Paplašinātā meklēšana
Meklējam draiskulīgs.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (42):
- šāpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
- žāpuris Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
- žāpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
- žēpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
- žēpurīgs Aušīgs, draiskulīgs; žāpurīgs.
- žāpurīgs Aušīgs, draiskulīgs.
- ēveņģēlis Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs cilvēks; palaidnīgs cilvēks (biežāk bērns, pusaudzis).
- ēveņģēlīgs Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs; palaidnīgs.
- šķeternieks draiskulīgs cilvēks
- drasts Kāds, kas ir nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs.
- jautrs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvniekiem).
- jestrs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvniekiem).
- nebēdīgs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvnieku).
- nebēdnīgs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvnieku).
- akustiņš Kustīgs, draiskulīgs, arī palaidnīgs zēns.
- knospiņš Mazs, draiskulīgs zēns.
- alberīgs Muļķīgs, negudrs, aušīgs, draiskulīgs, palaidnīgs, nebēdnīgs.
- jādeklis Nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti bērns).
- lāzeris Nemierīgs, kustīgs, draiskulīgs cilvēks.
- lāzerīgs Nemierīgs, kustīgs, draiskulīgs.
- rievelīgs nerātns, draiskulīgs
- āverģēlīgs Nerātns, draiskulīgs.
- ēverģēlīgs Nerātns, draiskulīgs.
- dulburis Nesavaldīgs, draiskulīgs cilvēks; arī neveikls cilvēks.
- dulburīgs Nesavaldīgs, draiskulīgs; arī neveikls.
- padraiskulīgs Samērā, arī mazliet draiskulīgs.
- draisks Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot; dzīvespriecīgs, jautrs; arī nerātns; draiskulīgs.
- plosīgs Tāds, kas bieži ir ļoti kustīgs, izturas skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskulīgs.
- nevaldāms Tāds, kas ir tik draiskulīgs, kustīgs, arī tik nesavaldīgs, nenosvērts, ka to grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
- aušīgs Tāds, kas izturas vai rīkojas bez nepieciešamās nopietnības un cieņas; vieglprātīgs; draiskulīgs, nenopietns.
- žeburīgs Tāds, kas mēdz niekoties, blēņoties; aušīgs, draiskulīgs; žaburīgs.
- žaburīgs Tāds, kas mēdz niekoties, blēņoties; aušīgs, draiskulīgs.
- piskars Veikls, draiskulīgs zēns.
- žolduris Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs cilvēks.
- gaisgrābslis Vieglprātīgs, nenopietns, arī draiskulīgs, trakulīgs cilvēks; gaisgrābeķis.
- gaisgrābeķis Vieglprātīgs, nenopietns, arī draiskulīgs, trakulīgs cilvēks.
- auša vieglprātīgs, nenopietns, draiskulīgs cilvēks
- žolderīgs Vieglprātīgs, nenopietns; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs.
- žoldurīgs Vieglprātīgs, nenopietns; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs.
- draiskulība Vispārināta īpašība --> draiskulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draiskulīgums Vispārināta īpašība --> draiskulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zeperis Zēns (1), parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs.
draiskulīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV