Paplašinātā meklēšana
Meklējam lēka.
Atrasts vārdos (25):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (124):
- vušķine Aitene - parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne.
- bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- kriokonīts Atmosfēras vai pa daļai arī kosmiskie meteoru putekļi, kas polāros apgabalos pārklāj ledāju virsu pelēka pulvera veidā, dažreiz virāk mm biezā kārtā.
- Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse.
- Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi.
- reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija.
- eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis.
- dzemdētājgliemeži Čaula brūna vai pelēka, vilciņveidīga, ar 3 tumšām, spirāliskām joslām, augstums - <40 mm, dzīvdzemdētāji, saldūdeņos; Latvijā 2 sugas.
- kerbeļrācenis Čemurziežu dzimtas divgadīgs augs, sasknes miza tumši pelēka, saturs balts, garša saldeni sāja ar mandeļu piegaršu.
- aitaudzis Dabiskas (pelēkas, melnas) aitas vilnas krāsā; nekrāsots.
- aitaugušais Dabiskas (pelēkas, melnas) aitas vilnas krāsā; nekrāsots.
- lēkausēns Dem. --> lēkausis.
- rūdule dzeltenīgi pelēka vista.
- pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza.
- sēmale gaiši pelēka govs.
- dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas.
- grizlijs Grizlilācis - pelēkais lācis (Ziemeļamerikā).
- sīkpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Stereaceae"), sēņu augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, cepurīšu virspuse gandrīz vienmēr ar īsiem matiņiem, pelēka, dzeltena, brūna.
- aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna.
- chinčhilla Iecienīta sudraboti pelēka kažokādiņa, ko dod šis dzīvnieks.
- piepūdēt Ilgstoši bojājoties kļūt pelēkam.
- nopēlēt Izbalēt, kļūt palēkam.
- noukāt Kādu laiku šūpot vai lēkalēt (bērnu) uz ceļgala.
- reņģu kaija kaiju suga ("Larus fuscus"), tumšpelēka mugura, dzeltenas kājas, uz apakšknābja sarkans plankums, garums - \~53 cm; ligzdo Eiropas ziemeļu un rietumu daļā; Latvijā ceļošanas un ziemošanas laikā.
- apsirmoties Kļūt pelēkam, sirmam.
- lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas.
- telūrs ķīmiskais elements - sudrabaini pelēka trausla viela (pusmetāls), periodiskās sistēmas 52. elements, Te, atommasa - 127,60, zināms 21 izotops, 8 no tiem ir stabili.
- arsēns ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā, periodiskās sistēmas 33. elements (V grupa); simbols As, atommasa 74,92, ir vairāki alotropi veidi, izplatītākais ir pelēkais arsēns ar metāla īpašībām.
- terkšens Lielais pelēkais strazds.
- pluceklis Lopbarības buljons - ar vārošu ūdeni applaucētas rudzu pelavas, auzu plēkas, siena ziedi un āboliņa kušķis.
- plucekls Lopbarības buljons - ar vārošu ūdeni applaucētas rudzu pelavas, auzu plēkas, siena ziedi un āboliņa kušķis.
- aizsargkrāsa Maskēšanās krāsa (piemēram, zaļganpelēka, balta).
- savada Melni pelēka, smalki graudaina aluvija zeme Mezopotāmijas dienvidos, kad apūdeņota, ļoti auglīga.
- kurmjpelīte Melnpelēkais mājas cirslītis.
- sīvā muša mušu dzimtas suga ("Stomoxys calcitrans"), pēc ārējā izskata atgādina istabas mušu, bet ir gaišāka (gaišpelēka) ar nedaudz platāk izplestiem spārniem.
- krāsas tonis nianse (parasti vienai un tai pašai spektra, arī melnai, pelēkai, baltai) krāsai.
- tonis Nianse, uzbūves elements (parasti vienai un tai pašai spektra, arī melnai, pelēkai, baltai krāsai, arī gaismēnai).
- sazemēt Novājēt, kļūt pelēkam, melnam.
- Liepas māla atradne nozīmīgākā devona māla atradne Latvijā, atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, Lodes dzelzceļa stacijas apkaimē, platība 62 ha, veido 5 iegulas, ko veido sarkanbrūns un zilganpelēks liess māls ar gaišpelēka trekna, grūti kūstoša māla lēcām.
- ocelots Panterkaķis - kaķu ģints dzīvnieks, \~65-100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams.
- aitene Parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne.
- šeraks Pelēka audekla sieviešu svārki.
- alne Pelēka govs.
- pelēkā karte pelēka kartona loksne, kas atstaro 18% uz tās krītošās gaismas; izmanto eksponometrijā precīzas ekspozīcijas noteikšanai un eksponometru normēšanai.
- puzolana Pelēka vulkāniska zeme Itālijā, no kuras pagatavo īpašu cementu.
- sirmenītis Pelēka zirga vai pelēkas cūkas iesauka.
- pelnkrāsa Pelēka, pelniem līdzīga krāsa.
- pelnukrāsa Pelēka, pelniem raksturīga krāsa.
- sirmala Pelēka, sirma govs.
- gargzda Pelēka, smilšaina zeme.
- sirmzāle Pelēka, veca zāle.
- letauris Pelēkais (lauku) zaķis.
- ļetauris Pelēkais (lauku) zaķis.
- jako Pelēkais Āfrikas papagailis, kas viegli pieradināms.
- Halichoerus grypus macrorhynchus pelēkais Baltijas ronis.
- Artamus fuscus pelēkais bezdelīgstrazds.
- Macropus giganteus pelēkais dižķengurs.
- Pericrocotus divaricatus pelēkais dzelkņspalvenis.
- Plecotus austriacus pelēkais garausainis.
- Caryopteris incana pelēkais kariopters.
- Salix cinerea pelēkais kārkls.
- Callaeas cinereus pelēkais maoristrazds.
- pelēkais strazds pelēkais mežastrazds ("Turdus pilaris").
- Turdus pilaris pelēkais mežastrazds.
- Ephestia kuhniella pelēkais miltu svilnis, šīs ģints suga.
- Muscicapa striata pelēkais mušķērājs.
- žako Pelēkais papagailis ("Psittacus erithacus"), neliels papagaiļu kārtas putns, kas mīt Ekvatoriālās Āfrikas mežos, spēj atdarināt skaņas - vārdus un frāzes, bieži tiek turēts nebrīvē.
- Psittacus erithacus pelēkais papagailis jeb žako.
- Eudia pavonia pelēkais pāvacis.
- hamadrija Pelēkais paviāns, mēteļpaviāns, pērtiķu suga; dzīvo Etiopijā un Nūbijas dienvidos.
- Juglans cinerea pelēkais riekstkoks.
- Halichoerus grypus pelēkais ronis.
- Myadestes unicolor pelēkais stabuļstrazds.
- Sturnus cineraceus pelēkais strazds.
- Struthidea cinerea pelēkais strazdulis.
- Eschrichtius gibbosus pelēkais valis.
- Lepus europaeus pelēkais zaķis.
- leitāns Pelēkais zaķis.
- leitenis Pelēkais zaķis.
- litauris Pelēkais zaķis.
- litaurītis Pelēkais zaķis.
- tauris Pelēkais zaķis.
- pelganīgs pelēkans.
- sarmule pelēkas govs vārds.
- pelēcis Pelēkas krāsas dzīvnieks (parasti zirgs, vilks, zaķis).
- pelēcis Pelēkas krāsas priekšmets (parasti akmens, koks).
- sārtpelēks Pelēks ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un pelēkas krāsas laukumi.
- éminence grise persona, kura nav augstā amatā, bet kurai ir vara un ietekme (sākotnēji tā dēvēja kardināla Rišeljē privātsekretāru P. Žozefu); _burtiski_: "pelēkais kardināls".
- sudrablapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas kažokzvērs, kurš ir izaudzēts no Kanādas sarkanās lapsas un kura apmatojumam ir raksturīgas melnas, zilganmelnas, pelēkas, sudrabainas krāsas.
- coizīts Rombiskas singonijas minerāls HCa2Al3Si3O13, epidota grupas ar dzelzi nabagākais loceklis, pelēks, no dzelteni pelēka līdz zaļam.
- Macropus rufogriseus rudpelēkais dižķengurs.
- nebka Sausas stepes tips Sahāras nomalēs; viļņaini smilšu lauki ar lēzenām ieplakām, kuru dibenā pelēka māla vai gaiša kaļķa zeme, dažkārt ar diezgan labām ganībām.
- karakuls Sīksprogu kažokāda (gk. melna, arī pelēka un brūna), ko izstrādā no 3-4 dienas veciem karakulaitu jēriem; karakulāda.
- karakulāda Sīksprogu kažokāda (gk. melna, arī pelēka un brūna), ko izstrādā no 3-4 dienas veciem karakulaitu jēriem; karakuls.
- karakulādiņa Sīksprogu kažokāda (gk. melna, arī pelēka un brūna), ko izstrādā no 3-4 dienas veciem karakulaitu jēriem; karakuls.
- salne sirma (arī zilgani pelēka) govs; govs ar sirmu, brūni iesārtu spalvu; zila govs ar baltu muguru
- dūce Sirmas vai pelēkas govs vārds.
- kuskuss Somaiņu kārtas dzimta ("Phalangeridae"), ķermeņa garums - 6-65 cm, apmatojums mīksts, blīvs, no balta un pelēka līdz sarkanbrūnam un melnam, mežos, parasti dzīvo kokos, aktīvi naktī, Austrālijā, Jaungvinejā un apkārtējās salās; posumu dzimta.
- Bovista plumbea svinpelēkais pūpēdītis.
- svipelēta Svipelēta pele - sarkanpelēka pele ar melnu svītru uz muguras.
- pelēkais mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus pilaris"), kas Latvijā sastopama samērā bieži bet nevienmērīgi; pelēkais strazds.
- pelēkacains Tāds (cilvēks), kam ir pelēkas acis.
- pelēkmizains Tāds, kam ir pelēka miza.
- pelēklapains Tāds, kam ir pelēkas lapas (par augiem).
- pelēkrūtains Tāds, kam ir pelēkas rūtis; pelēks ar citas krāsas rūtīm (par audumu, tā izstrādājumu).
- pelēksvītrains Tāds, kam ir pelēkas svītras; pelēks ar citas krāsas svītrām.
- tēraudains Tāds, kam ir tēraudam raksturīgās īpašības (piemēram, pelēka, zilgana krass, spīdums).
- melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa; tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis; pretstats: balts.
- intermediolaterāls Tāds, kas atrodas starp priekšējiem un mugurējiem pelēkajiem stabiem, piem., muguras smadzeņu trakts.
- pelēkzīda Tāds, kas ir darināts, veidots no pelēka zīda.
- pelēkastis Tas (tāds), kam ir pelēka aste (par dzīvniekiem).
- marengo Tumši pelēka krāsa; vilnas audums (parasti uzvalkiem, mēteļiem) šādā krāsā.
- sarkanvēdera ugunskrupis ugunskrupju suga ("Bombina bombina"), neliels krupis, kuram raksturīga zaļgani pelēka mugura, zilgani melns vēders ar sarkaniem plankumiem un baltiem punktiem.
- evernija Usneju dzimtas ķērpju ģints ("Evernia"), laponis mīksts, krūmveidīgs, daivu virspuse zaļganpelēka, apakšpuse balta, aug uz koku stumbriem, retāk uz augsnes; \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- pelēkvalis Vaļveidīgo kārtas dzimta ("Eschrichtiidae"), tikai 1 suga - pelēkais valis, dzīvo Klusā okeāna ziemeļu daļā.
- Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis.
- Palgas Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Zlēkas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- zlēcenieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Zlēkas" iedzīvotāji.
- zlēciņi Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Zlēkas" iedzīvotāji.
- ziluža Zilgani pelēka govs.
- Parula americana zilpelēkais austrumķauķis.
- maiszirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Clubionidae"), raksturīgas prāvas, iegarenas ligzdas, ko veido no baltpelēkas, blīvas tīmekļa segas, ķeramtīklus neveido, medījumu iegūst piezogoties, Latvijā konstatētas 22 sugas.
- Schleck Zlēkas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā.
- Schleck Zlēkas.
lēka citās vārdnīcās:
MEV