Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Pavasara versija 2024

400 923 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam gva.

Atrasts vārdos (137):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (201):

Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati.
jomenri Angļu leibgvarde.
ATG Antigva un Barbuda, valsts trīsburtu kods.
Sentdžonsa Antigvas un Barbudas galvaspilsēta (angļu val. "Saint John's"), osta Antigvas salā, Atlantijas okeāna krastā, 25500 iedzīvotāju (2007. g.).
Adikora apdzīvot vieta Venecuēlā (_Adicora_), Falkonas štatā, Paragvanas pussalas austrumu piekrastē.
Gvariko Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Karabobo, Aragvas un Gvariko štatā.
safra Argentīnā un Urugvajā - lopu tirgus, aitu cirpšanas sezona.
stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās.
Paranas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes dienvidu daļā, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, platība — \~800000 kvadrātkilometru, augstums, vidēji — 400-600 m, dienvidaustrumos — līdz 1870 m.
Tingvedliras nacionālais parks atrodas Islandes rietumu daļā ("Thingvellir"), uz ziemeļiem no Tingvadlavatna ezera, platība - 39,7 kvadrātkilometri, dibināts 1928. g., vulkāniska depresija ar sastingušas lavas "ezeru", kas tagad pildīts ar ūdeni.
Managvas ezers atrodas Nikaragvas ziemeļos (sp. val. “Lago de Managua”), tektoniskā ieplakā 39 mvjl., platība — 1035 kvadrātkilometri, garums — 58 km, lielākais platums — 25 km.
Tomes skansts atrodas Ogres novada Ķeguma novadā, Daugavas kreisajā krastā (175 x 110 m), līdzenā vietā, ierīkota 17. gadsimtā, tai bijis 2 m augsts aizsargvalnis, 4 redutes un 1,5 m dziļš aizsarggrāvis, postīta ar kara laika tranšejām un ceļa būvi.
Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m.
pampero Auksts, brāzmains dienvidu vējš Argentīnā un Urugvajā, kura veidošanās saistīta ar auksto antarktisko gaisa masu ielaušanos pampās no Andu puses.
XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents.
Ziemeļatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Norte"), administratīvais centrs — Bilvi (Puertokabesasa), platība — 33106 kvadrātkilometri, 314100 iedzīvotāju (2005. g.).
Dienvidatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Sur"), administratīvais centrs — Blūfīldsa, platība — 27260 kvadrātkilometru, 306300 iedzīvotāju (2005. g.).
geosots Baldriānskābais gvajakols.
balts Baltgvardi.
ngvati Bamangvati - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
bamangvati Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; ngvati.
Riobermeha Bermeho, Paragvajas pieteka.
Riobermeho Bermeho, upe Bolīvijā un Argentīnā, Paragvajas labā krasta pieteka.
Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu.
bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri.
Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru.
Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki.
Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija.
verķis Dažādas aizsardzības būves un ierīces cietokšņos (aizsargvaļņi, forti u. c).
nagvals Dažos apvidos par nagvaliem sauc dzīvniekus, par kuriem pārvērtušies cilvēki, kas vēlējušies nodarīt ļaunu.
gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju.
zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai.
Mercosur Dienvidu kopējais tirgus (Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja; "Mercado Comun del Sur").
mameluks Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs (sākotnēji 30 gvardi; komplektēja no vergiem - kaukāziešiem un turkiem); 13. gs. vidū mameluki gāza Aijubīdu dinastijas varu un valdīja (ar pārtraukumiem) līdz 1811.
gaučo Etniska grupa Argentīnā un Urugvajā, radās 16.-17. gs. no spāņu kolonistu un indiāņu sieviešu pēcnācējiem.
Sello feihoja feihoju suga ("Feijoa sellowiana"), mūžzaļš daudzgadīgs koks, ko dēvē arī par Urugvajas feihoju, retāk sastopama arī šīs suga skrūmveida variācija.
bakauts Gvajaki, gvajaka koks, gvajaks - tropu augs, līdz 15 m augsts koks ar ļoti cietu, smaržīgu koksni, ko lieto bloku, ķegļu un zobratu izgatavošanai, kā arī laboratoriju praksē un medicīnā.
Lama guanicoe gvanako.
Phalacrocorax bougainvillei gvano kormorāns.
PYG Gvarani; Paragvajas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo.
kavalergardi gvardes kavalērijas pulks Krievijas impērijā (pastāvēja no 1799. līdz 1917. g.), kura virsnieki piederēja pie augstākās aristokrātijas aprindām.
Igvasu Igvasu ūdenskritums - atrodas Igvasu, 26 km no ietekas Paranā, uz Brazīlijas un Argentīnas robežas, ūdens pa 2 vertikālām bazalta kāplēm (36 un 33 m) starp klinšu salām krīt 72 m dziļā aizā, veidojot 21 lielu un 254 mazus ūdenskritumus.
Igvasa Igvasu, upe Brazīlijā.
samuki Indiāņu cilšu grupa (čamakoki, gvaraņoki, moro, čirakvi, potureri u. c.), klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
maskoji Indiāņu cilšu grupa (lengvi, angaiti u. c.), dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
matakomatagvaji Indiāņu cilšu grupa (mataki, matagvaji, čorogi, ašiuslaji, maki, gentusi, kočaboti), dzīvo Grančako (Argentīnā, Bolīvijā, Paragvajā), valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (katolicisms, protestantisms), daļa saglabājuši cilšu kultus.
karaži Indiāņu cilšu grupa (šambioji, žavaji, kanoji), dzīvo Brazīlijā, Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
širiani Indiāņu cilšu grupa (širiani, vaiki, gvaharivi u. c.), klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu.
sirioni Indiāņu ciltis, dzīvo tropu mežos Bolīvijas austrumos, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, piemīt dažas "ekvatoriālas" pazīmes: tumša āda, sprogaini mati, plats deguns, biezas lūpas, saglabājušās matriarhāta paliekas.
kanoji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
šambioji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
žavaji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
apapokuri Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu dienvidu zara - gvaraniem, runā tupogvaranu saimes gvarani valodā, gk. animistiski ticējumi.
čani Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu dienvidu zara - gvaraniem, runā tupogvaranu saimes gvarani valodā, gk. animistiski ticējumi.
čirigvani Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu dienvidu zara - gvaraniem, runā tupogvaranu saimes gvarani valodā, gk. animistiski ticējumi.
gvajaki Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu dienvidu zara - gvaraniem, runā tupogvaranu saimes gvarani valodā, gk. animistiski ticējumi.
gvajani Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu dienvidu zara - gvaraniem, runā tupogvaranu saimes gvarani valodā, gk. animistiski ticējumi.
ivapari Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu dienvidu zara - gvaraniem, runā tupogvaranu saimes gvarani valodā, gk. animistiski ticējumi.
kaingvi Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu dienvidu zara - gvaraniem, runā tupogvaranu saimes gvarani valodā, gk. animistiski ticējumi.
kavahivi Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
kokami Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
mavi Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
munduruki Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
ojampi Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
parintintini Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
tapirapi Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
tenetehari Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
tupinambi Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
angaiti Indiāņu cilts no maskoji grupas, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
lengvi Indiāņu cilts no maskoji grupas, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
čamakoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
čirakvi Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
gvaraņoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
moro Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
potureri Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
tereno Indiāņu cilts Paragvajā, viena no aruaku cilšu grupas ciltīm.
gvaikuri Indiāņu nomadi Dienvidamerikā Čako stepes ziemeļu daļā ap Paragvajas upi, valoda veido īpašu saimi, vietējie cilšu ticējumi ar kristiānisma piejaukumu.
miskiti Indiāņu tauta, dzīvo Nikaragvas austrumu piekrastē, valoda pieder pie miskitomatagalpu saimes, reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī cilšu ticējumi.
redukcija jezuītu izveidota indiāņu apmetne (pavisam bija 30 redukcijas) Paragvajā 17.-18. gs.
Venecuēlas līcis jūras līcis Karību jūras dienvidu daļā (sp. val. "Golfo de Venezuela"), Venecuēlas piekrastē, starp Gvahiras un Paragvanas pussalu, garums — 231 km, platums pie ieejas — 98 km, dziļums — 18-71 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m.
Fonsekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Fonseca"), Salvadoras, Hondurasas un Nikaragvas piekrastē, garums - 74 km, platums - līdz 90 km, pie ieejas - 35 km, dziļums - līdz 27 m.
jaguārundi Kaķu suga, sastopama Amerikas kontinentā no Paragvajas līdz Teksasai, līdzīgi caunai.
Mučingas kalni kalni Austruāfrikā ("Muchinga Mountains"), Zambijas ziemeļaustrumos, stiepjas dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā \~400 km, augstums - līdz 1908 m, Čambeši un Luangvas ūdensšķirtne.
gvards Karavīrs Bruņoto Spēku daļā, vienībā, kurai ir piešķirts gvardes nosaukums.
vidējā katleja katleju suga ("Cattleya intermedia"), kas savvaļā sastopama Brazīlijas dienvidos, Urugvajā un Paragvajā.
kontra Kaujinieks, kas cīnījās pret sociālistiski orientēto Nikaragvas valdību (20. gs. 80. gados).
Gvano kormorāns komorānu suga ("Phalacrocorax bougainvillei"), kas Dienvidamerikas rietumu piekrastē veido milzīgus gvano (ekskrementu) nogulumus.
Sišas salas koraļļu salu (>20) un rifu grupa Dienvidķīnas jūrā ("Xishaqundao"), Ķīnas teritorija, zveja, gvano un pērļu ieguve.
NIO Kordovas oro; Nikaragvas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Koronela Ovjeda Koronelovjedo, pilsēta Paragvajā.
Koronela Ovjedo Koronelovjedo, pilsēta Paragvajā.
Jao Ķīniešu mitoloģijā - humānais paraugvaldnieks, kurš dzīvoja ļoti vienkārši un izjuta personīgu atbildību par katru savu pavalstnieku.
Mirima lagūna lagūna Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Brazīlijā un Urugvajā, platība - \~2000 kvadrātkilometru, garums - 220 km, lielākais platums - 42 km, dziļums - līdz 7 m.
lagūni Lagūnu ciltis - cilšu grupa (atiji, abi, kiami, ari, aburi, aladiani, avikani, gva, metjibi, krobi), dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valodas pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
mājas lama lamu ģints gvanako sugas domesticēta forma ("Lama guanicoe f. glama").
cassidinae Lapgraužu dzimtas vairogvaboļu apakšdzimta.
donaciinae Lapgraužu dzimtas zaigvaboļu apakšdzimta.
leibgarde Leibgvarde.
leibgvardija Leibgvarde.
Laplata Līcis Atlantijas okeāna dienvidrietumos, Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, Paranas un Urugvajas satekestuārs, garums - 320 km, platums - līdz 220 km, dziļums - 10-20 m.
Laplatas līdzenums līdzenums Dienvidamerikā, starp Brazīlijas plakankalni un Andiem, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, lielākā daļa atrodas zemāk par 200 m vjl., garums — 2300 km, platums — līdz 900 km.
Tingvadlavatns Lielākais ezers Islandē ("Thingvallavatn"), atrodas 50 km uz austrumiem no Reikjavikas 103 m vjl., platība - 82,6 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 114 m, tektoniska izcelsme.
enimagi Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
mačikuji Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
matakomaki Matakomatagvaji - indiāņu cilšu grupa.
Agvaskaljentesa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Agvaskaljentesas Valsts ("Aguascalientes" / "Estado Libre y Soberano de Aguascalientes"), platība - 5625 km^2^, 1185000 iedzīvotāju (2010. g.).
Montevidea Montevideo, Urugvajas galvaspilsēta.
nikaragvieši Nācija, Nikaragvas pamatiedzīvotāji; runā spāņu valodā; ticīgie - gk. katoļi.
kordoba Naudas vienība Nikaragvas Republikā, apritē kopš 1912. gada.
gvarani Naudas vienība Paragvajā; 1 gvarani = 100 sentimo.
NI Nikaragva, valsts divburtu kods.
Nikaragvas Republika Nikaragva, valsts pilnais nosaukums ("República de Nicaragua").
NIC Nikaragva, valsts trīsburtu kods.
NDS Nikaragvas demokrātiskie spēki.
Managva Nikaragvas galvaspilsēta (sp. val. "Managua"), atrodas Managvas ezera dienvidu krastā, 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
kordova Nikaragvas naudas vienība, vienāda ar 100 sentavo.
Nikaragva Nikaragvas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Nicaragua"), platība - 120254 kvadrātkilometri, 5995900 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Managva, administratīvais iedalījums - 15 departamentu un 2 autonomi reģioni, robežojas ar Hondurasu un Kostariku, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns.
Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci.
Paisanda Paisandu, pilsēta Urugvajā.
trimmeris Palīgvadības plāksne stūres plākšņu pakaļējā malā, lai pilnīgi vai daļēji kompensētu šarnīru momentus, kas iedarbojas uz vadības sistēmu un samazina pilotam piepūli, vadot lidmašīnu.
PY Paragvaja, valsts divburtu kods.
Paragvajas Republika Paragvaja, valsts pilnais nosaukums ("República del Paraguay" / "Tetã Paraguái").
PRY Paragvaja, valsts trīsburtu kods.
Ilex paraguariensis Paragvajas akmeņozols.
Asunsjona Paragvajas galvaspilsēta, atrodas Paragvajas upes kreisajā krastā, valsts vienīgā lielpilsēta, 507000 iedzīvotāju (2007. g.), upes osta.
Pilkomajo Paragvajas labā krasta pieteka Bolīvijā, Paragvajas un Argentīnas robežupe (sp. val. "Pilcomayo"), garums - 1200 km, sākas Centrālajos Andos, grīvā Paragvajas galvaspilsēta Asunjona; Pilkomaja.
Paragvaja Paragvajas Republika - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā (sp. val. "Paraguay"), platība - 406752 kvadrātkilometri, 6375800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Asunsjona, administratīvais iedalījums - 17 departamentu un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Bolīviju, Brazīliju un Argentīnu.
mate Paragvajas tēja - smaržīgs atspirdzinošs dzēriens no speciāli apstrādātām mūžzaļa krūma (ko arī sauc par mati) lapām.
alpaka Pārnadžu kārtas lamu ģints gvanako sugas domesticēta forma ("Lama guanicoe f. pacos"), ko Dienvidamerikā audzē gk. augstvērtīgas vilnas iegūšanai.
perugvano Peru piekrastes gvano, kas vietām sasniedz līdz 30 m biezumu, satur 12-15% slāpekļa un 13-14% fosforskābes.
iridocīti Pigmenta šūnas zivju, abinieku un rāpuļu ādā, satur organisku savienojumu - gvanīnu, rada šo dzīvnieku segaudu spīdumu.
Pilkomaja Pilkomajo, Paragvajas labā krasta pieteka.
Konkordija Pilsēta Argentīnā ("Concordia"), osta Urugvajas labajā krastā, 145200 iedzīvotāju (2007. g.).
Formosa Pilsēta Argentīnas ziemeļaustrumu daļā ("Formosa"), provinces administratīvais centrs, osta Paragvajas labajā krastā, 221000 iedzīvotāju (2005. g.).
Korumba Pilsēta Brazīlijā ("Corumba"), Matugrosu du Sula štatā, osta (izmanto arī Bolīvija) Paragvajas krastā, 103800 iedzīvotāju (2012. g.).
Paranagva Pilsēta Brazīlijā, Paranas štatā, Paragvajas brīvosta Atlantijas okeāna krastā, 133800 iedzīvotāju (2011. g.).
Granada Pilsēta Nikaragvā ("Granada"), Nikaragvas ezera ziemeļrietumu krastā, departamenta administratīvais centrs, 79400 iedzīvotāju (2005. g.).
Sjudadsandino Pilsēta Nikaragvā, Managvas piepilsēta, 72500 iedzīvotāju (2005. g.).
Santjago Pilsēta Panamas Republikā ("Santiago"), Veragvasas provinces administratīvais centrs, 21800 iedzīvotāju (2000. g.).
Koronelovjedo Pilsēta Paragvajā ("Coronel Oviedo"), Kaagvasas departamenta administratīvais centrs, 240500 iedzīvotāju (2017. g.).
Sanlorenso Pilsēta Paragvajā ("San Lorenzo"), Asunjonas piepilsēta, 252600 iedzīvotāju (2016. g.).
Viljarrika Pilsēta Paragvajā ("Villarrica"), Gvairas departamenta administratīvais centrs, 56400 iedzīvotāju (2010. g.).
Fernando de la Mora pilsēta Paragvajā, Asunjonas piepilsēta, 114300 iedzīvotāju (2002. g.).
Lambare Pilsēta Paragvajā, Asunjonas piepilsēta, 120000 iedzīvotāju (2002. g.).
Kapjata Pilsēta Paragvajā, Asunjonas piepilsēta, 154500 iedzīvotāju (2002. g.).
Santolorenso Pilsēta Paragvajā, Asunjonas piepilsēta, 202700 iedzīvotāju (2002. g.).
Njembi Pilsēta Paragvajā, Asunjonas piepilsēta, 71300 iedzīvotāju (2002. g.).
Limpio Pilsēta Paragvajā, Asunjonas piepilsēta, 71700 iedzīvotāju (2002. g.).
Luke Pilsēta Paragvajā, Asunsjonas piepilsēta, 170400 iedzīvotāju (2002. g.).
Konsepsjona Pilsēta Paragvajā, departamenta administratīvais centrs, 76400 iedzīvotāju (2008. g.).
Sjudada del Este pilsēta Paragvajas austrumu daļā, 223400 iedzīvotāju (2002. g.).
Enkarnasjona Pilsēta Paragvajas dienvidaustrumos ("Encarnacion"), Itapvas departamenta administratīvais centrs, osta Paranas labajā krastā, 69800 iedzīvotāju (2002. g.), dibināta 1632. g.
Salto Pilsēta Urugvajā ("Salto"), departamenta administratīvais centrs, 99100 iedzīvotāju (2004. g.).
Takvarembo Pilsēta Urugvajā ("Tacuarembo"), departamenta administratīvais centrs, 51200 iedzīvotāju (2004. g.).
Artigasa Pilsēta Urugvajā, departamenta administratīvais centrs, 41700 iedzīvotāju (2004. g.).
Maldonado Pilsēta Urugvajā, departamenta administratīvais centrs, 54600 iedzīvotāju (2004. g.).
Rivera Pilsēta Urugvajā, departamenta administratīvais centrs, 64400 iedzīvotāju (2004. g.).
Paisandu Pilsēta Urugvajā, departamenta administratīvais centrs, 73300 iedzīvotāju (2004. g.).
Melo Pilsēta Urugvajā, Serrolargo departamenta administratīvais centrs, 50600 iedzīvotāju (2004. g.).
Mersedesa Pilsēta Urugvajā, Sorjano departamenta administratīvais centrs, 42000 iedzīvotāju (2004. g.).
Puntofiho Pilsēta Venecuēlā, Falkonas štatā, Paragvanas pussalā, zvejas osta Venecuēlas līča krastā, 277000 iedzīvotāju (2011. g.).
Marakaja Pilsēta Venecuēlas ziemeļos (sp. val. "Maracay"), Karību Andos 457 m vjl., Aragvas štata administratīvais centrs, 400000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klaņģukalns Pilskalns Ķekavas novada Ķekavas pagastā, uz dienvidiem no Rīgas HES dambja, plakums - ovāls (garums - 45 m, lielākais platums - 35 m), to ietver līdz 4 m augsts aizsargvalnis, bijis apdzīvots līdz 2. gs.
smailknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Oxyruncidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo mežos no Kostarikas līdz Paragvajai.
Bananala Sala Aragvajas upē Brazīlijā, Tokantinsas štatā, viena no pasaules lielākajām upju salām, 300 x 75 km.
Margaritas sala sala Mazo Antiļu salu grupā (sp. val. "Isla de Margarita"), Karību jūras dienvidos, kopā ar Kočes un Kubagvas salu veido Venecuēlas Nueva Espartas štatu, platība - 1036 kvadrāttkilometri, 440000 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Laasunsjona.
sarkangvards Sarkanās gvardes karavīrs (no 1917. gada līdz 1918. gadam).
terramaras Sauszemē uz pāļiem celtas bronzas laikmeta apmetnes Ziemeļitālijā (2. gt. p. m. ē.), kuras apjoza aizsargvaļņi ar koka konstrukcijām, plati grāvji.
dāņu nauda savdabīgas nodevas, ko maksāja Anglijas valdnieki un arī franki, lai atpirktos no dāņu un norvēģu sirotāju uzbrukumiem (10.-11. gs.); pirmo reizi (991. g.) "dāņu naudu" saņēma vēlākais Norvēģijas karalis Olavs Trigvasons; no 11. gs. sākuma dāņu nauda kļuva par regulāru nodokli, ko ievāca līdz 1163. g.
pretoriānis Senajā Romā - ķeizara, karavadoņa miesassargs; imperatora gvardes karavīrs; karavīrs karaspēka vienībās, kas aizsargāja Romu, tās provinces.
sentimo Sīka monēta Venecuēlā (1/100 bolivāra), Kostarikā (1/100 kolona), Paragvajā (1/100 gvarani), Peru (1/100 sola) un vairākās citās zemēs.
sentesimo sīknauda Panamā (1/100 balboa) un Urugvajā (1/100 peso).
gaisakuģa vadība sistēma, kas sastāv no galvenās vadības un palīgvadības; galvenā vadības sistēma nosaka gaisakuģa telpisko stāvokli un sastāv no eleroniem, augstumstūres un virzienstūres.
lingvatuloze Slimība, ko izraisa lingvatulu invāzija.
ido starptautiska palīgvaloda, ko 1907. g. izgudrojis francūzis L. de Bofrons, par pamatu ņemot esperanto valodu.
asimetriskā divvalodība stāvoklis, kad vienas valodas prasme bilingvam ir zemākā līmenī nekā otra.
Vargasa Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Vargas"), Karību jūras piekrastē, administratīvais centrs - Lagvaira, platība - 1496 kvadrātkilometri, 340300 iedzīvotāju (2010. g.).
paragvajieši Tauta, Paragvajas pamatiedzīvotāji; runā spāņu un gvaranu valodās, ticīgie - katoļi.
urugvajieši Tauta, Urugvajas pamatiedzīvotāji; runā spāņu valodā, ticīgie - gk. katoļi.
čaušs Turku rotmistrs karaspēkā, agrāk sevišķa turku gvarde.
Setikedass Ūdenskritumu kaskāde Paranas vidustecē ("Sete Quedas"), Brazīlijā, pie Paragvajas robežas, kritums 25 km garā posmā - 117 m (augstākais ūdenskritums - 33 m), veidojas, ūdenim krītot 18 pakāpienos no Paranas plato bazalta kāples.
Baznīcvalks ūdenstece Talsu novada Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kaltenes baznīcas; Bazoņgrāvis; Krogvalks; Katrīnvalks.
Bermeho Upe Bolīvijā un Argentīnā ("Rio Bermejo"), Paragvajas labā krasta pieteka, garums – 1450 km, sākas Centrālo Andu austrumu nogāzē.
Paragvaja Upe Brazīlijā un Paragvajā (sp. val. "Paraguay", port. val. "Paraguai"), vidustecē Brazīlijas un Bolīvijas, kā arī Brazīlijas un Paragvajas robežupe, lejtecē Paragvajas un Argentīnas robežupe, Paranas labā krasta pieteka, garums - 2500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato.
Urugvaja Upe Brazīlijā, Argentīnā un Urugvajā (port. val. "Uruguai", sp. val. "Uruguay"), garums - 2200 km (kopā ar Pelotasu), veidojas Brazīlijas plakankalnes Žerala grēdā, satekot Pelotasai un Kanoasai, ietekot Atlantijas okeānā kopā ar Paranu veido Laplatas estuāru.
UY Urugvaja, valsts divburtu kods.
URY Urugvaja, valsts trīsburtu kods.
Urugvaja Urugvajas Austrumu Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidaustrumos, platība - 176215 kvadrātkilometri, 3510400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Montevideo, administratīvais iedalījums - 19 departamentu, robežojas ar Argentīnu un Brazīliju, apskalo Atlantijas okeāns.
Cereus uruguayanus Urugvajas cerejs.
Montevideo Urugvajas galvaspilsēta (sp. val. "Montevideo"), departamenta centrs, atrodas Atlantijas okeāna Laplatas līča ziemeļu krastā, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
UYU Urugvajas peso; Urugvajas Austrumu Republikas valūtas kods, sīknauda - sentesimo.
cassida Vairogvaboles.
Argentīnas Republika valsts Dienvidamerikā, aizņem kontinenta dienvidaustrumu daļu, Ugunszemes austrumu daļu un vairākas salas, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 3694 km, rietumu-austrumu - 1423 km, galvaspilsēta - Buenosairesa, administratīvais iedalījums - 23 provinces un galvaspilsēta, robežojas ar Čīli, Bolīviju, Paragvaju, Brazīliju un Urugvaju, kā arī ar Atlantijas okeānu.
Venecuēla Venecuēlas līcis - atrodas Karību jūras dienvidu daļā, Venecuēlas piekrastē (sp. val. "Golfo de Venezuela"), starp Gvahiras un Paragvanas pussalu, garums - 231 km, platums pie ieejas - 98 km, dziļums - 18-71 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 1 m.
spilants Viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs "Spilanthes alevacea L.", saukts arī "Paragvajas krese", pa daļai lieto kā garšaugu, vairāk ārstniecībā, sēj lecektīs agri pavasarī, vēlāk izstāda.
Viļarrika Viljarrika - pilsēta Paragvajā.
Centrālamerika Ziemeļamerikas kontinenta sašaurinātā dienvidu daļa uz dienvidiem no Balsasas upes ielejas, ietilpst Meksikas dienvidaustrumu daļa, Gvatemala, Beliza, Salvadora, Hondurasa, Nikaragva, Kostarika, Panama.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa gva.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 20. martā

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

MLVV LLVV MEV, LVVV

Seko mums: