Paplašinātā meklēšana
Meklējam izstāstīt.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (25):
- dastans Austrumu episkās literatūras žanrs, kura pamatā tautas pasaku un teiku sižeti, kas izstāstīti prozas, dzejas vai jauktā formā.
- pļūtīt Dzērumā izstāstīt par izdarīto noziegumu.
- izplokšēt Izpļāpāt, izstāstīt.
- izplukšēt Izpļāpāt, izstāstīt.
- izpļurkšēt Izpļāpāt, izstāstīt.
- izsūdzēt grēkus izstāstīt grēkus (grēksūdzē).
- izkratīt sirdi izstāstīt kādam to, kas nomāc, satrauc; vaļsirdīgi izrunāties par visu, cerot gūt psihisku atvieglojumu.
- sūdzēt grēkus izstāstīt un nožēlot savus grēkus.
- izstāstīt ceļu izstāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- izstāstīt darbu izstāstīt, kas jāstrādā, arī kā jāstrādā.
- prikoloķ Kaut ko izstāstīt.
- piestāstīt Ļoti daudz izstāstīt.
- izgrūst Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (par ko).
- izastāstīties Neviļus, negribēti tikt izstāstītam (par ko nevēlamu, slēpjamu).
- riņķī un apkārt pamatīgi, sīki (izjautāt, izstāstīt u. tml.).
- nostāstīt Pastāstīt, izstāstīt.
- izbazūnēt Plaši izpaust, izstāstīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot.
- pielorkšēt Pļāpājot izstāstīt (ko) vairākiem, daudziem; piestāstīt.
- pieļorkstēt Pļāpājot izstāstīt (ko) vairākiem, daudziem; piestāstīt.
- piepļāpāt Pļāpājot izstāstīt vairākiem, daudziem; pļāpājot izpaust daudz (ziņu, baumu).
- aizrunāt Runā nonākt, izstāstīt (līdz kādai vietai); izstāstīt vairāk, nekā būtu vēlams vai drīkstētu.
- pārpērt Runāt strauji, neskaidri, nesakarīgi, cenšoties visu izstāstīt, pateikt.
- dot norēķinu sīki izstāstīt (kādam par savu rīcību, darbību u. tml.).
- ļaut sirdij vaļu Vaļsirdīgi pateikt, izstāstīt ko par sevi.
- izkratīt (visu) (savu) sirdi vaļsirdīgi visu izstāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
izstāstīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV