Paplašinātā meklēšana
Meklējam ko-.
Atrasts vārdos (37):
- ko-:1
- eko-:1
- ceko-:1
- fako-:1
- kako-:1
- loko-:1
- miko-:1
- muko-:1
- onko-:1
- piko-:1
- toko-:1
- gliko-:1
- helko-:1
- leiko-:1
- leuko-:1
- narko-:1
- sarko-:1
- uriko-:1
- ko-ināt:1
- gineko-:1
- heliko-:1
- malako-:1
- peliko-:1
- sterko-:1
- torako-:1
- variko-:1
- cerviko-:1
- cistiko-:1
- farmako-:1
- freniko-:1
- kortiko-:1
- leksiko-:1
- toksiko-:1
- hepatiko-:1
- cikatriko-:1
- Belsko-Bjala:1
- Skaržisko-Kamenna:1
Atrasts vārdu savienojumos (169):
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko)
- (nu), ko (tu) neteiksi (arī teiksi)
- (pa)rādīt (ko) no labās puses
- (pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses
- (pa)rādīt (ko) no sliktās puses
- (par) ko tad tā?
- aizlaist gar degunu (kaut ko)
- ar vienu aci ko vienu, ar otru aci ko citu
- atrauties no domām (par ko), arī atraut domas (no kā)
- atstāt ēnā (kādu, kaut ko)
- attiecībā pret ko
- attieksmē pret (ko)
- bāzt acīs (kādam kaut ko)
- bāzt degunā (kādam kaut ko)
- Bet ko tu dieniņ!
- braukt uz (ko)
- būt (kā) ķertam (uz ko)
- būt kā jukušam (uz ko)
- būt paķertam (uz ko)
- būt pasistam (uz ko)
- būt sistam (uz ko)
- būt trakam (uz ko)
- celt gaismā (kaut ko)
- celt galdā (kaut ko)
- celt vai debesīs (kādu, kaut ko)
- dabūt (kādam ko) iekšā
- dabūt (ko) iekšā
- dari, kā patīk (arī ko gribi, kā gribi), arī lai dara, kā patīk (arī ko grib, arī kā grib)
- dievs ar (kādu, kaut ko)
- domas vijas (arī griežas, grozās) (ap ko)
- gora visu ko māca
- iemīt dubļos (kādu, kaut ko)
- ir (uz) ko paskatīties
- ir ko grauzt
- ir ko padomāt
- ir uz ko uzmest acis
- izlaist no acīm (kādu, kaut ko)
- izsvērt uz aptiekas svariem (kaut ko)
- izvilkt dienas gaismā (kaut ko)
- kā ierijis (ko)
- kādu(s) medus podu(s) es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis, arī ko es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis
- kas (to, arī to lai) zina, arī kas (nu) var zināt, arī ko (tur) var zināt
- kas kait (arī kaiš) (ko (ne)darīt), arī kas nekait (arī nekaiš) (ko darīt)
- kas vainas (ko (ne) darīt)
- Ko (nu) (tu) dziedi!
- ko (tas) līdz
- ko (tas) palīdz
- ko (tev, jums, viņam) vajag
- ko (tu) padarīsi
- ko dievs devis
- ko domā
- ko domājies
- ko iedomājies
- ko kājas nes
- ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt
- ko māk
- ko nagi nes
- ko nārīt
- ko nebūt
- ko niekus
- ko nu vairs
- Ko nu!
- Ko tas dod?
- ko tu man, ķaukstīte, te ķauksti
- Ko tu zini!
- ko tur
- ko tur var darīt
- ko vēl ne
- ko vien sirds vēlas
- kratīt galvu (par kaut ko)
- lai jods rauj (kaut ko, kādu)
- lai jods sasper (kaut ko, kādu)
- lai maksā ko maksādams
- laist (arī skriet) ko kājas (arī nagi) nes
- laist ganos (kādu, kaut ko)
- laist, ko māk, arī laist (arī skriet), ko nagi (arī kājas) nes
- lieta grozās (ap ko)
- likt cerības (uz kādu, uz ko)
- likt svaru (uz ko)
- likt vārdu, arī likt (ko) vārdā
- likt vienlīdzības zīmi (starp ko)
- maina (ko) kā čigāns zirgus
- mānīt (pašam) sevi (ar ko)
- manta, ko kodes un rūsa maitā
- mest acīs (kādam kaut ko)
- mest kauliņus (par kādu, kaut ko)
- mest pār bortu (kaut ko, kādu)
- nav (retāk ir) ko krimst (arī grauzt)
- nav ko domāt
- nav ko iesākt (ar kādu), arī nevarēt neko iesākt (ar kādu)
- nav ko mutē bāzt
- nav ko redzēt
- nav ko runāt
- nav ko sapņot
- ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt
- ne ar cirvi izcirst (kaut ko)
- ne par ko
- nebija ko redzēt
- nebūt ko ar nagu aizķert
- nedabūt (arī nepaspēt) ne apskatīties, arī nebijis ko apskatīties
- nedot ne piecas kapeikas (par kaut ko)
- nenovēlēt ne savam ienaidniekam (kaut ko)
- neraugoties ne uz ko
- neraugoties uz (ko)
- neredzēt ne savās acīs (kādu, kaut ko)
- nerunājot (nemaz) par (ko)
- nēsā kā kaķene savu kaķēnu (kādu, ko)
- nesaprast (arī nezināt), ko ķert, ko grābt
- neskatoties ne uz ko
- neskatoties uz (ko)
- nezināt (arī nesaprast) ko ķert, ko grābt
- nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt
- nezināt ne krusta mest (par kaut ko)
- nezināt, ko ķert, ko grābt
- nocelt no deguna (kādam, kādu, kaut ko)
- nocelt no degungala (kādam, kādu, kaut ko)
- nolikt pie kājām kādam (kaut ko)
- norūkt bārdā (kaut ko)
- nostāties pret ko (arī pretī, pretim kam)
- novelt vainu (uz kādu, ko)
- novelt vainu (uz kādu, ko), arī uzvelt vainu (kādam, kam)
- novilkt dubļos (kādu, kaut ko)
- nu ko
- pacelt glāzi (arī kausu u. tml. par kādu, par ko)
- pacelt pār (ko), arī pacelt pāri (kam)
- pacelt roku (pret kaut ko)
- pacelt roku par kādu, par ko
- palaist gar ausīm (kaut ko)
- par ko
- parādīt (ko) no labās puses
- parādīt (ko) no sliktās puses
- pārcirst kā ar cirvi (kaut ko)
- pārpilna sirds (ar ko, kā)
- paturēt (arī saturēt) (ko) (savās) rokās
- pazīt kā savu cepuri (kaut ko)
- pielikt (ko) no sevis
- piķis ar (kādu, kaut ko)
- pilna sirds (ar ko, ka)
- prasi ko vieglāku
- rādīt (ko) no labās puses
- rādīt (ko) no sliktās puses
- rādīt ar pirkstu (kādam kaut ko)
- raut laukā kaut vai no elles (kaut ko, retāk kādu)
- sakarā ar (ko)
- saki, ko gribi
- salaist dēlī (kaut ko)
- satriekt drupās (kaut ko)
- saturēt (arī paturēt) (ko) (savās) rokās
- skriet (arī laist) ko kājas (arī nagi) nes
- slavēt dievu (par kaut ko)
- spļaut virsū (arī uz ko)
- stāvēt par ko (ar visu krūti, arī kā klintij)
- stāvēt sakarā (ar kādu, ko)
- suns zina, ko ēdis
- tik ko
- tumši mākoņi savelkas pār kādu (kāda galvu, kaut ko)
- turēt (arī saturēt, paturēt) (ko) (savās) rokās
- turēt (ko) (savās) rokās
- turēt rūpi (arī bēdu) (par kādu, par ko)
- uzsist gaisā (kaut ko)
- uzspert gaisā (kaut ko)
- uzvest uz ceļa (kādu, kaut ko)
- vaina krīt (uz kādu, arī uz ko)
- vazāt pa dubļiem (kādu, kaut ko)
- vest sakarā (ar ko)
- vilks ar kādu, kaut ko
- vilkt paralēles (starp ko)
- vilt (pašam) sevi (ar ko)
- zini (arī ziniet) ko
Atrasts skaidrojumos (4):
- Aļekokjujola apdzīvota vieta Krievijā (_Aleko-Kjuël’_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas zemienes rietumu daļā
- laringostroboskopija Balss kroku vibrācijas novērošana ar laringostrobosko-pu, ko lieto balss kroku kustību apskatei
- Skaržiska-Kamenna Skaržisko-Kamenna - pilsēta Polijā
- makvi tauta, dzīvo Mozambikas ziemeļaustrumos, Malāvi dienvidu daļā, Tanzānijā, valoda pieder pie Konko-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši (katoļi) vai musulmaņi
ko- citās vārdnīcās:
MLVV