Paplašinātā meklēšana
Meklējam intonācija.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (27):
- infleksija Balss modulācija, intonācija.
- gravis diakritiska zīme ( ` ), ko latviešu tradicionālajā fonētiskajā transkripcijā lieto krītošās zilbes intonācijas apzīmēšanai virs burta.
- dialogruna Dialoga formā veidota runa, kam raksturīgi īsi izteikumi, vienkāršu nepilna sastāva teikumu dažādība, atkāpes no normatīvām sintaktiskām konstrukcijām, plašs neverbālo līdzekļu lietojums (mīmika, žesti), liela loma intonācijai u. tml.
- pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno vai nu atskaņu sistēma, metriskā shēma un kopīga intonācija, vai tikai intonācija.
- deklamācija Dziedājums, kura melodijā ir runas intonācijas iezīmes; arī rečitatīvs.
- artikulārā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta runas orgānus un to darbību valodas skaņu vai citu runas līdzekļu, piemēram, intonācijas, uzsvara u. tml. veidošanā.
- suprasegmentāls elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; prosodisks elements.
- prosodisks elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; suprasegmentāls elements.
- intonogramma Grafisks intonācijas attēls - skaņas pamattoņa līkne.
- nestieptā intonācija krītošā vai lauztā zilbes intonācija (atšķirībā no stieptās intonācijas).
- labais Labs vai slikts (atkarībā no izrunas intonācijas).
- ifbots Mājas robots kompanjons, spēj runāt un uzklausīt, pēc balss pazīst cilvēkus, pēc intonācijas izjūt cilvēka noskaņojumu; radīts 2000. gadā Nagojas (Japāna) universitātes Biznesa dizaina laboratorijā.
- frāzes supramorfs nesegmentējama valodas vienība, kas īstenojas kā teikuma uzsvars vai teikuma intonācija.
- korāļprelūdija Prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas; korāļa prelūdija.
- korāļa prelūdija prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas; korāļprelūdija.
- goth Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam.
- gotika Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam.
- nots Runas intonācija; balss skanējums.
- balss Runas skanējums, kurā izpaužas runātāja psihiskais stāvoklis; arī intonācija.
- tonis Runas, balss skanējuma īpatnību kopums, kurā izpaužas runas satura, psihiskā stāvokļa nianses, sastāvdaļas; arī intonācija (1).
- neverbālā saskarsme sazināšanās bez vārdu palīdzības, lietojot tādus līdzekļus kā mīmika, acu skatiens, žesti, poza, balss intonācija, pauze, fiziskā distance, izvietojums telpā, apģērbs u. c.
- supersegmentālie līdzekļi tādas valodas vienības, kas (piemēram, uzsvars) raksturo nevis atsevišķu fonēmu, bet gan veselu zilbi vai v;ardu, vai veselu sintaktisku teksta fragmentu (piemēram, intonācija).
- teicams Tāds, kura ritms, intonācija ir tuva runas valodas ritmam, intonācijai (parasti par dziesmu).
- metakomunikācija Tas, ko vēsta runātāja intonācija, žesti utt. un kas nesaskan ar runātāja teikto.
- cirkumflekss Zilbes intonācija (zilbes akcents), ko apzīmē ar šo zīmi.
- lauztā intonācija zilbes intonācija, kuras pirmā daļa ir kāpjoša un saspriegta, bet otrā - pēc momentāna balss pārtraukuma nesaspriegta.
- metatonija Zilbes intonācijas maiņa vienā un tai pašā morfēmā.
intonācija citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV