Paplašinātā meklēšana
Meklējam konus.
Atrasts vārdos (13):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (143):
- lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai.
- mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos.
- Egmonta kalns aprimis vulkāns Jaunzēlandē ("Mount Egmont"), Ziemeļsalas rietumos, Taranaki pussalā, regulāras formas konuss, augstums – 2517 m, kopš 1900. g. – nacionālais parks (330 kvadrātkilometru).
- Šilinbogdoula Aprimuša vulkāna konuss Gobi tuksneša Darigangas līdzenumā, augstums - 1778 m vjl.
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
- Popju pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, \~200 m uz dienvidaustrumiem no Popju mājām, ir \~30 m augsts konusveidīgs paugurs, plakums - diametrā \~50 m, datējums nav zināms.
- Tristana da Kuņas sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, to veido darbīga vulkāna konuss, platība — 104 kvadrātkilometri, augstums — 2062 m, pēdējais izvirdums 1961. g.
- Ziemeļatlantijas grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, stiepjas 7500 km garumā paralēli kontinentiem no 52 grādu ziemeļu platuma līdz ekvatoram, dziļums 2000-3500 m (vietām <1000 m), vulkānu konusi veido salas.
- Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam.
- Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas").
- tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
- tireokrikotomija Balsenes elastīgā konusa pārgriešana.
- vulkāngrava Barankoss - sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē.
- tekstilpatronu un konusu papīrs biezs, stiprs, līmēts, dažreiz arī spilgti krāsots, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs ar ierobežotu virsmas uzsūkšanas spēju; lieto tekstilrūpniecībā spolīšu patronu un konusu izgatavošanai.
- spole Cilindrveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin; šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
- Aso Darbīgs vulkāns Japānā ("Aso san"), Kjusju salas vidienē, liels lēzens lavas krāteris, kurā vairāki jaunāki konusi, augstākais sasniedz 1592 m vjl.
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes.
- Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru.
- Isalko Darbīgs vulkāns Salvadorā, Kordiljeru Sjerramadres grēdā, augstums - 1885 m, radies 1770. g., pēdējais izvirdums 1956. g., virs konusa regulāri parādās sprādziena dūmu mākonis.
- Teide Darbīgs vulkāns Tenerifes salā ("Pico de Teide"), augstākā virsotne (3718 m) Kanāriju salu grupā, sastāv no senas kalderas un iekšēja jauna konusa.
- Tambora Darbīgs vulkānus Sumbavas salā, Indonēzijas dienvidos, augstums - 2821 m, kalderas dibenā ezers un krāteris, sānos vairāki konusi un kalderas ar diametru >6 km, un dziļumu līdz 700 m, izdala sēra gāzes.
- kupolpaugurs Daugulis - ieapaļš vai iegarens kupolveida vai konusveida paugurs, kas veidojies ledāja mēļu sateces zonā.
- hromofāns Dažu dzīvnieku tīklenes konusu iekšējo segmentu pigments (hlorofāns, rodofāns, ksantofāns).
- čums Dažu ziemeļu tautu mājoklis - pārnēsājams konusveida kāršu karkass, kas ziemā pārklāts ar briežādām, vasarā ar tāsīm vai mizām.
- kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti.
- guta doriskā ordera elementi — nelieli nošķelta konusa formas izvirzījumi, kas atrodas virs triglifiem un metopām, kā arī zem tiem.
- konisks šķēlums figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
- Fudzijama Fudzi kalns (jap. val. "Fuji-san"), darbīgs vulkāns Honsju salas dienvidaustrumos (Japānā), augstums - 3776 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - \~250 m, nogāzēs sānkrāteri un sānkonusi, kopš 781. g. bijuši 12 izvirdumi, pēdējais 1707.-1708. g.
- feska Galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
- caurule Garens cilindra (retāk konusa) formas veidojums ar tukšu vidu.
- koleoptile Graudzāļu pirmā lapa pēc dīgļlapām, tai nav plātnes, un tā attīstās kā noslēgta caurulīte, kurā ietverts jaunā auga pumpurs, stumbra un augšanas konuss.
- egļu astoņzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 4-6 mm garš, brūns, klāts ar matiņiem, segspārnu abās pusēs 4 konusveidīgi zobi.
- Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu.
- topfigūra Ģeometriska figūra (sfēra, konuss vai konusu kombinācija), pēc kuras identificē bojas vai stoderes.
- topzīme Ģeometriska figūra (sfēra, konuss vai konusu kombinācija), pēc kuras identificē bojas vai stoderes.
- forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam.
- piala Ieapaļš konusveida dzeramais trauks (Vidusāzijā) ar paplatinātu augšdaļu un bez osas.
- tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
- šleifs Irdenu nogulumiežu josla, kas veidojusies, saplūstot izneses konusiem, un aptver kalna vai augstienes piekāji.
- parazītiskais konuss jaunie vulkāni uz centrālā vulkāna nogāzēm, tie veidojušies no izvirduma produktiem, kas izplūduši pa centrālā kanāla nozarojumiem; sānkonuss.
- Kuriļu šaurumi jūras šaurumi starp Kuriļu salām, savieno Ohotskas jūru ar Kluso okeānu, 26 šaurumi, gk. sedlienes starp vulkānu konusiem, platums — no 1,8 km līdz 55 km.
- sopka kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Kazahstānā, Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
- Pandiasukars Kalns Brazīlijā, Riodežaneiro pilsētā, pie ieejas Gvanabaras līcī, augstums - 395 m, gneisa ieži veido cukurgalvai līdzīgu konusveida virsotni.
- Vaišļu kalns kalns Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, konusveida paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums - 261,0 m, relatīvais augstums - 51 m, apaudzis ar jauktu mežu.
- Asaru kalns kalns Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Kombuļu pagastā 2 km uz rietumiem no Kombuļiem, konusveida paugurs, absolūtais augstums — 229,4 m vjl., relatīvais augstums — 25 m, nogāzes klajas, ziemeļaustrumu nogāzē daudz laukakmeņu; Ašaru kalns.
- Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas.
- Nesaules kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, viena no augstākajām Vidzemes augstienes virsotnēm, absolūtais augstums - 284,2 m vjl., relatīvais augstums - 44 m, masīvs, 0,8 km garš lielpaugurs ar stāvām nogāzēm un konusveida virsotni.
- Ahagars Kalnu masīvs Centrālajā Sahārā, Alžīrijā (angļu valodā _Ahaggar_), Tamarānsetas vilājā, kāpļainas grēdas (vidējais augstums - 800 m), bazalta plato (2000 m) ar aprimušu vulkānu konusiem (līdz 3000 m); urāna, platīna, volframa, vara, cinka, hroma, niķeļa rūda, dimanti.
- Kļuču Kļuču sopka - darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas centrālajā daļā, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), augstums - 4750 m, konusa diametrs - 15 km, \~84 vulkānu sānkonusi un krāteri, pēdējo 250 gadu laikā reģistrēti >50 izvirdumi (vieni no pēdējiem 1972.-1974. g.), virsotnē ledāji.
- frīģiešu cepure konusveida cepure, kuras gals ir noliekts uz priekšu, brīvības simbols franču revolūcijas laikā; sākotnēji valkāja grieķi Frīģijā.
- čaja trumulis konusveida skārda trauks ar rokturi (tējas vārīšanai).
- bifurkācijas konuss konusveida struktūra dendrīta zarošanās vietā.
- sveķu uztvērēji konusveidīgi metāla vai plastmasas trauciņi, ko piestiprina pie atsveķojamā koka iztecējušo sveķu savākšanai un iztukšo 1—2 reizes mēnesī; metāla vai plastmasas trauciņu vietā izmanto arī no plastmasas plēves izgatavotus saliekamus maisiņus.
- vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām.
- Īvānu velnakmens kultakmens Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe (~1 m x 30 cm; dziļums 4 cm), citā pusē - pakāpieni, izmantots kā kulta vieta.
- Īvānu Velnakmens kultakmens, atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe, citā pusē pakāpieni, izmantits kā kulta vieta.
- daugulis Kupolpaugurs - ieapaļš vai iegarens kupolveida vai konusveida paugurs, kas veidojies ledāja mēļu sateces zonā.
- leņķiskā apertūra leņķis starp malējiem stariem gaismas konusā, kas nonāk optiskā sistēmā.
- vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, īpaši cepamu un maisāmu ēdienu pagatavošanai.
- koks Lidaparāta palīgkonstrukcija konusveidīga plūsmas novirzītajā veidā gaisa aerodinamiskās pretestības samazināšanai; atrodas pirms fizelāžas vai propellera centrālās daļas.
- Elbruss Lielā Kaukāza augstākais masīvs, atrodas Krievijā, aprimis konusveida vulkāns ar 2 virsotnēm, augstākā 5642 m, virsotnē apledojums - 134,5 kvadrātkilometri (>50 šļūdoņi).
- kubls Liels konusveida, arī cilindrveida koka trauks, parasti ar vāku.
- muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte.
- tadžina Māla sautējamais trauks, kas sastāv no dziļa šķīvja un konusveida vāka.
- ugunsizturība Materiāla spēja izturēt augstu temperatūru nesakūstot; kvantitatīvi to raksturo ar temperatūru, kurā standartparaugs (Zēgera konuss - 30 mm augsta piramīda), kas izgatavots no pārbaudāmā materiāla, deformējoties noliecas un ar virsotni skar pamatnes plakni.
- atrakcijas konuss mazs konusveida paaugstinājums uz olšūnas virsmas vietā, kurai pieskaras spermatozoīds.
- Centrālā Mesa Meksikas kalnienes dienvidu daļa (“Mesa Central”), Meksikā, 2000-2400 m augsts lavas plato ar vulkānu konusu virsotnēm.
- trumulis Metāla trauks (parasti konusveida) ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai.
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (konusu, stabu formā) uz alas grīdas, kuri rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta.
- izneses konuss nedaudz izliekta puskonusveida reljefa forma, kas veidojas, uzkrājoties drupiežu materiālam straumes grīvas daļā vai mazām upītēm iztekot no kalniem priekškaļņu līdzenumā vai arī ieplūstot ielejas platākajā, lēzenajā daļā.
- ūka Neliels konusveida izvirzījums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū.
- sierīns Neliels, (vējā) žāvēts (parasti konusveida) sieriņš.
- biezpiensieriņš Neliels, vējā žāvēts konusveida biezpiena sieriņš ar sāls un ķimeņu piedevām.
- knapsieriņš Neliels, vējā žāvēts konusveida biezpiena sieriņš ar sāls un ķimeņu piedevām.
- knapsiers Neliels, vējā žāvēts konusveida biezpiena sieriņš ar sāls un ķimeņu piedevām.
- bočka No skaliem darināta mucas veida ierīce vēžu ķeršanai, kur abos galos uz iekšu vērsta konusveida ieeja.
- Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti).
- Buvē sala Norvēģijas atkarīgā teritorija (angļu val. "Bouvet Isle"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, \~1700 km uz ziemeļiem no Antarktīdas, platība - 58,5 kvadrātkilometri, vulkāna konuss 939 m vjl., augsti (līdz 120 m), klinšaini krasti, neapdzīvota, dabas rezervāts, kopš 1977. g. darbojas Norvēģijas automātiskā meteoroloģiskā stacija, vissavrupākā sauszemes teritorija, tuvākā sala atrodas 1642 km attālumā.
- cukurgalva Paliels, konusveidā sapresēts cukura gabals.
- Conocephalum conicum parastā konusgalvīte.
- sānkonuss Parazītiskais konuss - jauns vulkāns uz centrālā vulkāna nogāzes.
- parazītkrāteri Parazītkonusi.
- parastais parūkkoks parūkkoku suga ("Cotinus coggygria"), introducēta 19. gs. 70. gados, augļi 15-30 cm garās konusveida skarās ("parūkās").
- jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām).
- Armaņakas plato paugurains apvidus Francijas dienvidos 230-280 m vjl., Garonnas zemienes dienvidos, kas izveidojies saplūstot Pireneju upju plašajiem iznesu konusiem.
- Dariganga Paugurains līdzenums Gobi ziemeļaustrumos, Mongolijas austrumu daļā, augstums 1300-1400 m, aprimušu vulkānu konusi, bazalta lavas lauki, solončaki, takiri, sāļezeri, sausā stepe.
- bakens Peldoša konusveidīga, cilindriska vai lodveidīga brīdinājuma zīme, kas noenkurota kuģu ceļā bīstamu vietu norādīšanai vai arī kuģu ceļa norobežošanai; apgādāta ar skaņu vai gaismas signālierīci.
- lāsteka Pie kāda priekšmeta piesalis konusveida ledus veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (no kā) lejup.
- Sudrabkalns Pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, ir savrups, konusveidīgs, \~26 m augsts paugurs ar ļoti stāvām nogāzēm, plakums - apaļš (diametrs - 45-50 m), bijis apdzīvots līdz 13. gs.
- slietene Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievgaļos savienoti stabi, bet sienas - 4-6 metrus garas kārtis.
- slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievgaļos savienoti stabi, bet sienas - 4-6 metrus garas kārtis.
- virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
- figūra Punktu un līniju kopa plaknē (piemēram, leņķis, četrstūris); punktu, līniju un virsmu kopa telpā (piemēram, konuss, piramīda).
- fluviālais reljefs reljefa formas un tipi, ko izveidojušas pastāvīgās gultnēs plūstošas ūdens straumes (upju ielejas, terases, aluviālie līdzenumi), periodiskās gultnēs plūstošas ūdens straumes (gravas, sengravas, proluviālie un izneses konusi) vai abu veidu ūdens straumes, darbojoties kādā noteiktā teritorijā (proluviāli aluviālie līdzenumi).
- punktsitis Rīks ar konusveida galu (detaļu iezīmēšanai ar punktu vai punktiem).
- konisks Saistīts ar konusu (1), tam raksturīgs.
- fasetacs Salikta (posmkāju) acs, kas sastāv no konusveida redzes elementiem (omatīdijiem).
- sniega rēgi savdabīgas, slīpas, konusveida firna vai ledus virsas formas, kas veidojas, firnam vai ledum nevienmērīgi kūstot un iztvaikojot tiešu saules staru iedarbībā, ja uz tā virsmas atrodas iežu atlūzas un šķembas.
- vulkāni Sazarota, nereti stipri sarežģīta sistēma, kas sastāv no magmas avotiem (5-70 km dziļumā), pazemes ejām un šo eju atverēm zemes virsū, ap kurām uzkrājas izvirdumu produkti un parasti veidojas zemes virsas pacēlumi - konusi.
- čērne Senākos laikos krējuma glabāšanai, raudzēšanai un sviesta kulšanai paredzēts konusveida koka vai māla trauks ar paplatinātu lejas daļu un ar vāku augšdaļā; ķērne.
- vulkāns Seno romiešu ugunsdieva Vulkāna vārdā nosaukts veidojums, kas sastāv no magmas avota, pazemes ejas un šīs ejas virszemes atveres, ap kuru uzkrājas izvirdumu produkti, veidojot zemes virsas pacēlumu - konusu.
- taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas.
- zosāda Sīki konusveida mezgliņi ādā (no aukstuma vai nervu uzbudinājuma).
- arteriozais konuss sirds labā kambara konusveida paaugstinājums vietā, kur sākas plaušu stumbrs.
- kardiostenoze Sirds, sevišķi arteriozā konusa, sašaurinājums.
- nošmaugums Slīpums, arī konusveida.
- bāba Smaga konusveidīga ietaise tiltu nostiprināšanai palu laikā.
- barankoss sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē; vulkāngrava.
- vētras enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 1-3 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem.
- peldošais enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 3-4 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem
- ziemeļu stodere stodere, kuras augšdaļā ir konuss ar virsotni uz augšu.
- austrumu stodere stodere, kuras virsotnē ir divi konusi ar kopā saliktām pamatnēm.
- Rietumu stodere stodere, kuras virsotnē ir divi konusi ar kopā saliktām virsotnēm.
- dienvidu stodere stodere, kuras virsotnē ir konuss ar virsotni uz leju.
- barranki Šauras un dziļas rievas, ko lietus ūdens izgrauž vulkāna konusa irdenās nogāzēs no augšas uz leju (plānā no vidus uz malām).
- zemes piramīdas šauri 10–15 m augsti konusveida pauguri, kas veidojas, atmosfēras nokrišņiem izskalojot nešķiroto morēnas materiālu; virsotnē liels laukakmens vai klints atlūznis, kas pasargā no erozijas morēnas masu.
- zīlīte Šīs dzimtas ģints ("Parus"), mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem, 27-29 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- gredzenveida Saules aptumsums tāds Saules aptumsums, kad Mēness atrodas tik tālu no Zemes, ka tā ēnas konuss neskar Zemes virsmu un Saule netiek pilnīgi aizklāta.
- smails Tāds, kam gals ir pakāpeniski, parasti konusveidīgi, trīsstūrveidīgi, sašaurināts (par priekšmetu, celtni, veidojumu u. tml.).
- konusveida Tāds, kam ir konusa (1) forma, veids.
- konisks Tāds, kas pēc formas ir līdzīgs konusam (1).
- zāļsvilnis Tauriņu kārtas dzimta ("Crambidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 12-46 mm), galva gluda ar ieapaļu vai konusveidīgu pieri, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas.
- vērpējs Tauriņu kārtas dzimta ("Lasiocampidae"), kas ietver vidēji lielus un lielus kukaiņus, kuriem ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kuru kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
- berzes konuss telpisks konuss, kura veidule ir pilnā reakcija (normālās reakcijas un berzes spēka summa), ja ķermeni cenšas pārvietot pieskarplaknē visos iespējamos virzienos.
- čortena Tibetas budistu svētnīca, ko veido uz kvadrātveida pamata novietots konusveidīgs kupols ar disku tā smailē, visbiežāk celtas ceļmalās, alejās, uz lauka.
- smaile Tievs, parasti konusveida, trīsstūrveida, gals (priekšmetam, veidojumam u. tml.).
- čerimoija Tropos augošs 5 līdz 9 metrus augsts augļu koks ("Annona cherimola") ar divrindu lapām un zaļiem konusveida augļiem, kas pēc konsistences atgādina saldējumu, bet to garša līdzinās vaniļas, mango, banāna, bumbiera un ananāsa sajaukumam.
- tūteris Tūtai līdzīga cepure; tas kas ir tūtveidīgs, konusveidīgs.
- tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai; arī turza.
- slietene Veidojums, arī krāvums, kas sastāv no kā slīpi, parasti konusveidīgi, saslieta.
- slietenis Veidojums, arī krāvums, kas sastāv no kā slīpi, parasti konusveidīgi, saslieta.
- Kazbeks Virsotne Lielā Kaukāza Sānu grēdā (gruz. val. "Mkinvari", oset. val. "Urshohs"), uz Gruzijas un Krievijas robežas, aprimis vulkāna konuss, augstums - 5047 m.
- baranko Vulkāngrava - sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē.
- vulkāniskā sala vulkāniskā izvirduma produktu veidojums, kas sastāv no viena vai vairākiem vulkānu konusiem vai vulkāniskiem kalniem.
- Virunga Vulkāniskas apgabals Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, 8 lielu un daudzu mazu vulkānu konusi (augstākais - Karusimbi, 4507 m), liels seismiskums.
- Ararats Vulkānisks masīvs Armēnijas kalnienē, Turcijas ziemeļaustrumos, pie Armēnijas un Irānas robežas, sastāv no divu aprimušu vulkānu bazalta konusiem.
- Kilimandžāro Vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē, Tanzānijas ziemeļaustrumos, sastāv no 3 aprimušu vulkānu konusiem, t. sk. Kibo - augstākā virsotne Āfrikā - 5895 m vjl., tajā 10 šļūdoņi ar kopējo platību \~7 kvadrātkilometri.
- Kolima Vulkāns Vulkāniskajā grēdā, Meksikā, sastāv no 2 konusiem: aprimušais vulkāns "Nevada de Kolima", augstums - 4205 m, un darbīgais vulkāns "Volkandekolima", augstums - 3846 m.
- stratovulkāns Vulkāns, kura konusu veido daudzkārtains iežu un lavu kārtojums.
- parazītkonusi Vulkānu konusi, kas veidojas vietās, kur lavas kanāla nozarojumiem ir atveres uz galveno konusu nogāzēm.
- kapčs Zemes gabala robežpunkta zīme - konusveida zemes vai akmeņu kopiņa ar mietu vidū.
- kupica Zemes gabala robežpunkta zīme - konusveida zemes vai akmeņu kopiņa ar mietu vidū.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa konus.