Paplašinātā meklēšana
Meklējam draiskulīgs.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (42):
- žāpurīgs Aušīgs, draiskulīgs
- šāpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks
- žāpuris Aušīgs, draiskulīgs cilvēks
- žāpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks
- žēpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks
- žēpurīgs Aušīgs, draiskulīgs; žāpurīgs
- ēveņģēlis Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs cilvēks; palaidnīgs cilvēks (biežāk bērns, pusaudzis)
- ēveņģēlīgs Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs; palaidnīgs
- šķeternieks draiskulīgs cilvēks
- drasts kāds, kas ir nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs
- jautrs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvniekiem)
- jestrs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvniekiem)
- nebēdīgs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvnieku)
- nebēdnīgs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvnieku)
- akustiņš Kustīgs, draiskulīgs, arī palaidnīgs zēns
- knospiņš Mazs, draiskulīgs zēns
- alberīgs Muļķīgs, negudrs, aušīgs, draiskulīgs, palaidnīgs, nebēdnīgs
- jādeklis Nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti bērns)
- lāzerīgs Nemierīgs, kustīgs, draiskulīgs
- lāzeris Nemierīgs, kustīgs, draiskulīgs cilvēks
- rievelīgs nerātns, draiskulīgs
- āverģēlīgs Nerātns, draiskulīgs
- ēverģēlīgs Nerātns, draiskulīgs
- dulburis Nesavaldīgs, draiskulīgs cilvēks; arī neveikls cilvēks
- dulburīgs Nesavaldīgs, draiskulīgs; arī neveikls
- padraiskulīgs samērā, arī mazliet draiskulīgs
- draisks tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot; dzīvespriecīgs, jautrs; arī nerātns; draiskulīgs
- plosīgs tāds, kas bieži ir ļoti kustīgs, izturas skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskulīgs
- nevaldāms tāds, kas ir tik draiskulīgs, kustīgs, arī tik nesavaldīgs, nenosvērts, ka to grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku)
- aušīgs tāds, kas izturas vai rīkojas bez nepieciešamās nopietnības un cieņas; vieglprātīgs; draiskulīgs, nenopietns
- žaburīgs tāds, kas mēdz niekoties, blēņoties; aušīgs, draiskulīgs
- žeburīgs tāds, kas mēdz niekoties, blēņoties; aušīgs, draiskulīgs; žaburīgs
- piskars Veikls, draiskulīgs zēns
- žolduris Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs cilvēks
- gaisgrābeķis Vieglprātīgs, nenopietns, arī draiskulīgs, trakulīgs cilvēks
- gaisgrābslis Vieglprātīgs, nenopietns, arī draiskulīgs, trakulīgs cilvēks; gaisgrābeķis
- auša vieglprātīgs, nenopietns, draiskulīgs cilvēks
- žolderīgs Vieglprātīgs, nenopietns; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs
- žoldurīgs Vieglprātīgs, nenopietns; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs
- draiskulība vispārināta īpašība --> draiskulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- draiskulīgums vispārināta īpašība --> draiskulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zeperis Zēns (1), parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs
draiskulīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV