Paplašinātā meklēšana
Meklējam limba.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts etimoloģijās (1):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (200):
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- Alojas pilsēta ar lauku teritoriju administratīvi teritoriāla vienība limbažu rajonā 1990.-2009. g., ievēra Alojas pilsētu un Alojas pagastu
- Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
- Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
- Tora Aģes labā krasta pieteka limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte
- Igate Aģes labā pieteka limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
- Allendorf Alojas muiža, kas atradās tagadējā limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā
- Katvari apdzīvota vieta (aprūpes ciems) limbažu novadā 9 km no Limbažiem
- Ozolmuiža apdzīvota vieta (aprūpes ciems) limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
- Liepupe apdzīvota vieta (lielciems) limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs
- Pociems apdzīvota vieta (lielciems) limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs
- Viļķene apdzīvota vieta (lielciems) limbažu novadā 15 km no Limbažiem, pagasta centrs
- Umurga apdzīvota vieta (lielciems) limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe"
- Ozolaine apdzīvota vieta (lielciems) limbažu novada Limbažu pagastā 2 km no Limbažu pilsētas
- Lēdurga apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs
- Klāmaņi apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Braslavas pagastā, pagasta administratīvais centrs
- Puikules stacija apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
- Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
- Baloži apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Katvaru pagastā
- Līcīši apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Katvaru pagastā
- Upēni apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Katvaru pagastā
- Viekaži apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Katvaru pagastā
- Duntes skola apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Liepupes pagastā
- Porkas apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Liepupes pagastā
- Inte apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Limbažu pagastā
- Jumpravmuiža apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Limbažu pagastā
- Muižkalni apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Limbažu pagastā
- Pelodas apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Limbažu pagastā
- Drieliņi apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Pāles pagastā
- Tenīši apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Pāles pagastā
- Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals"
- Avotkalni apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Salacgrīvas pagastā
- Dūči apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Imšas apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Lauči apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Miršas apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Vārzas apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Viļķi apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Puršēni apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Staiceles pagastā
- Dzegužkakts apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Iesalkājas apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Oliņi apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Piķi apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Roperbeķi apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Serkuļi apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Slavenes apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Vainiži apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā
- Igate apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Vidrižu pagastā
- Ķirbiži apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Viļķenes pagastā
- Rūkas apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Viļķenes pagastā
- Rūstuži apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Viļķenes pagastā
- Šķirstiņi apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Viļķenes pagastā
- Vaigaži apdzīvota vieta (mazciems) limbažu novada Viļķenes pagastā
- Stūrīši apdzīvota vieta (mazciems) limbažu pagastā
- Lampuži apdzīvota vieta (skrajciems) limbažu novada Ainažu pagastā
- Augštūja apdzīvota vieta (skrajciems) limbažu novada Liepupes pagastā
- Būdele apdzīvota vieta (skrajciems) limbažu novada Pāles pagastā
- Aniņi apdzīvota vieta (skrajciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Ķītas apdzīvota vieta (skrajciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Grūbas apdzīvota vieta (skrajciems) limbažu novada Vidrižu pagastā
- Āboltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) limbažu novada Viļķenes pagastā
- Blome apdzīvota vieta (skrajciems) limbažu novada Viļķenes pagastā
- Brīdaga apdzīvota vieta (skrajciems) limbažu novada Viļķenes pagastā
- Lapsiņas apdzīvota vieta (skrajciems) limbažu novada Viļķenes pagastā
- Voldes apdzīvota vieta (skrajciems) limbažu novada Viļķenes pagastā
- Alfa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Ārņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Diāna apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Kaija apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Koklītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Kursīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Mežvīns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Dunte 96 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Vefa Skulte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Nākotne apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Saule apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Universitāte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Ziemeļblāzma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Dārzciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Mežaciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Lidlauka ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) limbažu novada Umurgas pagastā
- Braslava apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
- Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā
- Vidriži apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novadā 19 km no Limbažiem
- Pāle apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novadā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Sepkull" teritorijā, pagasta centrs
- Skulte apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novadā 30 km no Limbažiem un 8 km no Saulkrastiem; padomju laikā saukta arī Vecskulte
- Mandegas apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novadā 30 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Adiamunde" teritorijā, Skultes pagasta administratīvais centrs
- Buiva apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
- Priedes apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Katvaru pagastā
- Tiegaži apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Katvaru pagastā
- Jelgavkrasti apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Liepupes pagastā
- Mustkalni apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Liepupes pagastā
- Prinkas apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Liepupes pagastā
- Dunte apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Liepupes pagasta dienvidu daļā
- Kaijciems apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Limbažu pagastā
- Lāde apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Limbažu pagastā
- Lādezers apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Limbažu pagastā
- Ārciems apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
- Lejasozoli apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Skultes muiža apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Stiene apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Skultes pagastā
- Gravas apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Vidrižu pagastā 23 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Widdrisch" teritorijā, Vidrižu pagasta administratīvais centrs
- Bīriņi apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Vidrižu pagastā 30 km no Limbažiem un 16 km no Saulkrastiem
- Āstere apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā
- Nabe apdzīvota vieta (vidējciems) limbažu pagastā
- Aišēni apdzīvota vieta (viensēta) limbažu novada Katvaru pagastā
- Auri apdzīvota vieta (viensēta) limbažu novada Limbažu pagastā
- Ozoliņi apdzīvota vieta (viensēta) limbažu novada Staiceles pagastā
- Lieplejas apdzīvota vieta (viensēta) limbažu novada Umrgas pagastā
- Oltūži apdzīvota vieta (viensētu grupa) limbažu novada Salacgrīvas pagasta dienvidu daļā
- Vainižu viduslaiku pils atradās limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
- Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā
- Katvaru ezers atrodas Idumejas augstienes limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā, 91,7 m vjl., platība — 64,7 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2,8 m, eitrofs, aizaugums 10-15%; Katvaru-Vannišu ezers; Vannīšu ezers
- Braslavas parks atrodas limbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem
- Ozolmuižas pils atrodas limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas
- Liepupes muižas kungu māja atrodas limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas
- Ikšķiļu svētā liepa atrodas limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca
- Ārciema parks atrodas limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
- Ozoliņu akmens atrodas limbažu novada Staiceles pagastā, mežā starp "Ozoliņiem" un "Baložiem", iegrimis zemē, \~1 m virs zemes paceļas slīpa, četrstūraina virsa, kuras garums ir 5,5 m, platums - 5 m, apkārtmērs - 22,3 m
- Augstrozes kompleksais dabas liegums atrodas limbažu novada Umurgas pagastā un Kocēnu novada Dikļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 3640 ha, izveidots mazpārveidotas dabas saglabāšanai
- Vidrižu muiža atrodas limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha)
- Igates muiža atrodas limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni
- Vidrižu parka dīķis atrodas limbažu novada Vidrižu pagastā, platība — 1,9 ha
- Ķirbižu meža muzejs atrodas limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
- Nabes viduslaiku pils atrodas limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā
- Aijažu ezers atrodas limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers
- Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers
- Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis
- Rāķa purvs augstais purvs limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs
- Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs
- Rūstužu purvs augstais purvs Viļķenes un limbažu pagastā, platība - 572 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,5 m; Lielais Rūstužu purvs
- Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs
- Beķerupīte Bauņupīte limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā
- Baurupīte Baurupe limbažu pagastā
- Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja
- Erkul Bijušās Ārciema muižas vāciskais nosaukums, kuras teritorijā limbažu novada Pāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārciems"
- Poikern Bijušās Āsteres muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā limbažu rajona Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere
- Pernigele Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā limbažu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Liepupe; Pernigeles muiža
- Posendorf Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā limbažu novada Katvaru pagastā izveidojies Pociems
- Kadiķkalni Botāniskais liegums limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas
- Jencelis Braslas kreisā krasta pieteka limbažu novada Umurgas pagastā, garums - 8 km; Enceļupe; Endzeļupe; Eņģeļupe
- Iesala Braslas kreisā krasta pieteka limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe
- Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km
- Miežupīte Braslas labā krasta pieteka limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte
- Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka limbažu novada Umurgas pagastā
- Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe
- Ežupīte Briedes kreisā krasta pieteka limbažu un Valmieras novadā
- Bruņķa Bruņķa ezers - Bruņķītis, ezers limbažu pagastā
- Bruņķīša Bruņķīša ezers - Bruņķītis, ezers limbažu pagastā
- Cimeļezers Cimelis, ezers limbažu pagastā
- Ciemeļu ezers Cimelis, ezers limbažu pagastā
- Cimeļa ezers Cimelis, ezers limbažu pagastā
- Ciemeļupe Cimeļupe limbažu pagastā
- Cimele Cimeļupe limbažu pagastā
- ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem)
- Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
- Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
- Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
- Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
- Lielais un Pemmas purvs dabas liegums Idumejas augstienes limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2625 ha, ligzdo retas putnu sugas
- Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni
- Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums
- Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas
- Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte)
- Dziļezers un Riebezers dabas liegums limbažu novada Limbažu pagasta rietumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), ietver abus ezerus un to apkārtni, platība — 301 ha
- Dzērves purvs dabas liegums limbažu novada Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 396 ha, ligzdo vairākas retas putnu sugas
- Augstroze dabas liegums limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
- Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas
- Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un limbažu viļņoto līdzenumu
- Donava Donaviņa limbažu pilsētā
- Nabes upe Donaviņa, kas savieno Dūņezeru ar limbažu Lielezeru
- Nabesupe Donaviņa, ūdenstece limbažos
- Dūņu ezers Dūņezers, ezers Katvaru un limbažu pagastā
- Aloja dzelzceļa stacija limbažu novadā, pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
- Domeru ezers Dziļezers limbažu novada Limbažu pagastā
- Mazezers Dzirnavezers limbažu pilsētā, uzpludināts uz strauta, kurš ietek Dūņezerš, platība - 1,7 ha; Mazezeriņš
- Augstrozes Lielezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, limbažu novada Umurgas pagasta ziemeļaustrumu daļā, 78 m vjl., platība — 400 ha, ezerdobe ieapaļa, diametrs — \~2,5 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Lielezers
- Sārumezers ezers Idumejas augstienes limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums
- Purezers ezers limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, platība - 11 ha; Pura ezers
- Paužezers ezers limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, platība - 15,5 ha; Paužas ezers; Paužu ezers
- Brenkūžu ezers ezers limbažu novada Katvaru pagastā, platība - 3,7 ha
- Dūņezers ezers limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, platība - 135,6 ha, garums - 4,75 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1 m, iztek Svētupe; Dūņu ezers; Limbažu Dūņezers
- Lejas ezers ezers limbažu novada Liepupes pagstā, platība — 1 ha
- Riebezers ezers limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma "Dziļezers un Riebezers" centrālajā daļā, garums - 2,75 km, lielākais platums - 450 m, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 13 m, krasti stāvi vai slīpi, galos zemāki, kūdraini, dibens smilšains un akmeņains; Riebes ezers; 1,6 km gara, \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle to atdala no Dziļezera
- Dziļezers ezers limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma centrālajā daļā, platība - 32 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 260 m, vidējais dziļums - 8,3 m, dibens smilšains, bedrains, ar 10 m augstu slieksni starp 2 dziļumiem (~32 m un 26,4 m); no Riebezera visā garumā to atdala \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle; Domeru ezers
- Ģerķīšezers ezers limbažu novada Limbažu pagastā, platība - 8,4 ha; Gerķīšu ezers; Ģerkisu ezers; Jerkisa ezers; Jerķiša ezers; Jerķīšezers
- Ozoliņu ezers ezers limbažu novada Limbažu pagastā, platība — 1 ha
- Bruņķītis ezers limbažu novada Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 14,8 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m; Bruņķa ezers; Bruņķīša ezers
- Lielā dzelve ezers limbažu novada Limbažu un Umurgas pagastā, Saules purvā, platība — 3,5 ha; Lielais Purva ezers
- Ceļmalezeriņš ezers limbažu novada Umurgas pagastā, pie Umurgas-Augstrozes ceļa, platība - 0,8 ha
- Līņezers ezers limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 1,3 ha
- Zvejnieku ezers ezers limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 12,9 ha
- Bisnieku ezers ezers limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 4,6 ha, dziļums - 3,8 m; Birznieku ezers
- Melnezers ezers limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 6,1 ha
Piemēros nav.
limba citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv