Paplašinātā meklēšana

Meklējam chi.

Atrasts vārdos (298):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (681):

Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
spurādaiņi Adatādainie ("Echinodermen")
jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu
greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
Ķīnas aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia chinensis")
kolhicīns Alkaloīds, ko iegūst no rudens vēlziedēm ("Colchicum autumnale") un izmanto medicīnā, ģenētikā, selekcijā; inde, kas kavē mitozi
hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā
dibrachs Antīka divzilbīga pantpēda, kurā abas zilbes īsas; tas pats, kas pirrichijs
Cintractia echinospora antrakoīdeju sugas "Anthracoidea echinospora" nosaukuma sinonīms
Ranunculus circinatus apaļlapu ūdensgundegas "Batrachium circinatum" nosaukuma sinonīms
limnicus Apaļvaboļu ģints, ko daži zinātnieki nodala dzimtā "Limnichidae"
Apalačikola apdzīvota vieta ASV (_Apalachicola_), Floridas štata ziemeļrietumu daļā
Alči apdzīvota vieta Indijā (_Alchi_), Džammu un Kašmiras štatā, Indas kreisajā krastā
Arčidona apdzīvota vieta Spānijā (_Archidona_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
ehinopanakss Arāliju dzimtas augs ("Echinopanaxelatum Nakai"), kas aug Tālajos Austrumos, Korejā u. c., sakneņu tinktūru lieto pret impotenci, iedarbīgs afrodīzijs
oplopanakss Arāliju dzimtas ģints ("Oplopanax syn. Echinopanax"), Latvijā introducēta
Mjei arhipelāgs arhipelāgs Andamanu jūrā (mjanmiešu val. “Myeik Kyunzuma”, angļu val. “Mergui Archipelago”), Mjanmas teritorija, platība — 3500 kvadrātkilometru, >800 salu, stiepjas >400 km meridionālā virzienā, augstums — līdz 852 m
Aleksandra arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Aļaskas līča austrumos (_Alexander Archipelago_), ASV Aļaskas štata teritorija, sastāv no \~1000 kalnainu salu un klinšu
Pērļu arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Panamas līcī ("Archipielago de las Perlas"), Panamā, platība - \~400 kvadrātkilometru, 39 lielas un 144 sīkas, zemas salas
Malajas arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Malay Archipelago"), starp Eirāzijas kontinenta dienvidaustrumu daļu un Austrāliju, lielākā salu grupa pasaulē (>10000 salu), platība - \~2 mlj kvadrātkilometru
mežvīteņu aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia clematitis"), vietām pārgājusi savvaļā, aizsargājama
liellapu aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia macrophylla syn. Aristolochia durior, Aristolochia sipho")
Mandžūrijas aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia manshuriensis")
lizihitons Ārumu dzimtas ģints ("Lysichiton"), dekoratīvs augs ar ļoti izteiksmīgām lapām
Lobivia rebutioides asinsziedu ehinopsis ("Echinopsis haematantha")
chrysotrix Asku ķērpju dzimtas "Chrysotrichiaceae" ģints
telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
ohrolehija Asku ķērpju klases lekanoru rindas pertuzāriju dzimtas ģints ("Ochrolechia"), Latvijā konstatētas 4 sugas, visas sastopamas reti
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos
Ķīnas astere asteru suga ("Callistephus chinensis"), ko Latvijā plaši kultivē kā krāšņumaugu
Ķīnas astilbe astilbju suga ("Astilbe chinensis")
dzīre Ašņu dzīre - parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
dzēres Ašņu dzīre jeb parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums
Tuamotu salas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Archipel des Touamotou"), Francijas Polinēzijā, platība - 885 kvadrātkilometri, 15900 iedzīvotāju (2002. g.), pasaules plašākais atolu arhipelāgs, izkliedēts 1,2 mlj kvadrātkilometru akvatorijā, veido 78 atoli, kas slejas dažus m vjl., lielākais augstums - 113 m
chamaecereus Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas
lobivia Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas
ķiršu augļsmecernieks augļsmecernieku suga ("Rhynchites cupreus")
Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m
haimatoksilīns augu krāsviela, ko iegūst no kādas V-Amerikā augoša zilā koka šķirnes "Haematoxylon campechianum"
melnsvītru austrumķauķis austrumķauķu dzimtas suga ("Geothlypis trichias")
āžaloki Āžloki ("Triglochin")
jūrmalas āžloks āžloku suga ("Triglochin maritimum")
purva āžloks āžloku suga ("Triglochin palustris")
Lobivia winteriana Bakeberga ehinopsis ("Echinopsis backebergii")
kohija Balandu dzimtas ģints ("Kochia"), viengadīgs lakstaugs, puskrūms, krūms; visu kontinentu mērenajās joslās \~70 sugu; Latvijā konstatētas 2 Āzijas izcelsmes sinantropas un radniecīgas sugas
Veiča baltegle baltegļu suga ("Abies veitchii")
ATM bankomāts (angļu _automated teller machine_)
kūšu bārzdiņš bārdainais akmeņgrauzis ("Cobitis barbatula" arī "Nemachilus barbatulus")
laimiņu basija basiju suga ("Bassia sedoides syn. Echinopsilon sedoides"), Latvijā atrasta tikai 1960. g. Šķirotavas dzelzceļa stacijā Rīgā
skaldlapīte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Schizophyllaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas
žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks
mazā bitīnija bitīniju suga ("Bithynia leachi")
divarikātori Brachiopodu muskuļi čaulas atvēršanai
velvičija brīnumainā velvičija - šīs ģints suga ("Welwitschia mirabilis")
dzeguzene Bruņucepuru dzegužpuķe ("Orchis militaris")
placodermi Bruņuzivis ar 4 dzimšu grupām (kārtām): "Anaspida", "Heterostraci", "Osteostraci" un "Antiarchi"
rodohitons Ceļteku dzimtas ģints ("Rhodochiton"), viengadīgi vīteņaugi, ko var audzēt traukos
DRIVE Ceļu infrastruktūra transporta līdzekļu drošībai Eiropā ("dedicated road infrastructure for vechile safety in Europe")
Ķīnas ceriņš ceriņu suga ("Syringa chinensis")
kopālkoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Trachilobium"), aug Austrumāfrikā (vietām kultivē), izmanto kopāla ieguvei
Šidē cibotija cibotiju suga ("Cibotium schiedei")
Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.)
šķēplapu cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum lonchitis"), Latvijā aizsargājama
Ķīnas citronliāna citronliānu suga ("Schisandra chinensis"), ko Latvījā audzē kā krāšņumaugu vertikālu sienu nosegšanai, vasarzaļa, līdz 7 m gara vienmājas un divmāju liāna ar eliptiski iegarenām vai olveidīgām lapām
ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
ceļteku daglītis dadglīšu suga (Echium plantagineum")
parastais daglītis dadglīšu suga (Echium vulgare")
zalkšpiene Daglīšu rūgtpiene ("Picris echioides")
DNA datoru tīkla arhitektūra (angļu "Digital Network Architecture")
degumdzeguzene Deguma dzegužpuķe ("Orchis ustulata")
raibā dīfenbahija dīfenbahiju suga ("Dieffenbachia maculata")
Seguinas dīfenbahija dīfenbahiju suga ("Dieffenbachia seguine")
putniegurņa dinozauri dinozauru apakšklases kārta ("Ornithischia"), kurā ir 4 apakškārtas
zauriegurņa dinozauri dinozauru apakšklases kārta ("Saurischia"), kurā ir 3 apakškārtas
sauropoda Dinozauru rindas "saurischia" iedalījums, ūdens un purvu apdzīvotāji, vislielākās formas līdz 30 m lielumā
citronliāna divdīgļlapju klases dzimta ("Schisandraceae") vasarzaļas vai mūžzaļas kokveida liānas, lapas pamīšas, ziedi viendzimuma, 2 ģintis, 47 sugas
šizofragma Divdīgļlapju klases hortenziju dzimtas ģints ("Schizophragma"), no kuras Latvijā introducēta 1 suga
aristolohija Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Aristolochiales")
kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu
dioksibenzoli Divvērtīgie fenoli; pazīstami 3 izomeri: ortodioksibenzols jeb pirokatechīns, metadioksibenzols jeb rezorcīns un paradioksibenzols jeb hidrochinons; visiem liela nozīme tehnikā
Etiopijas dižkalla dižkallu suga ("Zantedeschia aethiopica")
daudzvārpu dižsūrene dižsūreņu suga ("Reynoutria polystachium")
dipirrichijs Dubults pirrichijs, antīkā pantmērā pēda ar 4 viegliem balsieniem
plankumainā dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza maculata", senāk "Orchis maculata"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug mitrās un purvainās pļavās, zemajos un pārejas purvos, purvainos mežos, krūmājos, aizsargājama
ērkulis Dzegužpuķe ("Orchis maculata")
vīru dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis mascula")
bruņcepuru dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis militaris", arī "Orchis rivini")
zalkšu dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis morio")
deguma dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis ustulata")
adatainais dzeloņgurķis dzeloņgurķu suga (Echinocystis lobata), ko Latvijā audzē, bet vietām pāriet arī savvaļā
brazilīns Dzeltena krāsviela "Caeslpinia echinata" vai dažu citu sarkankoka sugu mizā; lieto kā krāsvielu; oksidējoties pārvēršas sarkanajā brazileīnā
disepimenti Dzīvnieku anatomijā šķērssienas koraļļpolipu, sariņkājaino tārpu un brachiopodu ķermenī, sadala to vairākās mazāk vai vairāk noslēgtās daļās
lapžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Eulamellibranchia"), >100 dzimtu, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas
šķērsžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Septibranchia")
aizsirdsžaunis Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemežu klases apakšklase ("Opistobranchia")
echinopsilon Echinopsilon sedoides - laimiņu basijas ("Bassia sedoides") nosaukuma sinonīms
Kolhīdas efeja efeju suga ("Hedera colchica")
Tauša egilopss egilopsu suga ("Aegilops tauschii")
purpursarkanā ehinācija ehināciju suga ("Echinacea purpurea")
melnīgsnējais ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus adustus")
Poselgera ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus poselgeri")
Beilija ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus reichenbachii var. baileyi")
Reihenbaha ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus reichenbachii")
cietais ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus rigidissimus")
mazērkšķainais ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus subinermis ")
Gruzona ehinokaktuss ehinokaktusu suga ("Echinocactus grusonii")
Bakeberga ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis backebergii", agrāk "Lobivia winteriana")
Hamecereju ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis chamaecereus", agrāk "Chamaecereus silvestrii")
asinsziedu ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis haematantha", agrāk "Lobivia rebutioides")
Pentlanda ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis pentlandii", agrāk "Lobivia boliviensis")
Tīgela ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis tiegeliana", agrāk "Lobivia tiegeliana")
Šimpera eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia schimperi")
AETR Eiropas valstu līgums attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (angļu val. _European agreement concerning the work of crews of vechiles engaged in international road transport_)
elachista Elachista fucicola - heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" suga
tīklērce Ērču kārtas dzimta ("Tetranychidae"), sīka ērce (garums - līdz 0,8 mm), kas sūc augu sulu, (parasti) veidojot sūkumu vietās tīklojumu, Latvijā konstatēts 12 sugu
Etčisona eremūrs eremūru suga ("Eremurus aitchisonii")
escherichia Escherchia coli - kolibaktērijas jeb zarnu nūjiņas
smiltāju esparsete esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros
vīķlapu esparsete esparsetu suga ("Onobrychis viciifolia"), senāk Latvijā kultivēta kā lopbarības augs
Mičigans ezers ASV (angļu val. "Lake Michigan"), Lielo Ezeru sistēmā, 177 m vjl., platība - 58000 kvadrātkilometru, garums - 490 km, platums - līdz 189 km, lielākais dziļums - 280 m, sestais ietilpīgākais ezers pasaulē - 4900 kubikkilometru
Buļļezers ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils
augstā ežziede ežziežu suga ("Echinops ritro")
zilā ežziede ežziežu suga ("Echinops sphaerocephalus")
parastais fazāns fazānu suga ("Phasianus colchicus"), ko Latvijā dažkārt audzē medību saimniecībās
IBM firma "International Business Machines, Inc."
arhitektūra SNA firmas _IBM_ datoru tīklu daudzslāņu arhitektūra (angļu "Systems Network Architecture"), kurā definētas atsevišķu slāņu funkcijas un to savstarpējā saistība
Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes
parastā gaiļsāre gaiļsāru suga ("Echinochloa crusgalli")
bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu)
desmittaustekļu galvkāji galvkāju klases kārta ("Decabranchia") ar kalmāru un sēpiju apakškārtu
ahimēne Gesnēriju dzimtas ģints ("Achimenes"), kuras dažādus hibrīdus var nopirkt augu tirdzniecības vietās
Bruha gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium bruchii")
Mihanoviča gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium mihanovichii")
bērzu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hedrychii")
platišizma dolomīts gliemeždolomīta paveids, kas sastāv no gliemežu "Platyschima kirchholmiensis", "Plastyschima uchtensis" un "Naticopsis kircholmiensis" atliekām, sastopams Daugavas svītas nogulumos; gliemeždolomīts
priekšžauņi Gliemežu klases apakšklase ("Prosobranchia"), kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij, >70000 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, 14 sugu
sīkgliemezis Gliemežu klases pamatacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Carychiidae syn. Ellobiidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
matiņgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints ("Trichis"), Latvijā konstatēta 1 suga
iekščaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Dibranchia")
kamerčauļi Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Tetrabranchia"), kurā ir 1 ģints - nautili
kartupeļu globodera globoderu suga ("Globodera rostochiensis syn. Heterodera rostochiensis"), kartupeļu nematode
Rotšilda glorioza gloriozu sugu ("Gloriosa rothschildiana")
trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu
PHIGS grafiskās saskarnes standarts (angļu "Programmer's Hierarchical Interactive Graphics Standard")
ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti
gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās
lielā greizkausīte greizkausīšu suga ("Plagiochila asplenioides")
porenīšu greizkausīte greizkausīšu suga ("Plagiochila porelloides")
aslapu grīslis grīšļu suga ("Carex echinata")
Reihenbaha grīslis grīšļu suga ("Carex reichenbachii"), Latvijā aizsargājama
ūdensgundega Gundegu dzimtas ģints ("Batrachium"), ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
haizivjveidīgie Haizivis ("Selachiiformes")
Chamaecereus silvestrii Hamecereju ehinopsis ("Echinopsis chamaecereus")
šarlaksarkanā hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium coccinium")
eliptiskā hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium ellipticum")
dzeltenā hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium flavum")
Foresta hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium forrestii")
vienguma hermīnija hermīniju suga ("Herminium monorchis"), Latvijā aizsargājama
lapvārpu hipoeste hipoestu suga ("Hypoestes phyllostachia")
hutchinisa Hutchinisa petraea - klinšu horungijas "Horungia petraea" nosaukuma sinonīms
griezējbite iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Megachilidae"), apmatots kukainis, kura ķermeņa garums - 3-18 mm, Latvijā konstatētas 54 sugas
urehitīns Indīgs glikozīds "Urechites suberecta" lapās, darbības ziņā līdzīgs strofantīnam
ISA industriālā standartarhitektūra (angļu "Industry Standard Architecture")
arhitektūra ISA industriālā standartarhitektūra (angļu "Industry Standard Architecture")
hedīhija Inveraugu dzimtas ģints ("Hedychium")
brahiozaurs Izmirusi rāpuļu ģints ("Brachiosaurus"), tie bija vieni no lielākajiem (garums - līdz 24 m, masa - līdz 50 t) četrkāju dzīvniekiem un dzīvoja gan uz sauszemes, gan ūdenī
antiarhi Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Antiarchi"), dzīvoja devona periodā dažāda sāļuma ūdenstilpju bentālē; Latvijā zināmas 25 sugas, no tām 18 atklātas Latvijā
kianti Izplatīta skāba itāļu sarkanvīna šķirne; kjanti (it. "chianti")- nosaukums pēc Kjanti ielejas
pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi
Amčitkas šaurums jūras šaurums Beringa jūras dienvidrietumu daļā (_Amchitka Pass_), starp Retu un Andrejanova salām, ASV teritorija
jūrasgrundulītis Jūrasgrunduļu dzimtas suga ("Pomatoschistus microps"), ieapaļa, parasti 2-3,5 cm gara zivs ar garu, slaidu astes stumbru
mazais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Pomatoschistus minutus")
Gasterosteus spinachia jūrasstagara "Spinachia spinachia" nosaukuma sinonīms
jūras stagaris jūrasstagars ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia", senāk "Spinachi vulgaris Flem."), līdz 15 cm gara zivs, nārsto tanī pat laikā, pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem un zivju mazuļiem
Ķīnas kadiķis kadiķu suga ("Juniperus chinensis")
ehinokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Echinocactus")
ehinocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Echinocereus")
ehinopsis Kaktusu dzimtas ģints ("Echinopsis")
neīstā Veiča kalateja kalateju suga ("Calathea pseudoveitchiana")
Veiča kalateja kalateju suga ("Calathea veitchiana")
dīfenbahija Kallu dzimtas ģints ("Dieffenbachia"), brīvdabā tropiskās Amerikas augi, lielām, platām, dažādās krāsās izraibotām lapām, Eiropā audzē siltumnīcās un augu mājās kā krāšņumaugu
zantedešija Kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem; dižkalla
Mučingas kalni kalni Austruāfrikā ("Muchinga Mountains"), Zambijas ziemeļaustrumos, stiepjas dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā \~400 km, augstums - līdz 1908 m, Čambeši un Luangvas ūdensšķirtne
Reinas Šīferkalni kalni Reinas vidusteces krastos (vācu val. “Rheinisches Schiefergebirge”), Vācijā, daļēji Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, garums — \~440 km, lielākais augstums — 880 m
Apalači kalni Ziemeļamerikas austrumos (_Apalachian Mountaiuns_), ASV un Kanādā, veido 300-500 km platu un ap 2600 km garu kalnu grēdu, ieleju, plato un plakankalņu sistēmu, augstākā virsotne - 2037 m vjl.
Abukumas plakankalne kalnu grēda Japānā (_Abukuma-kōchi_), Ibaraki, Fukušimas un Mijagi departamentā
Harhiraulas grēda kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumos ("Charchiraa Uul"), uz dienvidrietumiem no Ubsunura ezera ieplakas, augstums - līdz 4116 m
Vošitas kalni kalnu masīvs ASV centrālajā daļā (angļu val. "Ouachita Mountains"), Arkanzasā un Oklahomā, garums - 300 km, platums - 150 km, augstums - līdz 884 m, sastāv no nelielām kroku grēdām
Sisyrinchium bermudiana kalnu sizirinhijas "Sisyrinchium montanum" nosaukuma sinonīms
Amerikas kampešs kampešu suga ("Haematoxylon campechianum"), koks, kas aug Centrālamerikā un Dienvidamerikā, satur krāsvielu - zilo sandalu, ko izmanto ādu rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, koksni izmanto parketam un mēbelēm
larvaevoridae Kāpurmušu dzimtas "Tachinidae" nosaukuma sinonīms
Heterodera rostochinensis kartupeļu nematodes "Globodera rostochinensis" nosaukuma sinonīms
mencu kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Echinorhynchus gadi")
Ranunculus kaufmanii Kaufmaņa ūdensgundegas "Batrachium kaufmanii" nosaukuma sinonīms
Kazalēkjo Kazalēkjo di Rena - pilsēta Itālijā ("Casalecchio di Reno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kergelēna Kergelēna arhipelāgs - atrodas Indijas okeāna dienvidos ("Archipel des Kerguelen"), Francijas teritorija, platība - 7215 kvadrātkilometru, viena liela un \~300 sīku salu
sistēma Gopher klientservera lietojumprogramma, kura ļauj pārlūkot lielu informācijas apjomu, izmantojot datņu pārsūtīšanas protokola iespējas, attālu pieteikšanos, sistēmas _Archie_ komandas utt. un nodrošinot galalietotājam nepieciešamās ziņas izvēlņu veidā
platlapu knābīte knābīšu suga ("Eurhynchium angustirete")
nemanāmā knābīte knābīšu suga ("Eurhynchium hians")
dažādlapu kohija kohiju suga ("Kochia heterophylla")
slotiņu kohija kohiju suga ("Kochia scoparia"), saukta arī par vasaras eglīti, Latvijā audzēta kā krāšņumaugs, vietām pārgājusi savvaļā
Siversa kohija kohiju suga ("Kochia sieversiana")
dzeltenais kokķauķis kokķauķu suga ("Dendroica petechia")
sārtmuguras kokložņa kokložņu dzimtas suga ("Campylorhamphus trochilirostris")
iežgrimons Korinte 1 ("Amelanchier")
vinagrada Korinte 1 ("Amelanchier")
alkšņlapu korinte korintu suga ("Amelanchier alnifolia")
kokveida korinte korintu suga ("Amelanchier arborea")
Kanādas korinte korintu suga ("Amelanchier canadensis")
krāšņā korinte korintu suga ("Amelanchier florida")
gludā korinte korintu suga ("Amelanchier laevis")
Lamarka korinte korintu suga ("Amelanchier lamarckii")
ovālā korinte korintu suga ("Amelanchier ovalis")
vārpainā korinte korintu suga ("Amelanchier spicata"), kas Latvijā stādīta kopš 19. gs. beigām, aklimatizējusies un pārgājusi savvaļā
ničija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Nitzschiaceae"), vienšūnas, retumis koloniju aļģes, 6 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~33 sugas
piķenes krāsojamais līdzeklis (melnuma zāles), ko iegūst no Amerikas kampeša ("Haematoxylon campechianum")
pelašķis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Achillea"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos; \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
ehinācija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinacea"), ārstniecības augs, savvaļā sastopams gk. Ziemeļamerikā, Latvijā audzē dārzos, arī kā krāšņumaugu
ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas
kušņa Kušņa zāles - parastais daglītis ("Echium vulgare")
zaļais ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus trochiloides")
paparde Ķekarpaparde ("Botrychium")
papardīte Ķekarpaparde ("Botrychium")
trepīte Ķekarpaparde ("Botrychium")
botrichiji Ķekarpapardes ("Botrychium")
plūksnu ķekarpaparde ķekarpaparžu ģints suga (“Botrychium multifidum”), Latvijā sastopama samērā reti, smilšainās augsnēs, aizsargājama, 5-20 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs
pusmēness ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium lunaria")
zarainā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium matricariifolium"), Latvijā aizsargājama
vienkāršā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium simplex"), Latvijā aizsargājama
Virdžīnijas ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium virginianum"), Latvijā aizsargājama
kivi Ķīnas aktinīdija - aktinīdiju dzimtas kāpelētājaugu ("Actinidia chinensis") auglis, kam ir plāna, spalvaina miza, zaļš mīkstums un melnas sēklas
astrine Ķīnas astere ("Callistephus chinensis")
dzeloņgurķis Ķirbju dzimtas ģints ("Echinocystis"), kāpelējoši lakstaugi, 15 sugu (Ziemeļamerikā), Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu
Ķīnas ķirzakaste ķirzakastu suga ("Saururus chinensis")
Komakjo ezers lagūnas ezers Itālijā ("Valli di Comacchio"), pie Adrijas jūras, uz dienvidiem no Po ietekas, tajā beidzas Po di Volanas labā atteka, dienvidu daļā tā savienota ar Reno upi
sūnene lapiņu sēņu ģints ("Rimbachia")
spulgsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Schistostegiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
šķeltcepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Schistidium"), \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
knābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Eurhynchium"), Latvijā konstatētas 6 sugas
stardzīslene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases vēverastīšu dzimtas ģints ("Antitrichia"), 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
zaļais lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus trochiloides") jeb zaļais ķauķītis, kas Latvijā ligzdo reti
zirņu laputs laputu apakškārtas suga ("Acyrthosiphon pisi syn. Acyrthosiphon onobrychis")
zaļais egļu hermess laputu suga ("Sacchiphantes viridis")
monocitārā leikoze leikoze ar monocītu grupas leikocītu pārsvaru asinsainā; šķir divus tipus: Nēgeli ("Naegeli") jeb mielomonocitāro tipu, kura gadījumā monocīti atgādina granulocītus, un Šillinga ("Schilling") jeb histiocītisko tipu, kurā pārsvarā ir lieli monocīti ar putainu hromatīna uzbūvi
hidatīda Lenteņa "Echinococcus granulosus" pūšļa jeb kāpura stadija
hidatīde Lenteņa "Echinococcus granulosus" pūšļa jeb kāpura stadija
sarkanastis Lielā lapu koku mūķene, mūķeņu dzimtas naktstauriņš ("Dasychira pudibunda")
Karāči Lielākā Pakistānas pilsēta (urdu val. "Karāchi"), atrodas valsts dienvidu daļā, osta Arābijas jūras krastā, Sindas provinces administratīvais centrs, 12300000 iedzīvotāju (2007. g.), 1947.-1959. g. Pakistānas galvaspilsēta
vēlziede Liliju dzimtas ģints ("Colchicum"), daudzgadīgs augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem, \~65 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ežadatu lipene lipeņu suga ("Lappula squarrosa syn. Lappula echinata, Lappula myosotis")
Amerikas lizihitons lizihitonu suga ("Lysichiton americanus")
Kamčatkas lizihitons lizihitonu suga ("Lysichiton camtschatcensis")
Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu
kolienterīts ļoti lipīga zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu izraisīta zarnu slimība gk. agrīna vecuma bērniem
pahira Malvu dzimtas ģints ("Pachira")
pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus
melyridae Māņmīkstspārņu dzimtas "Malachiidae" nosaukuma sinonīms
spīdīgais māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius aeneus")
divplankumu māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius bipustulatus")
zaļais māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius viridis")
cilvēka matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus trichiurus"), kas lokalizējas resnās zarnas sienā, garums līdz 5 cm
parastais matiņgliemezis matiņgliemežu suga ("Trichis hispida")
daglīšu mauraga mauragu suga ("Hieracium echioides")
tibūčina Melastomu dzimtas ģints ("Tibouchina"), traukos audzējams dekoratīvs augs
Veiča mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia veitchiana")
trohiliski Mieturaļģu ģints ("Trochiliscus"), no zaļaļģēm cēlušies daudzšūnu organismi, dzīvojuši devona saldūdens baseinos vai pasāļūdens lagūnās un veidojuši biezokņus, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos
seškanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare sulup hexastichon", arī "Hordeum hexastichion") ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids
arhitektūra MCA mikrokanāla arhitektūra (angļu "Micro Channel Architecture")
durstīgā mirmekodija mirmekodiju suga ("Myrmecodia echinata")
Rjūkjū mogera mogeru suga ("Mogera uchidai")
žokleņi Mugurkaulnieku nodalījums ("Gnathostomata syn. Ectobranchiata"), pie kura pieder zivis, abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji
Kolhīdas muskare muskaru suga ("Muscari colchicum")
šizante Nakteņu dzimtas ģints ("Schizanthus")
smaržīgā naktsvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera bifolia", arī "Orchis bifolius"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs dzeltenzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi balti, nedaudz iezaļgani, ļoti smaržīgi
aundeguns neliela paparde ("Botrychium matricariae")
paronihija Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Paronychinoideae"), no kuras Latvijā sastopami gauri, pagauri un trūkumzālītes
ūdensvirza Neļķu dzimtas ģints ("Myosoton syn. Malachium"), kurā ir tikai 1 suga
Ķīnas neļķe neļķu suga ("Dianthus chinensis"), ko Latvijā audzē dārzos
trihinella Nematožu klases ģints ("Trichinella"), velteņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā, Latvijā konstatēta 1 suga - trihīna
kartupeļu nematode nematožu klases suga ("Globodera rostochiensis syn. Heterodera rostochiensis"), kartupeļu globodera
trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu
neochilenia Neochilenia paucicostata - mazribu neoportērijas ("Neoporteria paucicostata") nosaukuma sinonīms
mazribu neoportērija neoportēriju suga ("Neoporteria paucicostata", senāk "Neochilenia paucicostata")
kolicīns no "Escherichia coli" iegūts antibiotiks, kas ietekmē tās pašas sugas citus celmus
mafura no auga "Trichilia emetica Vahl." augļiem iegūti iedzelteni tauki, ko lietoja ziepju fabrikācijai un sveču rūpniecībā
sakņu ērce noliktavērču dzimtas suga ("Rhyzoglyphus echinopus")
CORBA objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra (angļu "Common Object Request Broker Architecture")
standarts CORBA objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra (angļu "Common Object Request Broker Architecture")
efa Odžu dzimtas ģints ("Echis")
pīļknābis Oldējēju kārtas pirmzīdītāju apakšklases dzimta ("Ornithorhynchidae"), no kuras līdz mūsdienām izdzīvojusi tikai 1 suga
Kuzupči tuksnesis Ordosas plato ziemeļu daļa Huanhes labajā krastā ("Kuzupchi"), Ķīnā, garums - 370 km, platums - 25-80 km, augstums - 1100-1700 m, smiltis, barhani (15-30 m augsti), ieplakās - solončaki, takiri, ezeri
dzegužpuķe Orhideju dzimtas ģints ("Orchis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ziediem vārpās (dažu sugu gumus lieto ārstniecībā), \~85 sugas, Latvijā sastopamās 4 sugas ir aizsargājami augi
Valliha ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris wallichiana")
archiloģija Pamatprincipu mācība zinātnēs (gr. "archi-logos", pirmvārds)
arhitektūra EISA paplašinātā industriālā standartarhitektūra (angļu "Extended Industry Standard Architekture (EISA)")
Šinca šņibītis parastā šņibīša pasuga ("Calidris alpina schinzii"), kas sastopama arī Latvijā, aizsargājama
dzeltenaji Parastā zeltene ("Lysimachia vulgaris")
zeltenājs Parastā zeltene ("Lysimachia vulgaris")
dagliši Parastais daglītis ("Echium vulgare")
dzelzszāle Parastais daglītis ("Echium vulgare")
vilkzobins Parastais daglītis ("Echium vulgare")
žurkuzāle Parastais daglītis ("Echium vulgare")
peliška parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
perešķis parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
aitašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
aitķiemeles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
aitkriemeles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
asinsdziras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
asinsdzīras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
asinspuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
ašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
ašņadziras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
dzelszāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
dzelzzāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
dzirenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
ežapuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
ežapuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
ežpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
gabane Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
indricene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
indricenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
ķermelītes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
laukpipari Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
laukpipariņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
mērpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
mērpuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
papīrene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
papīrenīte Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelašķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelaški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peļašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peļastes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peļastīte Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelēči Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelekši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelēkši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peleška Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peleški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelešķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelieši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peliška Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peliškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelišķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelišķītes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peluškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peļuškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peluški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelušķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pīpenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
šāpšīri Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
sierenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītardilliņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarine Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarines Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītariņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarīši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarpuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītartēja Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarzāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarzāles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žinžārņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žiužaiņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žiužārņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
živžāņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžainas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžaines Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžaiņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žužāne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žužāni Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žužāņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žužārne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žužārnene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžaunas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžaune Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžavne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžēnes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžēni Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžērne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžērnes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžērņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžērns Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžiens Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
Brachytechium oedipodium parastās īsvācelītes "Brachytechium curtum" nosaukuma sinonīms
Ranunculus aquatilis parastās ūdensgundegas "Batrachium aquatile" nosaukuma sinonīms
muskusbriedis Pārnadžu kārtas suga ("Moschus moschiferus"), bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un pavēderē dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu
MTCT Pārnešana no mātes bērnam (angļu "mother-to-child transmission")
fēminēšana Pārsievišķošana; zooloģijā eksperimentālā ceļā panākta vīrišķa īpatņa pārmainīšanās sievišķības virzienā tiklab miesā kā psīchikā, ko izdara izoperējot vīrišķos dzimuma dziedzerus un transplantējot to vietā sievišķos
WADP Pasaules Dinamiskās psihiatrijas asociācija (angļu "World Association for Dynamic Psychiatry")
WPA Pasaules Psihiatrijas asociācija (angļu "World Psychiatric Association")
WASP Pasaules Sociālpsihiatrijas asociācija (angļu "World Association for Social Psychiatry")
Kačina Pavalsts Mjanmas Savienības (Birmas) ziemeļos ("Kachin"), Iravadi augšteces rajonā, administratīvais centrs - Mjičina, platība - 89041 kvadrātkilometrs, 1364000 iedzīvotāju (2002. g.), administratīvais centrs - Mjičina
baltvēdere Pelašķis ("Achilea millefolium")
pelašķi Pelašķis ("Achillea")
vīgriežu pelašķis pelašķu suga ("Achillea cartilaginea"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
smilts pelašķis pelašķu suga ("Achillea micrantha")
parastais pelašķis pelašķu suga ("Achillea millefolium")
dižais pelašķis pelašķu suga ("Achillea nobilis")
šķavu pelašķis pelašķu suga ("Achillea ptarmica syn. Ptarmica vulgaris"), Latvijā savvaļā sastopams reti, tiek audzēts kā krāšņumaugs
vītolu pelašķis pelašķu suga ("Achillea salicifolia syn. Achillea cartilagine, Ptarmica cartilaginea")
tūbainais pelašķis pelašķu suga ("Achillea tomentosa"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
čemurainais pelašķis pelašķu suga ("Achillea umbellata")
Lobivia boliviensis Pentlanda ehinopsis ("Echinopsis pentlandii")
ūdens pahira phiru suga ("Pachira aquatica")
pīkritiņu Pīkritiņu zāle - pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
Ečisona pilsēta ASV ("Atchison"), Kanzasas štatā, 10770 iedzīvotāju (2014. g.)
Čaučila pilsēta ASV ("Chowchilla"), Kalifornijas štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.)
Hačinsona pilsēta ASV ("Hutchinson"), Kanzasas štatā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hačinsona pilsēta ASV ("Hutchinson"), Minesotas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mičigansitija pilsēta ASV ("Michigan City"), Indiānas štatā, 31500 iedzīvotāju (2014. g.)
Načitočesa pilsēta ASV ("Natchitoches"), Luiziānas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.)
Voksahači pilsēta ASV ("Waxahachie"), Teksasas štatā, 32300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vičitafolsa pilsēta ASV ("Wichita Falls"), Teksasas štatā, 105100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vičita pilsēta ASV ("Wichita"), Kanzasas štatā, 388400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ačakači pilsēta Bolīvijā (_Achacachi_), Lapasas departamentā
Eširola pilsēta Francijā ("Échirolles"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 35700 iedzīvotāju (2010. g.)
Šiltinhheima pilsēta Francijā ("Schiltigheim"), Elzasas reģiona Lejasreinas departamentā, 31700 iedzīvotāju (2010. g.)
Ašiamana pilsēta Ganā ("Achiaman"), Akras piepilsēta, 202900 iedzīvotāju (2015. g.)
Mačilīpatanama pilsēta Indijā ("Machilīpattanam"), Andhra Pradēšas štatā, osta Bengālijas līča krastā, 169900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kančipurama pilsēta Indijas dienvidaustrumos ("Kanchipuram"), Tamilnādas štatā, Palaras kreisajā krastā, 164300 iedzīvotāju (2012. g.)
Bukjaniko pilsēta Itālijā ("Bucchianico"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 5260 iedzīvotāju (2014. g.)
Čivitavekija pilsēta Itālijā ("Civitavecchia"), Lacio reģiona Romas provincē, 51400 iedzīvotāju (2014. g.), Romas priekšosta Tirēnu jūras krastā
Kollekjo pilsēta Itālijā ("Collecchio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
Komakjo pilsēta Itālijā ("Comacchio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
Fučekjo pilsēta Itālijā ("Fucecchio"), Toskānas reģiona Florences provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kadeo pilsēta Itālijā ("Ischia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
Iskija pilsēta Itālijā ("Ischia"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, tāda paša nosaukuma salā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
Lamporekjo pilsēta Itālijā ("Lamporecchio"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Lodi Vekjo pilsēta Itālijā (“Lodi Vecchio”), Lombardijas reģiona Lodi provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Montekjo Emīlija pilsēta Itālijā ("Montecchino Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Montekjo Madžore pilsēta Itālijā (“Montecchino Maggiore”), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
Montezarkjo pilsēta Itālijā ("Montesarchio"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Montevarki pilsēta Itālijā ("Montevarchi"), Toskānas reģiona Areco provincē, 24200 iedzīvotāju (2014. g.)
Montikjari pilsēta Itālijā ("Montichiari"), Brešas reģiona Lombardijas provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.)
Palma di Montekjāro pilsēta Itālijā (“Palma di Montechiaro”), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
Peskjēra Borromeo pilsēta Itālijā ("Peschiera Borromero"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Skio pilsēta Itālijā ("Schio"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 39200 iedzīvotāju (2014. g.)
Spekja pilsēta Itālijā ("Specchia"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hačinohe pilsēta Japānā ("Hachinohe"), Honsju salas ziemeļaustrumos, zvejas osta Klusā okeāna krastā, 237600 iedzīvotāju (2010. g.)
Hačiodži pilsēta Japānā ("Hachioji"), Tokijas piepilsēta, 580000 iedzīvotāju (2010. g.)
Hitači pilsēta Japānā ("Hitachi"), Honsju salas austrumos, 193100 iedzīvotāju (2010. g.)
Jamaguči pilsēta Japānā ("Yamaguchi"), Honsju salas dienvidrietumos, prefektūras administratīvais centrs, 196600 iedzīvotāju (2010. g.)
Ičinomija pilsēta Japānā ("Ichinomiya"), Honsju salas dienvidaustrumu daļā, Nagojas pavadoņpilsēta, 378800 iedzīvotāju (2015. g.)
Jokaiči pilsēta Japānā ("Yokkaichi"), Honsju salas dienvidos, Nagojas priekšosta Ises līča krastā, 307800 iedzīvotāju (2010. g.)
Kavaguči pilsēta Japānā ("Kawaguchi"), Tokijas ziemeļrietumu piepilsēta, Saitamas prefektūrā, upes osta Arakavas krastā, 500100 iedzīvotāju (2008. g.)
Moriguči pilsēta Japānā ("Moriguchi"), Honsju salā, Osakas ziemeļaustrumu piepilsēta, 143900 iedzīvotāju (2017. g.)
Tačikava pilsēta Japānā ("Tachikawa"), Honsju salā, Tokijas piepilsēta, 176300 iedzīvotāju (2015. g.)
Čērčila pilsēta Kanādā ("Churchill"), Manitobā, pie tāda paša nosaukuma upes grīvas, osta Hudzona līča rietumu krastā, \~4000 iedzīvotāju
Agvačika pilsēta Kolumbijā (_Aguachica_), Sesaras departamenta dienvidu daļā
Urumči pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Urumchi"), Tjanšana ziemeļu priekškalnēs, Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona administratīvais centrs, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Bauska pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg)
Kučina pilsēta Malaizijā ("Kuching"), Kalimantānas salā, Saravakas štata administratīvais centrs, 134300 iedzīvotāju (2010. g.)
Akonči pilsēta Meksikā (_Aconchi_), Sonoras pavalstī
Ariveči pilsēta Meksikā (_Arivechi_), Sonoras pavalsts austrumu daļā
Asunjona Nočistlana pilsēta Meksikā (_Asunción Nochixtlán_), Oahakas pavalstī
Shīdama pilsēta Nīderlandē (_Schiedam_), Dienvidholandes provincē, jūras osta Reinas attekā, 76600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sheindela pilsēta Nīderlandē (_Schijndel_), Ziemeļbrabantes provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
Shīnene pilsēta Nīderlandē ("Schinnen"), Limburgas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sintjakobirahī pilsēta Nīderlandē ("Sint Jacobiparochie"), Frīzlandes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sintmihīlsgestela pilsēta Nīderlandē ("Sint-Michielsgestel"), Ziemeļbrabantes provincē, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
Auči pilsēta Nigērijā (_Auchi_), Edo štata ziemeļu daļā
Pāračināra pilsēta Pakistānā ("Pārachinār"), federāli pārvaldītajos cilšu apgabalos 1700 m vjl., 5600 iedzīvotāju (2000. g.)
Čičika pilsēta Panamā ("Chichica"), Ngobes-Bugles pamatiedzīvotāju komarkas administratīvais centrs, 6130 iedzīvotāju (2010. g.)
Mašiku pilsēta Portugālē ("Machico"), Madeira apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2011. g.)
Marači pilsēta Spānijā ("Marrachi"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
Āhima pilsēta Vācijā (_Achim_), Lejassaksijas federālajā zemē, 30000 iedzīvotāju (2013. g.)
Belgeme-Šildava pilsēta Vācijā ("Belgem-Schildau"), Saksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bērhinga pilsēta Vācijā ("Berching"), Bavārijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Donavšingene pilsēta Vācijā ("Donaueschingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
Garhinga pilsēta Vācijā ("Garching bei Muenchen"), Bavārijas federālajā zemē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosširma pilsēta Vācijā ("Grossschirma"), Saksijas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hehingene pilsēta Vācijā ("Hechingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
Joahimštāle pilsēta Vācijā ("Joachimsthal"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Korntāle-Minhingene pilsēta Vācijā ("Korntal-Muenchingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18600 iedzīvotāju (2013. g.)
Laihingene pilsēta Vācijā ("Laichingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
Malhīne pilsēta Vācijā ("Malchin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7650 iedzīvotāju (2013. g.)
Olhinga pilsēta Vācijā ("Olching"), Bavārijas federālajā zemē, 26100 iedzīvotāju (2013. g.)
Parhima pilsēta Vācijā ("Parchim"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 17100 iedzīvotāju (2013. g.)
Plohingene pilsēta Vācijā ("Plochingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.)
Šīdere-Švālenberga pilsēta Vācijā ("Schieder-Schwalenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Šiferštate pilsēta Vācijā ("Schifferstadt"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 19300 iedzīvotāju (2013. g.)
Šilingfirste pilsēta Vācijā ("Schillingsfuerst"), Bavārijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Širgisvalde-Kiršava pilsēta Vācijā ("Schirgiswalde-Kirschau"), Saksijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Špaihingene pilsēta Vācijā ("Spaichingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
čūskenāji Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata", arī "Orchis maculata")
hidatioze Plaušu vai aknu infekcija, ko izraisa "Echinococcus" ģints plakantārpu kāpuri; raksturīga cistu veidošanās
degumzāle Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
dzeltenāji Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
zeltenājs Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
zeltene Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
Aiči prefektūra Japānā (_Aichi_, 愛知県), ietver Nagojas un Okadzaki pilsētas un to apkārtni
zeltene prīmulu dzimtas ģints ("Lysimachia"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 krasi atšķirīgas sugas
sniegziedu prīmula prīmulu suga ("Primula chionantha")
Ruiša pūķgalve pūķgalvju suga ("Dracocephalum ruyschiana"), Latvijā aizsargājama
ežu pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon echinatum"), aug skujkoku un lapkoku mežos, sastopams reti
kausveida purpurlāsene purpurlāseņu ģints sēņu suga ("Ascocoryne cylinchium")
kolibri Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Trochilidae"), pie kuras pieder mazi putni ar spilgtām spalvām, pārtiek no nektāra, ko sūc no ziediem, un kukaiņiem, \~115 ģinšu, \~340 sugu
lapeņputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ptilonorhynchidae"), 8 ģintis, 18 sugas, Jaungvinejā un Austrālijā
monarhķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Monarchinae")
stabuļputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Orthonychinae"), sastopama dažādos biotopos Austrālijā un Jaungvinejā
tangarstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Catamblyrhynchinae"), 1 ģints, 1 suga
zvirbuļstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas divas ģintis ("Spizella" un "Zonotrichia")
dziedātājstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas zvirbuļstērstu suga ("Zonotrichia melodia")
Ķīnas ragukoks ragukoku suga ("Gymnocladus chinensis")
mazais nātru raibenis raibeņu dzimtas suga ("Araschina levana")
acainais raibenis Raibeņu dzimtas suga (“Inachis io”), sarkanbrūns dienas tauriņš ar lielu acsveida plankumu uz katra spārna
ramasichia Ramasichia secunda - laimes palēcītes "Orthilia secunda" nosaukuma sinonīms
Heidenreiha retējs retēju suga ("Potentilla heidenreichii")
Šlipenbaha rododendrs rododendru suga ("Rhododendron schlippenbachii")
tumšsarkanais rodohitons rodohitonu suga ("Rhodochiton atrosanguineum")
korinte Rožu dzimtas ģints ("Amelanchier"), krāšņumkrūms ar veselām, ovālām lapām, baltiem ziediem ķekaros un melniem, sulīgiem augļiem
laptinējs Rožu laptinējs - tauriņu kārtas tinēju dzimtas suga ("Archips rosana")
bezlaice Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale")
bezlaicīte Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale")
bezlaicītes Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale")
bezlaiķe Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale")
bezlaiķes Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale")
zemziede Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale")
ziemziede Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale")
daglīšu rūgtpiene rūgtpieņu suga ("Picris echioides")
Akila sala Īrijas rietumos (_Achill_), Mejo (Muijo) grāfistē
Amčitka sala Klusā okeāna ziemeļrietumos (_Amchitka Island_), Aleutu salu rietumu daļā, Retu salu grupas dienvidos, ASV teritorija
Kanādas Arktiskais arhipelāgs salas Ziemeļamerikas ziemeļu piekrastē (angļu val. "Canadian Arctic Archipelago"), pieder Kanādai, platība - 1,33 mlj kvadrātkilometru, ietver >30 lielas salas, augstākā virsotne - 2926 m
Ķīnas saulpurene saulpureņu suga ("Trollius chinensis"), Latvijā introducēta
smailzvīņu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Echinoderma aspera", syn. "Lepiota acutesquamosa")
Ašims sausgultne Čadā (_Achim, Ouadi_), uz Borku-Ennedi-Tibestī reģiona dienvidu robežas
Kildriheda Selbridža - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cill Droichid_)
Ičikava Senāk pilsēta Japānā ("Ichikawa"), Tokijas piepilsēta, tagad iekļauta Tokijas sastāvā
Arhilohs Sengrieķu dzejnieks (Archilochus; ap 680. g. - 645. g. p. m. ē.)
dzegužlinu sērsēne sērsēnu suga ("Hypholoma polytrichi")
ellobiidae Sīkgliemežu dzimtas "Carychiidae" nosaukuma sinonīms
resnais sīkgliemezis sīkgliemežu suga ("Carychium minimum")
dižsikspārnis Sikspārņu kārtas apakškārta ("Megachiroptera"), 1 dzimta, \~175 sugas, Latvijā nav konstatēta
sīksikspārnis Sikspārņu kārtas apakškārta ("Microchiroptera"), 17-18 dzimtu, \~775 sugas, Latvijā konstatēta 1 dzimta
lielais silsamtenis silsamteņu suga ("Hipparchia alcyone"), mīt tikai Latvijas DA daļā sausos priežu mežos, sastopams reti, aizsargājams
parastais silsamtenis silsamteņu suga ("Hipparchia semele"), sastopams visā Latvijā, visbiežāk piejūras kāpu mežos
arhitektūra SAA sistēmu lietojumu arhitektūra (angļu "Systems Application Architecture")
SAA sistēmu lietojumu arhitektūra (angļu "Systems Application Architecture")
kalnu sizirinhija sizirinhiju suga ("Sisyrinchium montanum syn. Sisyrinchium bermudiana")
ACM Skaitļošanas tehnikas asociācija ("Association for Computing Machinery")
arhitektūra SPARC skalārā procesora arhitektūra (angļu "Scalar Processor Architecture")
parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas
praulgrauzis Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Trichiinae"), vaboļu ķermenis plats, 13-35 mm garš, attīstās gk. trūdošā koksnē, Latvijā konststētas 4 sugas, no tām 3 ļoti reti sastopamas un aizsargājamas
daglītis Skarblapju dzimtas augu ģints ("Echium") ar asām lapām un ziliem vai sārtiem ziediem \~30 sugas, Latvijā 1 suga
bombardiervabole Skrejvaboļu dzimtas apakšdzimta ("Brachininae"), >500 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, vabolēm paīsi segspārni bez izteiktām rieviņām, vienīgi rindstarpas dažreiz nodalītas ar tievām ribiņām, kas bieži vien smalki pūkotas, iztraucētas ar troksni izšļāc šķidrumu, kurš gaisā strauji, eksplozīvi sadalās
haizivs Skrimšļzivju klases kārta ("Selachiiformes"), zivis ar vārpstveida ķermeni un zāģveida zobiem, garums - līdz 20 m, izplatītas gk. silto joslu jūrās, dažas sugas upēs (Gangā, Amazonē), gk. plēsīgas, \~850 sugu
postiņi Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia", senāk "Orchis bifolia")
slēptdeguņi Smecernieku ģints "Cryptorhynchinae", kas attīstās lapu koku koksnē, raksturīgi ar garu, cilindrisku, uz apakšu stipri saliektu smeceri
lēcējpele Somainā lēcējpele - somaiņu kārtas plēsējsomaiņu dzimtas ģints ("Antechinomys")
Etčisona sorbārija sorbāriju suga ("Sorbaria aitchisonii)
koučings Spējraisis - personiskās izaugsmes treniņš (angļu "coaching")
Ranunculus trychophyllus spilvlapu ūdensgundegas "Batrachium trychophyllum" nosaukuma sinonīms
šaurlapu spilve spilvu suga ("Eriophorum polystachium syn. Eriophorum angustifolium")
Alpu spulgsūna spulgsūnu suga ("Schistostega pennata"), kas 1970. gados konstatēta Spulgsūnas alā Priekuļu novada Priekuļu pagastā, bet vēlāk izzudusi
Kolhīdas stafīleja stafīleju suga ("Staphylea colchiuca")
jūrasstagars Stagaru dzimtas suga ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia"), zivs ķermenis slaids, līdz 22 cm garš, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautnains, Baltijas jūrā sastopams līdz Botnijas līcim, Latvijas piekrastē rets
nokarenā stardzīslene stardzīsleņu suga ("Antitrichia curtipendula"), Latvijā aizsargājama
UIA Starptautiskā arhitektu apvienība (franču Union internationale dēs architectes)
baltrīkles tapakulo stāvastu dzimtas suga ("Scelorchilus albicollis")
baltkakla zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Zonotrichia albicollis")
vainaga zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Zonotrichia atricapilla")
rudkakla zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Zonotrichia capensis")
purvu zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Zonotrichia georgiana")
rudā zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Zonotrichia iliaca")
medainā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe reidii", syn. "Hygrocybe marchii")
ehinopsīns Strihnīna grupas alkaloīds, iegūts no auga "Echinops ritro" augļiem
nekeru sūnene sūneņu ģints sēņu suga ("Rimbachia neckerae")
zaķa pauti šaurlapu spilve ("Eriophorum polystachium")
spilga Šaurlapu spilve ("Eriophorum polystachium")
spilgas Šaurlapu spilve ("Eriophorum polystachium")
aristolohija šīs dzimtas ģints ("Aristolochia"), 350 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 3 sugas
greizkausīte šīs dzimtas ģints ("Plagiochila"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
citronliāna šīs dzimtas ģints ("Schisandra"), no kuras Latvijā kā krāšņumaugu audzē vienu sugu
spulgsūna šīs dzimtas ģints ("Schistostega"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
trihija šīs dzimtas ģints ("Trichia"), Latvijā konstatētas 8 sugas
āžloks šīs dzimtas ģints ("Triglochin"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar zarotu sakneni un īsu stublāju, 12 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
melnpakauša vālodze šīs dzimtas suga ("Oriolus chinensis")
velvičija šīs dzimtas vienīgā ģints ("Welwitschia")
Prickera balva arhitektūrā šīs ģimenes iedibināta balva (angļu "The Pritzker Architecture Prize"), kas kopš 1979. g. reizi gadā tiek piešķirta arhitektam, kura projektētās celtnes, pēc žūrijas atzinuma, apliecina izcilu talantu, vides izjūtu un ir vērtējamas kā nozīmīgs ieguldījums arhitektūras attīstībā
lapkoku otiņmūķene šīs ģints suga ("Dasychira pudibunda")
ugunsgalvas ziedputniņš šīs ģints suga ("Dicaeum trochileum")
efa šīs ģints suga ("Echis carinatus"), līdz 75 cm gara čūska brūnganpelēkā vai smilšu krāsā, indīga, dzīvdzemdētāja, dzīvo smilšainās vietās Āfrikā, Āzijā
ūdensvirza šīs ģints suga ("Myosoton aquaticum syn. Malachium aquaticum"), daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļoganu, 15-45 cm garu, mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem, Latvijā sastopama samērā bieži
raibā akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe finschii")
aristolohija šīs rindas dzimta ("Aristolochiaceae"), vasarzaļi un mūžzaļi krūmi, lakstaugi un krūmveida liānas, lapas veselas, arī ar starainu dzīslojumu, sakārtotas pamīšus, 12 ģintis, \~625 sugas
velvičija šīs rindas dzimta ("Welwitschiaceae")
Visentona šizante šizantu suga ("Schizanthus x wisentonensis"), viengadīga puķe, dzimtene Čīle, augstums - 30-50 cm, ziedi dažādi - raibi violeti, zili sārti, 2-3 cm diametrā irdenās skarās
hortenzijveida šizofragma šizofragmu suga ("Schizophragma hydrangeoides")
Ptarmica vulgaris šķavu pelašķa "Achillea ptarmica" nosaukuma sinonīms
dāboliņš Šķavu pelašķis ("Achillea ptarmica")
puķkumeleni Šķavu pelašķis ("Achillea ptarmica")
Agasica šķeltcepurene šķeltcepureņu suga ("Schistidium agassizzii")
parastā šķeltcepurene šķeltcepureņu suga ("Schistidium apocarpum")
Mičigana Štats ASV ("Michigan"), administratīvais centrs - Lansinga, platība - 250439 kvadrātkilometri, 9910000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tačira Štats Venecuēlas rietumu daļā ("Tachira"), administratīvais centrs - Sankristobala, platība - 11100 kvadrātkilometru, 1242200 iedzīvotāju (2010. g.)
krāšņais tangars tangaru apakšdzimtas suga ("Tingara chilensis")
zāļkode tauriņu kārtas dzimta ("Elachistidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-14 mm), galva gluda, uz paura atstāvošu zvīņu pušķīši, spārni ovāli lancetiski, >200 sugu, Latvijā konstatētas 52 sugas
gartaustkode tauriņu kārtas dzimta ("Gelechiidae"), sīki, retāk nelieli tauriņi (spārnu plētums - 7-25 mm), galva gluda, klāta ar pieguļošām zvīņām, samērā labi attīstīts snuķis, Eirāzijā >1500 sugu, Latvijā konstatētas 164 sugas
makstneši tauriņu kārtas dzimta ("Psychidae"), vidēji lieli tauriņi, kāpuri dzīvo no augu daļām vai smiltīm veidotā makstī uz dažādiem augiem, koka ēku sienām, akmeņiem, 800 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu
otiņmūķene tauriņu kārtas mūķeņu dzimtas ģints ("Dasychira")
egļu otiņmūķene tauriņu kārtas mūķeņu dzimtas suga ("Dasychira abietis")
silsamtenis Tauriņui kārtas samteņu dzimtas ģints ("Hipparchia"), lielākie samteņu dzimtas tauriņi (spārnu plētums - 40-60 mm), spārni tumšbrūni ar gaišu šķērsjoslu un dažiem nelieliem acsveida plankumiem, Latvijā konstatētas 2 sugas
esparsete Tauriņziežu dzimtas ģints ("Onobrychis"), augs ar nepāra, plūksnaini saliktām lapām un rožainiem vai violetiem ziediem ķekaros, >100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
zemesrieksts Tauriņziežu dzimtas suga ("Arachis hypogaea"), augs ar pupām līdzīgām sēklām, kas satur daudz eļļas
Urvila tibūčina tibūčinu suga ("Tibouchina urvilleana")
Lobivia tiegeliana Tīgela ehinopsis ("Echinopsis tiegeliana")
augļsmecernieks Tinējsmecernieku dzimtas vaboļu ģints ("Rhynchites"), Latvijā konstatētas 7 vai 8 sugas, 2,5-9 mm garu metāliski spīdīgu ķermeni, sastopamas uz dažādiem lapu kokiem
tītaru Tītaru zāle - parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tīteru Tīteru zāle - parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
urehitoksīns Toksīns "Urechites suberecta" lapās
jančins tradicionāls ķīniešu stīgu instruments, kuru spēlē līdzīgi kā cimbalu, sitot pa stīgām ar veserīšiem (ķīniešu "yangqin", "yang chin")
emodīns Trioksimetīlantrachinons, atrodams rabarberu saknēs kā chrizofanskābes pavadonis
Ķīnas tulpjukoks tulpjukoku suga ("Liriodendron chinense")
parastā ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium aquatile")
jūras ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium baudotii"), Latvijā aizsargājama
apaļlapu ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium circinatum")
mazsakņu ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium eradicatum")
Kaufmaņa ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium kaufmannii")
trejlapu ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium peltatum")
spilvlapu ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium trichophyllum")
Ranunculus tripartitus ūdensgundegu sugas "Batrachium tripartitum" nosaukuma sinonīms
Apalačikola upe ASV dienvidaustrumu daļā (_Apalachicola River_), veidojas satekot Čatahūči un Flintai, sākas Apalaču dienvidu atzaros, garums - 160 km (kopā ar Čatahūči 820 km), ietek Meksikas līča Apalačikolas jomā, kuģojama līdz Kolumbusai
Čērčila upe Kanādā ("Churchill"), Saskačevanas un Manitobas provincē, garums - 1610 km, ietek Hudzona līcī, pavasarī pali, vasarā uzplūdieni, ledus sega \~8 mēneši
Neči upe Kolumbijā ("Rio Nechi"), Kaukas labā krasta pieteka, sākas Andu Centrālajā Kordiljerā
Hučipila upe Meksikā ("Rio Juchipila"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka
sēklgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Bruchidae"), >1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu
dīķvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Hydrochidae"), vaboļu ķermenis iegarens 2-4 mm garš, uz segspārniem 10 gareniskas punktu rindas, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, Latvijā maz pētītas, konstatētas 4 sugas; mitriniece
māņmīkstspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Malachiidae syn. Melyridae"), \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu, vaboļu ķermenis 2,5-7 mm garš, ar mīkstiem, maz hitinizētiem segspārniem un vēdera posmiem, bieži sastopamas pļavās uz ziediem
kapucķirmis Vaboļu kārtas dzimta (Bostrychidae"), \~500 sugu, Eiropā konstatēts 30 sugu, Latvijā - 1-2 sugas, vaboļu ķermenis cilindrisks, 4-5 mm garš, attīstība saistīta ar koku mizu
acanthoscelides Vaboļu kārtas sēklgraužu dzimtas ("Bruchidae") ģints
cigārtinēji Vaboļu kārtas, smecernieku dzimtas apakšdzimta ("Rhynchitinae") ar taisniem galvas taustekļiem un garu tievu smecerveidīgu galvu
špandavers Vācu armijas ložmetējs "MG-08" ("Maschinengewehr 08"), ko lietoja 1. pasaules kara laikā un ražoja Špandavas pilsētā (tagad Berlīnes rajons)
Rotšilda vanda vandu suga ("Vanda x rotschildiana")
kinorinhi Veltņtārpu tipa klase ("Kinorhyncha syn. Echinocephala"), ķermenis (garumā 0,1-1 mm) dzeltenīgs vai brūngans, jūrās \~100 sugu, Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā \~15 sugu, Latvijā nav pētīti
rudens vēlziede vēlziežu ģints suga (“Colchicum autumnale”), indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā savvaļā sastopama reti, aizsargājama; audzē kā krāšņumaugus
Bizantijas vēlziede vēlziežu suga ("Colchicum byzantinum")
skropstainā vēlziede vēlziežu suga ("Colchicum cilium")
dzeltenā vēlziede vēlziežu suga ("Colchicum luteum")
krāšņā vēlziede vēlziežu suga ("Colchicum speciosum")
žaunkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Branchiopoda"), primitīvākie vēži, kuru ķermenim ir 3 nodalījumi: galva, krūtis un vēders, iedalās 2 kārtās
sizirinhija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Sisyrinchium"), kas brīvā dabā izplatīta Ziemeļamerikā, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, retumis dažas sugas audzē kā krāšņumaugus
meža vijolīte vijolīšu suga ("Viola reichenbachiana", arī "Violla sylvestris")
Ajači virsotne Marokā (_Ayachi, Jebel_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā, Augsā Atlasa grēdas ziemeļu daļā, augstums 3737 m
Aščitovs virsotne Uzbekistānā (_Ashchitov_), Horezmas apvidū, augstums - 478 m vjl.
vīrdzeguzene Vīru dzegužpuķe ("Orchis mascula")
Ptarmica cartilaginea vītolu pelašķa "Achillea salicifolia syn. Achillea cartilaginea" nosaukuma sinonīms
Achillea cartilaginea vītolu pelašķa ("Achillea salicifolia") nosaukuma soinonīms
baltrozīte Vītolu pelašķis ("Achillea salicifolia")
Iskija Vulkāniska saliņa pie Neapoles līča ("Ischia"), Itālijā, platība - 46 kvadrātkilometri siltie avoti, tūrisms, kūrorts
mirone Zalkšu dzegužpuķe ("Orchis morio")
zalšmēle Zalkšu dzegužpuķe ("Orchis morio")
Āzijas zaļžagata zaļžagatu suga ("Cissa chinensis"); zaļā žagata
dižkalla Zantedešija - kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs, kas veido pazemes sakneņus vai gumus; savvaļā Dienvidāfrikā \~10 sugu
kolibaktērija Zarnu nūjiņa ("Escherichia coli"), normālas cilvēka un dzīvnieku zarnu mikrofloras komponents
koliinfekcija Zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu ierosināta infekcijas slimība, ar ko slimo gk. zīdaiņi, neiznesti, kā arī mākslīgi baroti un novājināti bērni
phaeoplaca Zeltaino aļģu klases "Chrysotrichineae" ģints
phaeothamnion Zeltaino aļģu klases "Chrysotrichineae" ģints
skropstainā zeltene zelteņu suga ("Lysimachia ciliata")
sniegbaltā zeltene zelteņu suga ("Lysimachia clethroides")
blīvziedu lizimahija zelteņu suga ("Lysimachia congestiflora")
efemērā zeltene zelteņu suga ("Lysimachia ephemerum")
pļavas zeltene zelteņu suga ("Lysimachia nummularia")
dārza zeltene zelteņu suga ("Lysimachia punctata")
parastā zeltene zelteņu suga ("Lysimachia vulgaris")
Akilheds zemesrags Īrijas rietumos (_Achill Head_), Akila salas rietumu gala izvirzījums Atlantijas okeānā
laimes palēcīte ziemciešu dzimtas palēcīšu suga ("Orthilia secunda syn. Ramischia secunda", senāk arī "Pyrola secunda"), sastopama samērā bieži gaišos skujkoku (it īpaši priežu) mežos (lānā, damaksnī, vērī) sausā, kaļķainā augsnē, tā ir 5—20 cm augsts puskrūms ar \~1 m garu sakneni, stumbrs stāvs vai pacils, koksnains, lapas otrādi olveidīgas, ādainas, spīdīgas, ar sīkzobainu malu
Mērčisona rags Ziemeļamerikas kontinenta galējais ziemeļu punkts (angļu val. "Cape Murchison"), atrodas Būtijas pussalā Kanādā pie Belo šauruma (kas savieno Franklina un Prinča Reģenta šaurumu)
līčija Ziepjkoku dzimtas ģints ("Litchi") un tās vienīgā suga ("Litchi chinensis", senāk "Nephelium litchi"), Ķīnas izcelsmes augļukoks, izplatīts Dienvidaustrumāzijā, tiek kultivēts arī citviet
šizotrihas Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Schizotrix"), pavedieni neīsti zaroti, cieši savijušies, veido ādainas, garozveidīgas vai spilvenveidīgas kopas, \~80 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu, kas ne visai bieži sastopamas uz augsnes, klintīm, upju krastos, arī apaugumos, tekošos ūdeņos
lapseņveida zirneklis zirnekļu suga ("Argiope bruennichi"), dzīvo Eiropas dienvidos, 2004. g. pirmo reizi konstatēts arī Latvijā
pollaks Zivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga (Pollachius pollachius"), kas konstatēta arī Baltijas jūrā
vītītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus trochilus"), mazs dziedātājputns, gājputns
Hitrovas žibulītis žibulīšu suga ("Euphrasia chitrovoi")
masaju žirafe žirafu suga ("Giraffa tippelskirchi")
žaunastvēzis Žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Branchiura"), ekoparazīti, parazitē gk uz zivīm gan saldūdeņos gan jūrās, \~130 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; žaunaste

Citās vārdnīcās nav šķirkļa chi.