Paplašinātā meklēšana
Meklējam gin.
Atrasts vārdos (278):
- gin:1
- gin-:1
- gine-:1
- ginea:1
- ginks:1
- gino-:1
- ginta:1
- Āgina:1
- Egina:1
- gineja:1
- ginkgo:1
- ginuhi:1
- bogins:1
- Degini:1
- gagins:1
- Hugins:1
- Ilgina:1
- ilgins:1
- joginī:1
- jogins:1
- Logini:1
- logins:1
- Olgina:1
- Oļgina:1
- pagina:1
- Regina:1
- sagina:1
- Sagina:1
- Sagino:1
- Segins:1
- Sigina:1
- gineko-:1
- gingems:1
- gingiv-:1
- Aginska:1
- balgins:1
- bangins:1
- cigināt:1
- čagināt:1
- čīgināt:1
- Dengina:1
- Eginija:1
- gagināt:1
- gāgināt:1
- ilgināt:1
- imagine:1
- jorgine:1
- jurgine:1
- kogināt:1
- legingi:1
- leginsi:1
- Longins:1
- Luogini:1
- margine:1
- Ožogina:1
- paginēt:1
- reginas:1
- sigināt:1
- Tēginge:1
- urginea:1
- vagini-:1
- vagino-:1
- žagināt:1
- žigināt:1
- ginandri:1
- ginecejs:1
- ginekejs:1
- gingivo-:1
- ginzengs:1
- algināts:1
- anginoze:1
- argināze:1
- arginīns:1
- blūžgins:1
- boginkas:1
- dzīgināt:1
- džogings:1
- Egingola:1
- filogins:1
- Fjorgina:1
- imagines:1
- Kuginīki:1
- lezginka:1
- Lutugina:1
- mizogins:1
- monogins:1
- Morginis:1
- Noginska:1
- Raginski:1
- Spirgini:1
- spongins:1
- vaginīts:1
- vaginoze:1
- Visagina:1
- Vjazgine:1
- ginaikejs:1
- ginarhija:1
- gingivīts:1
- aborīgins:1
- anginoīds:1
- Astragini:1
- Čapligina:1
- Derjagina:1
- imaginārs:1
- izčagināt:1
- Karjagina:1
- Kočergina:1
- Kočergino:1
- Koļčugina:1
- lāginieši:1
- loginieši:1
- margināls:1
- niktagini:1
- nogagināt:1
- nogāgināt:1
- O'Higinsa:1
- pačagināt:1
- pluzgināt:1
- pusgineja:1
- sprēgināt:1
- staigināt:1
- Stragines:1
- Straginis:1
- tanginīns:1
- triginija:1
- uzčagināt:1
- vaginisms:1
- vaginitis:1
- vanginīks:1
- virgināls:1
- Ziginšora:1
- ginandrija:1
- ginefobija:1
- ginekogēns:1
- ginekologs:1
- ginekonoms:1
- ginkgoales:1
- ginkgoatae:1
- ginofobija:1
- ginoģenēze:1
- ginopātija:1
- Ailinginae:1
- alginurēze:1
- Arasgineji:1
- atdzīgināt:1
- izdaņgināt:1
- karagināns:1
- mizoginija:1
- monoginija:1
- paginācija:1
- pāginēšana:1
- rogaigings:1
- rubiginozs:1
- ginaikologs:1
- ginaikonoms:1
- ginandrisim:1
- ginandrisms:1
- ginandroīds:1
- ginatrēzija:1
- ginkgoaceae:1
- androginija:1
- evaginācija:1
- filaginella:1
- gurubhāginī:1
- imaginācija:1
- lentiginoze:1
- magindanaji:1
- marginācija:1
- marginālija:1
- pastaigināt:1
- protoginija:1
- raginskieši:1
- selaginella:2
- selaginella:1
- Septuaginta:1
- serpiginozs:1
- subvagināls:1
- uraeginthus:1
- vaginometrs:1
- vaginoskops:1
- Vereščagina:1
- vertiginozs:1
- Virginahlen:1
- virginitāte:1
- Wirginahlen:1
- ginekofilija:1
- ginekofobija:1
- ginekoloģija:1
- gingivalģija:1
- ginkgoācejas:1
- ginkgoopsida:1
- ginoplastika:1
- albuginaceae:1
- Androskogina:1
- anginofobija:1
- antiangināls:1
- asparagināze:1
- boraginaceae:1
- iegagināties:1
- iegāgināties:1
- invaginācija:1
- invaginators:1
- išiovagināls:1
- izcigināties:1
- Kilinginemme:1
- marginālisms:1
- marginalizēt:1
- mucilaginozs:1
- pahivaginīts:1
- paravagināls:1
- pseidoginīms:1
- snieginbalts:1
- staiginātājs:1
- submargināls:1
- viraginitāte:1
- zoomastigina:1
- zoomastigins:1
- ginaikofobija:1
- ginaikoloģija:1
- ginaikomānija:1
- ginekogrāfija:1
- ginekojatrija:1
- ginekokrātija:1
- ginekoloģisks:1
- ginekomastija:1
- ginokardskābe:1
- fitomastigini:1
- fosfoarginins:1
- intervagināls:1
- intravagināls:1
- juncaginaceae:1
- nyctaginaceae:1
- plantaginales:1
- plumbaginales:1
- proteroginija:1
- tendovaginīts:1
- transvagināls:1
- ustilaginales:1
- vaginogrāfija:1
- vaginoskopija:1
- vulvovagināls:1
- vulvovaginīts:1
- ginaikokratija:1
- ginaikomastija:1
- gingivektomija:1
- gingivogloslts:1
- ginomerogonija:1
- asparaginaceae:1
- ekstravagināls:1
- inframargināls:1
- intermargināls:1
- pahivaginalīts:1
- phytomastigina:1
- plantaginaceae:1
- selaginellales:1
- ustilaginaceae:1
- gingivoplastika:1
- cervikovaginīts:1
- marginalizācija:1
- marginoplastika:1
- plumbaginācejas:1
- stīginstruments:1
- ginandroblastoma:1
- ginandromorfisms:1
- gingivostomatīts:1
- impetiginizācija:1
- lyginopteridatae:1
- onkoginekoloģija:1
- palīginstruments:1
- pneimoginogramma:1
- Zirau-Wirginahlen:1
- arginīnfosforskābe:1
- intrakartilaginozs:1
- osteokartilaginozs:1
- gingivoperiodontīts:1
- kartilaginifikācija:1
- membranokartilaginozs:1
- histerovaginoenterocēle:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (394):
- piocianins "Pseudomonas aeruginosa" pigments, piocianāzes sastāvdaļa.
- zeltmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus marginalis").
- citrulīns Aizstājama aminoskābe, svarīga nozīme urīnvielas un arginīna biosintēzē.
- baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- smaganu amēba amēbu suga ("Entamoeba gingivalis"), kas konstatēta cilvēku mutes dobumā un uz smaganām.
- andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām.
- interseksualitāte Androginija.
- antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai.
- piocianāze Antibakteriāla viela, ko ražo "Pseudomonas aeruginosa"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
- Vērgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali.
- Eldžina Apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Eldžina Apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Eldžina Apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Araiki apdzīvota vieta Zālamana Salu Šuazelas provincē (_Araiki_), Vaginas salā.
- kompleksā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes kompleksajai pretestībai (Y=1/Z); kompleksās vadītspējas reālā daļa atbilst aktīvajai vadītspējai, imaginārā – reaktīvajai vadītspējai (Y=G±jB).
- kompleksā jauda aprēķinos izmantojams lielums; apzīmējums S; S=P+jQ (j – imaginārā vienība).
- citrulinūrija Arginīnsukcināta sintetāzes deficīts.
- rūsganais asmalis asmaļu suga ("Ostoma ferruginea syn. Peltis ferruginea").
- ASV Virdžīnu Salas ASV Virdžīnas, valsts pilnais nosaukums ("Virgin Islands of the United States").
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu "Virgin Islands" / "Virgin Iislands of the United States") ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
- Ailuka atols Māršala salās (_Ailinginae_), Klusajā okeānā; arī lidosta.
- Ailinginae atols Māršala salās (_Ailinginae_), Klusajā okeānā.
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
- Sventes masīvs atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas un Ilūkstes novadā, paceļas 170-220 m vjl., to veido taisni un lokveidīgi marginālie glaciostruktūru vaļņi vai grēdas, kā arī iegareni pauguri.
- Ignalinas atomelektrostacija atrodas Ignalinas rajonā Lietuvā, Visaginā, netālu no Latvijas robežas, celtniecība uzsākta 1978. g., pirmais reaktors iedarbināts 1983. g., slēgta 2009. g.
- senilais vulvovaginīts atrofisks vulvovaginīts ar intensīvu niezi, gandrīz pilnīgu vaginālās sekrēcijas trūkumu un audu atrofiju.
- gādziens Atsevišķa gāgināšanas skaņa, ko rada zoss.
- aizklēgāt Attālināties gāginot, pēkšķot.
- selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas.
- Kočergina Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Kočergino" nosaukuma variants.
- preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris.
- atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
- špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
- platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis.
- stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā.
- SRB Avota tiltmaršrutēšana (angļu "Surce route bridging").
- Balja Bridžina Balbrigana, pilsēta Īrijā ("Baile Brigin"), tās nosaukums īru valodā.
- Luogini Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" nosaukums latgaliski.
- sarkstošā bankera bankeru ģints sēņu suga ("Phellodon fuligineoalbus", syn. "Bankera fuligineoalba").
- melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
- sodrējainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius fuliginosus"), aug lapiu koku un egļu mežos, Latvijā sastopama bieži.
- zilzaļā bērzlape bērzlapju suga ("Russula aeruginea").
- Selaginella apoda bezkāju selaginella.
- sniegbaltā biezlapīte biezlapīšu suga ("Camarophyllus niveus", arī "Cuphophyllus virgineus", syn. "Hygrocybe virginea").
- izcigināties Bieži un veltīgi cigināt (saukt "cig! cig!").
- cirmenis bišu pirmsimaginālā attīstības stadija – no kāpuru izšķilšanās no olām līdz kāpura iekūņošanās stadijai.
- Britu Virdžīnu salas Britu Virdžīnas, Lielbritānijas aizjūras teritorija Vidusamerikā (angļu val. "British Virgin Islands"), tās pilnais nosaukums.
- Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas.
- zilene Brūkleņu dzimtas melleņu ģints suga ("Vaccinium uliginosum"), vasarzaļš sīkkrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā zilene.
- rūsganā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum ferrugineum").
- Virdžīnijas burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis virginiana"), kas Latvijā introducēta 19. gs. sākumā, bargā ziemā var arī apsalt.
- sulfabenzamīds C~13~H~22~N~2~O~3~S, sulfonamīdu grupas antibakteriālais līdzeklis, īpašību ziņā līdzīgs sulfametoksazolam; lieto kombinācijā ar sulfacetamīdu un sulfatiazolu vaginālās bakteriozes ārstēšanā.
- metronidazols C6H9N3O3, pretprotozoju un antibakteriāls līdzeklis, efektīvs pret anaerobiskiem mikroorganismiem; lieto "Trichomonas vaginalis" ierosinātas infekcijas un amebiāzes gadījumā, kā arī anaerobisko baktēriju ierosinātu infekciju profilaksei.
- dūkstu ceļteka ceļteku suga ("Plantago uliginosa", arī "Plantago intermedia").
- Plumbagu ceratostigma ceratostigmu suga ("Ceratostigma plumbaginoides").
- Zvjaginceva ceriņš ceriņu suga ("Syringa sweginzovii").
- trihomonoze cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihomonas (_Trichomonas vaginalis_); trihomoniāze.
- ceļtekaugi Cūknātru rindas dzimta ("Plantaginaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapaām, kas sakārtotas rozetē, ziedi sīki, vārpās vai galviņās, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; ceļteku dzimta.
- čagāt Čagināt.
- Ranenburga Čapligina, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- ceļteku daglītis dadglīšu suga (Echium plantagineum").
- dal. pag. dalīta paginācija (bibliogrāfijā).
- CASE datorizēta programminženierija (Computer-Aided Software Engineering).
- žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs ("Panax gingseng") ar maziem, baltiem vai sārtiem ziediem un sulīgu sakni, ko izmanto medicīnā.
- strelīcija daudzgadīgs strelīciju dzimtas tropu lakstaugs (“Strelitzia reginae”) ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas, kas Latvijā tiek audzēts kā dekoratīvs telpaugs.
- amfalangi Dažādi mehāniskie palīglīdzekļi vaginālā un klitoriskā orgasma papildus psihoseksuālai stimulēšanai.
- rokas instrumenti dažādu materiālu apstrādei būvobjektā un mājas apstākļos piemēroti instrumenti; ir griezējinstrumenti, aizzīmēšanas instrumenti un palīginstrumenti.
- Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε).
- kvarkšķināt Dedināt, gāgināt; pēkšķēt.
- jūrassīpols Dekoratīvs sīpolaugs ("Urginea maritima"), kas ir lielākais sīpolaugs, kas jāstāda saulainā vietā, smilšainā augsnē un regulāri jālaista.
- Dangana Dengina - apdzīvota vieta Īrijā, Ofali grāfistē.
- sieviešu konsultācija dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
- Ginkgo biloba divdaivu ginks.
- glumene Divdīgļlapju augu ģints boraginaceju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar ārēji melnganu, iekšā bālganu gaļīgu, gļotām bagātu sakni līdz 30 cm garumā; tauksakne; gliemene.
- skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Boraginaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 23 sugas.
- ceļteka Divdīgļlapju klases dzimta ("Plantaginaceae"), lakstaugi, retumis puskrūmi, krūmi, gk. mērenajās joslās; 3 ģintis, 265 sugas; Latvijā 2 ģintis, 7 sugas.
- plumbagi Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases rinda ("Plumbaginales"), kurā ir viena dzimta.
- ceļmallapu doronika doroniku suga ("Doronicum plantagineum").
- apmaļu dracēna dracēnu suga ("Dracaena marginata").
- dūkstu drudzenīte drudzenīšu suga ("Gentianella uliginosa").
- Plantago intermedia dūkstu ceļtekas "Plantago uliginosa" nosaukuma sinonīms.
- Stellaria alsine dūkstu virzas "Stellaria uliginosa" nosaukuma sinonīms.
- blauznēji Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum").
- dilumzāle Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum").
- kaķpēdiņa Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum").
- pelējumi Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum").
- zaķpeciņa Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum").
- zaķpekiņa Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum").
- zaķpēdiņa dumbrāju zaķpēdiņa (“Gnaphalium uliginosum”).
- fitomastigini Dzīvnieku valsts vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Phytomastigina"), mikroskopiski, kustīgi vienšūnas vai koloniju dzīvnieki, kuru šūnās ir hlorofils u. c. pigmenti.
- Virdžīnijas hurma ebenu dzimtas suga ("Diospyros virginiana").
- ERMES Eiropas radioziņojumu sistēma ("European radio messaging system").
- skrimšļainā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia cartilaginea").
- IEEE Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts (angļu "Institute of Electrical and Electronics Engineers"), starptautiska profesionāla organizācija.
- Huvsguls Ezers Mongolijas ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1645 m vjl., platība - 2620 kvadrātkilometru, garums - 134 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 238 m, ietek 46 upes, vienīgā notece pa Egu (Egingolu) uz Selengu.
- Sanmartina ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē ("Lago San Martin") 285 m vjl., Čīlē (nosaukums — O'Higinsa ezers) un Argentīnā, platība — 1010 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis.
- Vjazgines ezers ezers Skrudalienes pagastā, platība - 7,3 ha, dziļums - līdz 1,6 m; Vjargiņu ezers; Vjazgine.
- argināze Ferments, kas hidrolītiski šķeļ arginīnu urīnvielā un ornitīnā; atrodama zivju un rāpuļu aknās un zīdītāju nierēs un limfmezglos.
- jaunavīgais filadelfs filadelfu suga ("Philadelphus virginalis").
- phytomastigina Fitomastigini.
- phytomonadida Fitomastiginu apakšklases kārta.
- Virdžīnijas fizostēgija fizostēgiju suga ("Physostegia virginiana").
- Eilera formula formula e^ix^=cosx+isinx (i – imaginārā vienība).
- fosfoarginins Fosforskābes un arginīna savienojums; tā nozīme bezmugurkaulnieku muskuļu metabolismā ir līdzīga fosfokreatina nozīmei mugurkaulnieku muskuļu metabolismā.
- ģidzīt Gāgāt, gāgināt.
- dedēt Gāgināt, kladzināt.
- gaģināt Gāgināt; gāgāt.
- gadzināt Gāgināt.
- gādzināt Gāgināt.
- mezglainā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina nodosa"), 5-15 cm augsta, lapas šauri lineāras, ar īsu dzeloņsmailu galu, ziedi pa 1-3 dzinumu galā.
- guļošā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina procumbens"), 2-10 cm gara, veido velēniņu, lapas lineāri īlenveidīgas, galā īss akots, ziedi pa 1 dzinumu galā.
- īlenlapu gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina subulata"), ko Latvijā dažkārt audzē dārzos.
- divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku.
- trichoseptoria Gleosporiju ģints sēņu grupa, ko dažkārt nodala atsevišķā gintī.
- rubelīns Glikozīds ar digoksīnam līdzīgu iedarbību, kurš izolēts no Āfrikas auga "Urginea rubella".
- pundurvalis Gludvaļu dzimtas suga ("Capera marginata"), garums - līdz 6,7 m.
- rūsganā melncere grīšļu dzimtas melnceru ģints suga (“Schoenus ferrugineus”), daudzgadīgs lakstaugs, veido blīvus cerus, stublāju daudz, tie 10-40 cm augsti, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- ceļteku grīslis grīšļu suga ("Carex plantaginea").
- makstainais grīslis grīšļu suga ("Carex vaginata").
- villainā gundega gundegu suga ("Ranunculus lanuginosus"), Latvijā aizsargājama.
- fenasāls Helmintoze (tenidoze), ko cilvēkam izraisa vēršu lentenis ("Taeniarhynchus saginatus").
- zilzaļā hlorociborija hlorociboriju sēņu ģints suga ("Chlorociboria aeruginascens").
- baltmalu hosta hostu suga ("Hosta sieboldii syn. Hosta albo-marginata").
- iegadzināties Iegāgināties.
- iegādzināties Iegāgināties.
- pekidžings Iesaiņojums (angļu "packaging").
- iegāgināties Iesākt gagināt un tūlīt apklust.
- iegagināties Iesākt gāgināt un tūlīt apklust.
- smičot ieziest stīginstrumenta lociņu ar kolofoniju.
- hiperboliskās funkcijas imagināra argumenta trigonometrisko funkciju vispārīgs nosaukums.
- i imagināras vienības apzīmējums
- imaģinārs Imaginārs.
- Alazejas plakankalne Indigirkas, Kolimas, Alazejas un Ožoginas ūdenšķirtnē Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 300 km, vidējais augstums - 350 m, viļņots reljefs, izolēti plakanvirsmas masīvi un grēdas (400-954 m).
- perineometrs Instruments, ar ko mēri perivaginālo muskuļu kontrakciju spēku.
- IMAP Interneta ziņojumpiekļuves protokols (angļu "Internet Messaging Access Protocol").
- AOC Īpaša norāde uz franču vīna pudeles (franču "Appellation d'origine controlee"), lai apzīmētu noteikta reģiona vīnu ar kontrolētu ražošanas procesa kvalitāti.
- nogagināt Īsu brīdi gagināt un pārstāt gagināt.
- nogāgināt Īsu brīdi gāgināt un pārstāt gāgināt.
- stenda izmēģinājumi izmēģinājumi uz zemes, kuros pēta dzinēju, lidaparāta korpusa, borta sistēmu un aprīkojuma funkcionēšanas spējas un drošuma pakāpi; posms lidaparāta sagatavošanai izmēginājumiem lidojumā.
- melnskropstu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus atromarginatus").
- islamejs Kabariešu un adigejiešu strauja rakstura tautas deja, lezginkas paveids.
- Virdžīnijas kadiķis kadiķu suga ("Juniperus virginiana").
- nodedēt Kādu laiciņu gāgināt.
- Mangina kalanhoje kalanhoju suga ("Kalanchoe manginii").
- gāgarēt Kladzināt, gāgināt.
- uzklēgāt Klaigāt, gāgināt (kā zosis).
- snipjot Klaigāt, gāgināt kā zoss.
- krasta kļava kļavu suga ("Acer ginnala").
- Kočergina Kočerginas ezers Augšdaugavas novada Demenes pagastā, platība 9,4 ha, dziļums līdz 3,8 m; Kačerginas ezers; Kačirginas ezers; Kočergiņu ezers; Petrinišku ezers.
- Kačerginas ezers Kočerginas ezers Demenes pagastā.
- Kačirginas ezers Kočerginas ezers Demenes pagastā.
- Petrinišku ezers Kočerginas ezers Demenes pagastā.
- Kočergiņu Kočergiņu ezers - Kočerginas ezers Demenes pagastā.
- skārums Konkrēts skaņveides vai artikulācijas priekšraksts: legato, stakato, detašē; šis jēdziens apvieno tušē (piesitienu), štrihu (stīginstrumentu lociņa vilcienu) un jebkādus citus skaņveides paņēmienus, ieskaitot klaudzināšanu pa stīginstrumenta korpusu vai spēli ar pūšaminstrumenta vārstiem bez pašas pūšanas.
- kompleksā plakne koordinātu plakne, kuras katram punktam (x, y) piekārtots komplekss skaitlis z=x+yi; abscisu un ordinātu asi kompleksajā plaknē sauc attiecīgi par reālo un imagināro asi.
- raginskieši Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raginski" iedzīvotāji.
- skābeņu krāšņblakts krāšņblakšu dzimtas suga ("Coreus marginatus"), kas bieži sastopama skābeņu ziedkopās uz gatavām sēklām, tā ir \~13 mm gara, rūsganbrūna, ar gaišiem plankumiem uz vēdera un sāniem.
- skābeņu-vīgriežu blakts krāšņblakšu dzimtas suga ("Mesocerus marginatus").
- granātu krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Uraeginthus granatina").
- Selaginella kraussiana Krausa selaginella.
- kompleksa skaitļa modulis kvadrātsakne no kompleksa skaitļa reālās daļas kvadrāta un imaginārās daļas kvadrāta summas.
- Virdžīnijas ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium virginianum"), Latvijā aizsargājama.
- apmalotā ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina marginata").
- liesmenīte lapiņu sēņu gints ("Flammulaster").
- Virdžīnijas ieva Latvijā introducēta ievu suga ("Padus virginiana").
- niedru lija liju ģints suga ("Circus aeruginosus"), Latvijā ligzdo, aizsargājama.
- asparāgaugi Liliju rindas dzimta ("Asparaginaceae"), daudzgadīgi lakstaugi un krūmi, lapas reducētas, to žāklēs filoklādiji - pārveidoti zari, kas veic lapu funkcijas; 4 ģintis, \~300 sugu, Latvijā tikai reti sastopams ārstniecības asparāgs jeb sparģelis, ko daudzviet audzē gan kā dārzeni, gan krāšņumaugu.
- asparāgs Liliju rindas dzimta ("Asparaginaceae").
- arco Lociņš, stīginstrumentu piederums.
- Degiņi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Degini" kļūdains nosaukuma variants.
- izgudzināt Ļaut pietiekoši dēderēt, gāgināt.
- leginsi Ļoti piegulošas plānas trikotāžas bikses; legingi.
- legingi Ļoti piegulošas plānas trikotāžas bikses; leginsi.
- dūkstu madara madaru suga ("Galium uliginosum").
- MRI Magnētiskās rezonanses attēldiagnostika (angļu "magnetic resonance imaging").
- biešu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Subcoccinella vigintiquatuorpunctata"), sarkanbrūna vabole 3-4 mm garumā, uz virsspārniem 24 melni, daļēji saplūstoši punktveida laukumiņi, grauž biešu, spinātu, balandu, lucernas, āboliņa un neļķu lapas.
- neīstais vilnainais mārsils mārsilu suga ("Thymus precox var. pseudolanuginosus").
- Selaginella martensii Martensa selaginella.
- kaveola Maza bedrīte, iedobums vai invaginācija, kas veidojas uz šūnas membrānas pinocitozes laikā; pēc tam tā slēdzas un šūnas citoplazmā veido pinosomu.
- brūnmelnā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia fuliginosa"), kas Latvijā konstatēta 1971. g. Slīteres rezervātā uz granīta.
- melnplauka melnplaukas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda ("Ustilaginales"), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
- ustilāga Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Ustilaginaceae"), parazītiskas sēnes, kuru teliosporas attīstās no sporogēnajām hifām, \~700 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 44 sugas.
- Virdžīnijas mertensija mertensiju suga ("Mertensia virginica").
- lada Metāla šķērslītis uz (dažu) stīginstrumentu grifa 2(1).
- uruļi Mezglainā gaurenīte ("Sagina nodosa").
- koku kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Lehmannia marginata"), garums līdz 8 cm.
- leprekonisms Multiplu anomāliju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru disfunkcijas un vielmaiņas traucējumu sindroms: "fauna seja" ar hipertelorismu, lielām, tumšām acīm, platu deguna muguru un lielām atļukušām ausīm; lielas rokas un kājas, mazs augums, tumša ādas pigmentācija; ginekomastija; pastiprināta jutība pret insulīnu, palielinātas aknas un liesa; vispārīgās psihiskās un fiziskās attīstības aizkavēšanās; sastop vairākiem vienas ģimenes locekļiem.
- pelēkā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita vaginata").
- Arginas sēkļa nacionālais parks nacionālais parks Mauritānijas rietumos (_Banc d’Arguin, Parc National du_), Dahlet Nuadibu un Inširi vilājā, Atlantijas okeāna piekrastē, ietver arī Arginas līci.
- gaurenīte Neļķu dzimtas ģints ("Sagina"), lakstaugi, kas reizēm veido nelielu velēniņu, stublāji stāvi, pacili vai guļoši, lapas gandrīz pavedienveidīgas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- naktsziede Neļķu rindas dzimta ("Nyctaginaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, koki, retāk liānas, lapas veselas, bez pielapēm, pretējas vai pamīšus.
- putrescīns NH~2~(CH~2~)~4~NH~2~, ornitīna vai arginīna dekarboksilēšanas produkts; indīgs ptomaīns.
- Bogorodska Noginska - pilsēta Krievijas Maskavas apgabala austrumos, tās nosaukums līdz 1930. g.
- O'Higinsa O'Higinsa ezers - atrodas Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 285 m vjl., Čīlē un Argentīnā (kur saucas - Sanmartina ezers), platība - 1010 km^2^, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis.
- ziemeļu oposums oposumu dzimtas suga ("Didelphis virginiana").
- refrakcijas koeficients optiskā starojuma izplatīšanās ātrumu attiecība divās vidēs; tādās vidēs, kurās notiek arī gaismas absorbcija, refrakcijas koeficients ir komplekss lielums, kura imaginārā daļa ir absorbcijas konstante
- OEM Oriģinālās iekārtas izgatavotājs (angļu "Original Equipment Manufacturer"), kompānija (firma), kas saliek kopā datorus no citu kompāniju ražotām detaļām (blokiem) un pārdod tos ar savu vārdu.
- Virdžīnijas ostrija ostriju suga ("Ostrya virginiana"), kas ir ziemcietīgāka.
- malu ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris marginalis").
- Vērgales pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski — Wirginahlen, krieviski — Virgenskaja.
- pāginēšana Paginācija.
- ķaupītis Palīginstruments desu gatavošanai - nomizota kārkla klūga no kuras izveidota cilpa dzīvnieka zarnas apkārtmēra izmērā.
- dzeinītis Palīginstruments rokas aizsardzībai pie ratiņa, caurulīte caur kuru slīd vērpjamie lini.
- robežprodukts Papildu produkcijas daudzums, kas saražots, par vienu vienību palielinot kāda resursa izlietojumu; marginālais produkts.
- Papua-Jaungvinejas Neatkarīgā Valsts Papua-Jaungvineja, valsts pilnais nosaukums ("Independent State of Papua New Guinea" / "Independen Stet bilong Papua Niugini").
- brūnmelnā parmēlija parmēliju suga ("Parmelia fuliginosa"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama.
- E403 Pārtikas uzlabotājs - amonija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E404 Pārtikas uzlabotājs - kalcija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E402 Pārtikas uzlabotājs - kālija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - labvēlīga ietekme uz organismu.
- E407 Pārtikas uzlabotājs - karagināns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, čūlains stomatīts, nav ieteicams bērniem.
- E401 Pārtikas uzlabotājs - nātrija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E405 Pārtikas uzlabotājs - pr0pān-1,2-diola algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - palēnināta augšana, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- sievietes higiēna pasākumu komplekss ginekoloģisko slimību novēršanai.
- piedrukājums Patstāvīga grāmatas daļa ar savu titullapu un pagināciju, kas parasti nav minēta ne pamatteksta titullapā, ne satura rādītājā.
- ezeraine Pēdējā segledāja malas zonas (marginālās zonas) augstieņu reljefa josla vai apgabals, kurā parasti ir daudz ezeru.
- vīgriežu pelašķis pelašķu suga ("Achillea cartilaginea"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- vītolu pelašķis pelašķu suga ("Achillea salicifolia syn. Achillea cartilagine, Ptarmica cartilaginea").
- makstene Pelēkā makstsēne ("Amanata vaginata", senāk "Amanitopsis vaginata"), himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ēdama lapiņsēne mēreni lielu pelēkbrūnu cepurīti, kam pamitra spīdīga virsa, un pagaru brūnu kātiņu, ap kura paplašināto pamatu diezgan liela maksts, gaļa balta un trausla.
- peltis Peltis ferruginea - rūsganā asmaļa "Ostoma ferruginea" nosaukuma sinonīms.
- brūnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Fuscoporia ferruginosa", syn. "Phellinus ferruginosus").
- tumšbrūnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinidium ferrugineofuscum", syn. "Phellinus ferrugineofuscus").
- Eldžina Pilsēta ASV ("Elgin"), Ilinoisas štatā, 111100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sagino Pilsēta ASV ("Saginaw"), Mičiganas štatā, 49800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sagino Pilsēta ASV ("Saginaw"), Teksasas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Virdžīnijabīča Pilsēta ASV ("Virgina Beach"), Virdžīnijas štatā, Atlantijas okeāna piekrastē, 451000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rankagva Pilsēta Čīlē ("Rancagua"), Ohiginsas reģiona administratīvais centrs, 207000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Fierienihena Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Vereeniging"), Hautenas provincē 1400 m vjl., 66000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Formidžīne Pilsēta Itālijā ("Formigine"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 33900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oldžinate Pilsēta Itālijā ("Olginate"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ridžaina Pilsēta Kanādā ("Regina"), Saskačevanas provinces administratīvais centrs, 179200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Moa Pilsēta Kubā, Olginas provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 57700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Visagina pilsēta Lietuvā ("Visaginas"), Utenas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 21110 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1977. g.
- Ziginšora Pilsēta Senegālas dienvidrietumos, Ziginšoras reģiona administratīvais centrs, 158400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Valangīna Pilsēta Šveicē ("Valangin"), Neišateles kantonā, 500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilgina Pilsēta Turcijā ("Ilgin"), Konjas ilā, 31800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tēginge Pilsēta Vācijā ("Toeging am Inn"), Bavārijas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
- proktokolpoplastika Plastiska taisnās zarnas un maksts operācija; rektovaginālas fistulas slēgšana.
- kameņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mutillidae"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) klāts ar īsiem matiņiem, Latvijā konstatētas 2 sugas; biežāk sastopamā suga ir "Mutilla marginata", kuras kāpuri parazitē kameņu kāpuros.
- svinenes Plumbaginācejas.
- furagīns Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, oranžs pulveris ("Furaginum"), ļoti grūti šķīst ūdenī, lieto gk. urīnceļu infekciju un inficētu brūču ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
- klupeīns Protamīns siļķes spermā; sastāv galvenokārt no arginīna.
- protoginija Proteroginija.
- dižskābaržu fleogēna pūpēžu grupas sēņu suga ("Phleogena faginea").
- gāgāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm); gāgināt.
- Sāšrēgena Regina, pilsēta Rumānijā.
- Spirgiņi Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Spirgini" nosaukuma variants.
- efa Rezonatoratvere stīginstrumentu augšvākā "f" burta formā.
- Redžaina Ridžaina, pilsēta Kanādā ("Regina").
- smaržlapu roze rožu ģints suga (“Rosa rubiginosa syn. Rosa eglanteria”), Latvijā sastopama reti, aug saulainos pakalnos, mežmalās, ceļmalās, upju un ezeru kratos karbonātaugsnēs, aizsargājama
- dižpīle Rudā dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna ferruginea"), kas Latvijā ir ļoti reta ieceļotāja.
- sarainā rūsassēne rūsassēņu ģints sēņu suga ( "Asterodon ferruginosis").
- Straginis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Astragini" nosaukuma variants latgaliski.
- Stragines Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Astragini" nosaukuma variants.
- Sagina Sagino, pilsēta ASV Mičiganas štatā.
- ginekoloģisks Saistīts ar ginekoloģiju, tai raksturīgs.
- uzgāgāt Sākt gāgināt un pārtraukt; dažas reizes gāgināt.
- Argjēna sala Atlantijas okeāna Arginas līča ziemeļos (_Arguin, Île d’_), Mauritānijas teritorija.
- Belija Sala Karas jūrā, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, no Jamalas pussalas to šķir Maligina šaurums, platība – 1900 kvadrātkilometru, augstums – līdz 24 m, daudz ezeru, arktiskā tundra.
- Ejina Sala Mitrejas jūras Saronikas līcī ("Aigina"), Grieķijas teritorija, Atikas perifērijā, apdzīvota, platība - 87,4 km^2^, garums - 18,5 km; Aigīna.
- vilnainā sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium lanuginosum"), kas priekšroku dod atklātām vietām, Latvijā aizsargājama.
- vaginoze Savienojumā "bakteriālā vaginoze": klīnisks sindroms, kam raksturīga makstī esošo mikroorganismu skaita un sastāva izmaiņa.
- īve Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma ginku klases apakšklase ("Taxidae").
- selaginella Selaginellas.
- selaginellales Selaginellu rinda.
- bezkāju selaginella selaginellu suga ("Selaginella apoda").
- Krausa selaginella selaginellu suga ("Selaginella kraussiana").
- zvīņlapu selaginella selaginellu suga ("Selaginella lepidophylla").
- Martensa selaginella selaginellu suga ("Selaginella martensii").
- sarkanmalu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rubromarginata").
- Septuaģinta Septuaginta.
- LXX Septuagintas (Vecās Derības vecākā tulkojuma grieķu valodā) apzīmējums.
- zilganā seslerija sesleriju suga ("Sesleria caerulea syn. Sesleria uliginosa").
- robežsituācija Situācija, kurā krasi mainās kāds stāvoklis, norise u. tml.; situācija, kurā kāds stāvoklis, norise u. tml. sasniedz augstāko pakāpi; marginālā situācija.
- imaginārs skaitlis skaitlis bi, kur b ir reāls skaitlis, i – imaginārā vienība.
- kompleksais skaitlis skaitlis, kas sastāv no reālām daļām un imaginārās daļas.
- Munins Skandināvu mitoloģijā - viens no diviem (otrs Hugins) Odina kraukļiem - izlūkiem (isl. val. - atminīgais).
- sarkanmalu skrajlapīte skrajlapīšu suga ("Mnium marginatum").
- dobumskudra skudru suga ("Lasius fuliginosus"), kas Ljā ir aizsargājama.
- parastā tīrumslieka slieku dzimtas suga ("Dendroboena caliginosa").
- teniarinhoze slimība ("taeniarhynchosis"), ko ierosina vēršu lentenis ("Taeniarhynchus sginatus"), izplatīta gk. zemēs, kur audzē daudz liellopu un uzturā izmanto gk. liellopu gaļu.
- fuzospirohetoze Slimība ar nekrotisku audu veidošanos, piem., gingivīti, Pluta un Vensāna angīna, plaušu abscesi u. c., kuros atrastas fuzobaktērijas un spirohetas.
- piocianoze Slimība, ko ierosina zilo strutu nūjiņas ("Pseudomonas aeruginosa").
- sarkoidoze slimība, labdabīgā limfogranulomatoze ("lymphogranulomatosis bengina"), neskaidras etoloģijas hroniska, ģeneralizēta, labdabīga granulomatoze: visu, it sevišķi endotorakālo, limfmezglu palielināšanās; nereti ādā nelieli, plakani, sārtvioleti infiltrāti - sarkoīdi.
- gingivektomija Smaganu izgriešana līdz to piestiprināšanās vietai, veidojot jaunas marginālās.
- vīnroze Smaržlapu roze ("Rosa rubiginosa"), satopama retumis saulainos pakalnos un mežmalās, 0,6 līdz 1,2 m gara, zied jūnijā un jūlijā.
- kolofonijs Smērviela stīginstrumentu lociņu astru ieziešanai.
- Virdžinijas sniegpārslu koks sniegpārslu koku suga ("Chionanthus virginicus").
- karalienes Olgas sniegpulkstenīte sniegpulkstenīšu suga ("Galanthus reginaeolgae").
- parastais piepjspīdulis spīduļu dzimtas suga (“Pocadius ferrugineus”), vaboles ķermenis 2,8-4,5 mm garš, rūsganbrūns, mazliet spīdīgs.
- makstainā spilve spilvu suga ("Eriophorum vaginatum").
- Tatārijas stobulis stobuļu ģints suga ("Conioselinum tataricum syn. Conioselinum vaginatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
- lipīgā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus aeruginascens", syn. "Suillus aeruginascens"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos un dārzos, mežos, lapegļu stādījumos, Latvijā sastopama reti.
- pelēkā vēdekļaste šīs apakšdzimtas suga ("Rhipidura fuliginosa").
- Callisto denticulella šīs gints suga.
- Caloptilia alchimiella šīs gints suga.
- Caloptilia hemidactilella šīs gints suga.
- Caloptilia robustella šīs gints suga.
- mazā zemesžube šīs ģints suga ("Geophiza fuliginosa").
- Āzijas ūdenserickiņš šīs ģints suga ("Rhyacornis fuliginosus").
- Cenangium abietis šīs ģints sugas "Cenangium ferrugineum" nosaukuma sinonīms.
- plumbagi Šīs rindas dzimta ("Plumbaginaceae"), lakstaugi, puskrūmi, arī sīkkrūmi, 15 ģintis, \~500 sugas, sastopama stepju un pustuksnešu sāļainās augsnēs.
- selaginella Šīs rindas ģints ("Selaginella"), kuras vairākas sugas un šķirnes tirgo kā dekoratīvus telpaugus.
- tumšzvīņu šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe lanuginosa", syn. "Inocybe ovatocystis").
- loginieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" iedzīvotāji.
- līkknābja šņibītis šņibīšu suga ("Calidris ferruginea"); līkšņibītis.
- Rietumvirdžīnija Štats ASV ("West Wirgina"), administratīvais centrs - Čārlstona, platība - 62755, 1850300 iedzīvotāju (2014. g.).
- glosas Tiesību avotu un pieminekļu, sevišķi Justiniāna kodifikācijas iztulkojumi, kas kā piezīmes tika rakstīti starp tekstu rindām (lat. "glossa interlinearis") vai uz rokrakstu malām (lat. "glossa marginalis").
- dzemdību un ginekoloģiskā palīdzība tiešā palīdzība dzemdībās, kā arī grūtniecības patoloģijas un ginekoloģisko slimību profilakse un ārstēšana.
- P-mix Tirgvedības instrumentu komplekss, kas ļauj visoptimālāk apmierināt klientu vajadzības; dažādu tirgvedības instrumentu - prece, vieta, cena un virzīšana tirgū (angļu "Product, Place, Price, Promotion" jeb "4P") - kombinācijas izvēle. Tūrisma tirgvedībā tradicionālie "4P" tiek papildināti arī ar citiem instrumentiem - līdzdalība un līdzcilvēki ("Participation and People"), vide, aprīkojums ("Physical Evidence"), process ("Process"), kompleksais ceļojums ("Packaging"), programmas ("Programming"), pozicionēšana ("Positioning"), uzņēmuma spēcināšana ("Power"), partnerattiecības ("Partnership"), darbs ar sabiedrību ("Public").
- Virdžīnijas tradeskancija tradeskanciju suga ("Tradescantia virginiana"), ko Latvijā audzē brīvā dabā, stublājs 60-70 cm, lapas lineāras, sēdošas, posmā pa 2.
- BASIC Universāla programmēšanas valoda, beisiks (angļu "Beginner's All-purpose Symbolic Instruction Code").
- Androskogina upe ASV (_Androscoggin River_), Meinas un Vērmontas štatā, Konektikutas kreisā krasta pieteka.
- Paskva Upe Čīlē, Aisenas reģiona dienvidu daļā, iztek no O'Higinsa ezera, ietek Klusā okeāna Beikera fjordā.
- Gusiha Upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalā, iztek no Portņagina ezera, ietek Laptevu jūras Hatangas līcī.
- Hoska Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas kreisā krasta pieteka.
- Čočoļugjuna Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas labā krasta pieteka.
- Deļkju Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā.
- Sulakana Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā.
- rūsganā uzpirkstīte uzpirkstīšu suga ("Digitalis ferruginea").
- zvaigžņu karte uzskatāms zvaigžņotās debess vai atsevišķu tās apgabalu attēlojums, kurā parādīts zvaigžņu u. c. objektu (zvaigžņu kopu, miglāju, galaktiku) redzamais stāvoklis, spožums u. c. palīginformācija.
- klūgāt Uztraukti, skaļi gāgināt (par zosīm); klēgāt.
- kolpīts Vaginīts - dzemdes kakla gļotādas iekaisums, ko izraisa patogēnie mikroorganismi.
- hedžings Valūtas riska apdrošināšana; riska novēršana (angļu "hedging" - "aizsargāšana").
- dūkstu vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus uliginosus").
- Vērgale Vērgales pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski - Wirginahlen, krieviski - Virgenskaja.
- Virdžīnijas veronika veroniku suga ("Veronica virginica").
- kabazahs Viena no tantriskās mīlas mākslas tehnikām, kur liela nozīme ir sievietes vaginālās muskulatūras attīstībai.
- āžlokaugi Viendīgļlapju klases cirveņu apakšklases dzimta ("Juncaginaceae"), ūdeņu, purvu, mitrāju augi, kam vērojama ziedu redukcija; āžloku dzimta.
- āžloks Viendīgļlapju klases najādu rindas dzimta ("Juncaginaceae"), 4-5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- nonneja Viengadīgs lakstaugs "Nonnea Boragineu" dzimtā, lapas pārklātas matiņiem, ziedi piltuvveidīgi, ar 5 vainaglapiņām, parasti iesārti brūnā krāsā.
- protamīns Vienkāršs bāzisks proteīns, sastopams zivju un putnu spermā; tā bāzisko raksturu nosaka bāzisko aminoskābju, gk. arginīna atlikumi.
- zoomastigins Vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Zoomastigina").
- dūkstu vijolīte vijolīšu suga ("Viola uliginosa"), Latvijā aizsargājama.
- asiņmore Villainā gundega ("Ranunculus lanuginosus").
- lāginieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lāgini" iedzīvotāji.
- krastmalas vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Perforatella rubiginosa").
- Virdžīnija Virdžīnijas Sadraudzība - štats ASV ("Virginia" / "Commonwealth of Virginia"), administratīvais centrs - Ričmonda, platība - 110784 kvadrātkilometri, 8326300 iedzīvotāju (2014. g.).
- hionantīns Virdžīnijas sniegpārslu koka ("Chionanthus virginicus") saknes mizas glikozīds.
- zilzazļā virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia aeruginosa").
- dūkstu virza virzu suga ("Stellaria alsine", arī "Stellaria uliginosa").
- Ptarmica cartilaginea vītolu pelašķa "Achillea salicifolia syn. Achillea cartilaginea" nosaukuma sinonīms.
- Vjargiņu ezers Vjazgines ezers Skrudalienas pagastā.
- Vjazgine Vjazgines ezers Skrudalienas pagastā.
- dumbrāju zaķpēdiņa zaķpēdiņu suga ("Gnaphalium uliginosum").
- svinaugi Zālējāda kopziedlapju divdīglapju augu dzimta, šaurām apakšrozetes lapām, rožsārtiem vai purpursarkaniem ziediem, sausām vīkallapām; plumbaginaceae.
- zivpeteris Zeltmalu airvabole ("Dytiscus marginalis").
- Sigķora Ziginšora, pilsēta un reģions Senegālā.
- gailene Zilene ("Vaccinium uliginosum").
- galvarška Zilene ("Vaccinium uliginosum").
- galvārtine Zilene ("Vaccinium uliginosum").
- galvine Zilene ("Vaccinium uliginosum").
- ģirtene Zilene ("Vaccinium uliginosum").
- ģirtine Zilene ("Vaccinium uliginosum").
- zileņi Zilene ("Vaccinium uliginosum").
- zilinis Zilene ("Vaccinium uliginosum").
- zirdzenaji Zilene ("Vaccinium uliginosum").
- zirdzene Zilene ("Vaccinium uliginosum").
- žļebine Zilene ("Vaccinium uliginosum").
- gailine Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- galvene Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- galvenes Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- galvvārša Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- galvvarteņa Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- galvvartene Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- galvvārtine Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- galvvārža Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- ģirtaukles Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- ģirtenes Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- ģirtines Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- ģirtokle Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- ģirtokles Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- ģirtūkles Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- glāzenāji Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- glāzenājs Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- glāzenes Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- pjaņicas Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- purogas Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- reibenes Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- reibines Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- reilines Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- silene Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- zilaine Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- zilaines Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- zilanāji Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- zilans Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- zilenāji Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- zilenājs Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
- saskarne MAPI ziņojumapmaiņas lietojumprogrammu saskarne (angļu "Messaging Application Programming Interface").
- zoomastigina Zoomastiginu apakšklase.
- činkstis Zoslēns, kas staigā apkārt gāginādams.
- Selaginella lepidophylla zvīņlapu selaginella.
- Syringa sweginzovii Zvjaginceva ceriņš.
- resnknābja tuksnešķeģis žubīšu dzimtas suga ("Rhodopechys githaginea").
- autoholecistektomija Žultspūšļa invaginācija zarnas lūmenā un orgāna atdalīšanās un izdzīšanās.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa gin.