Paplašinātā meklēšana
Meklējam daiļrade.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (39):
- pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); bezgaumīgs, banāls.
- rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem; kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēts ar rakstības līdzekļiem; literatūra (2).
- Kālidāsa Indiešu dzejnieks un dramaturgs (ap 5. gs.), rakstījis sanskritā; daiļradei raksturīgs humānisms, cilvēcība un apkārtējās pasaules vienotības apziņa; drāma "Pēc uzpirksteņa pazītā Šakuntala" (latv. 1920).
- vīties Izpausties, būt sastopamam (piemēram, daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
- kinodramaturģija Kinofilmu scenāriju veidošana; attiecīgā daiļrades nozare.
- skaņrade Komponista daiļrade, jaunrade.
- intonācija Komponista vai tautas daiļradei piemītošo īpatnību kopums.
- biokosmisms Krievu avangarda literārais grupējums 20. gs. 20. gados, proletkulta tipa dzejnieki; daiļrades kredo lielā mērā neoreliģisks.
- anakreontiskā dzeja lirika, kam raksturīgi sengrieķu dzejnieka Anakreonta daiļradei tipiskie motīvi: esības prieka izjūta, brīvdomība, jautras, bezrūpīgas dzīves, mīlas, dzīru un vīna slavinājums.
- folklorizācija Literāru darbu, gk. dzejoļu (dziesmu) iekļaušanās folkloras tradīcijā, kad tie iegūst tautas daiļradei tipiskas iezīmes: mutvārdu izplatību, variēšanos, anonimitāti, sabiedrisku funkciju.
- literatūrvēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
- literatūras vēsture literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām; literatūrvēsture.
- daile Māksla, daiļrade.
- reālisms Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus; literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode.
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
- mākslas darbs Mākslinieka daiļrades rezultāts.
- racionālists Mākslinieks, kura daiļradei ir raksturīgs racionālisms (4).
- reālists Mākslinieks, kura daiļrades metode ir reālisms.
- virzīties Mērķtiecīgi virzīt, attīstīt (piemēram, daiļrades procesu, izpildītājmākslas meistarības izaugsmi).
- mākslinieciskā pašdarbība neprofesionāla daiļrade kādā mākslas nozarē.
- atdeve Nodošanās (darbam, daiļradei).
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, mākslas darbs, daiļrades process) kļūst saturīgāks, detaļām, izteiksmes līdzekļiem bagātāks.
- maniere Paņēmienu, savdabību kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
- banāls Pārāk apnicīgs, bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); nodrāzts, pliekans, bezgaumīgs.
- nabisti Parīzes mākslinieku postimpresionistu grupējums 19. gs. beigās; daiļradei raksturīga reliģisko un mitoloģisko tēmu izmantošana, simbolisma iezīmes.
- pašatdeve Savu spēju, jūtu u. tml. atdeve (piemēram, darbam, daiļradei).
- atdeve Spēju, jūtu u. tml. veltīšana (darbam, daiļradei).
- baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā.
- atdevīgs Tāds (cilvēks), kas ziedo sevi (darbam, daiļradei, arī citu labā).
- pašatdevīgs Tāds, kas veltī savas spējas, jūtas u. tml. (piemēram, darbam, daiļradei).
- ieražu folklora tautas daiļrade (gk. tdz., arī buramvārdi, mīklas, pasakas, rotaļas, dejas), kas tematiski un funkcionāli saistīta ar darba, gadskārtu svētku un ģimenes godu ieražām.
- burtniecība Tautas daiļrade; folklora.
- tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautas dziesma.
- tautas dziesma tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautasdziesma.
- vēstītāja folklora tautas poētiskā daiļrade prozā.
- primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar 19. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
- bahši Vidusāzijas tautu dziedoņi, muzikanti, tautas mutvārdu daiļrades radītāji un saglabātāji, to sacerējumus izpilda dutaras (divstīgu instrumenta) pavadījumā.
- folklora Viens no tautas kolektīvās daiļrades veidiem (poētiskā tautas daiļrade, tautas mūzika, tautas horeogrāfija); tautas masu sacerējumi, kas ieguvuši noteiktu māksliniecisku formu un dzīvo tautā kā patstāvīgi daiļdarbi.
- šekspiroloģija Viljama Šekspīra daiļrades un biogrāfijas pētniecība.
daiļrade citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV