Paplašinātā meklēšana
Meklējam ecēša.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (171):
- gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
- alumīnijmiecēšana Ādas apstrādes sārmošanas procesā jēlādā ievadīto hidroksīdu un nātrija sulfīdu izvadīšana, miecēšana ar alumīnija sāļu šķīdumiem.
- filipunktūra Adatu vai stieples ievadīšana aneirismas maisā, lai ierosinātu asins sarecēšanu.
- kabis Ādu miecēšanas darbarīks - ķeksis.
- antirenīns Antiferments, kas rodas dzīvnieka asins serumā pēc renīna ievadīšanas; aizkavē piena sarecēšanu.
- omefīns Antikoagulants, iedzeltens, kristālisks pulveris, praktiski nešķīst ūdenī, aizkavē vairāku asins recēšanas faktoru veidošanos organismā.
- kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu.
- tahimetrs aparāts ūdens tecēšanas ātruma mērīšanai.
- trombocīti Asins formelementi, kuru funkcija ir veicināt asins recēšanu.
- asnīte Asins plātnīte, asins formelements, kurš veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no megakariocītu citoplazmas un kura funkcija ir saistīta ar asins recēšanu; trombocīts.
- hemopekse Asins sarecēšana; paaugstināta tieksme uz asins sarecēšanu.
- asins grimšana ātrums, ar kādu sarkanie asinsķermenīši grimst asins paraugā, kas aizsargāts no sarecēšanas; atkarīgs no vecuma un dzimuma; palielināta asins grimšana norāda uz slimību.
- drapaks atsperecēšas.
- federnīca Atsperecēšas.
- trapaks Atsperecēšas.
- buks Atsperecēšu detaļa, kas satur ecēšanas dziļuma regulēšanas stieni.
- federes Atsperu ecēšas.
- federnieks Atsperu ecēšas.
- pedere Atsperu ecēšas.
- pederecēžas Atsperu ecēšas.
- pedernieks Atsperu ecēšas.
- pedernīks Atsperu ecēšas.
- atsveķošana ar ķīmisko stimulāciju atsvešošanas brūču apstrāde ar ķīmiskām vielām, lai paildzinātu sveķu iztecēšanu vai palielinātu sveķu daudzumu.
- kultivēšana Augsnes virspusēja apstrāde, kurā ietilpst augsnes irdināšana, drupināšana, cilu un nezāļu iznīcināšana; lieto kultivatorus, arī atsperu un šķīvju ecēšas.
- branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai.
- morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
- koagulācija Daļiņu apvienošanās dispersās sistēmās, izraisot pārslveida nogulsnējumu izdalīšanos vai sarecēšanu.
- miece Darbība, process --> miecēt; miecēšana.
- hemokoagulīns Dažu čūsku indes sastāvdaļa, kas veicina asins sarecēšanu.
- eceksnīši Dem. --> ecēšas.
- cikcaku ecēžas dzelzs ecēšas ar zigzagveidā izvietotiem zariem; cikcakecēšas.
- cikcakecēšas Dzelzs ecēšas ar zigzagveidā izvietotiem zariem.
- cikcakecēžas Dzelzs ecēšas ar zigzagveidā izvietotiem zariem.
- cik-cak ecēšas dzelzs ecēšas.
- dzelznīcas Dzelzs ecēšas.
- smagās šķīvju ecēšas ecēšas ar lielāka diametra robotiem sfēriskiem šķīvjiem; lieto galvenokārt plēsumu šķīvošanai līdz 25 cm dziļumam.
- rotācijas ecēšas ecēšas, kas sastāv no horizontālas vārpstas ar pirkstiem, kuru piedzen traktora jūgvārpsta; paredzētas darbam māla augsnēs.
- ganību ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir plakantērauda stienīšu tīkls; lieto kurmju rakumu nolīdzināšanai, mēslojuma izkliedēšanai.
- šķīvju ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir sfēriski gludu vai robotu tērauda šķīvju kopas ar nostādījuma leņķi 8–24°; lieto augsnes irdināšanai pēc aršanas, rugaines lobīšanai, pļavu un ganību ielabošanai.
- tapu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir tapas; ir smagās, vidējās un vieglās tapu ecēšas.
- zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos.
- eglis Egļu zaru ecēšas; arī dzelzs tapu ecēšas.
- trombīns Ferments, kas izraisa asins recēšanu.
- blennorreia Gļotu tecēšana.
- pārslapēšana Gruntsūdeņu uzstādināšanās; gruntsūdeņu līmeņa paaugstināšanās to tecēšanas ātruma un krituma samazināšanās dēļ.
- fibrīnglobulīns Hipotētiska viela, kas it kā varēja rasties asins sarecēšanas procesā, pēc 20. gs. sākuma priekšstatiem.
- fibrīnferments Hipotētisks ferments, kas kalpoja asins sarecēšanas parādību skaidrošanai, pēc 20. gs. sākuma priekšstatiem.
- dulluma kaite hroniska smadzeņu tūska, kas rodas, ja kavēta smadzeņu šķidruma attecēšana, biežāk sastop vecākiem smagā tipa zirgiem, retāk suņiem, govīm.
- hiperkoagulācija Iegūta vai iedzimta pastiprināta asins recēšana.
- iztecēšanas viskozimetrs ierīce keramiskās lejamās masas (šlikera) iztecēšanas laika noteikšanai, lai kontrolētu masas reoloģiskās īpašības.
- proflūvijs Iztecēšana; bagātīgi izdalījumi.
- sarkanmiecēšana Jēlādu miecēšana ar augu miecvielām - ozolu mizu ekstraktiem, arī ar egļu un kastaņu mizām - stingrības palielināšanai.
- hrommiecēšana Jēlādu miecēšana ar hroma sāļu šķīdumiem ūdenī; process īsāks nekā sarkanmiecēšana un taukmiecēšana, iegūtā āda poraināka.
- taukmiecēšana Jēlādu miecēšana ar taukiem, kas satur nepiesātinātu taukskābi; iegūst vismīkstākās, plānākās, elastīgākās ādas.
- vaga Josla, līnija, kas (uz sejas, ķermeņa) paliek, piemēram, pēc asaru, sviedru notecēšanas.
- filohinons K~2~ vitamīns, kas nodrošina normālu asins recēšanas norisi; to satur visu augu lapas, olas u. c. produkti.
- farnohinons K2 vitamīns, kristāliska viela, šķīst organiskos šķīdinātājos, nodrošina normālu asins recēšanas norisi.
- bablahs Kādas akācijas negatavās pākstis, no kurām ieguva vielas miecēšanai, tintes ražošanai un melnajai krāsai.
- pikelēšana Kažokādu apstrādes pamatoperācija - atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu kailādu apstrāde ar skābju un sāļu šķīdumiem ūdenī pirms miecēšanas ar hroma sāļiem; izmanto arī jēlādu konservēšanai.
- dzelzs tapu egļi koka ecēšas ar dzelzs tapām.
- koka egļi koka ecēšas ar koka tapām.
- kocenīca Koka ecēšas.
- koķine Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml.
- kokinīca Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml.
- koķinīca Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml.
- kocene Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml., pretstatā "dzelzenēm".
- zaraines Koka, zaru ecēšas; egļi.
- rezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antiseptiķis, krāsviela, izmanto kā pretblaugznu šampūnos, matu krāsās, lūpu krāsās, matus tonizējošos līdzekļos, arī miecēšanā, sprāgstvielās un tekstilmateriālu apdrukāšanā, var radīt acu un acs plakstiņu iekaisumu, var būt toksisks imūnsistēmai, aknām, asinsrites orgāniem un nervu sistēmai.
- sprieduma izpildīšana krimināllietā - notiek tad, kad pirmās instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā pēc tā pārsūdzības termiņa - 10 dienu notecēšanas no pasludināšanas brīža, ja par spriedumu iesniegta apelācijas vai kasācijas sūdzība, tad, ja spriedums netiek atcelts, tas stājas spēkā pēc apelācijas vai kasācijas instances nolēmuma pasludināšanas.
- kulmāji Kukuržņi uz lauka aršanas un ecēšanas laikā.
- šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
- dekoagulants Līdzeklis, kas kavē asins sarecēšanu, samazinot recinošo vielu (koagulantu vai prokoagulantu) daudzumu.
- Reinoldsa skaitlis līdzības kritērijs, ko lieto viskozu šķidrumu un gāzes tecēšanas aprakstam
- barbans Liela rotējoša muca (ādu miecēšanai).
- divzirgu pedernieks lielas atsperu ecēšas, kuras velk divi zirgi.
- pazemes notece lietusūdens un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrās un reljefa pazeminājumos pa augsnes un iežu slāņiem.
- virszemes notece lietusūdens un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrās un reljefa pazeminājumos pa zemes virsu.
- ķepainis Līka ecēša, arkls; ekstirpators.
- Bernulli vienādojums likumsakarība, kas nosaka nesaspiežamu gāzu un šķidrumu tecēšanu viendabīgā gravitācijas spēka ietekmē.
- asensvārdi Maģiski vārdi, ar ko aptur asiņu tecēšanu.
- miecmateriāls Materiāls, ko izmanto miecēšanai; miecētājmateriāls.
- miecētājmateriāls Materiāls, ko izmanto miecēšanai; miecmateriāls.
- viena zirga pedernieks mazas atsperu ecēšas, kuras velk viens zirgs.
- fenilīns Medikaments, sintētisks pretrecēšanas līdzeklis, indāndiona atvasinājums.
- sausmiecēšana Miecēšana ar sausām miecvielām.
- likvoreja Muguras smadzeņu šķidruma tecēšana no deguna vai auss, ja ir galvaskausa pamata lūzums.
- zarainis No egļu zariem gatavotas ecēšas.
- zarainītis No egļu zariem gatavotas ecēšas.
- augu valsts miecvielas no mizām, koksnes, lapām un stublājiem ekstrakcijas ceļā iegūtas vielas, kuras izmanto olbaltumvielu denaturācijai un ādu miecēšanai.
- stafilokināze No strutu stafilokokiem izolēts enzīms, kas kavē fagocitozi un ierosina plazmas recēšanu.
- egļi No zarainas egles galotnēm darinātas ecēšas.
- eglene No zarainas egles šķilām pagatavotas ecēšas.
- reo- Norāda uz tecēšanu, plūsmu.
- iekupināt Nostādināt sarecēšanai.
- ptialisms Pārmērīga siekalu tecēšana.
- laktoreja Patvaļīga piena tecēšana; galaktoreja.
- spermatoreja Patvaļīga sēklas šķidruma iztecēšana bez dzimumlocekļa erekcijas.
- hemofilija Pavājināta asins recēšana, iedzimta slimība, ar ko slimo gandrīz tikai vīrieši, bet slimību uz nākamo paaudzi pārnes sievietes, kuras pašas parasti neslimo.
- hipoinozēmija Pazemināta asins sarecēšanas spēja.
- precīblaiks Pazīšanās un precēšanās laiks.
- prečlaiks Pazīšanās un precēšanās laiks.
- cerēties Pēc savstarpējas vienošanās cerēt uz apprecēšanos, kāzām.
- sadzīvāties Pirms apprecēšanās nokļūt grūtniecības stāvoklī.
- sadzīvoties Pirms apprecēšanās nokļūt grūtniecības stāvoklī.
- sasadzīvāties Pirms apprecēšanās nokļūt grūtniecības stāvoklī.
- prece precības (1); precēšanās; arī laulības.
- antiagreganti Pretrecēšanas līdzekļi, kas kavē asins recēšanu un trombu veidošanos asinsvados.
- iztece Process --> iztecēt 1(2); iztecēšana.
- aizplūde Process --> šķidruma plūšana, aiztecēšana.
- asinsmilti Pulveris, ko pagatavo no lopkautuvēs sakrātām asinīm, tās karsējot ar ūdens tvaikiem, lai sarecinātu olbaltumu, kas pēc sarecēšanas nosēžas.
- slorpšēt Radīt troksni, kas atgādina, piemēram, šķidruma tecēšanu cauri šķēršļiem, strēbšanu; atskanēt šādam troksnim; slorkšēt.
- slorkšēt Radīt troksni, kas atgādina, piemēram, šķidruma tecēšanu cauri šķēršļiem, strēbšanu; atskanēt šādam troksnim.
- kakalsnis Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt.
- kakalza Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt.
- kakalze Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt.
- spermatorrēja Sēklas tecēšana.
- cincinnāts Senajā Romā visai godīgs diktators, kas pēc sava amata laika notecēšanas no tā atkāpās.
- sialorrēja Siekalu tecēšana, siekalāšana; sialisms.
- sialisms Siekalu tecēšana, siekalāšana.
- purpura Sīks, arī lielāks sarkans asinsizplūdums (cilvēka) ādā, kura cēlonis ir palielināta kapilāru caurlaidība vai asins tecēšanas traucējumi.
- dikumarols Sintētisks pretrecēšanas līdzeklis, K vitamīna antagonists.
- neitralizēšana Skābes samazināšana jēlādās pēc miecēšanas, miecēšanas procesa pabeigšana; ja āda netiek neitralizēta, tā kļūst cieta un trausla.
- ķeizerslimība Slimība, kam raksturīga pavājināta asins recēšana; hemofilija.
- galaktorrēja Slimīga piena iztecēšana no sievietes krūtīm.
- gumoze Slimīga sveķu tecēšana no kokiem (it īpaši plūmēm), retāk no lakstaugiem.
- atsveķošanas sānteka slīps iegriezums koka mizā, lūksnē un koksnē, lai panāktu sveķu iztecēšanu.
- sānteka Slīps iegriezums koka mizā, lūksnē un koksnē, lai panāktu sveķu iztecēšanu.
- pekainis Specializētas ecēšas, ar maziem lemesīšiem katra zara galā, izsēto miežu iestrādei zemē.
- viskozitāte Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; stigrība.
- stigrība Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; viskozitāte.
- spermatūrija Spermas iztecēšana kopā ar urīnu.
- spermareja Spermas iztecēšana no urīnizvadkanāla bez erekcijas un orgasma.
- tilpumštancēšana Spiedapstrāde, kurā štancējamā karstā metāla tecēšanu visā tilpumā ierobežo štanču veiddobuma virsmas.
- hidrauliskais trieciens spiediena strauja palielināšanās pa cauruļvadu tekošā šķidrumā, ja šā šķidruma tecēšanasa ātrumu maina momentāni, piemēram, cauruļvadu noslēdzot.
- tecēšanas robežspriegums spriegums, kurā sākas materiāla tecēšana (deformācija pieaug pastāvīgā slodzē).
- tekme Straume, tecēšana.
- otopioreja Strutu tecēšana no auss.
- otoreja Šķidruma (seroza vai strutaina) tecēšana no auss.
- kulāža Šķidruma zudums no iesaiņojuma transportējot, kas ceļas no grūti novēršamas un tikko manāmas izsūkšanās, iztecēšanas u. tml., tirdzniecības darījumos ar likumu pieļauts zudums.
- šķīvotājs Šķīvju lobītājs, šķīvju ecēšas.
- ķepaiņš Tāds (lauksaimniecības darbarīks, parasti ecēšas), kam ir paplatināti, plaukstai līdzīgi zari.
- stigrs Tāds (šķidrums, gāze, ciets ķermenis), kam piemīt spēja pretoties tecēšanai; viskozs.
- pulkecēžas Tapu ecēšas.
- promtece Tecēšana projām (parasti no ūdenstilpes).
- mānācija Tecēšana, izcelšanās.
- paštece Tecēšana, ko izraisa tekošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- tīkla ecēšas tīklecēšas.
- java Ūdenī iejaukta rudzu miltu masa ādu miecēšanai.
- mīkle Ūdenī iejauta rudzu miltu masa ādu miecēšanai.
- ūdensnotece Ūdens notecēšana (no kādas vietas).
- noskreja Ūdens notecēšanas vieta; pati notecēšana; novadgrāvis.
- atbods ūdens uzkrāšanās (līmenim ceļoties), [atbūda]{s:1666}; arī ūdens atsišanās (ledus sastrēguma vai paisuma dēļ, upes līkuma iekšpusē) pret kādu šķērsli un tecēšana pretējā virzienā
- aiztece Ūdensrijēja kompleksa sākums, ūdens pazemē aiztecēšanas vieta.
- ģēr- Uz miecēšanu attiecīgs.
- ezis Vagotājarkls (nezāļu izecēšanai no vagām).
- metaklis Valgs, ar ko piejūdz arklu vai ecēšas pie sakām; meteklis.
- pusotra zirga pedernieks vidēja izmēra atsperu ecēšas, kuras velk divi zirgi.
- tīklecēšas Vieglas ecēšas rušināmo kultūru sējumu un stādījumu kopšanai.
- kefalīns Viela fosfatīdu grupā, vispirms izolēta no galvas smadzenēm; taukskābju un kolamīna fosfāta glicerīnesteris; atrodams arī nervu audos un olas dzeltenumā; paātrina asins sarecēšanu.
- antitrombīns Viela, kas neitralizē trombīna darbību un kavē asins sarecēšanu.
- antitromboplastīns Viela, kas neitralizē tromboplastīnu un kavē asins sarecēšanu.
- trombokināze Viela, ko satur audu šķidrums un asins plāksnītes un kas paātrina asins recēšanu; piedalās neaktīvā asins protrombina pārvēršanā aktīvajā fermentā trombinā.
- antikoagulanti Vielas, kas kavē asins recēšanu.
- pusaile Vienreizēja sēklas ieecēšana.
- hemagogs Zāļu līdzeklis, kas veicina menstruālo vai hemoroidālo asiņošanu; līdzeklis, kas kavē asins recēšanu, piem., heparīns, hirudīns.
- tapenīca Zaru ecēšas, kuru detaļas sastiprinātas ar klūgām.
- tapuegles Zaru ecēšas, kuru detaļas sastiprinātas ar klūgām.
- tapuegļi Zaru ecēšas, kuru detaļas sastiprinātas ar klūgām.
- eglenes Zaru ecēšas, taisītas no egles šķilām, kam bija daudz zaru.
- zarenīca Zaru ecēšas.
- koaguloģija zināšanas un mācība par asins recēšanu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ecēša.