Paplašinātā meklēšana
Meklējam dzīs.
Atrasts vārdos (32):
- dzīs:1
- dzīsla:1
- dzīsna:1
- dzīslājs:1
- dzīslāks:1
- dzīslapa:1
- dzīslāts:1
- dzīslene:1
- dzīsline:1
- dzīsliņa:1
- dzīslots:1
- dzīstele:1
- dzīstiņa:1
- dzīslains:1
- dzīsliene:1
- dzīslieži:1
- dzīsllapa:1
- dzīsllape:1
- dzīslenīca:1
- dzīslenīte:1
- dzīslojums:1
- dzīslulapa:1
- piendzīsla:1
- dzīslainība:1
- dzīslainīte:1
- dzīslainums:1
- dzīslienīte:1
- bezdzīslene:1
- kaudzīsieši:1
- ūdensdzīsla:1
- dzīsleņlapas:1
- stardzīslene:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (141):
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes.
- ciliārais ķermenis acs dzīslenes biezākā daļa, ciliārķermenis.
- rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- apofīze Ar magmatisko iežu ķermeni tieši saistīts tā dzīslveida atzarojums.
- marmorēts Ar marmoram līdzīgu dzīslojumu.
- aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (brūce, čūla u. tml.) aizdzīst; sadziedēt.
- aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (ievainota ķermeņa daļa) aizdzīst.
- šņeperis Asinslaidēju rīks dzīslas pārciršanai.
- revivifikācija Atdzīvināšana, atsvaidzināšana (piem., grūti dzīstošas čūlas malu revivifikācija).
- variola baku pūtīte; bakas, akūta infekcijas slimība, ko ierosina baku vīruss; raksturīga ar tipisku drudzi un pūšļveida izsitumiem, kas sastruto un sadzīstot atstāj rētas.
- Maranta leuconeura baltdzīslu maranta.
- lapkoku baltenis balteņu dzimtas suga ("Aporia crataegi"), tauriņa spārnu plētums - 50-62 mm, spārni balti ar tumšbrūnu dzīslojumu un smalku melnu apmatojumu
- aneuraceae Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta.
- aneura Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints.
- rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
- čūla Bojājums (ādā, gļotādā); lēni dzīstoša, parasti strutojoša, brūce.
- aprebt Brūcei dzīstot aizaugt.
- zambo Cilvēks, kura dzīslās rit indiāņa un afrikāņa vai metisa un mulata asinis.
- džīpstala Cīpsla, dzīsla.
- stīga Cīpsla, dzīsla.
- stīgra Cīpsla, dzīsla.
- tendo Cīpsla, dzīsla.
- cīpstala Cīpsla; dzīsla.
- čīpstala Cīpsla; dzīsla.
- cīpstele Cīpsla; dzīsla.
- čīpslains Cīpslains, dzīslains.
- džīpstalains Cīpslains, dzīslains.
- stiegras Cīpslas, dzīslas.
- stigras Cīpslas, dzīslas.
- machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu.
- zelta rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt zeltu; galvenā nozīme ir tīrradņa dzīslu vai kliedņu zeltam, kā blakusproduktu to iegūst arī no vara un polimetālu rūdām.
- skeletēšana Dažu kukaiņu kāpuru barošanās veids: kāpuri izēd lapas mīkstumu, bet dzīslas atstāj neskartas.
- dzīsliņa Dem. --> dzīsla.
- dedere Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, lauku nezāle ar dzeltenām dzīslotām ziedlapiņām; idra 1.
- melastomas Divdīgļlapju klases dzimta ("Melastomataceae"), koki, krūmi, lakstaugi, lapām raksturīgs dzīslojums, ziedi lieli, spilgti, skarās, tropos, sevišķi Amerikā, 4000 sugu.
- skrimstala dzīslaina gaļa.
- Nepeta nervosa dzīslainā kaķumētra.
- Peltigera venosa dzīslainā peltigera.
- Mahonia nervosa dzīslotā mahonija.
- rept dzīstot apaugt, izveidoties krevelei.
- retināt dzīt, dzīstot aizaugt.
- skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
- Thuidium recognitum gardzīslas ežlape.
- Talojs Grieķu mitoloģijā - vara milzis, kas sargāja Krētas salu, viņam bija tikai viena dzīsla, kas pildīta ar dievu asinīm; tiek uzskatīts arī par pirmo robotu pasaulē.
- aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- silli Guleniskas dzīslas veida izvirdumu iežu iegulas starp horizontāli gulošiem slāņiem.
- Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām.
- Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām.
- lamprofīri Hipabisālie vai dzīslu tipa metanokrātiskie ieži, kam nav abisālo analogu ķīmiskā sastāva un minerālsastāva ziņā.
- Tortula subulata īlendzīslas vijzobe.
- daika Intrūzija - dzīsliežu ķermenis, kas veidojies, magmai piepildot Zemes garozas plaisas.
- censt Izstiept (cīpslas, dzīslas); atvilkt (loku).
- granulācija Jauni saistaudi ar graudainu virsmu, kuri veidojas, piemēram, brūcei dzīstot.
- ginkgoācejas Kailsēkļu augu dzimta ("Ginkgoaceae"), koki ar lēverainām, paralēli dzīslotām lapām un kātainiem sēklas aizmetņiem.
- cinkslis Kāju locītavu dzīslas; stilbi.
- krimsla Kaut kas apgrauzts, ēdiena paliekas; skrimslis; dzīslaina gaļa.
- drebes Koksnes dzīslojums.
- apgaismes shēma komplekss, kurā ietilpst gaismekļi, nozarkārbas, slēdži un kontaktligzdas, kas savā starpā savienotas ar divdzīslu vai vairākdzīslu vadiem.
- parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs.
- viendienīte Kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu.
- tīklspārņi Kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas.
- auglapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Symphyta"), primitīvi, vidēji un ļoti lieli (līdz 30 mm) plēvspārņi ar bagātīgu spārnu dzīslojumu, vēders savienots ar krūtīm bez iežmaugas, Latvijā konstatēts \~400 sugu.
- vienādspārnu spāre kukaiņu klases spāru kārtas apakškārta ("Zygoptera"), priekšspārnu un apakšspārnu lielums un dzīslojums ir gandrīz vienādi, spārnu pamatnē parasti nav necaurspīdīgas plēvītes, ietver 4 dzimtas: krāšņspārņu, krāšņspāru, platkājspāru un zaigspārīšu dzimtu.
- betīds Kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Baetidae"), kukaiņu spārni šauri, ar labi saskatāmām šķērsdzīslām un brīvām starpdzīslām spārnu malās, vēdera galā 2 cerkas, Latvijā konstatēts 17 sugu.
- nervātūra Kukaiņu spārnu un augu lapu dzīslojums.
- kardoni Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgi augi, radniecīgi artišokiem, ar mazākiem, nelietojamiem ziedu sastatiem, bet toties gaļīgiem lapu kātiem iun dzīslām, ko ēd balinātus, pagatavotus kā sparģeļus.
- putekļuts Ķērpjutu kārtas dzimta ("Trogiidae"), sīki (1,2-2 mm) kukaiņi ar reducētiem, bezdzīslotiem zvīņveida priekšspārniem vai vispār bez spārniem, sastopamas dzīvokļos putekļainās vietās.
- pļavas ķērsa ķērsu suga ("Cardamine pratensis"), ilggadīgs lakstaugs ar dobju stublāju, bieži pļavās izklaidus ar balti mēļiem, tumši dzīslotiem ziediem jau agri paceļas virs pirmā pļavu zaļuma; noziedot arī kauslapas kļūst krāsainas (oranždzeltenas).
- dalīta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei (piemēram, pērkones lapa).
- parastā līklape lapu sūnu suga (_Campylopus introflexus_), dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga, lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā, Latvijā pirmoreiz konstatēta 2005. g.
- nervācija Lapu, ziedu vainaglapu un augļu dzīslojums.
- dedre Lauku nezāle ar dzeltenām dzīslotām ziedlapiņām.
- dēdre Lauku nezāle ar dzeltenām dzīslotām ziedlapiņām.
- viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgi dzīslotām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem, plaukstot baltiem, vēlāk iesārtiem vai sarkaniem, ziediem.
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums).
- eritronija Liliju dzimtas ģints ("Erythronium"), dekoratīvi bumbuļaugi ar koši zaļām lapām, kuras rotā skaisti plankumi vai dzīslas.
- baltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Ornithogalum"), daudzgadīgi sīpolaugi ar stāviem bezlapu stublājiem, rozetes lapas lineāras, ar bālām vidusdzīslām, ziedi kārtni, zvaigžņveidīgi, 150-200 sugu, Latvijā dabā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
- narica Lūciņš, ko aizver zirgam aiz ādas, lai vaina izpūznī un sadzīst.
- dzīslieži Magmatiskie ieži, kas, magmai iespiežoties atdziestoša intruzīva masīva vai apkārtējo iežu plaisās, veido dzīslas vai daikas.
- aplīts Magmatisks dzīsliezis, sastāv gk. no kvarca, kālija laukšpatiem un skābajiem plagioklaziem; balts, iepelēks vai iesārts, masīvs; izmanto keramikā.
- matruki Mati un vilna, kas jēlā miesā iekļuvuši un tādēļ vāts nedzīst.
- liekā gaļa mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
- sāpulis Nedzīstoša brūce.
- caurā roze nedzīstoša kājas čūla.
- horioretinopātija Neiekaisīgs patoloģisks process, kas skar tīkleni un dzīsleni.
- menīza nemofila nemofilu suga ("Nemophila menziesii"), viengadīga puķe ar baltiem violeta dzīslojuma piltuvveida ziediem; skaistā zilmalīte.
- vērpta dzīsla no vairākām maza šķērsgriezuma alumīnija vai vara stieplēm savīta dzīsla.
- horoid- Norāda uz dzīsleni, acs ābola asinsvadu apvalku starp sklēru un tīkleni.
- turnikē Operācijās dzīslu aizspiešanas rīks, tā ka asinis nedabū notecēt.
- sadziedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadzīst.
- aizdziedināt Panākt, ka aizdzīst.
- dziedināt Panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums).
- notīklot Pārklāt (ko) tīklojuma veidā (par rievām, dzīslām u. tml.).
- granuloma patoloģisks saistaudu veidojums dzīstošā brūcē.
- ādere Pazemes ūdeņus saturoša dzīsla vai slānis.
- tīklenes atslāņošanās pilnīga vai daļēja tīklenes atdalīšanās no zemāk esošās acs daļas - dzīslenes.
- draugzna Plāna ādiņa, kas nolobās rētai dzīstot.
- grumslains Plēvains, dzīslains.
- krevele Raupja, atmirusi norobežota ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
- Acer rufinerve rupjdzīslu kļava.
- pegmatīts Rupjgraudains izvirduma iezis, kas ir sastopams dzīslu, lēcu, ligzdu veidā.
- džergzde iemetas saka, kad sastiepj dzīslas roku locītavās.
- spīļniedra Skaraino salmaugu ģints, lapu mēlīte garena, drīksnas nekrāsotas, ārējā ziedplēksne 7 dzīslām, dzeloņzobaina, lapas ļoti raupjas.
- skrimstalains skrimšļains; dzīslains, ciets, sīksts.
- stiegra Spēcīgākā dzīsla (auga lapā).
- antitrichia Stardzīslenes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases vāverastīšu dzimtas ģints.
- nokarenā stardzīslene stardzīsleņu suga ("Antitrichia curtipendula"), Latvijā aizsargājama.
- ciklohorioidīts Starenes un dzīslenes iekaisums.
- šūle Strīpa; šuve, vīle; rēta; dzīsla.
- velnakmens Sudraba nitrāts AgNO3, lietots medicīnā piededzinājumiem, īpaši grūti dzīstošām brūcēm, arī metālu un stikla apsudrabošanai (spoguļiem, termospudelēm).
- drebelains Svītrains, dzīslains.
- baltā diktamne šīs ģints suga ("Dictamnus albus"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, augā un ziedos ir ēteriskās eļļas, tādēļ viss augs izdala spēcīgu citronu aromātu, ziedi sārti ar tumšākām dzīsliņām; degošais krūms; ugunskrūms.
- aristolohija šīs rindas dzimta ("Aristolochiaceae"), vasarzaļi un mūžzaļi krūmi, lakstaugi un krūmveida liānas, lapas veselas, arī ar starainu dzīslojumu, sakārtotas pamīšus, 12 ģintis, \~625 sugas.
- dzīslots tāds (priekšmets, materiāls), kam ir dzīslojums (2)
- dzīslāts Tāds, kam ir dzīslas, cīpslas, tāds, kur ir dzīslas.
- dzīslains tāds, kam piemīt dzīslojums (1)
- perihorioidāls Tāds, kas atrodas ap acs dzīsleni.
- dzīslots tāds, kur ir daudz cīpslu; tāds, kur ir redzami daudzi asinsvadi; dzīslains (1)
- cīpslains Tāds, kurā ir daudz cīpslu, plēvju, dzīslu (parasti par gaļu).
- cīpslains Tāds, kurā saredzamas vai sataustāmas cīpslas, dzīslas.
- priežu pūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas suga ("Panolis flammea"), tauriņu spārnu plētums 26—35 mm, priekšspārni pelēkbrūni līdz ķieģeļsarkani, šķērsjosla sarkanbrūna, dzīslojums viegli sarmots, galos balts.
- horioretinīts Tīklenes iekaisums (retinīts), kas skar arī pārējos acs audus, visbiežāk dzīsleni.
- fuscīns Tīklenes un dzīslenes pigments.
- zeltactiņa Tīklspārņu kārtas ģints ("Chrysopa"), zaļgans vai dzeltenbrūngans kukainis ar zeltaini mirgojošām acīm, dzīslotiem, caurspīdīgiem spārniem, kas nelidojot sakļauti jumtveidā, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- Moehringia trinervia trejdzīslu mēringija.
- Anaphalis triplinervis trīsdzīslu kaķpēdiņa.
- ūdensādere Ūdensdzīsla.
- valoda "Display PostScript" valodas "PostScript" paplašinājums, kas interpretē šīs valodas instrukcijas un displeja ekrānā izveido tieši tādus grafikas un teksta elementus, kādus lietotājus ieraudzīs izdrukātajā dokumentā.
- iridohorioidīts Varavīksnenes un dzīslenes iekaisums.
- sarumbējums Vārpstveidīgi uzbriedusi rēta, kas izveidojusies kaula lūzuma vietā, kaulam sadzīstot.
- lilija Viendīgļlapju klases dzimta ("Liliaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 25 sugas.
- plūksnaini dalīta lapa vienkārša lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, strutenes lapa).
- sklerohorioidīts Vienlaicīgs cīpslenes un dzīslenes iekaisums.
- neirohorioidīts Vienlaicīgs dzīslenes un redzes nerva iekaisums.
- neirohorioretinits Vienlaicīgs dzīslenes, tīklenes un redzes nerva iekaisums.
- neirohorioretinīts Vienlaicīgs dzīslenes, tīklenes un redzes nerva iekaisums.
- retinohoroidīts Vienlaicīgs tīklenes un dzīslenes iekaisums.
- pabalte Viršziežiem piederīgs purvāju augs, iegareni blietējādām, pat līnijveidīgām lapām ar ierotītu apmali, izcilu dzīslojumu un zilganbaltu apakšpusi, gariem kātiem gaišsarkaniem ziediem - galotnes čemuros.
- dzīslainība Vispārināta īpašība --> dzīslains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīslainums Vispārināta īpašība --> dzīslains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa dzīs.