Paplašinātā meklēšana
Meklējam ladi.
Atrasts vārdos (54):
- ladi:2
- ladi:1
- ladieši:1
- ladināt:1
- ladinos:1
- Aladins:1
- cladina:1
- cladium:1
- pladiņa:1
- pladiņi:1
- pladiņš:1
- ladinosi:1
- aladiani:1
- caladium:1
- gladiola:1
- gladiuss:1
- kladioze:1
- omladina:1
- pladiņas:1
- akladioze:1
- eucladium:1
- gladiolus:1
- palladium:1
- tladianta:1
- Vladimira:1
- ladināties:1
- gladiators:1
- gladijonis:1
- kladistika:1
- lindbladia:1
- palladisms:1
- tricladida:1
- sifonokladi:1
- fusicladium:1
- polikladija:1
- Siladieviņi:1
- thladiantha:1
- Vladimirova:1
- Burladingene:1
- callicladium:1
- cosmocladium:1
- fillokladijs:1
- pleurocladia:1
- Vladičinhana:1
- Vladikaukāza:1
- Vladikavkaza:1
- Vladislavovo:1
- Vladivostoka:1
- chaetocladium:1
- neirokladisms:1
- blastocladiales:1
- lachnocladiaceae:1
- diheksiladipināts:1
- Vladimira-Volinska:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (124):
- ave, Caesar, morituri te salutant "Esi sveicināts, Cēzar, nāvei nolemtie tevi sveicina" (Senās Romas gladiatoru sveiciens imperatoram pirms cīņas).
- Andrejeva apdzīvota vieta Krievijā (_Andreevo_), Vladimiras apgabalā
- Bavļeni apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabalā
- Balakireva apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumu daļā
- Jurjeveca apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- vairsīpoli augu veģetatīvās vairošanās orgāni - sīkie bumbuļsīpoli gladiolām, frēzijām, krokusiem; pumpursīpoli liliju lapu padusēs; sīpoli ķiploku centrālā loka galā
- lahnoklādija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Lachnocladiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- klads Bioloģiskās klasifikācijas taksonomiskā grupa jeb taksons kladistikā
- gladjūlas Cildotā gladiola ("Gladiolus communis")
- Haldāna dažādlape dažādlapju suga ("Callicladium haldanianum")
- venatore Gladiators, kas cīnījās ar leopardiem un citiem plēsīgajiem zvēriem
- glagola Gladiola
- glaģola Gladiola ("Gladiolus")
- gladiolus Gladiolas
- skaistziedu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus callianthus")
- parastā gladiola gladiolu suga ("Gladiolus communis")
- jumstiņu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus imbricatus"), kas Latvijā paretam sastopama savvaļā mitros mežos un purvainos mežu klajumos, aizsargājama; dzērvači; dzērves acis; zāģene; lapsu zāle
- Itālijas gladiola gladiolu suga ("Gladiolus italicus")
- Teaniothrips simplex gladiolu tripsis
- gladantēra Gladiolu un acidentāru hibrīdi ("x Gladanthera"), dekoratīvi augi ar parastajām gladiolām nedaudz līdzīgiem ziediem, kas smaržo kā acidantēras; krustojums izveidots Jaunzēlandē 1955. g.
- stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds
- dižā aslape grīšļu dzimtas aslapju suga (“Cladium mariscus”), garums 1-2 m, aug gk. Gotlandes purvainajās vietās, izmanto jumtu segumiem, Latvijā ir tuvu areāla ZR robežai, sastopama reti, gk. Kurzemes piejūras ezeros, aizsargājama
- aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- imantieši Imantas pulka karavīri (1918.-1919. g. Vladivostokā saformēta latviešu nacionālā karaspēka daļa)
- orvilki īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dārzos gladiolas u. c. puķu saknes
- Gladiolus italicus Itālijas gladiola
- Kaspijas tīģeris izmirusi tīģeru pasuga, pēdējais pārstāvis redzēts ap 1970. gadu; savulaik tie piedalījās gladiatoru cīņās Romā
- cildotā gladiola jumstiņu gladiola
- Gladiolus imbricatus jumstiņu gladiola
- lapsu zāle jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus")
- dzērves acis jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus")
- dzērvači Jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus")
- dzērvacis Jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus")
- gladijonis Jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus")
- lapsuzāle Jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus")
- zāģene Jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus")
- dzērvacs Jumstiņu gladiola; dzērves acs
- divkrāsainā kalādija kalādiju suga ("Caladium bicolor")
- kalādija Kallu dzimtas ģints ("Caladium"), savvaļā sastopama Amerikas tropos, bumbuļaugs, ziedi neievērojami, lapas lielas, dažādās krāsās ar dažādiem raibumiem
- diēnsintēze Konjugēto alkadiēnu (arī cikloaladiēnu) iedarbība ar savienojumiem, kas satur aktīvu dubulto saiti vai trīskāršo saiti
- sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piemēram, gladiolas, hiacintes, krokusi, lilijas)
- Rjazaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 39600 kvadrātkilometru, 1157700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maskavas, Vladimiras, Ņižņijnovgorodas, Penzas, Tambovas, Ļipeckas un Tulas apgabalu, kā arī ar Mordovijas Republiku
- Piejūras novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs — Vladivostoka, platība — 165900 kvadrātkilometru, 1988000 iedzīvotāju (2009.)
- Ziemeļosetija-Alānija Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Vladikaukāza, platība - 8000 kvadrātkilometru, 702000 iedzīvotāju (2009.)
- Jaroslavļas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 36400 kvadrātkilometri, 1310000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Vologdas, Kostromas, Ivanovas, Vladimiras, Maskavas un Tveras apgabalu
- spoliatorijs Kritušo gladiatoru izģērbšanas telpa, vispār ģērbtuve
- Tufa krūmzarīte krūmzarīšu suga ("Eucladium verticillatum"), Latvijā aizsargājama
- platinoīdi Ķīmiskie elementi, kuru fizikālās un ķīmiskās īpašības ir līdzīgas platīnam (rutēnijs, rodijs, palladijs, osmijs un iridijs)
- tladianta Ķirbju dzimtas ģints ("Thladiantha"), daudzgadīgi lakstaugi ar kāpelējošu stublāju, >20 sugu, Latvijā 1 sugu dažkārt audzē kā krāšņumaugu un vietām tā pārgājusi savvaļā, sastopama reti nezāļainās vietās, izgāztuvēs, gar sakņu dārziem
- lagūni Lagūnu ciltis - cilšu grupa (atiji, abi, kiami, ari, aburi, aladiani, avikani, gva, metjibi, krobi), dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valodas pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- krūmzarīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Eucladium"), Latvijā konstatēta 1 suga
- dažādlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases zīmlapju dzimtas ģints ("Callicladium"), Latvijā konstatēta 1 suga
- Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons
- Jagailis Lietuvas lielkņazs (1377.-1392. g., ar pārtr.) un Polijas karalis (Vladislavs II; no 1386. g.); 1385. g. noslēdza Polijas un Lietuvas ūniju
- Dīveņi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Siladieviņi" nosaukuma variants
- Dīveni Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Siladieviņi" nosaukums latgaliski
- Thladianta dubia mainīgā tladianta
- Maskavas augstiene morēnu pauguraine no Vorjas un Maskavas augšteces rietumos līdz Kolokšas augštecei austrumos, Krievijas Maskavas un Vladimiras apgabalā, garums — >300 km, augstums — līdz 310 m
- Atlantijas slieksnis okeāna dibena pacēlums starp Grenladi, Islandi, Farēru un Šetlendu salām, veido robežu starp Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu, dziļums - \~600 m
- Gladiolus communis parastā gladiola
- Lindblada pelēkpore piepju sēņu grupas pelēkporu ģints suga ("Cinereomyces lindbladii", syn. "Diplomitoporus lindbladii")
- Aleksandrova pilsēta Krievijā (_Aleksandrov_), Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, 61500 iedzīvotāju (2010. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1389. g., 1564.-1572. g. tajā atradās cara Ivana IV rezidence
- Sudogda pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala centrālajā daļā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vjazņiki pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Kļazmas labajā krastā, 38700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kameškova pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļos, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kovrova pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļos, piestātne Kļazmas labajā krastā, 141000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Struņina pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kiržača pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Kiržačas krastos, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jurjevpoļska pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Kolokšas krastos, 19100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koļčugina pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Pekšas krastos, 44400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karabanova pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Serajas labajā krastā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gorohoveca pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Meļenki pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lakinska pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pokrova pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 17700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Radužnija pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Suzdaļa pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 26 km uz ziemeļiem no Vladimiras, Kamenkas krastos, 10000 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1024. g.
- Gushrustaļnija pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 57600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kurļova pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kosterjova pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sobinka pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas krastos, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Petuški pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisajā krastā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Muroma pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 111500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vladičinhana pilsēta Serbijā ("Vladičin Han"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Burladingene pilsēta Vācijā ("Burladingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
- kvartņiks Poļu sudraba sīknauda, ko sāka kalt Vladislava Jagaiļa laikā 14. gs. beigās
- sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Cladinoso-callunosa")
- ksifīns Protamīns zobenzivs "Āiphias gladius" spermā
- piedzejot Rakstot (dzejoļus), piepildīt (ar to tekstiem, piemetām, burtnīcu, kladi)
- rētiārijs Romas gladiators, kas gāja cīņā ar šķēpu, trijzari un tīklu un ar pēdējo ķēra savu pretinieku
- Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome sabiedriski politiska organizācija, dibināta 1919. g. martā Irkutskā (Krievijā), apvienojoties Rietumsibīrijas Nacionālai padomei (dibināta 1918. g. oktobrī Omskā) un Tālo Austrumu Centrālajam birojam (dibināts 1918. g. novembrī Vladivostokā), pārstāvēja Latvijas un latviešu intereses Sibīrijā un Tālajos Austrumos, vēlāk tai bija latviešu kultūras autonomijas un centrālās organizācijas funkcijas; darbojās līdz 1920. g. janvārim
- Ruskija sala Japāņu jūras Pētera Lielā līcī, Krevijas Piejūras novadā, uz dienvidiem no Vladivostokas, garums - \~18 km, platums - līdz 13 km, platlapju mežs
- piezīmēt Sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu, kladi)
- blastoklādija Sēņu valsts aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Blastocladiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- Septoria gladioli septoriju suga, kas parazitē uz gladiolām
- Gladiolus callianthus skaistziedu gladiola
- gladiola Skalbju dzimtas ģints ("Gladiolus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar divrindu zobenveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem, 130-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, \~13 sugu audzētas kā krāšņumaugi, mūsu dienās audzē \~300 šķirņu
- planārija Skropstiņtārpu klases kārta ("Tricladida"), plēsīgi tārpi ar saplacinātu ķermeni līdz 35 cm garumā, Latvijā saldūdeņos konstatētas 7 sugas
- zobenzivs šīs dzimtas suga ("Xiphias gladius"), līdz 4 metriem gara jūras zivs ar zobenveidīgu kaula izaugumu pie augšžokļa
- skalbe šīs rindas dzimta ("Iridaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi), >70 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
- pilns tāds, kas ir pierakstīts, piezīmēts u. tml. līdz beigām, pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, grāmatu)
- tukšs tāds, kurā nav teksta, attēlu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, papīra lapu)
- thladiantha Tladiantas
- mainīgā tladianta tladiantu suga ("Thladianta dubia")
- Luha upe Krievijā, Ivanovas un Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
- Ņerļa upe Krievijā, Ivanovas un Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
- Kļazma upe Krievijā, Maskavas un Vladimiras apgabalā, nelielā posmā Ivanovas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, Okas kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Maskavas augstienē
- Kiržača upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
- Kolokša upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
- Pekša upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
- Sudogda upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas labā krasta pieteka
- sefārdi viena no divām (otra - aškenazi) ebreju pamatgrupām, kuru saknes meklējamas viduslaiku Spānijas ebreju kultūrā, veido austrumzemju ebreju vairākumu un sastāda 50% no Izraēlas ebreju skaita, runā ladino (sefardu) valodā, kas tuva spāņu valodai
- īridācejas Viendīgļlapju augu dzimta lilijaugu rindā ar ložnīgu gumainu rizomu vai (retāk) sīpoliem, ar bezkātainām lapām; \~60 ģintis gk. tropos un subtropos; Latvijā 2 ģintis: gladiolas un īrisi, bez tam kā krāšņumaugi biežāk krokusi, retāk citi
- acidantēra Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Acidanthera"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu, atgādina gladiolu, dzimtene Etiopija
- Semargls viens no senkrievu panteona dieviem, kuru elki kņaza Vladimira laikā 980. g. tika novietoti Kijevā
- Dzedžikeu Vladikaukāza - pilsētas nosaukums osetīnu valodā
- Vladikavkaza Vladikaukāza, pilsēta Krievijā
- Dzaudžikava Vladikaukāzas pilsētas Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā) nosaukums 1944.-1954. g.
- Ordžonikidze Vladikaukāzas pilsētas Krievijā, (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā) nosaukums 1931.-1944. g. un 1954.-1991. g.
- putinists Vladimira Putina atbalstītājs
- Vl Vladivostoka (sporta informācijā)
- Meščora Zemiene starp Kļazmu - ziemeļos, Maskavu - dienvidrietumos, Oku - dienvidos, Sudogu un Kolpu - austrumos, Krievijā, Maskavas, Vladimiras un Rjazaņas apgabalā, vidējais augstums dienvidos - 80-100 m, ziemeļos - 120-130 m, daudz ezeru, purvu; Meščoras zemiene
- Atlantijas zobenzivs zobenzivju dzimtas suga ("Xiphias gladius")
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ladi.