Paplašinātā meklēšana
Meklējam kapu.
Atrasts vārdos (53):
- kapu:1
- kaput:1
- kapuce:1
- kapuči:1
- kapuls:1
- kapurs:1
- kapute:1
- kaputs:1
- kapucis:1
- kapulis:2
- kapulis:1
- kapurna:1
- kapusta:1
- kapusts:1
- skapula:1
- kapucīns:1
- kapučīno:1
- kapueira:1
- kapuleti:1
- kapušons:1
- Akapulka:1
- Akapulko:1
- jakapuža:1
- Kokapuze:1
- kokapuža:1
- rokapuža:1
- kapukalns:1
- kapulauks:1
- kapusargs:1
- izkapurēt:1
- lečkapuža:1
- skapulārs:1
- vaskapuķe:1
- kapucietes:1
- kapucietis:1
- kapucināda:1
- kapuroties:1
- kapustņiks:1
- kapusvētki:1
- pļekaputns:1
- skapuliers:1
- svārkapuža:1
- kapucķirmis:1
- kapucpūcīte:1
- skapulārijs:1
- skapulieris:1
- kapucpērtiķis:1
- šalakapurušas:1
- interskapulārs:1
- kostoskapulārs:1
- skapulimantija:1
- skapulopeksija:1
- kapucingaiļpieši:1
Atrasts vārdu savienojumos (15):
- atrast kapu
- Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde
- dabūt kapu
- kapu (retāk smilšu) kalniņš (retāk kalns)
- kapu apgānīšana
- Kapu dīķis
- Kapu ezers
- kapu kambaris
- kapu lauks
- kapu svētki
- meklēt (sev) kapu
- meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu)
- rakt kapu
- rakt kapu (kādam, kaut kam)
- smilšu (biežāk kapu) kalniņš (retāk kalns)
Atrasts skaidrojumos (120):
- ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
- aizbedīt Aizbērt (kapu).
- Akapulka Akapulko.
- amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā.
- akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.).
- Pēteris Apustulis, sākotnēji saukts Sīmanis, ko katoļu baznīca uzskata par Romas pirmo bīskapu un pāvestus par viņa pēctečiem.
- Janomole arheoloģiskais piemineklis (10.-11. gs.) Salienas pagasta teritorijā; apmetne un 3 kapu uzkalniņu grupas; apbedījumi liecina par saistību ar kriviču kultūru.
- Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums.
- Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām.
- Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
- Zaķīšu senkapi atrodas Vārkavas pagastā bijušās Šusta muižas teritorijā, senāk bijuši 18 kapu uzkalniņi, mūsu dienās saskatāmas tikai dažas uzkalniņu vietas, atradumi liecina, ka izmantoti vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen".
- benīte Berete, kapuce – apaļa cepure bez malām; bene.
- parentācija Bēru, kapu runa.
- infula Bīskapu galvas sega, ko pāvests izņēmuma kārtā var piešķirt arī abatiem un prāvestiem; lieto kopš 10. gs.
- pontifikālijas Bīskapu u. c. augstāko garīdznieku amata zīmes (piem., mitra, zizlis).
- zvanineica būve, kurā iekārts baznīcas vai kapu zvans.
- kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu rakšanu, mirušo aprakšanu.
- investitūru ķildas cīņa starp pāvestiem un vācu imperatoriem par tiesībām iecelt amatos bīskapus un abatus (11. gs. 70. gadi - 1122. g.).
- Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
- Gvahajoke Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kapu dievība, ļauns dēmons, kuram tika upurēti cilvēki, lai novērstu epidēmijas un dabas kataklizmas.
- Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks).
- apocinacejas Divdīgļlapju dzimta, gk. tropu un subtropu augi, nedaudzi arī mērenajā joslā, koki vai ilggadīgi zāļaugi, vairākas tropu ģintis dod kaučuku, mērenajā joslā pazīstamākie ir kapu mirte un oleandrs.
- Vāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas jaunākais brālis.
- Prativāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas ļaunais ienaidnieks.
- Baladeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Vāsudevas vecākais brālis un Prativāsudeva ir viņa ļaunais ienaidnieks.
- hudijs džemperis ar kapuci un lielu kabatu priekšā.
- Marianna Francijas, īpaši Francijas Republikas, simbols - jauna sieviete ar frīģiešu kapuci.
- gvardiāns Franciskāņu vai kapucīņu klostera priekšnieks.
- domino Garš apmetnis ar kapuci.
- Ērigone grieķu mitoloģijā - Īkarija meita, kura atradusi tēva kapu aiz bēdām pakārās.
- skaistā hoija hoiju suga ("Hoya bella"), saukta arī par mazo vaskapuķi.
- gaļīgā hoija hoiju suga ("Hoya carnmosa"), ko Latvijā biežāk dēvē par vaskapuķi.
- stupa Īpatnējs sakrālās celtniecības tips Indijā, sākumā veidots kā vienkāršs kapu kalns, vēlāk kā memoriāla celtne, ticības simbols vai relikviju glabātava, dažāda lieluma un formas.
- karakalla Īss gallu mētelis ar kapuci, ko pārgrozītā veidā ap 212. g. ieviesa romiešu kareivju ietērpā.
- uzpuškot Izrotāt, izpušķot (parasti kapu ar ziediem).
- dzimtkapi Kapi vai kapu vieta, kur apbedīti visi vai vairāki vienas dzimtas, ģimenes locekļi; kapu vieta, kas aizņemta vienas ģimenes locekļiem.
- skultis Kapliča, kapu kambaris; skulte.
- apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
- kopuls kapu sargs.
- cucullus non facit monachum kapuce nepadara par mūku.
- bašlyks kapuce, bašliks.
- kapišons Kapuce, sevišķi mūka; dāmu mētelis ar kapuci.
- gugels Kapuce: viduslaikos kapuces veida galvas tērps, kura apakšdaļa apsedza plecus.
- Cyanocorax crysops kapuces zilkrauklis.
- Donacobius atricapillus kapuces zobgaļstrazds.
- priežu kapucķirmis kapucķirmju dzimtas suga ("Stenopachys linearis").
- cebus Kapucpērtiķi jeb kapucīni.
- sudrabainā kapucpūcīte kapucpūcīšu suga ("Cucullia argentea").
- vībotņu kapucpūcīte kapucpūcīšu suga ("Cucullia artemisiae").
- parastā kapucpūcīte kapucpūcīšu suga ("Cucullia umbratica").
- kapu lauks kapulauks.
- vitanahemots Karaļa tuvinieku, lielāko feodāļu un bīskapu sapulce Anglosakšu karalistē 7.-8. gs; no 9. gs. - dienesta aristokrātu sapulce.
- ekselence Katoļu garīdzniecībā arhibīskapu un bīskapu uzrunas forma.
- kapucietis Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
- kalote Katoļu ordeņa garīdznieku un prelātu (sākot ar bīskapu) galvas sega mazas apaļas, galvvidū valkājamas cepurītes veidā.
- antifella Klinšu kapu vieta Likijā ar akmenī kaltām koka materiāla formām; kapeņu pretskatos sastopamas arī joniskās formas.
- melngalvji Kopš 14. gs. visādu ierēdņu un kalpotāju biedrības Livonijas ordeņa, virsbīskapa un bīskapu pilīs.
- kapu apgānīšana kriminālsodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
- Piemare Kuršu zeme 13. gs., atradās Liepājas ezera, Bārtas lejteces, Vārtājas, Durbes un Tebras apvidū, ziemeļos un austrumos robežojās ar Bandavu, dienvidos - ar Duvzari, lielākie centri bija Grobiņa, Medze un Vārtāja, 1253. g. tika sadalīta starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni.
- Asote Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Aiviekstes kreisajā krastā ap Asotes pili un ietilpa Jersikas zemē, novada teritorijā atradās 3 pilskalni un \~10 kapulauki (11.-13. gs.), tika iekļauts Rīgas arhibīskapijā, 14. gs. par novada centru kļuva Krustpils.
- Aizelkšņu senkapi latgaļu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks, atrodas Baltinavas pagasta Puncuļevā, blakus Puncuļevas kapsētai, Baltinavas-Kārsavas lielceļa labajā pusē, saglabājušies 13 uzkalniņi.
- Daugavas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi Daugavas lejteces apvidū 10.-12. gadsimtā, to robežas iezīmē lībiešu kapulauki, kas izvietoti gk. gar Daugavas labo krastu no Aizkraukles līdz Rīgai, daži arī pie Mazās Juglas un Ogres, daži - Daugavas kreisajā krastā.
- Imauts lībiešu karavīrs, kurš kaujā pie Rīgas Senā kalna 1198. g. 24. jūlijā ar šķēpu nodūris krustnešu karaspēka vadoni Ikšķiles bīskapu Bertoldu.
- Ako Lībiešu vecākais Salaspilī, 1206. g. izveidoja pret Rīgas bīskapu Albertu vērstu Daugavas un Turaidas lībiešu, lietuviešu un Polockas kņaza savienību un vadīja sacelšanos pret Rīgas bīskapu, krita kaujā 1206. g. 4, jūnijā Salaspilī.
- Anno lībiešu vecākais Turaidas novadā 12. gs. beigās un 13. gs 1. pusē, kurš 12. gs. 90. gados brīdinājis bīskapu Meinartu par lībiešu sazvērestību, pastāv uzskats, ka bijis pirmais Turaidas novadā kristītais lībietis.
- parka līdzīga piegriezuma silta pusgara vējjaka ar kapuci.
- kapots Mētelis ar kapuci; gari vīriešu svārki ar šauru apkakli un atlokiem; rīta svārki.
- bašļiks Mēteļa vai jakas kapuce.
- obiit Miris, ieraksts kapu pieminekļos.
- kapusvētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapu svētki.
- kapu svētki mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapusvētki.
- habituss Mūka tērps; parasti sastāv no tunikas, jostas, apmetņa, skapulāra, kapuces (vīriešiem) vai plīvura (sievietēm), kā arī mēteļa, kas paredzēts pastaigām.
- Vinda Osta, kas minēta 1263. g. vienošanās dokumentā starp Livonijas ordeni un Kurzemes katoļu baznīcas bīskapu par Kursas ostu piederību, kas varētu būt pirmais Ventspils pieminējums vēstures dokumentos.
- konsultors Padomdevējs, piesēdētājs, piem., pāvesta kongregācijās, bīskapu padomēs.
- Agapitova Padomju totalitārā režīma upuru masu kapu vieta Krievijā, Rietumsibīrijā pie Jeņisejas upes \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka, 20. gs. 40. un 50. gados tur nogalināti >50 izsūtītie Latvijas iedzīvotāji.
- Cucullia umbratica parastā kapucpūcīte.
- anoraks Parasti ūdensnecaurlaidīga, ar rāvējslēdzēju pilnīgi atdarāma vējjaka vai pusatdarāma vējblūze ar kapuci un gurnos savelkamu lejasmalu; parka.
- Zemgales bīskapija pastāvēja 1226.-1251. g., sākotnēji robežas nebija definētas, jo lielākā daļa zemgaļu nebija kristīti, 1237. g. noteica robežas, iekļaujot zemes starp Daugavu un Nemunu (izņemot Kursu), tomēr ienākumi bija nepietiekami, lai uzturētu bīskapu un viņa kapitulu, tādēļ tika likvidēta, 2/3 pievienojot Rīgas bīskapijai, bet 1/3 Livonijas ordeņa zemēm.
- kape Plašs mētelis ar kapuci.
- burnuss Plats vilnas (parasti balta) auduma apmetnis ar kapuci (arābiem).
- mozetta Priekšā sapogāta apkakle, kas sniedzas līdz elkoņiem, un kurai maza kapuce; to valkā augstāki katoļu garīdznieki.
- Stenopachys linearis priežu kapucķirmis.
- monsiņjors Prinču, katoļu bīskapu un dažu citu izcilu personu tituls.
- monsiņors Prinču, katoļu bīskapu un dažu citu izcilu personu tituls.
- best dūbi rakt kapu.
- krusta kari reliģiski militāra kolonizācijas kustība 11.-13. gs., kas sākās ar vēlmi cīnīties ar musulmaņiem, lai atbrīvotu kristiešu svētās vietas Palestīnā (Kristus kapu Palectīnā u. c.), vēlāk ar kristietības izplatīšanas mērķi tika rīkoti uz Baltiju, Pireneju pussalu u. c. vietām.
- Bukultu līgums Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas līgums, noslēgts 1546. g. 24. oktobrī Bukultos, Rīga atzina arhibīskapu par pilsētas senioru kopīgi ar Livonijas ordeņa mestru un arhibīskaps atzina Rīgas iedzīvotāju tiesības uz ticības brīvību.
- Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde Rīgas pilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmums, kura uzdevums ir organizēt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu ansambļa aprūpi, restaurāciju un izpēti, nodrošināt kārtību Brāļu kapos un Brīvības pieminekļa apkārtnē, kontrolēt Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu kultūrvēsturiskās simbolikas izmantošanu.
- elogijs Romā - uzraksts ar nopelnu uzskaitījumu ievērojamāko darbinieku kapu pieminekļiem, statujām u. c., arī līdzīgi apraksti ģimenes hronikās.
- konfirmācija Romas pāvesta tiesība apstiprināt bīskapus.
- augšlūpa Saaugusi zieda vainaga augšējā daļa, visbiežāk kapucveidīga, dažreiz arī sīka, sarukusi.
- Allažu avotkaļķu atradnes saldūdens kaļķiežu atradņu grupa Siguldas novadā, \~6 km uz austrumiem no Inčukalna dzelzceļa stacijas, to veido gan irdenie, gan saistītie kaļķi (šūnakmens), izmantoti gk. baltkaļķu ražošanai, šūnakmens arī Rīgas Brāļu kapu u. c. objektu izbūvē.
- Dzilnaskalns Senkapi Balvu novada Šķilbēnu pagastā, Balvu-Baltinavas ceļa kreisajā pusē, šaurs paugurs, kurā izvietoti 10 agrā dzelzs laikmeta kapu uzkalniņi 6-8 m diametrā (to augstums - \~1 m).
- Aizelkšņi Senkapu nosaukums Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Aizkārkle Senkapu nosaukums Madonas novada Barkavas pagastā.
- aļaska Silta dūnu virsjaka ar kapuci, parasti klāta ar ūdensnecaurlaidīgu virsmateriālu.
- bautakmeņi Skandināvijas dienvidos un Bornholmas salās plaši izplatīti kapu pieminekļi no bronzas laikmeta līdz vikingu laikiem, rupji aptēsti akmens stabi.
- skapulārs Skapulārijs.
- skapulieris Skapulārijs.
- skapuliers Skapulārijs.
- dromoss Slēgts, šaurs horizontāls vai ieslīps koridors zem kapu uzkalna, savienots ar apbedījuma kameru.
- Cucullia argentea sudrabainā kapucpūcīte.
- hūdijs Svīteris ar kapuci.
- hiphops Šo subkultūru raksturo sava mūzika (dīdžejošana, skrečošana), dejas (breikdānss), māksla (grafīti) un dzeja (reps), kā arī noteikts ģērbšanās stils un aksesuāri (garas, platas bikses, svīteris ar kapuci, beisbola cepure, kas tiek valkāta ar nagu uz sāniem vai mugurpusi).
- bežti Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); kapuči.
- Rūšu māte tautasdziesmās minēta līdz ar Veļu māti, varēja būt kapu bedres vai kapu uzbēruma pārzinātājs gars.
- akrotērichs Tempļu jumtgales vai namu stūru skulptūras veida izrotājums; sastopams arī kapu pieminekļos.
- apbedījums Teritorija, kurā atrodas senas kapu vietas.
- Mahakama Upe Indonēzijā ("Mahakam"), Kalimantānas salas austrumu daļā, garums - \~720 km, sākas Bovenkapuasa grēdā, ietek Makasaras šaurumā, veido plašu deltu.
- Kapuasa Upe Kalimantānas salas rietumos (indonēziešu val. "Sungai Kapuas"), Indonēzijā, garums - 1040 km, sākas Bovenkapuasa grēdā, ietek Natunas jūrā, kuģojama 902 km.
- kapurna Uzkalns, kapukalns, kapsēta.
- aizbetņu apmetne un senkapi vairāku senvietu komplekss Jumurdas pagastā pie Aizbetņu mājām, ietver Zviedru kapus Mājas kalnā un t. s. Krievu kapus 300 m uz austrumiem, starp abiem senkapu kalniem konstatēts apmetnes kultūrslānis, netālu esošā ezera salā tuvāk nenoskaidrotu laiku senkapi.
- Hoya carnosa vaskapuķe.
- Cucullia artemisiae vībotņu kapucpūcīte.
- investitūra Viduslaikos - bīskapu iecelšana amatā, nododot viņiem baznīcas zemi līdz ar tās iedzīvotājiem un baznīcas varu pār tiem.
- auklas keramikas un kaujas cirvju kultūra viena no plašākajām vēlā neolīta un eneolīta (3. gt. 2. puse - 2. gt. vidus p. m. ē.), arheoloģiskajām kultūrām Eiropā, tās pārstāvji bija indoeiropieši, kas nodarbojās ar lopkopību, medniecību, kā arī ar primitīvo zemkopību, šīs kultūras ietvaros tiek nodalītas vairākas lokālās grupas: laivascirvju, Fatjanovas, Žucevas (Piemares), Vidusdņepras un savrupkapu kultūra.
- arhibīskaps Viens no augstākajiem baznīcas amatiem, vidū starp bīskapu un metropolītu.
- amata nauda zemnieku nodevas Livonijas ordeņa un bīskapu ierēdņiem par pagasta dzīru rīkošanu, ko bieži sauca arī pēc tā ierēdņa amata nosaukuma, kam bija tiesības to ievākt (mestra, komtura, fogta, staļļmeistara, galda brāļu, skrīvera nauda u. c.).
- maundi Ziemeļamerikā senlaikos - indiāņu cilšu veidotie uzbērumi vai akmens krāvumi, sevišķi austrumu apgabalos; kapu kalniņi.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kapu.