Paplašinātā meklēšana
Meklējam mācīgs.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (70):
- kriņa Kāds, kurš ir uzbāzīgs, uzmācīgs.
- svelonis kāds, kurš ir varmācīgs un vardarbīgs.
- Fauns Kaisls, uzmācīgs vīrietis.
- kalmaka Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- kalmaks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- kalmuks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- burlaks laupītājs, slepkava; brutāls, varmācīgs cilvēks; huligāns.
- patvaļīgs Likumiem, pieņemtajām rīcības normām neatbilstoši valdonīgs, varmācīgs.
- turģis Ļoti uzmācīgs radījums.
- nagažīgs Neapmierināts, raudulīgs, arī uzmācīgs.
- urdīgs Neatslābstošs, uzmācīgs (par psihisku stāvokli).
- dzelžains Neizturams, grūti paciešams; nežēlīgs, varmācīgs.
- lipīgs Nepatīkams, uzmācīgs.
- rupjš Nepieklājīgs, nesmalkjūtīgs, netaktisks, arī varmācīgs, aizvainojošs (par cilvēku).
- spīvs Nikns; varmācīgs.
- spaidonīgs Nomācīgs, izmisīgs.
- teatralitāte Pārmērīga samākslotība, uzmācīgs izskaistinājums; teatrālisms (2).
- teatrālisms pārmērīga samākslotība, uzmācīgs izskaistinājums; teatralitāte (2).
- tirāns Patvaļīgs, nežēlīgs, varmācīgs valdnieks; arī despots (1).
- tirānisks Patvaļīgs, nežēlīgs, varmācīgs; arī despotisks (2).
- despotisks Patvaļīgs, valdonīgs, varmācīgs (attiecībās pret citiem cilvēkiem).
- despots Patvaļīgs, valdonīgs, varmācīgs cilvēks; varmāka.
- brutāls Rupjš, varmācīgs.
- kā ods saka, ja kāds ir ļoti uzmācīgs, neatlaidīgs, apnicīgs.
- nērba Slikts, uzmācīgs cilvēks, kaut kas līdzīgs garīgai slimībai (mānija?).
- valtīgs Tāds, kas kaut ko grib panākt ar varu, varmācīgs.
- uzbāzīgs Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda, cenšas kur iekļūt, būt, arī tāds, kas neatlaidīgi lūdz, prasa, piedāvā; arī uzmācīgs (1).
- diedelējošs Tāds, kurā izpaužas uzmācīgs lūgums (parasti pēc labvēlības).
- uzbāzīgs Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku (piemēram, par smaržām, skaņām); uzmācīgs (2).
- eldža Uzbāzīgs, uzmācīgs cilvēks.
- maltuvis Uzbāzīgs, uzmācīgs cilvēks.
- zajoba Uzbāzīgs, uzmācīgs, ietiepīgs cilvēks.
- uzdzinīgs Uzbāzīgs, uzmācīgs.
- miegstoņa Uzmācīgs (ar vārdiem) cilvēks.
- damelsts Uzmācīgs (par dzīvnieku, arī cilvēku).
- utvanags Uzmācīgs cilvēks (arī lamuvārds).
- kurža Uzmācīgs cilvēks (lamuvārda nozīmē).
- ummāka Uzmācīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- spitāgs Uzmācīgs cilvēks, kurš visur bāž savu degunu.
- bākslis Uzmācīgs cilvēks.
- bāšķis Uzmācīgs cilvēks.
- bāzeklis Uzmācīgs cilvēks.
- dakšastis Uzmācīgs cilvēks.
- kruja Uzmācīgs cilvēks.
- māklis Uzmācīgs cilvēks.
- piedega Uzmācīgs cilvēks.
- plijoknis Uzmācīgs cilvēks.
- plijonis Uzmācīgs cilvēks.
- ute Uzmācīgs cilvēks.
- uzbāzenis Uzmācīgs cilvēks.
- uzmāklis Uzmācīgs cilvēks.
- uzmāktenis Uzmācīgs cilvēks.
- uzmākulis Uzmācīgs cilvēks.
- uzplija Uzmācīgs cilvēks.
- činka Uzmācīgs, neatlaidīgs, tāds, kas kaulējas, uzplijas.
- neatkratāms Uzmācīgs, neatraidāms.
- neatlaidīgs Uzmācīgs, neatvairāms (par psihisku stāvokli).
- vargāns Uzmācīgs, nemierīgs, nepaklausīgs dzīvnieks (retāk cilvēks).
- paparaco Uzmācīgs, sensāciju kārs fotogrāfs.
- nebesa Uzmācīgs, uzbāzīgs cilvēks.
- kramīzeris Uzmācīgs, uzbāzīgs zēns.
- fikss Uzmācīgs; nepamatots (par idejām, domām).
- naiks Uzmācīgs.
- ummācīgs Uzmācīgs.
- grinīgs Varmācīgs, cietsirdīgs.
- patvarīgs Varmācīgs, despotisks; arī patvaļīgs (3).
- pamācīgums Vispārināta īpašība --> pamācīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzmācība Vispārināta īpašība --> uzmācīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzmācība Vispārināta īpašība --> uzmācīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varmācīgums Vispārināta īpašība --> varmācīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa mācīgs.