Paplašinātā meklēšana
Meklējam kņaziste.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (11):
- poļani Austrumslāvu cilšu apvienība, kas 6.-9. gs. dzīvoja Dņepras vidusteces apvidū no Pripetes līdz Rosai; izveidojās Poļanu kņaziste, kas kļuva par Kijevas Krievzemes kodolu.
- valahi Donavas kņazistes Valahijas iedzīvotāji.
- lielkņaziste Galvenā kņaziste (feodālajā Krievijā).
- dižkunigaitija Lielkņaziste, Lietuvas valdnieka valsts.
- moskoviti Maskavas lielkņazistes iedzīvotāji, vēlāk tā sauca krievus vispār.
- Novosiļa Pilsēta Krievijā, Orlas apgabala ziemeļaustrumos, Zušas labajā krastā, 3450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., pirmoreiz minēta 1155. g., XIV gs. - Novosiļas kņazistes centrs.
- Anhalte Vēsturisks novads ("Anhalt") Vācijas austrumu daļā, tagadējā Saksijas-Anhaltes zemes dienvidu daļā, platība - 2326 kvadrātkilometri, izveidojusies XII gs., kā feodāla kņaziste.
- Mazpolija Vēsturisks novads Polijas dienvidaustrumu daļā ("Malopolska"), IX-X gs. vairākas kņazistes (vasaļatkarīgas no Čehijas un Lielās Morāvijas), X gs. beigās iekļāvās Polijas valstī, pēc Polijas dalīšanas XVIII gs. beigās līdz 1918. g. lielākā daļa ietilpa austriešu Galicijā.
- Lielpolija Vēsturisks novads Polijas rietumos ("Wielkopolska"), starp Pomoži (ziemeļos), Mazoviju (austrumos), Mazpoliju un Silēziju (dienvidos), kur X gs. izveidojās Poznaņas un Kališas kņazistes, kas 1569. g. iekļāvās Polijas-Lietuvas valstī kā Lielpolijas province, no 1815. g. - Prūsijā, bet pēc 1919. g. lielākā daļa tika atdota atpakaļ Polijai.
- Kujāvija Vēsturisks novads Polijas vidienē, starp Vislas kreiso krastu un Notecas augšteci (Goplo ezers), kur senatnē dzīvoja kujāvi, 1194.-1327. g. - kņaziste ar galvaspilsētu Krušvicu, vēlāk - Inovroclavu.
- Sasuna Vēsturisks novads senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera (tag. Turcijas teritorija), no X gs. līdz Timura karagājieniem XIV gs. beigās - patstāvīga kņaziste.
kņaziste citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV