Paplašinātā meklēšana
Meklējam kalm..
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (77):
- mongoļu valodas altajiešu vaodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mongoļu, burjatu, kalmiku valoda u. c. valodas
- Kalmia polifolia daudzlapu kalmija
- kalmijlapu deicija deiciju suga ("Deutzia x kalmiiflora")
- dekapodi Desmitkāji - vēžveidīgie (upes vēži, krabji, omāri, krevetes) un daļa galvkāju gliemju (tinteszivis, kalmāri)
- lielspuru kalmāri dziļjūras galvkāju klases kalmāru kārtas grupa (_Magnapinmidae_), novēroti tikai dažos eksemplāros - ar zemūdens kamerām nofilmēti pie urbšanas platformām
- Geseriāda Episks mongoļu teiku cikls par varoni Geserhanu; izplatīts Centr. Āzijā un A-Āzijā; pabeigts 16.-17. gs., pazīstami arī tibetiešu, burjatu, kalmiku varianti
- desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi
- desmittaustekļu galvkāji galvkāju klases kārta ("Decabranchia") ar kalmāru un sēpiju apakškārtu
- Acorus gramineus graudzāļu kalme
- škalbi kalmes
- skaļbis kalmes
- Deutzia x kalmiiflora kalmijlapu deicija
- šaurlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia angustifolia")
- platlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia latifolia")
- daudzlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia polifolia")
- smaržīgā kalme kalmju suga ("Acorus calamus"), kas brīvdabā sastopama arī Latvijā
- graudzāļu kalme kalmju suga ("Acorus gramineus")
- Ommastrephes sloanei pacificus Klusā okeāna kalmārs
- dzeltenā čemurziežu blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus kalmi")
- izloskāties Ne visai stipri izkauties; izpērt vienam otru, citam citu (piemēram, ar kalmēm, meijām)
- cefalopodi no kembrija līdz mūsu dienām dzīvojoši, jūras dzīvnieki (aptuveni 700 sugu), aktīvi peldoši jūras galvkājgliemji, kuru ķermenis sastāv no galvas un 8-10 taustekļiem, piltuves un vidukļa; dažus cefalopodus (gk. kalmārus) lieto uzturā; galvkāji
- skalbis parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalavājs Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalaveji Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalavijs Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalavīri Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kallas Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalma Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalmi Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalmis Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalmji Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalva Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalvars Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalve Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalvene Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalveri Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalves Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalvi Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalvis Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalvji Parastā kalme ("Acorus calamus")
- karele Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kolmi Parastā kalme ("Acorus calamus")
- ongusti Parastā kalme ("Acorus calamus")
- skalbe Parastā kalme ("Acorus calamus")
- škalbe Parastā kalme ("Acorus calamus")
- skalbes Parastā kalme ("Acorus calamus")
- škalbes Parastā kalme ("Acorus calamus")
- skalbi Parastā kalme ("Acorus calamus")
- šķalbi Parastā kalme ("Acorus calamus")
- skalbji Parastā kalme ("Acorus calamus")
- skalpji Parastā kalme ("Acorus calamus")
- skalps Parastā kalme ("Acorus calamus")
- skāpes Parastā kalme ("Acorus calamus")
- šķelbes Parastā kalme ("Acorus calamus")
- šķelbi Parastā kalme ("Acorus calamus")
- šķelpa Parastā kalme ("Acorus calamus")
- šķelpas Parastā kalme ("Acorus calamus")
- šķelpes Parastā kalme ("Acorus calamus")
- šķelpi Parastā kalme ("Acorus calamus")
- šķelpis Parastā kalme ("Acorus calamus")
- šķelpji Parastā kalme ("Acorus calamus")
- šķelpsne Parastā kalme ("Acorus calamus")
- Kalmia latifolia platlapu kalmija
- mongoļu raksts radies, mongoļiem 12.- 13. gs. piemērojot uiguru rakstu savas valodas īpatnībām; rakstu zīmes ir polifoniskas (daudzas no tām apzīmē 2-3 fonēmas), raksta vertikālās rindās, kārtojot tās no labās puses uz kreiso; mūsu dienās to vēl lieto Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnā; 17.-20. gs. sāk. lietoja kalmiki, no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam - burjati
- oirati Rietummongoļu cilšu grupa, dzīvo Mongolijas rietumu daļā, Mongolija Altaja priekškalnēs, runā mongoļu valodas rietumu dialektos, daļa XVII gs. pārvietojās uz Krieviju, kur tos sāka saukt par kalmikiem, reliģija - budisms (lamanisms)
- akorīns Rūgts glikozīds kalmju zemesstumbrā
- zobenājs Skalbe; īriss 1; kalme
- skalmalka Skalu malka; šķila, skalu plēšanai; skalmaks
- parastā kalme smaržīgā kalme
- Acorus calamus smaržīgā kalme
- škalbs Smaržīgā kalme ("Acorus calamus")
- Kalmia angustifolia šaurlapu kalmija
- kolmains tāds, kur ir kalmes
- mongoļi Tautas, kuru piederīgie runā mongoļu valodās (piemēram, mongoļi, burjati, kalmiki)
- vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kurai atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, galīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm)
- ārums Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas dzimta ("Araceae"), \~110 ģinšu, >2900 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - cūkauši un kalmes; kallu dzimta
- kolmājs vieta, kur aug kalmes
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kalm..