Paplašinātā meklēšana
Meklējam limba.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts etimoloģijās (1):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (400):
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- Alojas pilsēta ar lauku teritoriju administratīvi teritoriāla vienība limbažu rajonā 1990.-2009. g., ievēra Alojas pilsētu un Alojas pagastu
- Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
- Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
- Tora Aģes labā krasta pieteka limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte
- Igate Aģes labā pieteka limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
- Allendorf Alojas muiža, kas atradās tagadējā limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā
- Katvari apdzīvota vieta (aprūpes ciems) limbažu novadā 9 km no Limbažiem
- Ozolmuiža apdzīvota vieta (aprūpes ciems) limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
- Liepupe apdzīvota vieta (lielciems) limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs
- Pociems apdzīvota vieta (lielciems) limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs
- Viļķene apdzīvota vieta (lielciems) limbažu novadā 15 km no Limbažiem, pagasta centrs
- Umurga apdzīvota vieta (lielciems) limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe"
- Ozolaine apdzīvota vieta (lielciems) limbažu novada Limbažu pagastā 2 km no Limbažu pilsētas
- Lēdurga apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs
- Klāmaņi apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Braslavas pagastā, pagasta administratīvais centrs
- Puikules stacija apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
- Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
- Baloži apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Katvaru pagastā
- Līcīši apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Katvaru pagastā
- Upēni apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Katvaru pagastā
- Viekaži apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Katvaru pagastā
- Duntes skola apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Liepupes pagastā
- Porkas apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Liepupes pagastā
- Inte apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Limbažu pagastā
- Jumpravmuiža apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Limbažu pagastā
- Muižkalni apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Limbažu pagastā
- Pelodas apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Limbažu pagastā
- Drieliņi apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Pāles pagastā
- Tenīši apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Pāles pagastā
- Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals"
- Avotkalni apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Salacgrīvas pagastā
- Dūči apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Imšas apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Lauči apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Miršas apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Vārzas apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Viļķi apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Puršēni apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Staiceles pagastā
- Dzegužkakts apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Iesalkājas apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Oliņi apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Piķi apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Roperbeķi apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Serkuļi apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Slavenes apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Vainiži apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā
- Igate apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Vidrižu pagastā
- Ķirbiži apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Viļķenes pagastā
- Rūkas apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Viļķenes pagastā
- Rūstuži apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Viļķenes pagastā
- Šķirstiņi apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Viļķenes pagastā
- Vaigaži apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Viļķenes pagastā
- Stūrīši apdzīvota vieta (mazciems) limbažu pagastā
- Lampuži apdzīvota vieta (skrajciems) limbažu novada Ainažu pagastā
- Augštūja apdzīvota vieta (skrajciems) limbažu novada Liepupes pagastā
- Būdele apdzīvota vieta (skrajciems) limbažu novada Pāles pagastā
- Aniņi apdzīvota vieta (skrajciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Ķītas apdzīvota vieta (skrajciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Grūbas apdzīvota vieta (skrajciems) limbažu novada Vidrižu pagastā
- Āboltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) limbažu novada Viļķenes pagastā
- Blome apdzīvota vieta (skrajciems) limbažu novada Viļķenes pagastā
- Brīdaga apdzīvota vieta (skrajciems) limbažu novada Viļķenes pagastā
- Lapsiņas apdzīvota vieta (skrajciems) limbažu novada Viļķenes pagastā
- Voldes apdzīvota vieta (skrajciems) limbažu novada Viļķenes pagastā
- Alfa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Ārņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Diāna apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Kaija apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Koklītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Kursīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Mežvīns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Dunte 96 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Vefa Skulte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Nākotne apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Saule apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Universitāte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Ziemeļblāzma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Dārzciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Mežaciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Lidlauka ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Braslava apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
- Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā
- Vidriži apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novadā 19 km no Limbažiem
- Pāle apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novadā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Sepkull" teritorijā, pagasta centrs
- Skulte apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novadā 30 km no Limbažiem un 8 km no Saulkrastiem; padomju laikā saukta arī Vecskulte
- Mandegas apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novadā 30 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Adiamunde" teritorijā, Skultes pagasta administratīvais centrs
- Buiva apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
- Priedes apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Katvaru pagastā
- Tiegaži apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Katvaru pagastā
- Jelgavkrasti apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Liepupes pagastā
- Mustkalni apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Liepupes pagastā
- Prinkas apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Liepupes pagastā
- Dunte apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Liepupes pagasta dienvidu daļā
- Kaijciems apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Limbažu pagastā
- Lāde apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Limbažu pagastā
- Lādezers apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Limbažu pagastā
- Ārciems apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
- Lejasozoli apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Skultes muiža apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Stiene apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Gravas apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Vidrižu pagastā 23 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Widdrisch" teritorijā, Vidrižu pagasta administratīvais centrs
- Bīriņi apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Vidrižu pagastā 30 km no Limbažiem un 16 km no Saulkrastiem
- Āstere apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā
- Nabe apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu pagastā
- Aišēni apdzīvota vieta (viensēta) limbažu novada Katvaru pagastā
- Auri apdzīvota vieta (viensēta) limbažu novada Limbažu pagastā
- Ozoliņi apdzīvota vieta (viensēta) limbažu novada Staiceles pagastā
- Lieplejas apdzīvota vieta (viensēta) limbažu novada Umrgas pagastā
- Oltūži apdzīvota vieta (viensētu grupa) limbažu novada Salacgrīvas pagasta dienvidu daļā
- Vainižu viduslaiku pils atradās limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
- Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā
- Katvaru ezers atrodas Idumejas augstienes limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā, 91,7 m vjl., platība — 64,7 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2,8 m, eitrofs, aizaugums 10-15%; Katvaru-Vannišu ezers; Vannīšu ezers
- Braslavas parks atrodas limbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem
- Ozolmuižas pils atrodas limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas
- Liepupes muižas kungu māja atrodas limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas
- Ikšķiļu svētā liepa atrodas limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca
- Ārciema parks atrodas limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
- Ozoliņu akmens atrodas limbažu novada Staiceles pagastā, mežā starp "Ozoliņiem" un "Baložiem", iegrimis zemē, \~1 m virs zemes paceļas slīpa, četrstūraina virsa, kuras garums ir 5,5 m, platums - 5 m, apkārtmērs - 22,3 m
- Augstrozes kompleksais dabas liegums atrodas limbažu novada Umurgas pagastā un Kocēnu novada Dikļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 3640 ha, izveidots mazpārveidotas dabas saglabāšanai
- Vidrižu muiža atrodas limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha)
- Igates muiža atrodas limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni
- Vidrižu parka dīķis atrodas limbažu novada Vidrižu pagastā, platība — 1,9 ha
- Ķirbižu meža muzejs atrodas limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
- Nabes viduslaiku pils atrodas limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā
- Aijažu ezers atrodas limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers
- Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers
- Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis
- Rāķa purvs augstais purvs limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs
- Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs
- Rūstužu purvs augstais purvs Viļķenes un limbažu pagastā, platība - 572 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,5 m; Lielais Rūstužu purvs
- Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs
- Beķerupīte Bauņupīte limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā
- Baurupīte Baurupe limbažu pagastā
- Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja
- Erkul Bijušās Ārciema muižas vāciskais nosaukums, kuras teritorijā limbažu novada Pāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārciems"
- Poikern Bijušās Āsteres muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā limbažu rajona Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere
- Pernigele Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā limbažu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Liepupe; Pernigeles muiža
- Posendorf Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā limbažu novada Katvaru pagastā izveidojies Pociems
- Kadiķkalni Botāniskais liegums limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas
- Jencelis Braslas kreisā krasta pieteka limbažu novada Umurgas pagastā, garums - 8 km; Enceļupe; Endzeļupe; Eņģeļupe
- Iesala Braslas kreisā krasta pieteka limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe
- Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km
- Miežupīte Braslas labā krasta pieteka limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte
- Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka limbažu novada Umurgas pagastā
- Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe
- Ežupīte Briedes kreisā krasta pieteka limbažu un Valmieras novadā
- Bruņķa Bruņķa ezers - Bruņķītis, ezers limbažu pagastā
- Bruņķīša Bruņķīša ezers - Bruņķītis, ezers limbažu pagastā
- Cimeļezers Cimelis, ezers limbažu pagastā
- Ciemeļu ezers Cimelis, ezers limbažu pagastā
- Cimeļa ezers Cimelis, ezers limbažu pagastā
- Ciemeļupe Cimeļupe limbažu pagastā
- Cimele Cimeļupe limbažu pagastā
- ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem)
- Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
- Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
- Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
- Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
- Lielais un Pemmas purvs dabas liegums Idumejas augstienes limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2625 ha, ligzdo retas putnu sugas
- Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni
- Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums
- Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas
- Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte)
- Dziļezers un Riebezers dabas liegums limbažu novada Limbažu pagasta rietumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), ietver abus ezerus un to apkārtni, platība — 301 ha
- Dzērves purvs dabas liegums limbažu novada Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 396 ha, ligzdo vairākas retas putnu sugas
- Augstroze dabas liegums limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
- Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas
- Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un limbažu viļņoto līdzenumu
- Donava Donaviņa limbažu pilsētā
- Nabes upe Donaviņa, kas savieno Dūņezeru ar limbažu Lielezeru
- Nabesupe Donaviņa, ūdenstece limbažos
- Dūņu ezers Dūņezers, ezers Katvaru un limbažu pagastā
- Aloja dzelzceļa stacija limbažu novadā, pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
- Domeru ezers Dziļezers limbažu novada Limbažu pagastā
- Mazezers Dzirnavezers limbažu pilsētā, uzpludināts uz strauta, kurš ietek Dūņezerš, platība - 1,7 ha; Mazezeriņš
- Augstrozes Lielezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, limbažu novada Umurgas pagasta ziemeļaustrumu daļā, 78 m vjl., platība — 400 ha, ezerdobe ieapaļa, diametrs — \~2,5 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Lielezers
- Sārumezers ezers Idumejas augstienes limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums
- Purezers ezers limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, platība - 11 ha; Pura ezers
- Paužezers ezers limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, platība - 15,5 ha; Paužas ezers; Paužu ezers
- Brenkūžu ezers ezers limbažu novada Katvaru pagastā, platība - 3,7 ha
- Dūņezers ezers limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, platība - 135,6 ha, garums - 4,75 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1 m, iztek Svētupe; Dūņu ezers; Limbažu Dūņezers
- Lejas ezers ezers limbažu novada Liepupes pagstā, platība — 1 ha
- Riebezers ezers limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma "Dziļezers un Riebezers" centrālajā daļā, garums - 2,75 km, lielākais platums - 450 m, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 13 m, krasti stāvi vai slīpi, galos zemāki, kūdraini, dibens smilšains un akmeņains; Riebes ezers; 1,6 km gara, \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle to atdala no Dziļezera
- Dziļezers ezers limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma centrālajā daļā, platība - 32 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 260 m, vidējais dziļums - 8,3 m, dibens smilšains, bedrains, ar 10 m augstu slieksni starp 2 dziļumiem (~32 m un 26,4 m); no Riebezera visā garumā to atdala \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle; Domeru ezers
- Ģerķīšezers ezers limbažu novada Limbažu pagastā, platība - 8,4 ha; Gerķīšu ezers; Ģerkisu ezers; Jerkisa ezers; Jerķiša ezers; Jerķīšezers
- Ozoliņu ezers ezers limbažu novada Limbažu pagastā, platība — 1 ha
- Bruņķītis ezers limbažu novada Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 14,8 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m; Bruņķa ezers; Bruņķīša ezers
- Lielā dzelve ezers limbažu novada Limbažu un Umurgas pagastā, Saules purvā, platība — 3,5 ha; Lielais Purva ezers
- Ceļmalezeriņš ezers limbažu novada Umurgas pagastā, pie Umurgas-Augstrozes ceļa, platība - 0,8 ha
- Līņezers ezers limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 1,3 ha
- Zvejnieku ezers ezers limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 12,9 ha
- Bisnieku ezers ezers limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 4,6 ha, dziļums - 3,8 m; Birznieku ezers
- Melnezers ezers limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 6,1 ha
- Višezers ezers limbažu novada Vidrižu pagastā, Laugas purvā, platība - 10,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, iztek Ķīšupe; Viešezers; Laugas ezers; Viršu-Linu ezers; Viršu-Višu ezers
- Bīriņu ezers ezers limbažu novada Vidrižu pagastā, platība — 18,5 ha, lielākais dziļums — 2,8 m; Bīriņmuižas ezers
- Cimelis ezers limbažu pagastā, platība - 12,7 ha, iztek Cimeļupe; Ciemeļu ezers; Cimeļa ezers; Cimeļezers
- Mazais Purva ezers ezers limbažu pagastā, Saules purvā, platība — 1,3 ha
- Mazezers ezers limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 5,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m, ietek Cimeļupe, atrodas starp Riebezeru un Auziņu ezeru
- Rāķis ezers limbažu viļņotā līdzenuma galā, Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - >0,6 km, dziļums - līdz 1,6 m, distrofs, bez aizauguma, dibenā līdz 4,5 m biezs sapropeļa slānis; Ezermuižas ezers; Rāķa ezers; Rāķu ezers
- Ruckas ezers ezers limbažu viļņotajā līdzenumā Stalbes pagastā, platība — 41 ha, garums — >0,8 km, lielākais platums — \~0,6 km, lielākais dziļums — 1,7 m, maz aizaudzis, ar smilšainu dibenu; Vada ezers
- Riebiņu ezers ezers limbažu viļņotajā līdzenumā, Cēsu novada Straupes pagastā, 51,2 m vjl., platība — 75,5 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, bagāta ihtiofauna
- Auziņu ezers ezers Metsepoles līdzenumā, limbažu novada Limbažu pagastā, 37,7 m vjl., platība — 56 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums 14 m
- Primmas ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Salacas pietekas Korģes sānielejā, limbažu novada Salacgrīvas pagastā, 37,5 m vjl., platība - 16,6 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 130 m, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 9,9 m, mezotrofs; Primas ezers; Primma; Primmu ezers; Prīma ezers; Prīmu ezers
- Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers
- Limbažu ezeri ezeru grupa meridionālā ielejveida pazeminājumā starp Metsepoles līdzenumu un Idumejas augstieni, lielākie – limbažu Lielezers, Dūņezers, Lādes ezers un Sārumezers, kā arī nelielais Mazezers
- Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri
- Ozolmuižas ezeri ezeru pāris limbažu viļņotā līdzenuma ziemeļu galā, Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā pie Ozolmuižas; Ozolezeri
- Brasla Gaujas labā krasta pieteka limbažu un Cēsu novadā, lejtecē arī Cēsu un Siguldas novadu robežupe, garums - 70 km, kritums - 68 m, sākas Limbažu novadā uz austrumiem no Pociema 96,8 m vjl.
- Aģes ielejveida pazeminājums glaciotektonisks zemledāja izspieduma un izspieduma-eksarācijas veidojums Aģes augštecē Krimuldas novada Lēdurgas un limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 16,5 km, dziļums - 9-12 m (vidusdaļā līdz 20 m)
- Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas
- Lauču dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rīgas līča piekrastē, limbažu novada Skultes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., ir elipsoīdas formas iesarkans granīta jūrakmens, apkārtmērs - 12,25 m, garums - 4,3 m, platums - 3,1 m, augstums - 2,5 m; Lielais Lauču akmens
- Ģerkisu ezers Ģerķīšezers limbažu pagastā
- Jerķišezers Ģerķīšezers, ezers limbažu pagastā
- Jerķīšezers Ģerķīšezers, ezers limbažu pagastā
- Jerkisa ezers Ģerķīšezers, ezers limbažu pagastā
- Jerķiša ezers Ģerķīšezers, ezers limbažu pagastā
- Gerķīšu ezers Ģerķīšezers, ezers limbažu pagastā
- Urpele Iesalas labā krasta pieteka limbažu novadā, garums - \~10 km; Uša; Ušupe; Užupe
- Laudurga Ietek Rīgas jūras līcī limbažu novada Skultes pagastā pie Ārņiem
- Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu
- Jumpravas dzirnavezers Jumpravdzirnavu dīķis limbažu pagastā
- Levisel Kādā 14. gs dokumentā minēts limbažu nosaukums
- Lauvaskalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, limbažu novada Umurgas pagastā, Augstrozes Lielezera dienvidaustrumu daļā, pussalā, absolūtais augstums - 124,7 m vjl., relatīvais augstums - 46,7 m
- Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns
- Kānadži Kānadžu kakts - limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Tenīši" otrs nosaukums
- Reiņupe Kanāls, kas savieno Vitrupes un Liepupes augšgalus limbažu novadā, garums - 5 km, izveidots 1952. g., platums - līdz 10 m
- Liepupes-Reiņupes kanāls kanāls, kas savieno Vitrupi (Reiņupi) ar Liepupi limbažu un Liepupes pagastā, garums - 5 km
- Kaniņas Kaniņu kalns - pilskalns limbažu novada Vidrižu pagastā pie Bērzkalnu mājām, bijušajā Aģes upes senkrastā, augstums - \~9 m, plakums - \~80 x 20 m, bijis apdzīvots aptuveni 9-12 gs.
- Pepītis Katvaru ezers Idumejas augstienes limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā
- Kliku Kliku ezers - atrodas limbažu novada Salacgrīvas pagastā, platība - 7,1 ha; Kliķu ezers
- Kocēni Kocēnu pagasts - pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru un Vaidavas pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu un Cēsu un limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Kokmuižas pagasts, Koku pagasts, vāciski - Kokenhof, krieviski - Kokengofskaja
- Kodaji Kodaju purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, limbažu novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodu-Kapzemes purvs
- Jaungarandžu baznīcas kalns kulta vieta limbažu novada Alojas pagastā, tas ir reljefā norobežots, \~4 m augsts zemes pacēlums (platība \~100 x 80 m) Joglas upes kreisajā krastā pie Jaungarandžu mājām, ir nostāsti, ka šeit rādījušies dažādi māņi un senatnē tur atradusies baznīca
- Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms
- vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji
- Nabes ezers Lādes ezers limbažu pagastā
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
- Rūpes urga Laučurgas kreisā satekupe limbažu novada Skultes pagastā
- Josturga Laučurgas labā satekupe limbažu novada Skultes pagastā
- Lielais Purva ezers Lielā dzelve limbažu un Umurgas pagastā
- Lielupīte Lielurga limbažu novadā
- Lielupe Lielurga limbažu un Salacgrīvas novadā
- Lemsal limbaži
- Lemzaļ limbaži
- Limbene limbaži
- Paldaža limbažu Lielezera pieteka Limbažu pagastā
- Svētezers limbažu Lielezers Limbažu pagastā
- Lielezers limbažu Lielezers Limbažu pilsētā un novadā
- Lemisel limbažu nosaukuma variants
- ungurpilieši limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2008. g. Limbažu rajona) Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Ungurpils" iedzīvotāji
- Recepi limbažu novada Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Retsepi" nosaukuma variants
- ainažnieki limbažu novada Ainažu pilsētas iedzīvotāji
- Veskulte limbažu novada apdzīvotās vietas "Skulte" bijušais nosaukums padomju laikā
- Schloss Hochrosen limbažu novada Augstrozes muižas bijušais nosaukums vāciski
- blankaskrodznieki limbažu novada Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Blankaskrogs" iedzīvotāji
- buivieši limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Buiva" iedzīvotāji
- Ozolu stacija limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" nosaukuma variants
- puiķelieši limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" iedzīvotāji
- Puiķele limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" nosaukuma variants
- puikulieši limbažu novada Brīzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" iedzīvotāji
- Jomalas limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Baloži" otrs nosaukums
- brancieši limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Branči" iedzīvotāji
- katvarieši limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Katvari" iedzīvotāji
- līcīšnieki limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Līcīši" iedzīvotāji
- pociemieši limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Pociems" iedzīvotāji
- priedieši limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Priedes" iedzīvotāji
- spricieši limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Spriči" iedzīvotāji
- tiegažnieki limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Tiegaži" iedzīvotāji
- Naglūži limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Viekaži" otrs nosaukums
- Kadfer limbažu novada Katvaru pagasta bijušais nosaukums
- Katverskaja limbažu novada Katvaru pagasta bijušais nosaukums krieviski
- duntieši limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Dunte" iedzīvotāji
- jelgavkrastieši limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Jelgavkrasti" iedzīvotāji
- kannieki limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Kannieki" iedzīvotāji
- perniģelieši limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Perniģele" iedzīvotāji
- Pernigeles pagasts limbažu novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums
- Pernigeļskaja limbažu novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- ērmieši limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Ērmi" iedzīvotāji
- imacieši limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Imakas" iedzīvotāji
- intieši limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Intes" iedzīvotāji
- kaijciemieši limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Kaijciems" iedzīvotāji
- lādieši limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Lāde" iedzīvotāji
- Ausmas limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Lādezers" bijušais nosaukums padomju laikā
- lādezerieši limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Lādezers" iedzīvotāji
- lemškalnieši limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Lemškalni" iedzīvotāji
- Kalnmuiža limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Muižkalni" nosaukuma variants
- nabieši limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Nabe" iedzīvotāji
- ozolainieši limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji
- puksieši limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Pukšas" iedzīvotāji
- samsieši limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Samši" iedzīvotāji
- virsieši limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji
- viršnieki limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji
- Ainažu pagasts limbažu novada pagasts, kas atrodas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Ainažu pilsētu un Salacgrīvas un Alojas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Ainažu pilsētas lauku teritorija, vāciski - Hainasch, krieviski - Hainažskaja
- Stacijas gals limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Ārciema stacija" otrs nosaukums
- ārciemieši limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Ārciems" iedzīvotāji
- drielinieši limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Drieliņi" iedzīvotāji
- mednieši limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji
- pālieši limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Pāle" iedzīvotāji
- Sepkuell limbažu novada Pāles pagasta bijušais nosaukums
- Sepkuļskaja limbažu novada Pāles pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Katlapi limbažu novada Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Kotlopi" nosaukuma variants
- Skulte limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vieta Mandegas bijušais nosaukums padomju laikā
- beļavieši limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Beļavas" iedzīvotāji
- buijieši limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Buijas" iedzīvotāji
- dūcenieki limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Dūči" iedzīvotāji
- dūcnieki limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Dūči" iedzīvotāji
- mandadzieši limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandagi" iedzīvotāji
- Mandaga limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandegas" nosaukuma variants
- Mandagas limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandegas" nosaukuma variants
- Mandagi limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandegas" nosaukuma variants
- skultieši limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Skulte" iedzīvotāji
- Skultesmuiža limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Skultes muiža" nosaukuma variants
- stienieši limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Stiene" iedzīvotāji
- vārzieši limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vārzas" iedzīvotāji
- Vārza limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vārzas" nosaukuma variants
- vecskultieši limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vecskulte" iedzīvotāji
- vēverieši limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" iedzīvotāji
- zvejnieklīgavieši limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Zvejnieklīgavas" iedzīvotāji
- Skuļtskaja limbažu novada Skultes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Adiamuende limbažu novada Skultes pagasta un muižas bijušais nosaukums vāciski
- puršēnieši limbažu novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Puršēni" iedzīvotāji
- Puršeni limbažu novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Puršēni" nosaukuma variants
- Koddiak limbažu novada Staiceles pagasta bijušais nosaukums
- Kodjakskaja limbažu novada Staiceles pagasta bijušais nosaukums krieviski
- augstrozieši limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Augstroze" iedzīvotāji
- Augstroze limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Augstrozes muiža" nosaukuma variants
- Limbažu dārzkopis limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas “Mežciems” un “Lidlauka ciems” bijušais nosaukums
- Augstroze limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Oliņi" bijušais nosaukums padomju laikā
- Rotenbergi limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Roperbeķi" nosaukuma variants
- rozieši limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" iedzīvotāji
- sārmieši limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Sārums" iedzīvotāji
- sārumieši limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Sārums" iedzīvotāji
- umurdzieši limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Umurga" iedzīvotāji
- Vainizis limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" bijušais nosaukums
- vainižnieki limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotāji
- Ubbenorm-Sarumskaja limbažu novada Umurgas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Ubbenorm-Saarum limbažu novada Umurgas pagasta bijušais nosaukums vāciski
- muižgalietis limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gala iedzīvotājs
- muižgals limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gals, kur atrodas Vainižu muiža
- korbgalietis limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema ziemeļu daļas iedzīvotājs
- korbietis limbažu novada Umurgas Vainižu ciema ziemeļu daļas iedzīvotājs; korbgalietis
- bīrinieši limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Bīriņi" iedzīvotāji
- gobieši limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Gobas" iedzīvotāji
- igatieši limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Igate" iedzīvotāji
- jērkulieši limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Jērkule" iedzīvotāji
- kaijieši limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Kaijas" iedzīvotāji
- krujkalnieši limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Krujkalns" iedzīvotāji
- Vidrižmuiža limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" nosaukuma variants
- rūpnieki limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji
- Muiža limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Vidriži" daļa
- vidrižnieki limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Vidriži" iedzīvotāji
- Vidrižskaja limbažu novada Vidrižu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Widrisch limbažu novada Vidrižu pagasta bijušais nosaukums vāciski
- āsterieši limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Āstere" iedzīvotāji
- Blomes muiža limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Blome" bijušais nosaukums
- blomieši limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Blome" iedzīvotāji
- brīdadzieši limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīdaga" iedzīvotāji
- Brīdags limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīdaga" nosaukuma variants
- ilmacieši limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilmaki" iedzīvotāji
- ķirbižnieki limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Ķirbiži" iedzīvotāji
- Lapsiņu kakts limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Lapsiņas" nosaukuma variants
- melbārdieši limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Melbārži" iedzīvotāji
- rūcieši limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Rūkas" iedzīvotāji
- rūstužnieki limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Rūstuži" iedzīvotāji
- šķirstinieši limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Šķirstiņi" iedzīvotāji
- viļķenieši limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Viļķene" iedzīvotāji
- Wilkenhof limbažu novada Viļķenes pagasta bijušais nosaukums
- Viļkenskaja limbažu novada Viļķenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- ausmieši limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Ausmas" iedzīvotāji
- langacieši limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Langači" iedzīvotāji
- Lemzaļskaja limbažu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Lemsal limbažu pagasta un muižas bijušais nosaukums
- limbažnieki limbažu pilsētas iedzīvotāji
- Vilbaku purvs Maizezera purvs limbažu novada Umurgas pagastā
- Baurupe Mazezera noteka uz Riebezeru limbažu pagastā; Baurupīte
- Mazezeriņš Mazezers limbažu pilsētā
- Westhof Meža muiža, kas atradās Valmieras apriņķa limbažu pagastā
- Bīriņu muiža muižas ēku komplekss limbažu novada Vidrižu pagastā, ansambli veido Bīriņu pils (celta 1857.-1860. g.), pārvaldnieka māja (1801. g.), kalpu māja (ap 1870. g.), zirgu staļļi un kalpu dzīvojamās mājas (19. gs. 2. p.), ūdensdzirnavas (1850. g.), ūdenstornis (ap 1870. g.) un sanākšanas nams (1805. g.)
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un limbažu novadu
- Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
- Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Saulkrastu novads novads Vidzemes rietumu daļā, pie Rīgas jūras līča, ietver Saulkrastu un Sējas (pievienots 2021. g. novadu reformā) pagastu un Saukrastu pilsētu, robežojas ar limbažu, Siguldas un Ādažu novadu
- Staiceles Ozoliņu akmens Ozoliņu akmens limbažu novada Staiceles pagastā
- Ozolmuižas purvs Ozolu purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
- Matīšu pagasts pagasts Burtnieku novadā, robežojas ar Vecates, Burtnieku, Bērzaines un Dikļu pagastu, kā arī ar limbažu novadu; nosaukums līdz 1949. g. — Bauņu pagasts
- Stalbes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Raiskuma un Straupes pagastu, kā arī ar limbažu un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stolben, krieviski — Stolbenskaja
- Straupes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Stalbes, Raiskuma, Drabešu un Līgatnes pagastu, kā arī ar Siguldas un limbažu novadu
- Vidrižu pagasts pagasts limbažu novadā ar administratīvo centru Gravās, robežojas ar Skultes un Limbažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Widrisch, krieviski — Vidrižskaja
- Braslavas pagasts pagasts limbažu novadā ar administratīvo centru Klāmaņos, robežojas ar Brīvzemnieku un Alojas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Breslau, krieviski — Braslavskaja
- Skultes pagasts pagasts limbažu novadā ar administratīvo centru Mandegās, robežojas ar Liepupes, Limbažu un Vidrižu pagastu, kā arī ar Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Adiamunde, krieviski — Skuļtskaja
- Katvaru pagasts pagasts limbažu novadā ar administratīvo centru Pociemā, robežojas ar Umurgas, Limbažu, Viļķenes un Pāles pagastu, kā arī ar Alojas un Kocēnu novadu un Limbažu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kadfer, krieviski — Katverskaja
- Brīvzemnieku pagasts pagasts limbažu novadā ar administratīvo centru Puikulē, robežojas ar Katvaru, Pāles, Alojas un Braslavas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu
- Staiceles pagasts pagasts limbažu novada ziemeļu daļā, ar administratīvo centru Staiceles pilsētā, aptver Staiceles pilsētu, robežojas ar Alojas, Salacgrīvas un Ainažu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Staiceles pilsētas lauku teritorija, Rozēnu pagasts, vāciski — Koddiak, krieviski — Kodjakskaja
Piemēros nav.
limba citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv