Paplašinātā meklēšana
Meklējam cink.
Atrasts vārdos (33):
- cink:1
- cinks:2
- cinks:1
- cinkot:1
- scinks:1
- cinkāti:1
- cinkīts:1
- cinksla:1
- bacinki:1
- cinkanuķ:1
- cinkslis:1
- cinkulis:1
- cinkuris:1
- apcinkot:1
- nocinkot:1
- cinkmānis:1
- cinkošana:1
- cinkveiss:1
- cinkālisms:1
- cinkogrāfs:1
- cinkpaksis:1
- cinkuļains:1
- Marcinkone:1
- cinkotipija:1
- cinkstēties:1
- lepocinklas:1
- cinkogrāfija:1
- cinkogrāfisks:1
- cinkvečentisti:1
- fotocinkogrāfs:1
- fotocinkotipija:1
- fotocinkogrāfija:1
- hromocinkogrāfija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (100):
- alfenids Alpaks, sudrabam līdzīgs jaunsudrabs: vara (50-66%), cinka (39-24%) un niķeļa (26-12%) kausējums
- sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums
- anastatisks Anastatisks pārvedums - vecu novilkumu poligrāfiskas reproducēšanas paņēmiens: tajos ķīmiski apstrādā krāsaino attēlu, kuru pārved uz litogrāfijas akmens vai cinka (mūsdienās tiek praktizēti procesi, kuru pamatā ir fotografēšana)
- bronzēt Apputināt iepriekš pagatavotu iespieddarbu ar smalku, spīdīgu pulveri no vara, cinka un alumīnija maisījuma
- fibra ar cinka hlorīdu apstrādāta papīrmasa, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai
- vulkanfibra ar cinka hlorīdu piesūcinātu papīra lapu sapresējums, ko lieto galvenokārt kā lētu ādas imitāciju ceļa somām (čemodāniem)
- talmijs ar plānu zelta kārtiņu pārvilkts vara-cinka sakausējums (leģējums)
- hidrazobenzols Benzidīna izstrādes starpprodukts, kas gaisā ātri oksidējas, iegūst hidrējot azobenzolu vai arī reducējot nitrobenzolu sārmainā spirta šķīdumā ar cinka putekļiem
- cinkmānis Brūns vai melns sulfīdu klases minerāls, cinka rūda
- undecilēnskābe CH~3~CHCH(CH~2~)~7~COOH, nepiesātināta skābe, ko iegūst, karsējot rīcineļļu; lieto par fungicīdu līdzekli, parasti kopā ar kādu no tās sāļiem (vara, nātrija vai cinka)
- metallīns Cieta gultņu ziežviela, sastāv no svina, grafīta un cinka ar nelielām parafīna, kramskābes, kaļķu, magnēzijas, alvas, vara un dzelzs un alumīnija oksīdu piedevām
- cinkotipija Cinka klišeju izgatavošana izcilspiedumam, pārvedot zīmējumu, attēlu u. c. ar izturīgu pret skābēm materiālu uz cinka plāksnes
- cinka ziede cinka oksīda un vazelīna maisījums
- kalamīns Cinka silikātu grupas minerāls - cinka rūda; bezkrāsains, balts, debeszils, dzeltens, brūns; sastopams svina-cinka rūdas oksidācijas zonās
- fotocinkogrāfija Cinkogrāfija - fotomehānisks (cinka) klišeju izgatavošanas paņēmiens tipogrāfiskam iespiedumam
- nocinkot Cinkot un pabeigt cinkot
- cinkāti Cinkskābes sālis, ko iegūst šķīdinot cinku, tā oksīdu vai hidroksīdu stipros sārmos
- gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību
- minerālkrāsvielas Dabā sastopamās neorganiskās krāsvielas (okers, umbra, svina mīnijs, cinka baltums u. c.), arī mākslīgās neorganiskās krāsvielas (dažādu toņu ultramarīns, Berlīnes zilums, titāna pigmenti)
- cinka rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot cinka iegūšanai, galvenais rūdu minerāls ir sfalerīts
- oreīdi daži vara un cinka sakausējumi, kam ir zeltaina krāsa
- kontakta plankums divu ķermeņu kontakta atstātās pēdas, ko izmanto, piemēram, pārbaudot sazobes pareizību ar speciāli iekrāsotiem zobratu zobiem (par krāsu kontakta plankuma radīšanai izmanto šķidru cinka baltumu, mīniju, krītu u. tml.; par sazobes pareizību liecina uz zobu flankām atstāto kontakta plankumu lielums, forma un novietojums)
- pirmscaursites elektroluminiscence elektroluminiscence, kas vērojama luminoforos, piemēram, cinka sulfīdā (ZnS), kuri ievietoti starp kondensatora klājumiem, kuriem pielikts maiņspriegums
- Plocins ezers Daugavpils pilsētas ziemeļrietumu nomalē, platība - 5,3 ha, dziļums - līdz 5 m; Platinkas ezers; Plocinkas ezers; Plotičku ezers
- Persteņa ezers ezers Krāslavas pilsētas teritorijā, platība - \~2,5 ha; Percinka ezers; Perciņa ezers
- cinkogrāfija Fotomehānisks (cinka) klišeju izgatavošanas paņēmiens tipogrāfiskam iespiedumam
- žijotāža Franču cinka izcilkodinājums
- dzeloņa smiga ierīce atspraudenēs burtu saturēšanai, no cinka griezta smiga ar dzeloņiem iespīlēšanai starp līstēm
- alonžs ierīce nekondensējušos cinka tvaiku uztveršanai cinka ieguves procesā
- činkslis Kājas ikri; cinkslis
- Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes
- Ahagars Kalnu masīvs Centrālajā Sahārā, Alžīrijā (angļu valodā _Ahaggar_), Tamarānsetas vilājā, kāpļainas grēdas (vidējais augstums - 800 m), bazalta plato (2000 m) ar aprimušu vulkānu konusiem (līdz 3000 m); urāna, platīna, volframa, vara, cinka, hroma, niķeļa rūda, dimanti
- duranmetals Kaļams vara un cinka sakausējums, pieliekot alvu, alumīniju un dzelzi
- skalkogrāfija Kodināts asējums izcilspiedumam: cinka plāksni pārvelk ar ūdenī šķīstošu pamatni, zīmēšanai laukumu noklāj ar pretskābju krāsu, žāvē, pēc tam ūdenī atdala pamatni ar visu kārtu un zīmējumu kodina
- galvano Koka vai cinka klišejas kopija, kas izgatavota galvanoplastikas ceļā
- polimetāliskās rūdas kompleksas rūdas, ko var izmantot svina, cinka, vara, sudraba, zelta u. c. metālu ieguvei; sastāv galvenokārt no šo metālu sulfīdiem (sfalerīta, galenīta, halkopirīta u. c.)
- cinka sulfāts kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no cinka reakcijas ar sērskābi), antimikrobiāla viela, lieto kā ādas tonizētāju, acu losjonu, pēcskūšanās līdzekli un skūšanās krēmu, var radīt ādas un gļotādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, var būt toksisks asinsrites orgāniem
- cinka miristāts kosmētikas sastāvdaļa (miristīnskābes cinka sāls), opalescētājs, viskozitātes regulētājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, nagu lakā, toksisks, var veicināt piņņu veidošanos, ja ieēd, var radīt nelabumu un vemšanu
- cinka hlorīds kosmētikas sastāvdaļa (šķīstošs cinka sāls), aktīva viela mutes dobuma higiēnai, izmanto kā mutes skalošanas un zobu tīrīšanas līdzekli, var iedarboties toksiski, radīt vieglu ādas kairinājumu, kontakta dermatītu
- hromocinkogrāfija Krāsains cinka iespiedums
- litogrāfijas krīts krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, tauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka
- lepocinclis Lepocinklas
- Lepocinclis acicularis lepocinklu suga
- Lepocinclis fusiformis lepocinklu suga
- Lepocinclis globula lepocinklu suga
- Lepocinclis marssonii lepocinklu suga
- Lepocinclis ovum lepocinklu suga
- Lepocinclis steinii lepocinklu suga
- Lepocinclis teres lepocinklu suga
- Lepocinclis textea lepocinklu suga
- perlamutra listra listra, ko veido bismuta oksīds kopā ar alumīnija, svina vai cinka oksīdiem
- cinnēšana Lodēšana (ar cinku, retāk alvu, varu)
- cietlode Lodēšanai izmantojams metālu sakausējums ar kušanas temperatūru virs 400 Celsija grādiem, sastāvā biežāk varš, sudrabs un cinks, bet izmanto arī citus metālus
- cinnēt Lodēt (ar cinku, retāk alvu, varu)
- cinkošana materiāla virsmas pārklāšana vai piesātināšana ar cinku
- fotocinkotipija Melni balts fotogrāfijas augstkodinājums cinkā bez pustoņiem
- alvošana Metāla izstrādājumu pārklāšana ar plānu alvas, alvas-svina, alvas-svina-cinka vai alvas-bismuta sakausējuma kārtiņu, lai aizsargātu virsmu no korozijas, vai sagatavotu lodēšanai
- smagie metāli metāli (piemēram, varš, dzelzs, cinks), kuru blīvums ir lielāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā
- neogēns Metālu sakausējums ar izcilām fizikālām īpašībām, starp misiņu un jaunsudrabu, vidējais sastāvs: 58% vara, 27% cinka, 12% niķeļa, 2% alvas un nelieli daudzumi alumīnija un bismuta
- mikromēsli Minerālmēsli, kuru darbīgā viela ir mikroelementi; ir bora, vara, molibdēna, cinka, mangāna, kobalta m., kā arī polimikromēsli, kuru sastāvā ietilpst divi vai vairāki mikroelementi
- smitsonīts Minerāls, cinka špats; rūda, no kuras iegūst cinku
- cinkīts Minerāls, sarkanā cinka rūda (cinka oksīds), bieži ar mangāna piemaisījumu; no tā iegūst cinku
- villemīts Minerāls, sarkanas vai zaļas krāsas, cinka savienojums ar kramskābi
- tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls
- ieēdums Mitruma iedarbībā cinka klišejā, ja tā nav pietiekami rūpīgi konservēta, radies bojājums, kas padara šo klišeju nederīgu iespiešanai
- muzīvzelts Mozaīkas zelts - misiņa šķirne, ko lieto mākslas amatniecībā, sastāv no 65% vara un 35% cinka
- aventurīna glazūra necaurspīdīga glazūra, kurā redzami sīki, mirdzoši dzelzs, vara vai hroma oksīdu, titāna vai cinka savienojumu kristāliņi
- aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem
- chalkoķīmigrafija Paņēmiens izcili kodināt asējumu cinkā
- kontaktapzeltīšana Paņēmiens misiņa priekšmetu pārklāšanai ar zeltu, tos rūpīgi notīrot, pārklājot ar plānu dzīvsudraba kārtiņu, iemērcot zelta šķīdumā un tur pieskaroties tiem ar cinka vai vara stienīti
- tesarotipija Paņēmiens, pēc kura burtus, mūzikas notis un kartogrāfiskas zīmes ar spiedoga ierīcēm pārnes uz cinka skārda iespiežamām plāksnēm, lai tādējādi nošu grebumu un kartogrāfiju vienkāršotu
- cinkot pārklāt (ko) ar cinku
- apcinkot pārklāt ar cinka kārtu
- E650 pārtikas uzlabotājs - cinka acetāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- Cīrulīšu minerālūdens Pērnavas pazemes ūdeņu horizonta augšējās daļas maz mineralizēts (2,5 g/l) kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens, satur samērā daudz magnija, kā arī bromu (7 mg/l), varu, mangānu, dzelzi, cinku; temperatūra - 15 °C, izmanto ārstniecībā
- svina baltais pigments, no kura iegūst baltas krāsas; cinka baltais
- Jezda pilsēta Irānā, ostāna administratīvais centrs, 432200 iedzīvotāju (2006. g.), apkaimē svina un cinka rūdas ieguve
- mikoseptīns Pretsēnīšu preparāts, ziede, kas satur cinka undecilēnu
- galmanīns Pulveris (satur cinka oksīdu, magnēzija karbonātu, talku un cieti), ko kaisīja jēlumos un piesvīdušās miesas daļās
- cinkālisms Reti sastopama saindēšanās, ko parasti novēro cinka vai tā oksīda tvaiku inhalācijas gadījumā, gk. cilvēkiem, kas strādā ar metālu; simptomi ir drudzis, drebuļi, muskuļu sāpes, caureja, vemšana un pneimonīts
- cinkogrāfisks saistīts ar cinkogrāfiju (1), tai raksturīgs
- delta-metāls Sakausējums no 56% vara, 41% cinka, 1% mangana, 1% dzelzs un 1% svina, ko pielieto kā speciālu misiņa šķirni mašīnu daļām, bet jo sevišķi kuģu apkaļamām plātnēm un skrūvēm
- sacinnēt Salodēt (ar cinku, retāk alvu, varu)
- adamīts samērā rets minerāls - cinka arsenāta hidroksīds; adamīns
- adamīns samērā rets minerāls - cinka arsenāta hidroksīds; adamīts
- kalamīns Sārts smalks pūderis, maigs audus savelkošs aizsarglīdzeklis, kas sastāv no cinka oksīda un aptuveni 0,5% dzelzs oksīda; lieto ādas slimību ārstēšanā
- svītrainais scinks scinku dzimtas suga ("Chalcides sexlineatus"), sastopama Kanāriju salās
- kramstikls Stikls optisko lēcu un prizmu izgatavošanai ar noteiktu svina (kalija, cinka, barija) saturu ar kramskābes (borskābes vai fosforskābes) saturu
- alpaks Sudrabots vara, niķeļa un cinka sakausējums; argentāns; jaunsudrabs
- baltums Svina vai cinka baltais
- argentāns Vara (73-80%), niķeļa (15-20%) un cinka (7%) sakausējums; lieto rotaslietu un sadzīves priekšmetu gatavošanai; alpaks
- misiņš Vara un cinka sakausējums
- tombaks Vara un cinka sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu
- talmizelts Vara, cinka un alvas sakausējums; apzeltītu šo sakausējumu lieto rotas lietām
- jaunsudrabs Vara, cinka un niķeļa sakausējums (dažreiz ar citu metālu piejaukumu), kas pēc izskata atgādina sudrabu
- makadamīts Viegls un ļoti ciets metālu sakausējums no 72 daļām alumīnija, 24 daļām cinka un 4 daļām vara
- krāsainie metāli visi metāli, izņemot dzelzi, mangānu, hromu un to sakausējumus; krāsainie metāli, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par dzelzs kušanas temperatūru, ir viegli kūstošie metāli (alvas kušanas temperatūra ir 232 °C, svina – 327 °C, cinka – 419 °C, alumīnija – 658 °C)
- oleāts Zāļu līdzekļa šķīdums oleīnskābē, piem., cinka, hinīna u. c.
- ķirzakveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārtas no 3,5 cm līdz 3 m gari rāpuļi, 20 dzimtu (nozīmīgākās - gekonu, čūskķirzaku, iguānu, agāmu, scinku, ķirzaku, glodeņu, varami, indesķirzaku dzimta), 350 ģinšu, \~3500 sugu; Latvijā 2 dzimtas, 2 ģintis, 3 sugas
- tanžīrs Želatīna plēve ar reljefu punktētu vai citādu attēlu, kuru lieto, lai litogrāfiskās un cinkogrāfiskās reprodukcijās iegūtu tonētus laukumus
Citās vārdnīcās nav šķirkļa cink.