Paplašinātā meklēšana
Meklējam dīvaini.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (22):
- ērmeklis Cilvēks, kas ērmīgi ģērbjas, jocīgi, dīvaini izturas.
- mirabile dictu dīvaini
- atsačudīties Ilgāku laiku uzvesties dīvaini, neparasti, jocīgi.
- muļķoties Izturēties aušīgi, ākstīgi, dīvaini; rīkoties muļķīgi.
- ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
- māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.; nenopietni rīkoties; ākstīties.
- ērmotīgi Jocīgi, dīvaini, neparasti; ērmoti.
- škunstīgi Jocīgi, dīvaini.
- bizzaro Kaprīzi, untumaini; dīvaini, neparasti.
- kā (vecs) grezelis lamuvārda nozīmē saka par dīvaini, uzkrītoši (pārspīlēti ārišķīgi) ģērbušos cilvēku, arī par īgnu, dusmīgu cilvēku
- savādi neparasti, neizprotami; dīvaini
- ķēma rausis palama mazvērtīgam dīvainim
- stravagante Pārspīlēti; īpatnēji, dīvaini, ekstravaganti.
- špāsēties Rīkoties dīvaini.
- trūkst (kādas, arī vienas) skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi
- trūkst vienas skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi
- dēka Starpgadījumiem vai dīvainiem notikumiem bagāts piedzīvojums; šāda rakstura pasākums.
- smieklīgs Tā, ka jāsmejas; arī jocīgi, dīvaini.
- dīvainulis Tāds, kas dīvaini, neparasti izturas.
- spoks Tas (parasti cilvēks vai dzīvnieks), kas izskatās, izturas dīvaini, neparasti; tas, kas ir ļoti neglīts, arī atbaidošs.
- taisīt (arī rādīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu)
- rādīt (arī taisīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu)
Citās vārdnīcās nav šķirkļa dīvaini.