Paplašinātā meklēšana
Meklējam kija.
Atrasts vārdos (71):
- kija:1
- Akija:1
- okija:1
- Bekija:1
- Dakija:1
- Iskija:1
- Līkija:1
- makija:1
- rakija:1
- sākija:1
- Tokija:1
- afakija:1
- atokija:1
- Drokija:1
- Dzūkija:1
- funkija:1
- gafkija:1
- Gorkija:1
- merkija:1
- Ruskija:1
- Vilkija:1
- Viļkija:1
- aleikija:1
- dušekija:1
- Kilikija:1
- klarkija:1
- korokija:1
- Latākija:1
- malakija:1
- Parikija:1
- sinekija:1
- telēkija:1
- Uzbekija:1
- alopekija:1
- Antjokija:1
- autarkija:1
- celiakija:1
- epinīkija:1
- Kalmikija:1
- Kentukija:1
- Kizilkija:1
- rudbekija:1
- sineikija:1
- sinoikija:1
- Slovākija:1
- Suvalkija:1
- Tinsukija:1
- perovskija:1
- telitokija:1
- tomotokija:1
- apuškijais:1
- Kokijavila:1
- arenotokija:1
- haristikija:1
- mikrofakija:1
- mikrolakija:1
- bilberdikija:1
- Čivitavekija:1
- keratofakija:1
- leikoplakija:1
- leukoplakija:1
- nomofilakija:1
- pseidofakija:1
- Kokijangvuti:1
- provacekijas:1
- Čehoslovākija:1
- eritroplakija:1
- malakoplakija:1
- melanoplakija:1
- osteomalakija:1
- Austrumslovākija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (174):
- megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole
- Domica Agtelekas alas nosaukums slovāku valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū
- Baradla Agtelekas alas nosaukums ungāru valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū
- Aršaņzelmeņa apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan’ Zelmen’_), Kalmikijas Republikas ziemeļrietumu daļā
- Arteziana apdzīvota vieta Krievijā (_Artezian_), Kalmikijas Republikas dienvidaustrumos
- Baga-Čonosa apdzīvota vieta Krievijā (_Baga-Čonos_), Kalmikijas Republikas rietumos
- Ačineri apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā
- Komsomoļska apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā
- Baruna apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas ziemeļaustrumu daļā
- Fudzi–Hakone–Idzu nacionālais parks atrodas Japānā, uz dienvidrietumiem no Tokijas, izveidots 1936. g., platība - 1227 km^2^
- Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas (_Babia Góra_, _Babia hora_), augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības
- Risi kalns augstākais kalns Polijā ("Rysy"), 2499 m, Augstajos Tatros, uz Slovākijas robežas
- Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m
- Transleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme viņpus Leitas) - Ungārijas Karaliste, kurā ietilpa Ungārija, Slovākija, Horvātija, Transilvānija u. c. novadi
- Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā
- Perovskia atriplicifolia balodeņlapu perovskija
- tumbleris Bāra glāze (tā var būt dažāda lieluma): taisna, zema glāze bez kājiņas vai līdzīgas formas mazāka glāze (viskija glāze)
- ČSFR Čehijas un Slovākijas Federatīvā Republika
- čehoslovāki Čehoslovākijas (1918-1993) pamatiedzīvotāji - čehi un slovāki
- ČTK Čehoslovakijas informācijas aģentūra (čehu "Československa tiskova kancelar")
- ČSR Čehoslovakijas Republika
- ČSSR Čehoslovakijas Sociālistiskā Republika
- jaunčehi Čehu Nacionālās partijas radikālā spārna pārstāvji (ofic. nos. - Nacionālā brīvdomātāju partija, dib. 1874.); 1918. g. iekļāvās Čehoslovakijas Nacionāldemokrātiskajā partijā
- toddy Dzēriens no konjaka, ruma, viskija vai sarkanvīna maisījuma ar siltu ūdeni un tam pievienotu cukuru un citronu
- grogs Dzēriens, ko gatavo no viskija, konjaka vai tml., un gāzēta ūdens vai limonādes
- Dainava Dzūkija - Lietuvas kultūrvēsturisks novads, tā nosaukums līdz 19. gs.
- Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija
- Kanto Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas centrālajā daļā (Ibaraki, Točigi, Gummas, Saitamas, Čibas, Tokijas, Kangavas prefektūras), platība - 32200 kvadrātkilometru
- Šotkija efekts elektronu izejas darba samazināšanās, cietvielai atrodoties ārējā paātrinošā elektriskajā laukā; Šotkija efekts izpaužas kā termoelektronu emisijas palielināšanās
- Stepnoje Elista, pilsēta Krievijas Kalmikijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1957. g.
- Maničgudils ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini
- Clarkia elegans gleznā klarkija
- GAZ Gorkijas automobiļu rūpnīca (krievu "Gorkovskij avtozavod"), atrodas Ņižņijnovgorodas pilsētā, kas padomju laikā saucās Gorkija
- gaziks Gorkijas automobiļu rūpnīcas (Ņižņijnovgorodā Krievijā) ražotais vieglais automobilis ar brezenta jumtu (1930. gadu modelis)
- Eiriale Grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītā briesmone, viena no trim māsām gorgonām
- Steno Grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītais briesmonis, gorgona, viena no trim māsām
- Ladons grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītais pūķis, kas apsargāja zelta ābolus hesperīdu dārzā
- Mopss grieķu mitoloģijā - Manto un krētieša Rakija (variants: Apollona) dēls, godāts par varoni, viņam bija savs orākuls Kolofonas pilsētas apkārtnē un Kilikijas pilsētas Mallas tuvumā; gāja bojā cīņā ar Amfilohu jaunāko par Mallas pilsētas iegūšanu savā varā
- Liks grieķu mitoloģijā - Mariandīnu valdnieks (Mazāzijā), Likijas eponīms; kaujā ar bebrikiem viņam palīdzēja Hērakls
- Ehidna grieķu mitoloģijā – Forkija un Kēto meita, Gajas (zemes) un Ponta (jūras) mazmeita, pa pusei jaunava, pa pusei čūska; dzemdējusi daudz briesmoņu (Cerberu, Himeru u. c.)
- Sigina Ģermāņu mitoloģijā - dieviete, krāpnieka Lokija sieva, kas sodīto Lokiju sargāja no čūsku indes
- Tokija Japānas galvaspilsēta, atrodas Honsju salas dienvidaustrumos, Kanto līdzenumā, Klusā okeāna Tokijas līča rietumu krastā, 8,4 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- Sagami līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā ("Sagaminada"), Honsju salas dienvidaustrumu piekrastē, starp Idzu un Boso pussalu, platums pie ieejas - \~100 km, dziļums - līdz 1550 m, Uragas šaurums to savieno ar Tokijas līci
- Kalmikija Kalmikijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, administratīvais centrs - Elista, platība - 74700 kvadrātkilometru, 284000 iedzīvotāju (2009.)
- Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira
- Baltie Karpati kalnu grēda uz Čehijas un Slovākijas robežas, daļa no Karpatiem, augstākā virsotne - 970 m
- Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m
- Omphalodes cappadocica Kapadokijas omfalode
- Tatri Karpatu augstākais kalnu masīvs (poļu un slovāku val. "Tatry"), stiepjas gar Polijas un Slovākijas robežu, garums - 64 km, augstākā virsotne - 2655 m
- Cyclamen cilicum Kilikijas ciklamena
- Eranthis cilicica Kilikijas erante
- clarkia Klarkijas
- Corokia cotoneaster klinteņu korokija
- corokia Korokijas
- Rudbeckia fulgida krāšņā rudbekija
- Telekia speciosa krāšņā telēkija
- Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu
- Kaspijska Lagaņa, pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1992. g.
- sling Ledus dzēriens no viskija vai ruma, citronu sulas un ūdens ar cukuru
- Rudbeckia maxima lielā rudbekija
- Honsju lielākā sala Japānā (japāņu valodā "本州"), platība - 230400 kvadrātkilometru, garums - >1400 km, 103 mlj iedzīvotāju, uz tās atrodas galvaspilsēta Tokija, tuneļi savieno ar Sikoku un Hokaido salu, iedzīvotāju skaita ziņā 2. lielākā sala pasaulē (aiz Sumatras Indonēzijā)
- Līkija Līkijas pussala - atrodas Mazāzijas pussalas dienvidu daļā, Turcijā, aizņem Eimali, Bedaga un Tekas grēda
- hosta Liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia"), daudzgadīgs lakstaugs, lapas rozetē, ziedneši līdz 1 m augsti, ar skrajiem ziedu ķekariem, gk. Austrumāzijā, \~40 sugas, dekoratīvo lapu dēļ bieži audzē dārzos, parkos kā krāšņumaugu, arī Latvijā; funkija
- falekijs Logaēdisks pantmērs, vienpadsmitzilbnieks, kurā īsās zilbes starp garajām izki noteiktā kārtībā, izņemot pēdējo zilbi, kas varēja būt kā īsa, tā gara; nosaukums no sengrieķu Aleksandrijas laikmeta dzejnieka Falekija vārda
- makijs Makija
- Mangita Manghita, pilsēta Uzbekistānas Karakalpakijas Republikā
- Vostočnijmaniča Maniča - upe Krievijā, uz Stavropoles novada un Kalmikijas Republikas robežas
- Komāroma-Estergoma meģe Ungārijas ziemeļrietumu daļā, Slovākijas pierobežā, administratīvais centrs - Tatabāņa
- moerckia Merkijas
- Tartūsa muhāfaza Sīrijas rietumos (_Țarțūs_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Latākijas, Hanas un Himsas muhāfazu, kā arī ar Libānu
- Clarkia unguiculata nagainā klarkija
- Prāgas pavasaris notikumi Čehoslovakijā 1968. g. pavasarī un vasarā, kad Čehoslovākijas Komunistiskā partija, ko vadīja Aleksandrs Dubčeks, uzsāka no padomju ideoloģijas līnijas atšķirīgu reformu politiku un pārkārtojumus, kas tika varmācīgi apturēti ar padomju armijas ienākšanu valstī 1968. g. 21. augustā un augstāko amatpersonu nomaiņu
- Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas (Bātinas, Zāhiras, Dāhilijas, Šerkijas un Vustas) un 4 muhāfazas (Musendema, Buraimī, Maskatas un Zufāras), robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis
- perovskia Perovskijas
- Čornije Zemļi Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa starp Jergeņiem, Stavropoles augstieni, Volgas lejteci un Kaspijas jūras ziemeļrietumu krastu, Krievijas Kalmikijas Republikā, pustuksnesis, aitu ziemas ganības
- Fuču pilsēta Japānā ("Fuchū"), Honsju salā, uz rietumiem no Tokijas, 260900 iedzīvotāju (2016. g.)
- Hačiodži pilsēta Japānā ("Hachioji"), Tokijas piepilsēta, 580000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jokohama pilsēta Japānā ("Yokohama"), Honsju salas dienvidaustrumu daļā, Tokijas līča krastā, 3,6 mlj iedzīvotāju (2006. g.), lielākā Japānas osta
- Jokosuka pilsēta Japānā ("Yokosuka"), Honsju salas austrumos, osta Tokijas līča krastā, 418300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Itihara pilsēta Japānā ("Itihara"), Honsju salas dienvidos, Tokijas līča krastā, 280400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kavagoe pilsēta Japānā ("Kawagoe"), Honsju salā, uz ziemeļrietumiem no Tokijas, Saitamas prefektūrā, 350400 iedzīvotāju (2016. g.)
- Kavaguči pilsēta Japānā ("Kawaguchi"), Tokijas ziemeļrietumu piepilsēta, Saitamas prefektūrā, upes osta Arakavas krastā, 500100 iedzīvotāju (2008. g.)
- Kavasaki pilsēta Japānā ("Kawasaki"), Tokijas aglomerācijā, Honsju salas austrumos, osta Tokijas līča krastā, 1300000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kodaira pilsēta Japānā ("Kodaira"), Honsju salas austrumos, Tokijas pavadoņpilsēta, 191400 iedzīvotāju (2016. g.)
- Macudo pilsēta Japānā ("Matsudo"), Honsju salā, Edo krastos, Tokijas pavadoņpilsēta, tās ziemeļaustrumos, 483800 iedzīvotāju (2016. g.)
- Tačikava pilsēta Japānā ("Tachikawa"), Honsju salā, Tokijas piepilsēta, 176300 iedzīvotāju (2015. g.)
- Urava pilsēta Japānā ("Urawa"), Honsju salā, Saitamas prefektūrā, Tokijas pavadoņpilsēta, 484800 iedzīvotāju (2000. g.), 2001. g. 1. maijā iekļauta Saitamas pilsētā
- Čiba pilsēta Japānā (千葉市; Chiba-shi), Honsju salas dienvidaustrumos, osta Tokijas līča krastā, 929400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Funabaši pilsēta Japānā (船橋市; Funabashi-shi), Honsju salas austrumos, Tokijas piepilsēta, 575000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Saitama pilsēta Japānā, Tokijas piepilsēta, 1182100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Sagamihara pilsēta Japānā, Tokijas piepilsēta, 668100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Andesa pilsēta Kolumbijā (_Andes_), Antjokijas departamenta dienvidos
- Apartado pilsēta Kolumbijā (_Apartadó_), Antjokijas departamenta ziemeļu daļā, Urabas līča austrumu krastā
- Arboletesa pilsēta Kolumbijā (_Arboletes_), Antjokijas departamenta ziemeļos, Karību jūras Darjenas līča krastā
- Medeljina pilsēta Kolumbijā (sp. val. "Medellin"), Centrālajā Kordiljerā 1525 m vjl., Antjokijas departamenta centrs, 2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Belena de Bahira pilsēta Kolumbijā, Antjokijas departamentā
- Jurjeveca pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Gorkijas ūdenskrātuves krastā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pučeža pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Gorkijas ūdenskrātuves rietumu krastā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lagaņa pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gorodovikovska pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikā, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elista pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikas administratīvais centrs, 104000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zavolžje pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Gorkijas ūdenskrātuves dienvidu krastā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čkalovska pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, osta Gorkijas ūdenskrātuves krastā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vilkija pilsēta Lietuvā (_Vilkija_), Kauņas apriņķa un rajona pašvaldībā, 2150 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Kriņica Zdroja pilsēta Polijā (“Krynica-Zdrój”), Mazpolijas vojevodistes dienvidos pie Slovākijas robežas, Sončas Beksidos, balneoloģiskais kūrorts, ziemas sporta un tūrisma centrs, 11200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1889. g.
- Albajulija pilsēta Rumānijas vidienē (_Alba Iulia_), Murešas ielejā, Albas žudeca administratīvais centrs, 63500 iedzīvotāju (2011. g.), Senās Dakijas galvaspilsēta, II gs. - romiešu apmetne Apulluma, 1542.-1690. Transilvānijas galvaspilsēta, cietoksnis (celts 1713.-1738. g.)
- Akraka pilsēta Sīrijā (_Al ʻAkrak_), Latākijas muhāfazas ziemeļos, Vidusjūras piekrastē
- Lādikīja pilsēta Sīrijā ("Al Lādhiqīyah"), Vidusjūras piekrastē, Latākijas muhāfazas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, 383700 iedzīvotāju (2004. g.), dibināta XIV gs. p. m. ē.; Latākija
- Belza pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Solokijas krastos, 2340 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1030. g.
- Šotkija barjera potenciāla barjera pusvadītāja kontaktā ar metālu; veidojas, ja elektronu izejas darbi no metāla un no pusvadītāja ir dažādi; Šotkija barjerai ir maiņstrāvas taisnošanas efekts; pusvadītājus ar Šotkija barjeru izmanto par superaugstfrekvenču detektoriem
- Rudbeckia hirta pūkainā rudbekija
- slovāki Rietumslāvu tauta, Slovākijas pamatiedzīvotāji, runā slovāku valodā, ticīgie - gk. katoļi
- saulcerīte Rudbekija
- fūrmaņroze Rudbekija ("Rudbeckia laciniata")
- jorģīne Rudbekija ("Rudbeckia laciniata")
- vecpuisis Rudbekija ("Rudbeckia laciniata")
- zeltstarīte Rudbekija ("Rudbeckia laciniata")
- rudbeckia Rudbekijas
- Aoga sala Klusajā okeānā (_Aoga-shima_), Nampo salu ziemeļu daļā jeb Idzu salu vidusdaļā, Japānas teritotija, Tokijas prefektūrā
- Bejoneisu klintis sala Klusajā okeānā, Nampo salu ziemeļu daļā jeb Idzu salu dienvidu daļā, Japānas teritotija, Tokijas prefektūrā
- Agtelekas ala salaktītu ala Slovākijas un Ungārijas robežapvidū, labirints 2 stāvos, kopgarums — 23,1 km (~15 km Ungārijā), pazemes upe Stiksa, grotas ar ezeriem, izveidota koncertzāle
- Aridals sālsezers Rietumsahārā (_Aridal, Sebjet_), Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra reģionā
- Ičikava Senāk pilsēta Japānā ("Ichikawa"), Tokijas piepilsēta, tagad iekļauta Tokijas sastāvā
- Musasino Senāk pilsēta Japānā ("Musashino"), tagad Tokijas pilsētas rajons, tās rietumu daļā, 144700 iedzīvotāju (2015. g.)
- Jedo Senākais Tokijas nosaukums
- kilikijs Seniem romiešiem biezs, rupjš audums vai sega no Kilikijas kazu vilnas; vēlāk grēku nožēlotāja tērps
- Siguna Skandināvu mitoloģijā - dieviete, ļaunā dieva Lokija sieva
- Hēds Skandināvu mitoloģijā - fiziski ļoti spēcīgs, bet akls dievs, Odina un Frigas dēls, kurš Lokija ļaunās viltības dēļ kļūst par sava brāļa - gaišā dieva Baldra slepkavu
- Jormunganda Skandināvu mitoloģijā - pasaules čūska, ko ļaunajam Lokijam dzemdējusi milze Angerbode
- Nīflhēla Skandināvu mitoloģijā - pazemes veļu valstība, kurā valda briesmone Hēla, ļaunā dieva Lokija meita
- Hēla skandināvu mitoloģijā - veļu valstība pazemē, arī tās valdniece, viena no trim htoniskajiem briesmoņiem, ko milze Angrboda dzemdējusi Lokijam
- rietumslāvi Slāvu tautas un ciltis, kas dzīvoja tagadējās Polijas un Slovākijas teritorijās un uz rietumiem no tām
- Slovākijas Republika Slovākija, valsts Centrāleiropā
- SK Slovākija, valsts divburtu kods
- SVK Slovākija, valsts trīsburtu kods
- Austrumslovākija Slovākijas austrumu daļa
- Slovākija Slovākijas Republika - valsts Centrāleiropā (slovāku valodā _Slovensko_), platība - 49034 kvadrātkilometri, 5463000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bratislava, administratīvais iedalījums - 8 novadi, robežojas ar Poliju, Ukrainu, Ungāriju, Austriju un Čehiju
- Bratislava Slovākijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs (_Bratislava_), atrodas Donavas krastos, 418000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rudbeckia nitida spožā rudbekija
- Sūduva Suvalkija - viens no Lietuvas etnogrāfiskajiem novadiem
- Vilce Svētes labā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, garums - 48 km (Latvijā 18 km), kritums - 60 m, augštece Lietuvā - Vilkija (dažos avotos arī Viļkija un Viļķija)
- Rudbeckia lanciniata šķeltlapu rudbekija
- TadžPSR Tadžikijas Padomju Sociālistiskā Republika
- Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice
- kalmiki tauta - Kalmikijas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji
- tadžiki tauta, Tadžikijas pamatiedzīvotāji; runā tadžiku valodā, ticīgie -musulmaņi
- telekia Telēkijas
- Oravas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Oravas upē uz Polijas un Slovākijas robežas, Rietumbeskidos 603 m vjl., platība — 35,1 km2, dziļums — 29 m
- Morāva upe Čehijā ("Morava"), Čehijas un Slovākijas robežupe, kā arī Slovākijas un Austrijas robežupe (vācu val. "March"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 352 km, sākas Sudetos pie Sņežnika kalna 1380 m vjl., tek gar Jesenīku kalniem, starp Karpatiem un Čehijas-Morāvijas augstieni
- Arahta upe Grieķijā (_Árachthos_), Epiras perifērijā, ietek Jonijas jūras Amvrakijas līcī
- Ara upe Japānā (_Ara_), Saitamas un Tokijas prefektūrā, izceļas Kobušigas kalna nogāzēs, ietek Tokijas līcī
- Atrato upe Kolumbijā (_Atrato, Rio_), Čoko un Antjokijas departamentā
- Sinu upe Kolumbijā, Antjokijas un Kordovas departamentā, izteka Rietumkordiljeru ziemeļu galā, ietek Karību jūrā
- Akšibaja upe Krievijā (_Akšibai_), Rostovas apgabalā un Kalmikijas Republikā, Karasalas kreisā krasta pieteka
- Kuma upe Krievijā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā un Dagestānas Republikā, garums 802 km, ietek Kaspijas jūrā
- Unža upe Krievijas Vologdas, Kostromas, Ivanovas apgabalā, garums - 426 km, iztekas Kema un Lundonga sākas Ziemeļurālu rietumu daļā, ietek Gorkijas ūdenskrātuvē
- Auza upe Sanmarino ziemeļu daļā un Itālijā (_Ausa_), Marekijas kreisā krasta pieteka
- Slana upe Slovākijā, Šajo kreisā satekupe, garums - 111 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu austrumu daļā, uz Ungārijas robežas sateka ar Rimavu
- Rimava upe Slovākijā, Šajo labā satekupe, garums - \~90 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu vidusdaļā, uz Ungārijas robežas satek ar Slanu
- Bodva upe Slovākijas dienvidos un Ungārijas ziemeļu daļā, Šajo kreisā krasta pieteka
- UzbPSR Uzbekijas Padomju Sociālistiskā Republika
- antante Vairāki reāli eksistējuši vai tikai plānoti militāri politiski bloki, piem., Mazā Antante (Čehoslovākija, Rumānija un Dienvidslāvija laikā starp pasaules kariem), Baltijas Antante u. tml.
- Japāna Valsts Āzijas austrumos(japāņu valodā "日本"), galvaspilsēta - Tokija, atrodas Klusā okeāna rietumu malā, gk. Japānas salās, administratīvais iedalījums - 47 prefektūras, nav sauszemes robežu
- Višegrādas grupa valstu alianse - Ungārija, Polija un Čehoslovākija -, kas tika nodibināta 1991. gadā ar mērķi iestāties Eiropas Savienībā
- jatūlijs Vecākā proterozoiskās grupas jeb algonkija formācija Somijā, cieši saistīta ar kalevija formāciju, sastāv no bieziem konglomerātu un kvarcītisku smilšakmeņu slāņiem, arī dolomītu kaļķakmeņiem un glūdu slāņekļiem
- Verhovina Vēsturiski etnogrāfisks novads Austrumkarpatos, gk. Ukrainā, daļēji arī Slovākijas austrumos, iedzīvotāji - ukraiņu etnogrāfiskās grupas (boiki, guculi)
- Morāvija Vēsturisks novads Čehijas austrumos, Morāvas baseinā, kur I gt. vidū apmetās morāvu ciltis, IX gs. 1. pusē - X gs. sākumam pastāvēja Lielmorāvijas valsts, kas apvienojās ar Čehiju un līdz 1628. g. saglabāja pašpārvaldi, 1526.-1918. g. bija Hābsburgu monarhijas varā, līdz 1992. g. Čehoslovākijas sastāvā
- Kilikija Vēsturisks novads Mazāzijā, Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, aizņem Čukurovas zemieni un apkārtējos Taura kalnu apgabalus, ar Anatolijas plakankalni savieno Kilikijas Vārti
- Viļkija Vilkija, Vilces augštece Lietuvā
- Viļķija Vilkija, Vilces augštece Lietuvā
- Višegrādas četrinieks Višegrādas grupas nosaukums pēc Čehoslovākijas sadalīšanās 1992. gadā (Ungārija, Polija, Čehija un Slovākija)
- Basīta rags zemesrags Vidusjūras austrumu piekrastē, Sīrijas Latākijas provinces ziemeļrietumos
- Čukurova Zemiene Turcijas dienvidos, starp Taura kalniem un Vidusjūru, Seihanas lejteces apvidū, augstums - 25-80 m; Kilikijas zemiene; Adanas zemiene
- Visakedžaks Ziemeļamerikas kri indiāņu mitoloģijā - krāpnieks, angliskotā formā Viskija Džeks
kija citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV