nosaukums, ko savā darbā par Ģermāniju ("De Germania") lietoja romiešu vēsturnieks un valstsvīrs Kornēlijs Tacits (ap 58.-117. g.)
RO Rumānija, valsts divburtu kods
ROU Rumānija, valsts trīsburtu kods
Bukareste Rumānijas galvaspilsēta (rumāņu valodā "Bucuresti"), atrodas Lejasdonavas līdzenumā, Dimbovicas krastos, 1883400 iedzīvotāju (2011. g.)
Agerpres Rumānijas informācijas aģentūra (rumāņu "Agentia Romana de Presa")
RON Rumānijas leja; Rumānijas valūtas kods, sīknauda - bans
Medicago romanica Rumānijas lucerna
Rietumrumānija Rumānijas rietumu daļa
RSR Rumānijas Sociālistiskā Republika
Kēhaloma Rupja - pilsēta Rumānijā
toksiko- Saindēts; toksisks; ar indi saistīts (piem., toksikomānija)
humānistisks saistīts ar humānismu, tam raksturīgs
maniakāls saistīts ar māniju (1), tai raksturīgs
maniakāls saistīts ar māniju (2), tai raksturīgs
narkomānisks saistīts ar narkomāniju, tai raksturīgs
panģermānistisks saistīts ar panģermānismu, tam raksturīgs
romānisks saistīts ar romāniku, tai raksturīgs
toksikomānisks saistīts ar toksikomāniju, tai raksturīgs
Makvorija sala sala Klusajā okeānā ("Macquarie Island"), uz dienvidaustrumiem no Tasmānijas, Austrālijas teritorija, garums - 34 km, platums - līdz 5 km, klinšaina, augstums - līdz 433 m vjl.
Naģsalonta Salonta, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā
Satmārnēmeti Satumare - pilsēta Rumānijā
vajāšana savienojumā "vajāšanas mānija": slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepamatotas bailes no kā
Nēģfalu Sečele, pilsēta Rumānijā
Sinērvāralja Seini - pilsēta Rumānijā
Sēkejhīda Sekueni - pilsēta Rumānijā
Dakija Senās Romas province (106-271), atradās tagadējā Rumānijas teritorijā, to izveidoja imperators Trajāns, dzīvoja trāķiešu cilts - daki līdz iekaroja barbari
Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju
Naģsārmāšu Sermašu, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā
Šepšisentģerģa Sfintugeorge - pilsēta Rumānijā
Sfintulgeorge Sfintugeorge, pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudecā
Sibiva Sibiu, pilsēta Rumānijā
nimfomāne sieviete, kas sirgst ar nimfomāniju
Sigeta Sigetumarmaceja, pilsēta Rumānijā
Šegešvāra Sigišoara - pilsēta Rumānijā
Marošsentģerģa Sindžordžu de Mureša, pilsēta Rumānijā
Bistrica Siretas labā krasta pieteka Rumānijā ("Bistrita"), garums - 272 km, sākas Austrumkarpatos, Rodnas kalnos
kallomānija Skaistuma mānija, slimīga iedoma par savu skaistumu
aritmomānija Skaitīšanas mānija, uzmācīga dziņa skaitīt, domāt par cipariem, skaitļiem
androfonomānija Slepkavības mānija
nērba Slikts, uzmācīgs cilvēks, kaut kas līdzīgs garīgai slimībai (mānija?)
oposumžurkas Somaino zīdītāju dzīvnieku ķenguru peļu apakšdzimtas suga, sastopama Austrālijā un Tasmānijā, dzīvnieciņi truša lielumā
Sovāta Sovata - pilsēta Rumānijā
Transilvānijas plato starpkalnu plato Karpatu dienvidu daļā, Rumānijā, ietver Dienvidkarpati, Austrumkarpati un Apuseni, garums — \~180 km, platums — līdz 150 km, augstums — 500-800 m, paugurainas augstienes un kuestu grēdas saposmo Murešas un tās pieteku ielejas un gravas
sidrabmānis Sudrabmānis
Silāģšomijo Šimleisilvanjeja - pilsēta Rumānijā
kvaziģermānisms Šķietams ģermānisms; it kā ģermānisms
haskala Tā saucamā ebreju apgaismība, humānistiska ebreju kustība Eiropā 18. gs. kas uzskatīja, ka Baznīca jāatdala no valsts, lai reliģiskās institūcijas nevarētu cilvēkus piespiest vai pakļaut, bet tikai pārliecināt
maniakāli depresīvs tāds, kam ir periodiskas patoloģiskas garastāvokļa izmaiņas: pacilāts garastāvoklis (mānija) mainās ar nomāktību (depresiju)
Tasmānijas velns Tasmānijas velnsomainis
Tasnāda Tešnada - pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā
klaiņottieksme Tieksme klaiņot; poriomānija
Mārošvāšārheja Tirgumureša, pilsēta Rumānijā
Kēzdivāšārheja Tirgusekujeska - pilsēta Rumānijā
Dičesentmartona Tirneveni - pilsēta Rumānijā
turku valoda tjurku valodu grupas valoda; runā iedzīvotāju vairākums Turcijā un minoritātes Bulgārijā, Rumānijā, Grieķijā un citur; no 1928 rakstības pamatā ir latīņu alfabēts, sākotnēji tika lietots arābu raksts
Marošhēvīza Toplica, pilsēta Rumānijā
daki Trāķiešu cilts, kas vairākus gs. p. m. ē. un mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja uz Z no Donavas tagadējās Rumānijas teritorijā
lomkas Traucējumu sindroms (bieži fizisku sāpju veidā), kas rodas narkomāniem un toksikomāniem, ja pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu
abstinence Traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem un toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu
Indijas okeāns trešais lielākais (aiz Klusā un Atlantijas okeāna) pasaules okeāns, atrodas starp Āfriku, Āziju, Austrāliju un Antarktīdu, no Atlantijas okeāna un Klusā okeāna tiek atdalīts ar robežu, kas nosacīti vilkta pa meridiānu, kurš iet caur Adatas ragu Āfrikā un Dienvidu ragu Tasmānijā, robeža ar Dienvidu okeānu tiek nosacīti vilkta pa 60 grādu dienvidu platuma paralēli, platība — 68,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 7729 m
bipolārais tranzistors trīsslāņu silīcija vai germānija struktūra ar divām p–n pārejām un trīs izvadiem - emiters, bāze un kolektors
Ungārija Ungārijas Republika - valsts Viduseiropā (ungāru valodā _Magyarorszag_), platība - 93030 kvadrātkilometru, 9905600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Budapešta, administratīvais iedalījums - 19 meģu, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju
sekleri Ungāru etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Transilvānijā (Rumānijā), skaits - \~600000 cilvēku
Almaša upe Rumānijā (_Almaṣa_), Somešas kreisā krasta pieteka Selažas žudecā
Amaradija upe Rumānijā (_Amaradia_), Žiu kreisā krasta pieteka Dolžas žudecā, augštece Goržas žudecā
Arješa upe Rumānijā (_Arieș_), Murešas labā krasta pieteka
Krasna upe Rumānijā ("Crasna"), Selažas un Satumares žudecā, lejtece Ungārijā, kur saucas - Kražna, Tisas kreisā krasta pieteka
Dimbovica upe Rumānijā ("Dimbovita"), Ardžešas kreisā krasta pieteka, garums - 250 km, sākas Fegeraša masīva austrumos, lejtece Lejasdonavas līdzenumā, vasarā apsīkst
Jalomica upe Rumānijā ("Ialomita"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 330 km, izteka Bučedžu masīvā pie Oma kalniem, augštece (Jalomičoara) Dienvidkarpatos krāčaina, ieslēgta aizās
Žižija upe Rumānijā ("Jijia"), Botošanu un Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka, garums - 280 km
Someša upe Rumānijā ("Somesul" un Ungārijā, kur saucas - Samoša "Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai
Timiša upe Rumānijā ("Timisul"), lejtece Serbijā (kur saucas - Tamiša "Tamiš"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas
Birzava upe Rumānijā un Serbijā, Tamišas kreisā krasta pieteka
Mureša upe Rumānijā un Ungārijā (rum. val. "Mures", ung. val. "Maros"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 883 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka iepretī Segedai; Maroša
Kereša upe Rumānijā un Ungārijā, Tisas kreisā krasta pieteka, veidojas no 3 satekupēm, kas sākas Apusenos, garums - 580 km
Begaveke upe Rumānijā, Aradas un Timišas žudecā, lejtece Serbijā, kur saucas - Stari Begeja, senāk bija Tisas kreisā krasta pieteka, tagad ievadīta Donavas-Tisas-Donavas kanālā
Sabara upe Rumānijā, Ardžešas kreisā krasta pieteka
Bašeu upe Rumānijā, Botošani žudecā, Prutas labā krasta pieteka
Miletina upe Rumānijā, Botošanu un Jasu žudecā, Žižijas kreisā krasta pieteka
Sihna upe Rumānijā, Botošanu žudecā, Žižijas kreisā krasta pieteka
Sfintugeorge upe Rumānijā, Donavas deltas dienvidu atzars, garums - 113 km
Jalomičoara upe Rumānijā, Jalomicas augšteces nosaukums Dienvidkarpatos
Bahluja upe Rumānijā, Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka
Barkeu upe Rumānijā, Selažas un Bihoras žudecā, turpinās Ungārijā (Bereko), Kerešas kreisā krasta pieteka
Birlada upe Rumānijā, Siretas kreisā krasta pieteka
Somešulmika upe Rumānijā, Somešas kreisā satekupe, izteka - Bihoras grēdā
Somešulmare upe Rumānijā, Somešas labā satekupe, izteka - Austrumkarpatos
Pogeniša upe Rumānijā, Timišas kreisā krasta pieteka
Bega upe Rumānijā, Timišas žudecā
Džilorta upe Rumānijā, Žiu kreisā krasta pieteka
Motru upe Rumānijā, Žiu labā krasta pieteka
Olta upe Rumānijas vidienē, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 709 km, izteka Austrumkarpatos
Stari Begeja upe Serbijā ("Stari Begej"), bijušās Begejas upes nosaukums posmā no Rumānijas robežas līdz Donavas-Tisas-Dinavas kanālam
Tamiša upe Serbijā ("Tamiš"), Vojvodinā, augštece Rumānijā (kur saucas - Timiša "Timisul"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas
Pruta upe Ukrainā, kā arī Moldovas un Rumānijas robežupe, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 953 km, sākas Austrumkarpatos (Ukrainā), Goverlas masīva apkaimē
Kražna upe Ungārijā ("Krazsna"), Sabolča-Satmāra-Berega meģē, Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucas - Krasna
Samoša upe Ungārijā ("Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucās Someša ("Somesul"), kopējais garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai
neoromānika uz romānikas stila celtņu atdarināšanu balstīts arhitektūras stils, kas Eiropā 19. gs. attīstījās eklektisma ietvaros
antante Vairāki reāli eksistējuši vai tikai plānoti militāri politiski bloki, piem., Mazā Antante (Čehoslovākija, Rumānija un Dienvidslāvija laikā starp pasaules kariem), Baltijas Antante u. tml.
Ērmihājfalva Valja lui Mihaja - pilsēta Rumānijā
indoķīniešu valodas valodu grupa, kas aptver ķīniešu, tibetiski-birmāniskās un tai valodas, ko runā Ķīnā, Tibetā, Birmā un Indoķīnas pussalā
Ukraina Valsts Austrumeiropā, platība - 603700 kvadrātkilometru, 45700400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kijiva, administratīvais iedalījums - 24 apgabali, 2 pilsētas, 1 autonoma republika, robežojas ar Baltkrieviju, Krieviju, Rumāniju, Moldovu, Ungāriju, Slovākiju un Poliju
Austrālijas Savienība valsts dienvidu puslodē (angļu "Commonwealth of Australia"), ietver visu Austrālijas kontinentu, kā arī Tasmāniju un mazākas salas piekrastē, platība — 7,69 miljoni kvadrātkilometru, galvaspilsēta — Kanbera
antihumānistisks Vērsts pret humānismu
Bukovina Vēsturisks novads abpus Ukrainas un Rumānijas robežas, Priekškarpatos, Ukrainas Čerņivcu apgabala dienvidu daļā un Rumānijas Sučavas žudeca ziemeļu daļā
Banata Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina)
Moldova Vēsturisks novāds Rumānijas austrumos, starp Austrumkarpatiem un Prutu, kur 1359. g. kopā ar Besarābiju un Bukovinu izveidoja Moldāvijas kņazisti
Valahija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, starp Dienvidkarpatiem un Donavu, valsts vēsturiskais kodols, Oltas upe to dala 2 daļās: Muntenijā un Oltenijā
Muntenija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, Valahijas novada austrumu daļa; Lielā Valahija
Oltenija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidrietumos, Valahijas daļa; Mazā Valahija
Transilvānija Vēsturisks novads Rumānijas vidienē ("Transilvania"), kur I gs. izveidojās daku valsts, IX gs. sāka apmesties valahi, vēlāk ungāri, 1920. g. iekļauta Rumānijā
Krišana Vēsturisks novads Rumānijas ziemeļrietumu pierobežā, no X gs. vaivadija Ungārijas karalistē, no 1451. g. - Transilvānijas satāvdaļa, tagad - Bihoras un daļēji - Aradas žudecs
Dobrudža Vēsturisks novads un dabas apgabals starp Melno jūru un Donavas lejteci Rumānijā (Tulčas, Konstancas žudeci) un Bulgārijā (Dobričas, Silistras apgabali), platība \~23000 kvadrātkilometru
Tasmānijas velnsomainis vienīgi Tasmānijā sastopams dzīvnieks ("Sarcophilus harrisi"), tam ir melns apmatojums ar baltiem plankumiem, sliktā rakstura dēl iesaukts par Tasmānijas velnu, medījumu apēd pilnībā, arī kaulus un apspalvojumu
Kujaļnikas limāns viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas apgabalā
Tiļihulas limāns viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas un Nikolajevas apgabalā
Moldovjanu virsotne Rumānijas vidienē, Dienvidkarpatu Fegerašas kalnos, augstums - 2544 m
Senteģhāza Vlehica, pilsēta Rumānijā
Zilaha Zaleu - pilsēta Rumānijā
Ardžeša žudecs Rumānijā (_Argeș_), robežojas ar Brašovas, Dimbovicas, Teleormanas, Oltas, Vilčas un Sibiu žudecu
Bakeu žudecs Rumānijas austrumu daļā, robežojas ar Vasluja, Galaca, Vranča, Kovasna, Hargita un Njamca žudecu
Alba žudecs Rumānijas centrālajā daļā (_Alba_), robežojas ar Klužas, Murešas, Sibiu, Vilčas, Hunedoaras, Aradas un Bihoras žudecu
Arada žudecs Rumānijas rietumos (_Arad_), pie Ungārijas robežas
Hunedoara Žudecs Rumānijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Deva

Citās vārdnīcās nav šķirkļa māni.