Paplašinātā meklēšana
Meklējam feniķ..
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (21):
- grieķu alfabēts alfabēts, kas veidojies uz feniķiešu alfabēta pamata 10. gs. beigās - 9. gs. sākumā p. m. ē.
- grieķu raksts fonogrāfisks raksts, kurā attēloti gan līdzskaņi, gan patskaņi, izveidojies no feniķiešu raksta; senākie rakstu pieminekļi no 8. gs. p. m. ē.
- Fēnikss grieķu mitoloģijā - viens no feniķiešu valdnieka Agēnora dēliem, Kadma, Kilika un Eiropas brālis, kurš apmetās zemē, ko nosauca par Feniķiju.
- Els Kanaāniešu un feniķiešu lielais dievs un pasaules radītājs.
- gruzīnu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda, valsts valoda Gruzijā; lieto īpašu gruzīnu rakstu - fonogrāfisku rakstu, kas izveidojies pēc aramiešu (vai feniķiešu) raksta parauga (senākie rakstu pieminekļi no 5. gs. p. m. ē.).
- Adonīds Mirstošas un atdzimstošas dabas dievs senajiem sīriešiem un feniķiešiem, ko tēloja kā skaistu jaunekli.
- adonīds Mirstošas un atdzimstošas dabas dievs senajiem sīriešiem un feniķiešiem; tā pielūgšana bija plaši izplatīta Senajā Grieķijā un Romā.
- Ako Pilsēta Izraēlā (_ʻAkko_), 47500 iedzīvotāju (2014. g.), zvejas osta Vidusjūras krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta XV gs. p. m. ē., senatnē ievērojams tirdzniecības centrs Dienvidfeniķijā.
- Sūra Pilsēta Libānā (arābu: صور, Ṣūr, feniķiešu: צור, Ṣur), senāk Tīra (ivritā: צוֹר, Tzor, grieķu: Τύρος, Týros; latīņu: Tyrus), Dienvidlibānas muhāfazā, 117100 iedzīvotāju (2003. g.).
- Melkarts Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, burtiski "pilsētas valdnieks", kura kults bija izplatīts feniķiešu pilsētā Tīrā, pērkona un saules dievs, arī tirgotāju un jūrnieku aizbildnis, Astartes vīrs.
- kanaāniešu valodas semītu val. gr. valodas, lietotas 3.-2. gt. p. m. ē. senajā Kanaānā; ietilpst feniķiešu valoda, ugaritu u. c. mirušās valodas, kā arī vienīgā dzīvā valoda - ivrits.
- senebreju valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas bija sarunvaloda Palestīnā 2.-1. gt. p. m. ē., vēlāk - reliģijas un kultūras valoda; lietots senebreju raksts (fonogrāfiski konsonantisks raksts, viens no feniķiešu raksta atzariem), no 2. gs. p. m. ē. - kvadrāta raksts.
- sidonieši Senās Feniķijas lielākās pilsētas Sidonas iedzīvotāji; arī feniķieši vispār, sevišķi Homēra darbos.
- semīti Senas tautas Āzijas dienvidrietumu daļā, Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (piemēram, asīrieši, feniķieši, arābi, sīrieši, ebreji).
- kartāgieši Seno feniķiešu izceļotāju kolonizētās Kartāgas iedzīvotāji.
- Molohs Seno feniķiešu, kartāgiešu, amoniešu un moabiešu mitoloģijā - pazemes dievība, kuru pielūdza kā saules, kara un uguns dievu un kurai upurēja cilvēkus.
- Sabrata Senpilsēta Lībijā, Tripolitānijā, Vidusjūras krastā, dibinājuši feniķieši 1. gt. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gs.) un VI gs., nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās romiešu un bizantiešu laika celtņu drupas.
- Leptismagna Senpilsēta Tripolitānijā ("Leptis Magna"), Vidusjūras krastā (tagadējā Lībijā), dibināja feniķieši VII gs. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gadi), nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās dažādu greznu ēku drupas.
- Utika Senpilsēta Ziemeļāfrikas piekrastē ("Utica"), Tunisijā, dibinājuši feniķieši XII gs. p. m. ē., no 146. g. p. m. ē. - romiešu Āfrikas province, nopostījuši arābi VII gs., tagad drupas.
- Astarte Sīriešiem, feniķiešiem un dažām citām semītu tautām - zemes auglības un mīlestības dieviete, karotāja no Vidējiem Austrumiem; ēģiptieši viņu uzskatīja par saules dieva un pasaules radītāja Ptaha meitu, un viņa bija viena no dieva Seta sievām.
- Eiropa zemkopības dieviete sengrieķu mitoloģijā, vēlākajās teiksmās feniķiešu valdnieka Agēnora meita, ko Zevs (vērša izskatā) nolaupīja un aizveda uz Krētas salu
Citās vārdnīcās nav šķirkļa feniķ..