Paplašinātā meklēšana
Meklējam ilte.
Atrasts vārdos (70):
- ilte:1
- cilte:1
- šilte:1
- vilte:1
- zilte:1
- Zilte:1
- žilte:1
- Gilten:1
- Pilten:1
- smilte:1
- Smilte:1
- svilte:1
- šķilte:1
- ģiltene:1
- miltene:1
- patilte:1
- piltene:1
- Piltene:1
- Siltene:1
- siltens:1
- silteņš:1
- Smilten:1
- Užtilte:1
- vilteka:1
- Viltene:1
- aiztilte:1
- Aiztilte:1
- ģiltenis:1
- miltenes:1
- smiltene:1
- smiltene:2
- Smiltene:1
- spiltens:1
- sviltene:1
- Šķilteri:1
- šķilters:1
- tiltelis:1
- Kiziltepe:1
- miltenāji:1
- miltenājs:1
- miltenīca:1
- miltenīce:1
- pasiltens:1
- siltenājs:1
- smiltenes:1
- smiltenis:1
- šķilteris:1
- tiltenica:1
- viltenīca:1
- viltenīce:1
- Amt-Pilten:1
- ģiltenieki:1
- Hiltebruka:1
- Mazpiltene:1
- miltenieks:1
- piltenieki:1
- smiltenāji:1
- smiltenājs:1
- smiltenīte:1
- tiltenieki:1
- tiltenieks:1
- viltenieks:1
- Miltenberga:1
- miltenmētra:1
- Neu-Smilten:1
- smiltenieši:1
- šķilterieši:1
- Piltensciems:1
- Piltenesciems:1
- jaunsmiltenieši:1
Atrasts vārdu savienojumos (18):
- Landgemeinde Pilten
- mārsila smiltenīte
- mūžzaļā miltene
- parastā miltene
- Piltenes apgabals
- Piltenes pagasta teritorija
- Piltenes pagasts
- Piltenes pilsētas lauku teritorija
- Piltenes statūti
- Piltenes upe
- Piltenes viduslaiku pils
- Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves
- Smiltenes muiža
- Smiltenes novads
- Smiltenes pagasta teritorija
- Smiltenes pagasts
- Smiltenes viduslaiku pils
- zāļlapu smiltenīte
Atrasts skaidrojumos (200):
- Laxdienen 1280. g. dokumentos minēta apdzīvota vieta, ko saista ar Lagzdīnes pilskalnu Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
- Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
- Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam
- Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā
- Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā
- Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā
- Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas
- Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
- Alusdarītavas ezers Aldaru ezers Smiltenes novada Drustu pagastā
- Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā
- Landze apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
- Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
- Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
- Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
- Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Kalnamuiža apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs
- Palsmane apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis
- Variņi apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs
- Jaunā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Apes pagastā
- Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
- Ruikas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
- Džindžas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; Džindzas
- Drandi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Jeberi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Lembis apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
- Žīguri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
- Dūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
- Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
- Bindes apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Lamsteri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Mārci apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Grundzāles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Rudaci apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Krūklanti apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Liedulieši apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Prāmnieki apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Rauziņa apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Ruņģi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Vārniņas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Mačāni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Mālejas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Pūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Bormaņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
- Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
- Klinči apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
- Grotūzis apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Jaunbilska apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Lūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Kuļķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Lazdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Lindes apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Varicēni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes pagastā
- Zūru mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
- Ūdrande apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
- Dauškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Apes pagastā
- Kalpaki apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Apes pagastā
- Biksēja apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Jāņmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Kaiberis apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Purēnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Jaundrusti apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
- Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes
- Bemberi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Kalējiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Dāmi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Kainaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Cepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Kļavaisi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Lankaskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Grošļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Ķempes apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Ķeņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Rudbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Ūdrupe apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Bindi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā
- Randati apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā
- Lūkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes pagastā
- Gārzde apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
- Karaļciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
- Lagzdiena apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
- Saltupi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Ilgas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Kamaldiņa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Launkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs
- Grundzāle apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. Valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs
- Vireši apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1958.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1958. Apes rajonā) 48 km no Alūksnes, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1224. gadā
- Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
- Branti apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Lobērģi apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
- Zeltiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
- Mēri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi
- Vidzeme apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
- Dārzciems apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā
- Vizla apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Aumeisteri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari
- Silva apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Rauza apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Brutuļi apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Blome apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā, 8 km no Smiltenes, pagasta centrs
- Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas
- Jaunroze apdzīvota vieta tagadējā Smiltenes novada Apes pilsētā, kas līdz 1956. g. bija atsevišķa apdzīvota vieta
- Gaujienas pils arhitektūras piemineklis Smiltenes novada Gaujienā, 1850. g. celta trīsstāvu ķieģeļu ēka ar centrālo portiku, lauvu figūrām abās ārējo kāpņu pusēs; pils veidota klasicisma stilā, detaļas – stilu eklektika
- Kurzemes bīskapijas arhīvs atradās Kurzemes bīskapa pilī Piltenē, daļu no tā pēdējais Kurzemes bīskaps izveda uz Vāciju, un tur gāja zudumā, otra daļa nonāca Kopenhāgenā un joprojām atrodas Dānijas Valsts arhīvā, vecākie dokumenti ir no 15. gs.
- Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
- Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
- Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle"
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
- Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas
- Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas
- Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves
- Silvas dendrārijs atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē, platība 14,8 ha, konstatēti 234 koku un krūmu taksoni (t. sk. 47 skujkoki)
- Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu
- Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
- Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
- Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra
- Kalnpurvs Augstais purvs Smiltenes novada Gaujienas pagastā, platība - 663 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,7 m, lielākais - 8,5 m, tiek ražota pakaišu frēzkūdra
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
- Serbigal Aumeisteru muiža, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novada Grundzāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aumeisteri"
- Ahsen Āzes muiža, kas atradās tagadējā Ventspils novada Piltenes pagasta teritorijā
- metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem
- Aiztiļte Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aiztilte" nosaukums vietējā izloksnē
- Siltine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants
- Siltiņe Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants
- Siļtine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukums latgaliski
- Smiltine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukuma variants
- Smiļtine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukums latgaliski
- Bestenhof Bestes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
- Adsel Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Gaujiena
- Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
- Bligsne Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā
- Blizdene Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā
- Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka
- Bobēnu ezers Bobēnu ezers - atrodas Smiltenes pilsētas teritorijas dienvidaustrumu nomales mežā, platība - <1 ha
- Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
- Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
- Ašu purvs dabas liegums Smiltenes novada Apes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 76 ha
- Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
- Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži
- Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
- Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
- Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu
- Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
- virsis divdīgļlapju klases dzimta (_Ericaceae_), koki, krūmi vai pundurkrūmi, tajā ietilpst, piemēram, sila virši, miltenes, rododendri; ēriku dzimta
- Ķīvmeža dižakmens dižakmens Ventspils novada Piltenes pagastā, mežā, viens no 10 lielākajiem dižakmeņiem Latvijā, garums - 6,35 m, platums - 4,35 m, augstums - līdz 2,8 m, apkārtmērs - 17,5 m, lielākā daļa atrodas virs zemes un ir apaugusi ar sūnām
- Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Apiņu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 161,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Krievu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, purva platība — 154 ha, dzērvenāju segums 50-70%
- Baltais purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 163,2 ha, dzērvenāji aizņem 65,5 ha, to segums 50-60%
- spangales Dzērvenes; arī smiltenes
- Brantu dzirnavezers dzirnavezers Smiltenes novada Brantu pagastā, Mutulītes upē; Dzirnavu ezers
- Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi
- Bezdibenis ezers Smiltenes novada Apes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibens
- Peļļu ezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, platība — <1 ha
- Mazezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, savienots ar Kalekaura ezeru un Bezdibeni; Rencītis
- Sūcis ezers Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība - 6,1 ha, dziļums - līdz 3,5 m; Sūcezers; Sūcu ezers; Sūča ezers; Sūčezers; Sūču ezers
- Bilskas ezers ezers Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 7,4 ha; Viļķe; Viļķenes ezers; Vilkmuižas ezers; Vilku ezers; Vilku muižas ezers
- Paltes ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība - <1 ha
- Brantu ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 10 ha, noteka uz Mutulītes upi augšpus dzirnavezera
- Strantes ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 7,1 ha
- Dūķis ezers Smiltenes novada Drustu pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 18 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m; Dukļu ezers; Dūku ezers; Dūķa ezers; Dūķu ezers
- Draudzesskolas ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, 172,7 m vjl., platība - 34,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,65 km, vidējais dziļums - 3,8 m, eitrofs; Drustu ezers; Ķelpju ezers; Skolas ezers
- Doles ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, nosusināts
- Raudu ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība - 2,8 ha
- Nesaules ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība — 2,4 ha; Nesaulītes ezers
- Jaundrustu ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība — 3,3 ha
- Aldaru ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība mazāka par 1 ha; Alusdarītavas ezers
- Boksts ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - <1 ha
- Krusta ezers ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - <1 ha
- Dūņainis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1 ha; Dūņu ezers
- Duņķis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,5 ha
- Baltezers ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha
- Bezdibenis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha; Bezdibens; Bezdibeņa ezers
- Velna acs ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība — <1 ha
- Bācītes ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 1,6 ha; Bārītes ezers; Bērzes ezers
- Niedrājs ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 360 m, lielākais dziļums - 8,5 m, viens no Smiltenes ezeriem; Niedrāju ezers
- Spicieris ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,6 m vjl., platība - 16,0 ha, garums - 1700 m, lielākais platums - 130 m, lielākais dziļums - 7,1 m, viens no Smiltenes ezeriem; Spiciera ezers; Spicieru ezers; Špicieris
- Mellūzis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 1,1 ha, garums - 130 m, lielākais platums - \~120 m, viens no Smiltenes ezeriem
- Salainis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - 240 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Smiltenes ezeriem
- Bābenis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,9 m vjl., platība - <1 ha, garums - 190 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Smiltenes ezeriem; Bābenes ezers
- Papalsis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, dienvidu gals iesniedzas Drustu pagastā, platība - 2,9 ha; Papalsas ezers; Papalsu ezers; Papalšu ezers
- Velkas ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha
- Bezdibenis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibena ezers
- Slepkavu ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 1,4 ha
- Ķežu ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 8,9 ha
Atrasts piemēros (2):
ilte citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv