Paplašinātā meklēšana
Meklējam iekāpties.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (29):
- palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties.
- badastreiks Atteikšanās ēst ar mērķi piespiest pretiniekus piekāpties prasībām.
- griezt ceļu (kādam) censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu, piekāpties, paklausīt (biežāk nolieguma teikumos).
- piekāpšanās Darbība, process --> piekāpties.
- stīvēties Ietiepīgi nepiekāpties, nepiekrist.
- izstīvēties Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
- pakļauties Labprātīgi nokļūt, būt (piemēram, kāda, kāda gribas, varas, kādu apstākļu) atkarībā, piekāpties (kā priekšā).
- pastatīt uz sava neatkāpties no saviem uzskatiem, censties būt noteicējam; nepiekāpties.
- paspuroties Neilgu laiku nepiekāpties.
- pastīvēties Neilgu laiku nepiekāpties.
- neatlaisties Nepiekāpties.
- maksāt meslus padevīgi darīt ko, piekāpties kā priekšā.
- pieļauties Pakļauties (kāda rīcībai, prasībām); piekāpties.
- padoties Pakļauties (piemēram, kāda gribai, kāda, kā varai, kādiem apstākļiem), piekāpties (kā priekšā).
- izlīgt Panākt samierināšanos; samierinoši piekāpties.
- ieļauties Pēc iebildumiem un nevēlēšanās, piekāpties un vienoties.
- stupīt Piekāpties (kādam).
- pasaliekties Piekāpties kādam.
- koncedēt Piekāpties, pieļaut, atzīt.
- paļauties Piekāpties; nepretoties.
- atlaisties Piekāpties.
- iestupīt Piekāpties.
- nosaliekties Piekāpties.
- pielaisties Piekāpties.
- piesakāpties Piekāpties.
- pielocīt Piespiest (kādu) mainīt savus uzskatus, piespiest piekāpties.
- kā āži uz laipas saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties.
- aiztiepties Sākt tiepties, nepiekāpties (par vai pret kaut ko).
- piekāpīgs Tāds, kas (parasti viegli) mēdz piekāpties.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa iekāpties.