Paplašinātā meklēšana
Meklējam kit.
Atrasts vārdos (93):
- kit:1
- kita:1
- Akita:1
- akiti:1
- Akitu:1
- Ekiti:1
- kitāb:1
- kitēt:1
- kito-:1
- kitrs:1
- skiti:1
- skits:1
- ukiti:1
- Bikita:1
- kitāra:1
- kiteke:1
- lekita:1
- lekits:1
- Rakita:1
- Uakita:1
- Ajakita:1
- Andkita:1
- Baikita:1
- Birkiti:1
- deskits:1
- Ikitosa:1
- Kelkita:1
- kitelis:1
- kitināt:1
- kitinēt:1
- krikits:1
- krokits:1
- makitra:1
- miskiti:1
- miskito:1
- skitale:1
- Skitija:1
- Ukukita:1
- Unukita:1
- Adoekiti:1
- Araukita:1
- Bulakita:1
- Galkiten:1
- Ilikitka:1
- Iskitima:1
- jakitori:1
- kitārods:1
- lēkitijs:1
- Mikitame:1
- Mikitāni:1
- Rakitova:1
- ribekits:1
- Sivakita:1
- Talikita:1
- tlinkiti:1
- Ado-Ekiti:1
- Akitakata:1
- apkitavāt:1
- Berkakita:1
- Bukitbatu:1
- Bukitingi:1
- izkitinat:1
- kitārists:1
- markitans:1
- moskitero:1
- Nimnokita:1
- nokitinēt:1
- Ņikitiški:1
- Ņūmārkita:1
- pakitinēt:1
- Sentkitsa:1
- skitogens:1
- thlinkits:1
- Vunsokita:1
- Amnjonkits:1
- Antikitira:1
- Brekitvila:1
- Bukitbakri:1
- Bukittingi:1
- Burkitauls:1
- kitārodija:1
- kiteļdrēbe:1
- markitante:1
- Markitanti:1
- markitants:1
- Birkitavils:1
- kitāristika:1
- Stoumārkita:1
- Adzisikitaka:1
- Žekitinjonja:1
- Avalokitešvara:1
- Bukitmertadžama:1
- kitonkrāsvielas:1
Atrasts etimoloģijās (13):
- malajiešu: _Batu, Bukit_ (šķirklī Batu)
- _Bukittinggi_ (šķirklī Bukitingi)
- _Bukit Bakri_ (šķirklī Bukitbakri)
- _Bukit Tinggi_ (šķirklī Bukittingi)
- _Bukit Batu_ (šķirklī Bukitbatu)
- _Bukit Mertajam_ (šķirklī Bukitmertadžama)
- _Berkakit_ (šķirklī Berkakita)
- _Bikita_ (šķirklī Bikita)
- _Bürkitawııl taw_ (šķirklī Birkitavils)
- _Bürkittı_ (šķirklī Birkiti)
- _Bajkit_ (šķirklī Baikita)
- miskitu val. _Bilwi_, spāņu val. _Puerto Cabezas_ (šķirklī Bilvi)
- _Bukit Baka - Bukit Raya, Taman Nasional_ (šķirklī Bakas-Rajas nacionālais parks)
Atrasts vārdu savienojumos (14):
Atrasts skaidrojumos (119):
- Brimstonhila cietoksnis 17./18. gadsimtā britu celts cietoksnis Sentkitsā un Nevisā, dēvēts par "Rietumindijas Gibraltāru", 1999. gadā iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā; viens no vislabāk saglabātajiem vēsturiskajiem nocietinājumiem Amerikā, pirmie nocietinājumi celti 1689. gadā
- Adoekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā
- Ado-Ekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā
- Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km
- Askarova apdzīvota vieta Krievijā (_Askarovo_), Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālu Kirkitau grēdas austrumu nogāzē
- Kitile apdzīvota vieta Somijā (_kittilä_), Lapzemē
- Abulfaradžs al Isfahānī arābu dzejnieks, literatūras vēsturnieks, galvenais darbs - arābu 7.-10. gs. dzejas antoloģija _kitāb al Agāni_.
- XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents
- Juhnovas kultūra baltu kultūra (1. gt. p. m. ē.) Desnas bas. (Ukrainā); nelieli pilskalni upju krastos, virszemes mājokļi; mirušie sadedzināti; lopk., zemk., zveja; bijuši kontakti ar skitiem
- potala Budisma mitoloģijā - paradīze, kurā mīt bodhisatva Avalokitešvara, tā atrodas kalna virsotnē Indijas okeāna krastā
- kaitings Burāšana ar dēli aiz pūķa; pūķošana, kaitošana, kaitsērfings (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis"), kaitbords (angļu "kiteboard")
- Ņižņaja Cipa Cipas nosaukums posmā no Baunta ezera līdz Uakitas ietekai
- punani Dajaku cilšu grupa (punani, beketani, ukiti, basapi), dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- Kotopaksi Darbīgs vulkāns Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē, Ekvadorā, 50 km uz dienvidiem no kito, augstums - 5897 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - 366 m, virs 4700 m mūžīgais sniegs, pēdējais lielākais izvirdums 1976. g.
- Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī
- kitārods Dziedātājs, kas dzied kitāras pavadījumā
- Ekvadora Ekvadoras Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Ecuador"), platība - 283600 kvadrātkilometru (ieskaitot Galapagu salas), 14790000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - kito, administratīvais iedalījums - 24 provinces, robežojas ar Kolumbiju un Peru, apskalo Klusais okeāns
- neuri Etniskā ziņā sīkāk nenoskaidrota cilts, kas ap 5. gs. p. m. ē. pēc Hērodota ziņām dzīvojusi uz ziemeļiem no skitu zemes, citu antīko autoru darbos minēti līdz mūsu ēras 5. gs.; pēc kādas hipotēzes tie varētu būt seno baltu priekšteči
- Ilikitka ezers Somijas ziemeļaustrumos (_Yli-kitka_), Mānselkes augstienē 240 m vjl., platība - 295 kvadrātkilometri, garums - 50 km, lielākais dziļums - 30 m
- skalps Galvas āda ar matiem, kura noņemta nonāvētam vai dzīvam pretiniekam (pēc gallu, ķeltu, skitu, indiāņu paražas)
- Alkatojs grieķu mitoloģijā - valdnieka Pelopa un Hipodameijas dēls, Atreja un Tiesta brālis, kurš nogalināja kitairona lauvu
- Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus
- moskitero Gultas aizklājs, kas aizsargā pret moskitiem, siltu zemju odiem, no kuru dūrieniem saslimst ar purva drudzi
- Balikesira ils Turcijas rietumos, robežojas ar Čanakales, Bursas, kitahjas, Manisas un Izmiras ilu, rietumos apskalo Egejas jūra, ziemeļos - Marmora jūra
- Afjonkarahisara ils Turcijas rietumu daļā, robežojas ar Eskišehira, Konja, Isparta, Denizli, Ušaka un kithaja ilu
- Bursa ils Turcijas ziemeļrietumos, robežojas ar Jalovas, Kodžaeli, Biledžikas, kitahjas un Balikesiras ilu, apskalo Marmora jūra
- miskiti Indiāņu tauta, dzīvo Nikaragvas austrumu piekrastē, valoda pieder pie miskitomatagalpu saimes, reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī cilšu ticējumi
- saki Irāņu tauta Khotanas novadā Turkestānas dienvidrietumos; indoskiti
- akinaks Īss dunčveida zobens (40-60 cm), lietojuši skiti, sarmati, persieši 1. gt. p. m. ē.
- Antikitiras šaurums jūras šaurums Grieķijā (_Andikithfron, Steno_), starp Kitiras un Antikitiras salu, savieno Jonijas un Krētas jūru
- kaitbords Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa (angļu "kiteboard"); pūķošana, kaitošana, kaitserfings (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis")
- kaitsērfings Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis"); pūķošana, kaitošana, kaitbords (angļu "kiteboard")
- kaitošana Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa; pūķošana, kaitsērfings (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis"), kaitbords (angļu kiteboard)
- Akdags kalns Turcijā (_Akdağ_), uz Balikesira un kitahja ila robežas, augstums 2089 m
- Sarimsaki Kalnu grēda Altajā, Kazahstānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 3373 m (Burkitauls)
- Kitadake Kalnu masīvs Japānā ("kita dake"), Honsju salas centrālajā daļā, Akaisi grēdā, augstums - līdz 3189 m, smailas virsotnes, stāvas nogāzēs, kas apaugušas mežiem
- Kilikijas Vārti kalnu pāreja ("Kuelek Bogazi") Taura kalnos (starp Bolkara un Aladaglara grēdu), Turcijas dienvidos, līdz 1800 m dziļš Čakitas upes kanjons savieno Anatolijas plakankalni ar Čukurovas zemieni
- kitārodija kitāras pavadīta dziedāšana
- kitāristika kitāras spēlēšana
- kitārists kitāras spēlētājs
- Kitoja kitojas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Kitojas, Urikas, Onotas un Malaja Belajas ūdensšķirtnē, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums - \~180 km, augstums - līdz 3215 m
- Kitvenkana kitve - pilsēta Zambijā
- Nemheds Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Īrijas iekarotāju trešās cilts vadonis, cēlies no Grieķijas skitiem
- kuanjina Ķīniešu vārds, kas apzīmē lielo bdhisatvu Avalokitešvaru, īpaši tad, ja bodhisatva tiek attēlota sievišķā formā
- marketendrs Markitants
- markitans Markitants
- lēkitijs Maza lēkita
- skoloti Melnās jūras piekrastē dzīvojušo skitu pašnosaukums
- miskito Miskiti
- Oulankas nacionālais parks nacionālais parks Somijas austrumu daļā, pie ziemeļu polārā loka, Oulankajoki augšteces apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Ilikitkas ezera, platība - 10700 ha, dibināts - 1956. g.
- Baškomutana nacionālais parks nacionālais parks Turcijā, kitahjas, Ušakas un Afjonas ilā
- skalpēt Noņemt (nonāvētam vai dzīvam pretiniekam) galvas ādu ar matiem (pēc gallu, ķeltu, skitu, indiāņu paražas)
- Otransa Ņūmārkita - apdzīvota vieta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Oulanka Oulankas nacionālais parks - atrodas Somijas austrumu daļā, pie ziemeļu polārā loka, Oulankajoki augšteces apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Ilikitkas ezera, platība - 10700 ha, dibināts - 1956. g.
- Kicbīele pilsēta Austrijā (_kitzbuehel_), Tiroles federālās zemes austrumos, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rakitova pilsēta Bulgārijā ("Rakitovo"), Pazardžikas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kitakjusju pilsēta Japānā ("kitakyūshū"), Kjusju salas ziemeļos, osta pie Kamona šauruma, 992000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kičenera pilsēta Kanādā ("kitchener"), Ontārio provinces dienvidaustrumu daļā, 204700 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kitimata pilsēta Kanādā ("kitimat"), Britu Kolumbijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ado Ekiti pilsēta Nigērijas dienvidaustrumos, Ekiti štata administratīvais centrs, 424430 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ikerre pilsēta Nigērijas dienvidrietumu daļā ("Ikerre"), Ekiti štatā, 147400 iedzīvotāju (2007. g.)
- Čārlstauna pilsēta Senkitsā un Nevisā ("Charlestown"), Nevisas salas administratīvais centrs, 1820 iedzīvotāju (2001. g.)
- Keiona pilsēta Senkitsā un Nevisā, 3370 iedzīvotāju (2001. g.)
- Mankihila pilsēta Senkitsā un Nevisā, 3470 iedzīvotāju (2001. g.)
- Ahola pilsēta Somijā (_Ahola_), Lapzemes dienvidaustrumos, pie Ilikitka ezera
- Kitē pilsēta Somijā (_kitee_), Ziemeļkarēlijas reģionā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aslanapa pilsēta Turcijā ("Aslanapa"), kitahjas ilā, 1550 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dumlupinara pilsēta Turcijā ("Dumlupinar"), kitahjas ilā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Emeta pilsēta Turcijā ("Emet"), kitahjas ilā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gediza pilsēta Turcijā ("Gediz"), kitahjas ilā, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hisardžika pilsēta Turcijā ("Hisarcik"), kitahjas ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kelkita pilsēta Turcijā ("Kelkit"), Gimišhanes ilā, 14500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pazarlara pilsēta Turcijā ("Pazarlar"), kitahjas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Simava pilsēta Turcijā ("Simav"), kitahjas ilā, 23500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čavdarhisara pilsēta Turcijā, kitahjas ilā, 2340 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šaphane pilsēta Turcijā, kitahjas ilā, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Domaniča pilsēta Turcijā, kitahjas ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Altintaša pilsēta Turcijā, kitahjas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tavšanli pilsēta Turcijā, kitahjas ilā, 66800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kicingene pilsēta Vācijā ("kitzingen"), Bavārijas federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kičere pilsēta Vācijā ("kitzscher"), Saksijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kitve pilsēta Zambijā ("kitwe"), Koperbeltas provincē, 363700 iedzīvotāju (2000. g.)
- Kvadnadalshnjugirs piramidāla smaile Ēraifajēkitla vulkāna kalderas ziemeļrietumu malā, Islandes augstākā virsotne, valsts dienvidaustrumos Vahdnajēgidla ledāja dienvidu malā Vahdnajēgidla nacionālajā parkā; augstums - 2119 m, klinšaina, izolēta lavas virsotne, nunataks
- Akita prefektūra Japānā (_Akita_), Honsju salas ziemeļrietumu daļā, Japāņu jūras piekrastē
- tragantzirņu pūcīte pūcīšu dzimtas suga ("Heliophobus kitti"), Latvijā aizsargājama
- kimri Pusleģendāra klejotāju tauta Melnās jūras piekrastē, kas tur esot dzīvojusi pirms skitiem
- krokidolīts Ribekita paveids - minerāls ar šķiedrainu uzbūvi, iezilganu krāsu; zilais azbests
- Haraksa romiešu kara nometne un cietoksnis (1. gs. v. - 3. gs. v. m. ē.) Krimā, aizsargāja Melnās jūras piekrastes pilsētas no skitiem u. c. ciltīm
- Nevisa sala Mazo Antiļu salu ziemeļos (_Nevis_), ietilpst Sentkitsas un Nevisas Federācijā, platība - 93 kvadrātkilometri, 12100 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Čārlstauna
- Sentkitsa sala Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietilpst Sentkitsas un Nevisas Federācijā, platība - 168 kvadrātkilometri, 35000 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Bastera
- Antikitira sala Vidusjūrā (_Antikýthira, Nisos_), starp kitiras un Krētas salu, Grieķijas teritorija
- Nemeds Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" trešo Īrijas iekarotāju vadonis, Skitijas grieķa Agnomena dēls
- budini sena cilts, kas dzīvojusi Donas vidusteces baseinā, aprakstījis Hērodots, piedalījušies skitu karā ar Dāriju I (512 p. m. ē.)
- geloni sena cilts, piedalījušies skitu karā ar persiešu valdnieku Dāriju I (512 p. m. ē.), nodarbojās ar zemkopību un dārzkopību
- Skitija sena zeme Melnās jūras ziemeļu piekrastē, kur 7. gs. p. m. ē. - 3. gs. m. ē. dzīvoja gk. skiti; 4. gs. p. m. ē. izveidojās skitu valsts, ko 3. gs. p. m. ē. sagrāva goti
- gorīts seno grieķu un skitu futrālis no koka un ādas lokam un bultām
- Teišebaini Senpilsēta Armēnijā, Erevānas tuvumā, Urartu cietoksnis, pilsēta VII gs. - VI gs. sāk. p. m. ē., \~585 g. p. m. ē. vietējās un skitu ciltis to sagrāva
- Skitu Neapole senpilsēta Krimā, Simferopoles dienvidaustrumu malā, skitu valsts centrs (III gs. p. m. ē. — III gs. m. ē.), beidza pastāvēt pēc gotu uzbrukuma III gs., arheoloģiskos izrakumos atklāts aizsargmūris, 2 torņi (vienā mauzolejs ar 72 apbedījumiem), dzīvojamo un sabiedrisko ēku drupas, atrasts daudz rotaslietu un mākslas priekšmetu
- Neapole senpilsēta Krimā, Simferopoles dienvidaustrumu nomalē, dibināta 3. gs. p. m. ē., skitu valsts galvaspilsēta, nopostīja huņņi, saglabājušās drupas: nocietinājumi, dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, mauzolejs
- Sentkristofera-Nevisa Sentkitsa un Nevisa - valsts Vidusamerikā
- KNA Sentkitsa un Nevisa, valsts trīsburtu kods
- Sentkitsas un Nevisas Federācija Sentkitsa un Nevisa, valsts Vidusamerikā
- Bastera Sentkitsas un Nevisas galvaspilsēta un osta Sentkristoferas (Sentkitsas) salā, Karību jūras krastā, 12800 iedzīvotāju (2007. g.)
- skuti Skiti
- Tabiti Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, ko godāja vairāk par citiem dieviem, - mājas pavarda dieviete, uguns dieviete vispār
- Artimpasa Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, viena no skitu dievu panteona septiņām dievībām, kuru godāja kā materiālās pasaules bagātības personifikāciju
- Api Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - zemes dieviete, varenā debesu dieva un visu cilvēku radītāja sieva; saistīta ar ūdens stihiju
- alazoni Skitu ciltis Melnās jūras Ziemeļu piekrastē, galvenokārt zemkopji
- Kuļoba skitu kurgāns Ukrainā, netālu no Kerčas pilsētas; akmens kapenēs apbedīts skitu vadonis ar sievu, kalpu; zelta, zelta un sudraba sakausējuma rotas, trauki, ieroči
- Nemirovas pilskalns skitu pilskalns (7.-6. gs. p. m. ē.) Ukrainā, Viņņicas apgabalā; to apjoza valnis un grāvis; atsegtas zemnīcas, atrasta skitu un grieķu keramika; 3.-2. gs. p. m. ē. šajā teritorijā bijusi Tripoļjes kultūras apmetne; 10-13. gs. m. ē. - slāvu apmetne
- Ekiti Štats Nigērijā ("Ekiti"), administratīvais centrs - Ado Ekiti, platība - 6353 kvadrātkilometri, 2384200 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumu daļā
- Puto Tālo Austrumu budisma mitoloģijā vieta senajā valstī Malakutā, Malabaras piekrastē (Indijā), kur parādījās bodhisatva Avalokitešvara (Guaņiņa)
- bateki tauta, dzīvo Kongo vidusteces apvidū, abās Kongo republikās, arī Gabonas dienvidaustrumos, valoda (kiteke) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie
- Čenresi Tibetiešu vārds, kas apzīmē Avalokitešvaru, lielo Bodhisatvu, kurš ir Tibetas patrons un kura reinkarnācija ir dalailama
- thlinkits Tlinkiti
- tlingiti Tlinkiti - Amerikas ziemeļrietumu piekrates indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā
- Jēls Tlinkitu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - kultūrvaronis, triksters, kurš saules dievam nozaga uguni, ko atdeva cilvēkiem, kā arī sagādāja cilvēkiem ūdeni un medījumu
- Riodulse upe Argentīnas ziemeļrietumos ("Rio Dulce"), garums - \~650 km, sākas Andos, Akonkihas grēdā, sausajā Grančako līdzenumā veido attekas, ietek Marčikitas ezerā, vasarā uzplūdieni
- Sentkitsa un Nevisa valsts Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos (Sentkitsas un Nevisas Federācija), platība — 262 kvadrātkilometri, 49898 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta — Bastera, administratīvais iedalījums — 2 salas
Atrasts piemēros (1):
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kit.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv