Paplašinātā meklēšana
Meklējam kaļot.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (29):
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
- apkaldināties Atkārti apkaļot, beidzot to pabeigt.
- tērkt Ātri un atkārtoti ar knābi kaļot koka stumbru, radīt noteiktas skaņas.
- robot Cērtot, griežot, kaļot u. tml., veidot robu vai robus (kā) virsmā.
- iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru); iekalt.
- uzcirst Cērtot, kaļot izveidot (kā virsmu).
- izcirst Cērtot, kaļot izveidot (parasti skulptūru).
- izcirst Cērtot, kaļot izveidot (priekšmetu).
- sastaukāt dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku.
- staukāt Dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku.
- bramzēt Dzelzi kaļot skanēt.
- aizkalums Dzīvnadža, retāk citu raga kurpē ietverto audu traumatizējums ar pakavu naglām, apkaļot nagu.
- vērķēt Griezt (izaugumus zirga nagā), tīrīt (zirga nagu kaļot).
- sabuldurēt Iemācīties iekaļot (galvā).
- izkalties Izkaļot caurumu, izkļūt (no telpas).
- izrakstīt Izrotāt ar rakstiem, ornamentiem (piemēram, tos izšujot, izaužot, iekaļot).
- pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna; kaļot pārveidot citādu, par ko citu.
- sakalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; kaļot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- savirināt Karsējot, kaļot sametināt.
- kalums Mākslas darbs, arī dekoratīvs elements, kas veidots, kaļot metālu; arī apkalums.
- lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā atbalsta apstrādājamo materiālu, kaļot ar roku darbarīkiem.
- metālkalšana Metāla izstrādājumu izgatavošana (parasti lietišķajā mākslā), kaļot metālu.
- šveicēt Metināt; savienot, parasti kaļot.
- apnaglot Nepareizi apkalt; kaļot zirgu, iesist naglu tā, ka skar naga dzīvo daļu.
- kvēlskaidas Oksida kārtiņa, kas karsējot gaisa klātbūtnē rodas uz necēlu metālu (dzelzs, vara u. c.) priekšmetu virsmas un, kas tos apstrādājot (kaļot, velmējot), atlec kvēlošu zvīņu veidā.
- vērķdzelze Rīks ar ko kalējs izgriež naga apakšdaļu (kaļot zirgu).
- rakstīt Šujot, aužot, kaļot u. tml. rotāt (ko) ar rakstu (3).
- kaltuve Uzņēmums, tā nodaļa, arī darbnīca, kurā kaļot veido, parasti dekoratīvu, virsmu (metāla, akmens) priekšmetiem.
kaļot citās vārdnīcās:
MEV