Paplašinātā meklēšana

Meklējam dzīs.

Atrasts vārdos (32):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (142):

spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes
ciliārais ķermenis acs dzīslenes biezākā daļa, ciliārķermenis
rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
apofīze ar magmatisko iežu ķermeni tieši saistīts tā dzīslveida atzarojums
marmorēts ar marmoram līdzīgu dzīslojumu
aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (brūce, čūla u. tml.) aizdzīst; sadziedēt
aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (ievainota ķermeņa daļa) aizdzīst
šņeperis Asinslaidēju rīks dzīslas pārciršanai
revivifikācija Atdzīvināšana, atsvaidzināšana (piem., grūti dzīstošas čūlas malu revivifikācija)
variola baku pūtīte; bakas, akūta infekcijas slimība, ko ierosina baku vīruss; raksturīga ar tipisku drudzi un pūšļveida izsitumiem, kas sastruto un sadzīstot atstāj rētas
Maranta leuconeura baltdzīslu maranta
lapkoku baltenis balteņu dzimtas suga ("Aporia crataegi"), tauriņa spārnu plētums - 50-62 mm, spārni balti ar tumšbrūnu dzīslojumu un smalku melnu apmatojumu
aneuraceae Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta
aneura Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints
rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.)
čūla Bojājums (ādā, gļotādā); lēni dzīstoša, parasti strutojoša, brūce
aprebt Brūcei dzīstot aizaugt
zambo cilvēks, kura dzīslās rit indiāņa un afrikāņa vai metisa un mulata asinis
džīpstala Cīpsla, dzīsla
stīga Cīpsla, dzīsla
stīgra Cīpsla, dzīsla
tendo Cīpsla, dzīsla
cīpstala Cīpsla; dzīsla
čīpstala Cīpsla; dzīsla
cīpstele Cīpsla; dzīsla
čīpslains Cīpslains, dzīslains
džīpstalains Cīpslains, dzīslains
stiegras Cīpslas, dzīslas
stigras Cīpslas, dzīslas
machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu
zelta rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt zeltu; galvenā nozīme ir tīrradņa dzīslu vai kliedņu zeltam, kā blakusproduktu to iegūst arī no vara un polimetālu rūdām
skeletēšana dažu kukaiņu kāpuru barošanās veids: kāpuri izēd lapas mīkstumu, bet dzīslas atstāj neskartas
dzīsliņa dem. --> dzīsla
dedere Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, lauku nezāle ar dzeltenām dzīslotām ziedlapiņām; idra 1
melastomas Divdīgļlapju klases dzimta ("Melastomataceae"), koki, krūmi, lakstaugi, lapām raksturīgs dzīslojums, ziedi lieli, spilgti, skarās, tropos, sevišķi Amerikā, 4000 sugu
skrimstala dzīslaina gaļa
Nepeta nervosa dzīslainā kaķumētra
Peltigera venosa dzīslainā peltigera
Mahonia nervosa dzīslotā mahonija
rept dzīstot apaugt, izveidoties krevelei
retināt dzīt, dzīstot aizaugt
skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem)
Thuidium recognitum gardzīslas ežlape
Talojs Grieķu mitoloģijā - vara milzis, kas sargāja Krētas salu, viņam bija tikai viena dzīsla, kas pildīta ar dievu asinīm; tiek uzskatīts arī par pirmo robotu pasaulē
aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
silli Guleniskas dzīslas veida izvirdumu iežu iegulas starp horizontāli gulošiem slāņiem
Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām
Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām
lamprofīri Hipabisālie vai dzīslu tipa metanokrātiskie ieži, kam nav abisālo analogu ķīmiskā sastāva un minerālsastāva ziņā
Tortula subulata īlendzīslas vijzobe
daika Intrūzija - dzīsliežu ķermenis, kas veidojies, magmai piepildot Zemes garozas plaisas
censt Izstiept (cīpslas, dzīslas); atvilkt (loku)
granulācija Jauni saistaudi ar graudainu virsmu, kuri veidojas, piemēram, brūcei dzīstot
ginkgoācejas Kailsēkļu augu dzimta ("Ginkgoaceae"), koki ar lēverainām, paralēli dzīslotām lapām un kātainiem sēklas aizmetņiem
cinkslis Kāju locītavu dzīslas; stilbi
krimsla kaut kas apgrauzts, ēdiena paliekas; skrimslis; dzīslaina gaļa
drebes Koksnes dzīslojums
apgaismes shēma komplekss, kurā ietilpst gaismekļi, nozarkārbas, slēdži un kontaktligzdas, kas savā starpā savienotas ar divdzīslu vai vairākdzīslu vadiem
parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs
viendienīte kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu
tīklspārņi kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas
auglapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Symphyta"), primitīvi, vidēji un ļoti lieli (līdz 30 mm) plēvspārņi ar bagātīgu spārnu dzīslojumu, vēders savienots ar krūtīm bez iežmaugas, Latvijā konstatēts \~400 sugu
vienādspārnu spāre kukaiņu klases spāru kārtas apakškārta ("Zygoptera"), priekšspārnu un apakšspārnu lielums un dzīslojums ir gandrīz vienādi, spārnu pamatnē parasti nav necaurspīdīgas plēvītes, ietver 4 dzimtas: krāšņspārņu, krāšņspāru, platkājspāru un zaigspārīšu dzimtu
betīds kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Baetidae"), kukaiņu spārni šauri, ar labi saskatāmām šķērsdzīslām un brīvām starpdzīslām spārnu malās, vēdera galā 2 cerkas, Latvijā konstatēts 17 sugu
nervātūra kukaiņu spārnu un augu lapu dzīslojums
kardoni Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgi augi, radniecīgi artišokiem, ar mazākiem, nelietojamiem ziedu sastatiem, bet toties gaļīgiem lapu kātiem iun dzīslām, ko ēd balinātus, pagatavotus kā sparģeļus
putekļuts Ķērpjutu kārtas dzimta ("Trogiidae"), sīki (1,2-2 mm) kukaiņi ar reducētiem, bezdzīslotiem zvīņveida priekšspārniem vai vispār bez spārniem, sastopamas dzīvokļos putekļainās vietās
pļavas ķērsa ķērsu suga ("Cardamine pratensis"), ilggadīgs lakstaugs ar dobju stublāju, bieži pļavās izklaidus ar balti mēļiem, tumši dzīslotiem ziediem jau agri paceļas virs pirmā pļavu zaļuma; noziedot arī kauslapas kļūst krāsainas (oranždzeltenas)
dalīta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei (piemēram, pērkones lapa)
parastā līklape lapu sūnu suga (_Campylopus introflexus_), dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga, lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā, Latvijā pirmoreiz konstatēta 2005. g.
nervācija Lapu, ziedu vainaglapu un augļu dzīslojums
dedre Lauku nezāle ar dzeltenām dzīslotām ziedlapiņām
dēdre Lauku nezāle ar dzeltenām dzīslotām ziedlapiņām
viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgi dzīslotām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem, plaukstot baltiem, vēlāk iesārtiem vai sarkaniem, ziediem
dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums)
eritronija Liliju dzimtas ģints ("Erythronium"), dekoratīvi bumbuļaugi ar koši zaļām lapām, kuras rotā skaisti plankumi vai dzīslas
baltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Ornithogalum"), daudzgadīgi sīpolaugi ar stāviem bezlapu stublājiem, rozetes lapas lineāras, ar bālām vidusdzīslām, ziedi kārtni, zvaigžņveidīgi, 150-200 sugu, Latvijā dabā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus
narica Lūciņš, ko aizver zirgam aiz ādas, lai vaina izpūznī un sadzīst
dzīslieži Magmatiskie ieži, kas, magmai iespiežoties atdziestoša intruzīva masīva vai apkārtējo iežu plaisās, veido dzīslas vai daikas
aplīts Magmatisks dzīsliezis, sastāv gk. no kvarca, kālija laukšpatiem un skābajiem plagioklaziem; balts, iepelēks vai iesārts, masīvs; izmanto keramikā
matruki Mati un vilna, kas jēlā miesā iekļuvuši un tādēļ vāts nedzīst
liekā gaļa mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā
sāpulis Nedzīstoša brūce
caurā roze nedzīstoša kājas čūla
horioretinopātija Neiekaisīgs patoloģisks process, kas skar tīkleni un dzīsleni
menīza nemofila nemofilu suga ("Nemophila menziesii"), viengadīga puķe ar baltiem violeta dzīslojuma piltuvveida ziediem; skaistā zilmalīte
vērpta dzīsla no vairākām maza šķērsgriezuma alumīnija vai vara stieplēm savīta dzīsla
horoid- norāda uz dzīsleni, acs ābola asinsvadu apvalku starp sklēru un tīkleni
turnikē Operācijās dzīslu aizspiešanas rīks, tā ka asinis nedabū notecēt
sadziedēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadzīst
aizdziedināt panākt, ka aizdzīst
dziedināt panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums)
notīklot pārklāt (ko) tīklojuma veidā (par rievām, dzīslām u. tml.)
granuloma patoloģisks saistaudu veidojums dzīstošā brūcē
ādere Pazemes ūdeņus saturoša dzīsla vai slānis
tīklenes atslāņošanās pilnīga vai daļēja tīklenes atdalīšanās no zemāk esošās acs daļas - dzīslenes
draugzna Plāna ādiņa, kas nolobās rētai dzīstot
grumslains Plēvains, dzīslains
krevele Raupja, atmirusi norobežota ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma
Acer rufinerve rupjdzīslu kļava
pegmatīts Rupjgraudains izvirduma iezis, kas ir sastopams dzīslu, lēcu, ligzdu veidā
džergzde iemetas saka, kad sastiepj dzīslas roku locītavās
spīļniedra Skaraino salmaugu ģints, lapu mēlīte garena, drīksnas nekrāsotas, ārējā ziedplēksne 7 dzīslām, dzeloņzobaina, lapas ļoti raupjas
skrimstalains skrimšļains; dzīslains, ciets, sīksts
stiegra Spēcīgākā dzīsla (auga lapā)
antitrichia Stardzīslenes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases vāverastīšu dzimtas ģints
nokarenā stardzīslene stardzīsleņu suga ("Antitrichia curtipendula"), Latvijā aizsargājama
ciklohorioidīts Starenes un dzīslenes iekaisums
šūle Strīpa; šuve, vīle; rēta; dzīsla
velnakmens Sudraba nitrāts AgNO3, lietots medicīnā piededzinājumiem, īpaši grūti dzīstošām brūcēm, arī metālu un stikla apsudrabošanai (spoguļiem, termospudelēm)
drebelains Svītrains, dzīslains
baltā diktamne šīs ģints suga ("Dictamnus albus"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, augā un ziedos ir ēteriskās eļļas, tādēļ viss augs izdala spēcīgu citronu aromātu, ziedi sārti ar tumšākām dzīsliņām; degošais krūms; ugunskrūms
aristolohija šīs rindas dzimta ("Aristolochiaceae"), vasarzaļi un mūžzaļi krūmi, lakstaugi un krūmveida liānas, lapas veselas, arī ar starainu dzīslojumu, sakārtotas pamīšus, 12 ģintis, \~625 sugas
dzīslots tāds (priekšmets, materiāls), kam ir dzīslojums (2)
dzīslāts tāds, kam ir dzīslas, cīpslas, tāds, kur ir dzīslas
dzīslains tāds, kam piemīt dzīslojums (1)
perihorioidāls tāds, kas atrodas ap acs dzīsleni
dzīslots tāds, kur ir daudz cīpslu; tāds, kur ir redzami daudzi asinsvadi; dzīslains (1)
cīpslains tāds, kurā ir daudz cīpslu, plēvju, dzīslu (parasti par gaļu)
cīpslains tāds, kurā saredzamas vai sataustāmas cīpslas, dzīslas
priežu pūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas suga ("Panolis flammea"), tauriņu spārnu plētums 26—35 mm, priekšspārni pelēkbrūni līdz ķieģeļsarkani, šķērsjosla sarkanbrūna, dzīslojums viegli sarmots, galos balts
horioretinīts Tīklenes iekaisums (retinīts), kas skar arī pārējos acs audus, visbiežāk dzīsleni
fuscīns Tīklenes un dzīslenes pigments
zeltactiņa Tīklspārņu kārtas ģints ("Chrysopa"), zaļgans vai dzeltenbrūngans kukainis ar zeltaini mirgojošām acīm, dzīslotiem, caurspīdīgiem spārniem, kas nelidojot sakļauti jumtveidā, Latvijā konstatēts 10 sugu
Moehringia trinervia trejdzīslu mēringija
Anaphalis triplinervis trīsdzīslu kaķpēdiņa
ūdensādere Ūdensdzīsla
Display PostScript valodas "PostScript" paplašinājums, kas interpretē šīs valodas instrukcijas un displeja ekrānā izveido tieši tādus grafikas un teksta elementus, kādus lietotājus ieraudzīs izdrukātajā dokumentā
iridohorioidīts Varavīksnenes un dzīslenes iekaisums
sarumbējums Vārpstveidīgi uzbriedusi rēta, kas izveidojusies kaula lūzuma vietā, kaulam sadzīstot
māļūks veca, grūti dzīstoša brūce
lilija Viendīgļlapju klases dzimta ("Liliaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 25 sugas
plūksnaini dalīta lapa vienkārša lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, strutenes lapa)
sklerohorioidīts Vienlaicīgs cīpslenes un dzīslenes iekaisums
neirohorioidīts Vienlaicīgs dzīslenes un redzes nerva iekaisums
neirohorioretinits Vienlaicīgs dzīslenes, tīklenes un redzes nerva iekaisums
neirohorioretinīts Vienlaicīgs dzīslenes, tīklenes un redzes nerva iekaisums
retinohoroidīts Vienlaicīgs tīklenes un dzīslenes iekaisums
pabalte Viršziežiem piederīgs purvāju augs, iegareni blietējādām, pat līnijveidīgām lapām ar ierotītu apmali, izcilu dzīslojumu un zilganbaltu apakšpusi, gariem kātiem gaišsarkaniem ziediem - galotnes čemuros
dzīslainība vispārināta īpašība --> dzīslains, šīs īpašības konkrēta izpausme
dzīslainums vispārināta īpašība --> dzīslains, šīs īpašības konkrēta izpausme

dzīs citās vārdnīcās:

MEV

dzìs