Paplašinātā meklēšana

Meklējam chi.

Atrasts vārdos (298):

Atrasts etimoloģijās (48):

Atrasts vārdu savienojumos (309):

Atrasts skaidrojumos (400):

čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (chippendale, 1718-79) vārda.
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
spurādaiņi Adatādainie ("Echinodermen")
jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu
dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
Ķīnas aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia chinensis")
kolhicīns Alkaloīds, ko iegūst no rudens vēlziedēm ("Colchicum autumnale") un izmanto medicīnā, ģenētikā, selekcijā; inde, kas kavē mitozi
hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā
dibrachs Antīka divzilbīga pantpēda, kurā abas zilbes īsas; tas pats, kas pirrichijs
Cintractia echinospora antrakoīdeju sugas "Anthracoidea echinospora" nosaukuma sinonīms
Ranunculus circinatus apaļlapu ūdensgundegas "Batrachium circinatum" nosaukuma sinonīms
limnicus Apaļvaboļu ģints, ko daži zinātnieki nodala dzimtā "Limnichidae"
Apalačikola apdzīvota vieta ASV (_Apalachicola_), Floridas štata ziemeļrietumu daļā
Alči apdzīvota vieta Indijā (_Alchi_), Džammu un Kašmiras štatā, Indas kreisajā krastā
Arčidona apdzīvota vieta Spānijā (_Archidona_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
UNICEF Apvienoto Nāciju starptautiskais bērnu aizsardzības fonds (angļu "United Nations International children's Emergency Fund")
ehinopanakss Arāliju dzimtas augs ("Echinopanaxelatum Nakai"), kas aug Tālajos Austrumos, Korejā u. c., sakneņu tinktūru lieto pret impotenci, iedarbīgs afrodīzijs
oplopanakss Arāliju dzimtas ģints ("Oplopanax syn. Echinopanax"), Latvijā introducēta
Mjei arhipelāgs arhipelāgs Andamanu jūrā (mjanmiešu val. “Myeik Kyunzuma”, angļu val. “Mergui Archipelago”), Mjanmas teritorija, platība — 3500 kvadrātkilometru, >800 salu, stiepjas >400 km meridionālā virzienā, augstums — līdz 852 m
Aleksandra arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Aļaskas līča austrumos (_Alexander Archipelago_), ASV Aļaskas štata teritorija, sastāv no \~1000 kalnainu salu un klinšu
Pērļu arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Panamas līcī ("Archipielago de las Perlas"), Panamā, platība - \~400 kvadrātkilometru, 39 lielas un 144 sīkas, zemas salas
Malajas arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Malay Archipelago"), starp Eirāzijas kontinenta dienvidaustrumu daļu un Austrāliju, lielākā salu grupa pasaulē (>10000 salu), platība - \~2 mlj kvadrātkilometru
mežvīteņu aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia clematitis"), vietām pārgājusi savvaļā, aizsargājama
liellapu aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia macrophylla syn. Aristolochia durior, Aristolochia sipho")
Mandžūrijas aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia manshuriensis")
lizihitons Ārumu dzimtas ģints ("Lysichiton"), dekoratīvs augs ar ļoti izteiksmīgām lapām
Lobivia rebutioides asinsziedu ehinopsis ("Echinopsis haematantha")
chrysotrix Asku ķērpju dzimtas "Chrysotrichiaceae" ģints
telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
ohrolehija Asku ķērpju klases lekanoru rindas pertuzāriju dzimtas ģints ("Ochrolechia"), Latvijā konstatētas 4 sugas, visas sastopamas reti
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos
pelašķis asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Achillea"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos; \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
Ķīnas astere asteru suga ("Callistephus chinensis"), ko Latvijā plaši kultivē kā krāšņumaugu
Ķīnas astilbe astilbju suga ("Astilbe chinensis")
dzīre Ašņu dzīre - parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
dzēres Ašņu dzīre jeb parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums
Tuamotu salas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Archipel des Touamotou"), Francijas Polinēzijā, platība - 885 kvadrātkilometri, 15900 iedzīvotāju (2002. g.), pasaules plašākais atolu arhipelāgs, izkliedēts 1,2 mlj kvadrātkilometru akvatorijā, veido 78 atoli, kas slejas dažus m vjl., lielākais augstums - 113 m
chamaecereus Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas
lobivia Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas
ķiršu augļsmecernieks augļsmecernieku suga ("Rhynchites cupreus")
Čirisana kalns augstākā virsotne Korejas pussalā ("chiri-san"), augstums - 1915 m, ietilpst Sobeksana grēdā Austrumkorejas kalnu dienvidaustrumu atzarā Dienvidkorejā
Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m
haimatoksilīns augu krāsviela, ko iegūst no kādas V-Amerikā augoša zilā koka šķirnes "Haematoxylon campechianum"
melnsvītru austrumķauķis austrumķauķu dzimtas suga ("Geothlypis trichias")
āžaloki Āžloki ("Triglochin")
jūrmalas āžloks āžloku suga ("Triglochin maritimum")
purva āžloks āžloku suga ("Triglochin palustris")
Lobivia winteriana Bakeberga ehinopsis ("Echinopsis backebergii")
kohija Balandu dzimtas ģints ("Kochia"), viengadīgs lakstaugs, puskrūms, krūms; visu kontinentu mērenajās joslās \~70 sugu; Latvijā konstatētas 2 Āzijas izcelsmes sinantropas un radniecīgas sugas
Veiča baltegle baltegļu suga ("Abies veitchii")
ATM bankomāts (angļu _automated teller machine_)
kūšu bārzdiņš bārdainais akmeņgrauzis ("Cobitis barbatula" arī "Nemachilus barbatulus")
laimiņu basija basiju suga ("Bassia sedoides syn. Echinopsilon sedoides"), Latvijā atrasta tikai 1960. g. Šķirotavas dzelzceļa stacijā Rīgā
skaldlapīte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Schizophyllaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta (_Branchiostomatidae_), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas
žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks
Marčikitas ezers beznoteksāļezers Laplatas zemienē (sp. val. "Mar-chiquita"), Pampā (Argentīnā), atrodas pārpurvotā ieplakā uz austrumiem no Kordovas grādas 66 m vjl., platība - \~2000 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m
hiastofila Biezlapju dzimtas ģints ("chiastophyllum"), dekoratīvi augi ar izliektām mazu ziedu spurdzēm, sulīgās lapas veido rozetes
mazā bitīnija bitīniju suga ("Bithynia leachi")
divarikātori Brachiopodu muskuļi čaulas atvēršanai
velvičija brīnumainā velvičija - šīs ģints suga ("Welwitschia mirabilis")
dzeguzene Bruņucepuru dzegužpuķe ("Orchis militaris")
vītolu bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("chionapsis salicis")
placodermi Bruņuzivis ar 4 dzimšu grupām (kārtām): "Anaspida", "Heterostraci", "Osteostraci" un "Antiarchi"
rodohitons Ceļteku dzimtas ģints ("Rhodochiton"), viengadīgi vīteņaugi, ko var audzēt traukos
DRIVE Ceļu infrastruktūra transporta līdzekļu drošībai Eiropā ("dedicated road infrastructure for vechile safety in Europe")
Ķīnas ceriņš ceriņu suga ("Syringa chinensis")
kopālkoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Trachilobium"), aug Austrumāfrikā (vietām kultivē), izmanto kopāla ieguvei
Staļiniri chinvali pilsētas Gruzijā nosaukums 1934.-1961. g.
Šidē cibotija cibotiju suga ("Cibotium schiedei")
Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.)
šķēplapu cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum lonchitis"), Latvijā aizsargājama
Ķīnas citronliāna citronliānu suga ("Schisandra chinensis"), ko Latvījā audzē kā krāšņumaugu vertikālu sienu nosegšanai, vasarzaļa, līdz 7 m gara vienmājas un divmāju liāna ar eliptiski iegarenām vai olveidīgām lapām
ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
ceļteku daglītis dadglīšu suga (Echium plantagineum")
parastais daglītis dadglīšu suga (Echium vulgare")
zalkšpiene Daglīšu rūgtpiene ("Picris echioides")
DNA datoru tīkla arhitektūra (angļu "Digital Network Architecture")
simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
degumdzeguzene Deguma dzegužpuķe ("Orchis ustulata")
kalmārveidīgie galvkāji desmittaustekļu galvkāju (_Decabrachis_) apakškārta (_Teuthoides_), ķermenis bez čaulas, torpēdveidīgs (garums 0,25 - 5 m, jūrās dažādā dziļumā ~300 s.
raibā dīfenbahija dīfenbahiju suga ("Dieffenbachia maculata")
Seguinas dīfenbahija dīfenbahiju suga ("Dieffenbachia seguine")
putniegurņa dinozauri dinozauru apakšklases kārta ("Ornithischia"), kurā ir 4 apakškārtas
zauriegurņa dinozauri dinozauru apakšklases kārta ("Saurischia"), kurā ir 3 apakškārtas
sauropoda Dinozauru rindas "saurischia" iedalījums, ūdens un purvu apdzīvotāji, vislielākās formas līdz 30 m lielumā
citronliāna divdīgļlapju klases dzimta ("Schisandraceae") vasarzaļas vai mūžzaļas kokveida liānas, lapas pamīšas, ziedi viendzimuma, 2 ģintis, 47 sugas
šizofragma Divdīgļlapju klases hortenziju dzimtas ģints ("Schizophragma"), no kuras Latvijā introducēta 1 suga
aristolohija Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Aristolochiales")
kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu
dioksibenzoli Divvērtīgie fenoli; pazīstami 3 izomeri: ortodioksibenzols jeb pirokatechīns, metadioksibenzols jeb rezorcīns un paradioksibenzols jeb hidrochinons; visiem liela nozīme tehnikā
Etiopijas dižkalla dižkallu suga ("Zantedeschia aethiopica")
daudzvārpu dižsūrene dižsūreņu suga ("Reynoutria polystachium")
dipirrichijs Dubults pirrichijs, antīkā pantmērā pēda ar 4 viegliem balsieniem
bālganā dūkstenīte dūkstenīšu suga ("chiloscyphus pallescens")
daudzkausiņu dūkstenīte dūkstenīšu suga ("chiloscyphus polyanthos")
plankumainā dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza maculata", senāk "Orchis maculata"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug mitrās un purvainās pļavās, zemajos un pārejas purvos, purvainos mežos, krūmājos, aizsargājama
ērkulis Dzegužpuķe ("Orchis maculata")
vīru dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis mascula")
bruņcepuru dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis militaris", arī "Orchis rivini")
zalkšu dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis morio")
deguma dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis ustulata")
adatainais dzeloņgurķis dzeloņgurķu suga (Echinocystis lobata), ko Latvijā audzē, bet vietām pāriet arī savvaļā
brazilīns Dzeltena krāsviela "Caeslpinia echinata" vai dažu citu sarkankoka sugu mizā; lieto kā krāsvielu; oksidējoties pārvēršas sarkanajā brazileīnā
jodoforms dzeltens pulveris ar asu smaku chi~3~, brūču dezinfekcijas līdzeklis
disepimenti Dzīvnieku anatomijā šķērssienas koraļļpolipu, sariņkājaino tārpu un brachiopodu ķermenī, sadala to vairākās mazāk vai vairāk noslēgtās daļās
lapžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Eulamellibranchia"), >100 dzimtu, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas
šķērsžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Septibranchia")
aizsirdsžaunis Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemežu klases apakšklase ("Opistobranchia")
echinopsilon Echinopsilon sedoides - laimiņu basijas ("Bassia sedoides") nosaukuma sinonīms
Kolhīdas efeja efeju suga ("Hedera colchica")
Tauša egilopss egilopsu suga ("Aegilops tauschii")
purpursarkanā ehinācija ehināciju suga ("Echinacea purpurea")
melnīgsnējais ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus adustus")
Poselgera ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus poselgeri")
Beilija ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus reichenbachii var. baileyi")
Reihenbaha ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus reichenbachii")
cietais ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus rigidissimus")
mazērkšķainais ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus subinermis ")
Gruzona ehinokaktuss ehinokaktusu suga ("Echinocactus grusonii")
Bakeberga ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis backebergii", agrāk "Lobivia winteriana")
Hamecereju ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis chamaecereus", agrāk "Chamaecereus silvestrii")
asinsziedu ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis haematantha", agrāk "Lobivia rebutioides")
Pentlanda ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis pentlandii", agrāk "Lobivia boliviensis")
Tīgela ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis tiegeliana", agrāk "Lobivia tiegeliana")
Šimpera eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia schimperi")
AETR Eiropas valstu līgums attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (angļu val. _European agreement concerning the work of crews of vechiles engaged in international road transport_)
elachista Elachista fucicola - heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" suga
tīklērce Ērču kārtas dzimta ("Tetranychidae"), sīka ērce (garums - līdz 0,8 mm), kas sūc augu sulu, (parasti) veidojot sūkumu vietās tīklojumu, Latvijā konstatēts 12 sugu
Etčisona eremūrs eremūru suga ("Eremurus aitchisonii")
escherichia Escherchia coli - kolibaktērijas jeb zarnu nūjiņas
smiltāju esparsete esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros
vīķlapu esparsete esparsetu suga ("Onobrychis viciifolia"), senāk Latvijā kultivēta kā lopbarības augs
Mičigans ezers ASV (angļu val. "Lake Michigan"), Lielo Ezeru sistēmā, 177 m vjl., platība - 58000 kvadrātkilometru, garums - 490 km, platums - līdz 189 km, lielākais dziļums - 280 m, sestais ietilpīgākais ezers pasaulē - 4900 kubikkilometru
Hirgisnurs ezers Lielo ezeru ieplakā Mongolijas ziemeļrietumu daļā ("chirgis Nuur"), 1028 m vjl, platība - 1407 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 80 m
Buļļezers ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils
Kīmezers ezers Vācijas dienvidos ("chiemsee"), Bavārijas plakankalnē, Alpu piekājē 518 m vjl., platība - 80 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 74 m, Herrensala - 3,3 kvadrātkilometri, ietek Ahe, iztek Innas pieteka Alca
augstā ežziede ežziežu suga ("Echinops ritro")
zilā ežziede ežziežu suga ("Echinops sphaerocephalus")
parastais fazāns fazānu suga ("Phasianus colchicus"), ko Latvijā dažkārt audzē medību saimniecībās
IBM firma "International Business Machines, Inc."
arhitektūra SNA firmas _IBM_ datoru tīklu daudzslāņu arhitektūra (angļu "Systems Network Architecture"), kurā definētas atsevišķu slāņu funkcijas un to savstarpējā saistība
Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes
parastā gaiļsāre gaiļsāru suga ("Echinochloa crusgalli")
bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu)
desmittaustekļu galvkāji galvkāju klases kārta ("Decabranchia") ar kalmāru un sēpiju apakškārtu
ahimēne Gesnēriju dzimtas ģints ("Achimenes"), kuras dažādus hibrīdus var nopirkt augu tirdzniecības vietās
Bruha gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium bruchii")
Mihanoviča gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium mihanovichii")
bērzu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hedrychii")
platišizma dolomīts gliemeždolomīta paveids, kas sastāv no gliemežu "Platyschima kirchholmiensis", "Plastyschima uchtensis" un "Naticopsis kircholmiensis" pārakmeņojumiem, sastopams Daugavas svītas nogulumos; gliemeždolomīts
priekšžauņi Gliemežu klases apakšklase ("Prosobranchia"), kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij, >70000 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, 14 sugu
sīkgliemezis Gliemežu klases pamatacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Carychiidae syn. Ellobiidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
matiņgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints ("Trichis"), Latvijā konstatēta 1 suga
iekščaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Dibranchia")
kamerčauļi Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Tetrabranchia"), kurā ir 1 ģints - nautili
kartupeļu globodera globoderu suga ("Globodera rostochiensis syn. Heterodera rostochiensis"), kartupeļu nematode
Rotšilda glorioza gloriozu sugu ("Gloriosa rothschildiana")
trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu
Ķīnas gorals goralu suga ("chinese goral")
PHIGS grafiskās saskarnes standarts (angļu "Programmer's Hierarchical Interactive Graphics Standard")
ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti
gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās
lielā greizkausīte greizkausīšu suga ("Plagiochila asplenioides")
porenīšu greizkausīte greizkausīšu suga ("Plagiochila porelloides")
aslapu grīslis grīšļu suga ("Carex echinata")
Reihenbaha grīslis grīšļu suga ("Carex reichenbachii"), Latvijā aizsargājama
ūdensgundega Gundegu dzimtas ģints ("Batrachium"), ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
haizivjveidīgie haizivis (_Selachiiformes_)
Chamaecereus silvestrii Hamecereju ehinopsis ("Echinopsis chamaecereus")
šarlaksarkanā hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium coccinium")
eliptiskā hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium ellipticum")
dzeltenā hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium flavum")
Foresta hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium forrestii")
vienguma hermīnija hermīniju suga ("Herminium monorchis"), Latvijā aizsargājama
pretējlapu hiastofila hiastofilu suga ("chiastophyllum oppositifolium")
agrā himonante himonantu suga ("chimonanthus praceox")
lapvārpu hipoeste hipoestu suga ("Hypoestes phyllostachia")
hutchinisa Hutchinisa petraea - klinšu horungijas "Horungia petraea" nosaukuma sinonīms
griezējbite iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Megachilidae"), apmatots kukainis, kura ķermeņa garums - 3-18 mm, Latvijā konstatētas 54 sugas
urehitīns Indīgs glikozīds "Urechites suberecta" lapās, darbības ziņā līdzīgs strofantīnam
ISA industriālā standartarhitektūra (angļu "Industry Standard Architecture")
arhitektūra ISA industriālā standartarhitektūra (angļu "Industry Standard Architecture")
hedīhija Inveraugu dzimtas ģints ("Hedychium")
Kjeti Itālijas province ("Provincia di chieti"), atrodas Abruco reģionā, platība - 2588 kvadrātkilometri, 397400 iedzīvotāju (2012. g.)
brahiozaurs Izmirusi rāpuļu ģints ("Brachiosaurus"), tie bija vieni no lielākajiem (garums - līdz 24 m, masa - līdz 50 t) četrkāju dzīvniekiem un dzīvoja gan uz sauszemes, gan ūdenī
antiarhi Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Antiarchi"), dzīvoja devona periodā dažāda sāļuma ūdenstilpju bentālē; Latvijā zināmas 25 sugas, no tām 18 atklātas Latvijā
kianti Izplatīta skāba itāļu sarkanvīna šķirne; kjanti (it. "chianti")- nosaukums pēc Kjanti ielejas
pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi
Amčitkas šaurums jūras šaurums Beringa jūras dienvidrietumu daļā (_Amchitka Pass_), starp Retu un Andrejanova salām, ASV teritorija
jūrasgrundulītis Jūrasgrunduļu dzimtas suga ("Pomatoschistus microps"), ieapaļa, parasti 2-3,5 cm gara zivs ar garu, slaidu astes stumbru
mazais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Pomatoschistus minutus")
Gasterosteus spinachia jūrasstagara "Spinachia spinachia" nosaukuma sinonīms
jūras stagaris jūrasstagars ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia", senāk "Spinachi vulgaris Flem."), līdz 15 cm gara zivs, nārsto tanī pat laikā, pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem un zivju mazuļiem
Ķīnas kadiķis kadiķu suga ("Juniperus chinensis")
ehinokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Echinocactus")
ehinocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Echinocereus")
ehinopsis Kaktusu dzimtas ģints ("Echinopsis")
neīstā Veiča kalateja kalateju suga ("Calathea pseudoveitchiana")
Veiča kalateja kalateju suga ("Calathea veitchiana")
dīfenbahija Kallu dzimtas ģints ("Dieffenbachia"), brīvdabā tropiskās Amerikas augi, lielām, platām, dažādās krāsās izraibotām lapām, Eiropā audzē siltumnīcās un augu mājās kā krāšņumaugu
zantedešija Kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem; dižkalla
Mučingas kalni kalni Austruāfrikā ("Muchinga Mountains"), Zambijas ziemeļaustrumos, stiepjas dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā \~400 km, augstums - līdz 1908 m, Čambeši un Luangvas ūdensšķirtne
Reinas Šīferkalni kalni Reinas vidusteces krastos (vācu val. “Rheinisches Schiefergebirge”), Vācijā, daļēji Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, garums — \~440 km, lielākais augstums — 880 m
Apalači kalni Ziemeļamerikas austrumos (_Apalachian Mountaiuns_), ASV un Kanādā, veido 300-500 km platu un ap 2600 km garu kalnu grēdu, ieleju, plato un plakankalņu sistēmu, augstākā virsotne - 2037 m vjl.
Abukumas plakankalne kalnu grēda Japānā (_Abukuma-kōchi_), Ibaraki, Fukušimas un Mijagi departamentā
Čjapasas Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre de chiapas"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikas dienvidaustrumos, garums ~390 km, augstums līdz 4092 m
Harhiraulas grēda kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumos ("Charchiraa Uul"), uz dienvidrietumiem no Ubsunura ezera ieplakas, augstums - līdz 4116 m
Vošitas kalni kalnu masīvs ASV centrālajā daļā (angļu val. "Ouachita Mountains"), Arkanzasā un Oklahomā, garums - 300 km, platums - 150 km, augstums - līdz 884 m, sastāv no nelielām kroku grēdām
Sisyrinchium bermudiana kalnu sizirinhijas "Sisyrinchium montanum" nosaukuma sinonīms
Amerikas kampešs kampešu suga ("Haematoxylon campechianum"), koks, kas aug Centrālamerikā un Dienvidamerikā, satur krāsvielu - zilo sandalu, ko izmanto ādu rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, koksni izmanto parketam un mēbelēm
larvaevoridae Kāpurmušu dzimtas "Tachinidae" nosaukuma sinonīms
Heterodera rostochinensis kartupeļu nematodes "Globodera rostochinensis" nosaukuma sinonīms
mencu kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Echinorhynchus gadi")
Ranunculus kaufmanii Kaufmaņa ūdensgundegas "Batrachium kaufmanii" nosaukuma sinonīms
dorabi Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("chirocentridae")
Kazalēkjo Kazalēkjo di Rena - pilsēta Itālijā ("Casalecchio di Reno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kergelēna Kergelēna arhipelāgs - atrodas Indijas okeāna dienvidos ("Archipel des Kerguelen"), Francijas teritorija, platība - 7215 kvadrātkilometru, viena liela un \~300 sīku salu
Kjančāno Kjančāno Terme - pilsēta Itālijā ("chianciano Terme"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kjaramonte Kjaramonte Gulfi - pilsēta Itālijā ("chiaramonte Gulfi"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kjaravalle Kjaravalle Čentrāle - pilsēta Itālijā ("chiaravelle Centrale"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
sistēma Gopher klientservera lietojumprogramma, kura ļauj pārlūkot lielu informācijas apjomu, izmantojot datņu pārsūtīšanas protokola iespējas, attālu pieteikšanos, sistēmas _Archie_ komandas utt. un nodrošinot galalietotājam nepieciešamās ziņas izvēlņu veidā
platlapu knābīte knābīšu suga ("Eurhynchium angustirete")
nemanāmā knābīte knābīšu suga ("Eurhynchium hians")
dažādlapu kohija kohiju suga ("Kochia heterophylla")
slotiņu kohija kohiju suga ("Kochia scoparia"), saukta arī par vasaras eglīti, Latvijā audzēta kā krāšņumaugs, vietām pārgājusi savvaļā
Siversa kohija kohiju suga ("Kochia sieversiana")
dzeltenais kokķauķis kokķauķu suga ("Dendroica petechia")
sārtmuguras kokložņa kokložņu dzimtas suga ("Campylorhamphus trochilirostris")
iežgrimons Korinte 1 ("Amelanchier")
vinagrada Korinte 1 ("Amelanchier")
alkšņlapu korinte korintu suga ("Amelanchier alnifolia")
kokveida korinte korintu suga ("Amelanchier arborea")
Kanādas korinte korintu suga ("Amelanchier canadensis")
krāšņā korinte korintu suga ("Amelanchier florida")
gludā korinte korintu suga ("Amelanchier laevis")
Lamarka korinte korintu suga ("Amelanchier lamarckii")
ovālā korinte korintu suga ("Amelanchier ovalis")
vārpainā korinte korintu suga ("Amelanchier spicata"), kas Latvijā stādīta kopš 19. gs. beigām, aklimatizējusies un pārgājusi savvaļā
ničija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Nitzschiaceae"), vienšūnas, retumis koloniju aļģes, 6 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~33 sugas
piķenes krāsojamais līdzeklis (melnuma zāles), ko iegūst no Amerikas kampeša ("Haematoxylon campechianum")
trīsuļods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("chironomidae"), neliels pelēki zaļš, dzeltenīgs vai bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī vai augsnē, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~130 sugu
ehinācija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinacea"), ārstniecības augs, savvaļā sastopams gk. Ziemeļamerikā, Latvijā audzē dārzos, arī kā krāšņumaugu
ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas
kušņa Kušņa zāles - parastais daglītis ("Echium vulgare")
zaļais ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus trochiloides")
paparde Ķekarpaparde ("Botrychium")
papardīte Ķekarpaparde ("Botrychium")
trepīte Ķekarpaparde ("Botrychium")
botrichiji Ķekarpapardes ("Botrychium")
plūksnu ķekarpaparde ķekarpaparžu ģints suga (“Botrychium multifidum”), Latvijā sastopama samērā reti, smilšainās augsnēs, aizsargājama, 5-20 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs
pusmēness ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium lunaria")
zarainā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium matricariifolium"), Latvijā aizsargājama
vienkāršā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium simplex"), Latvijā aizsargājama
Virdžīnijas ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium virginianum"), Latvijā aizsargājama
kivi Ķīnas aktinīdija - aktinīdiju dzimtas kāpelētājaugu ("Actinidia chinensis") auglis, kam ir plāna, spalvaina miza, zaļš mīkstums un melnas sēklas
astrine Ķīnas astere ("Callistephus chinensis")
dzeloņgurķis Ķirbju dzimtas ģints ("Echinocystis"), kāpelējoši lakstaugi, 15 sugu (Ziemeļamerikā), Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu
Ķīnas ķirzakaste ķirzakastu suga ("Saururus chinensis")
Komakjo ezers lagūnas ezers Itālijā ("Valli di Comacchio"), pie Adrijas jūras, uz dienvidiem no Po ietekas, tajā beidzas Po di Volanas labā atteka, dienvidu daļā tā savienota ar Reno upi
sūnene lapiņu sēņu ģints ("Rimbachia")
spulgsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Schistostegiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
šķeltcepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Schistidium"), \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
knābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Eurhynchium"), Latvijā konstatētas 6 sugas
stardzīslene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases vēverastīšu dzimtas ģints ("Antitrichia"), 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
zaļais lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus trochiloides") jeb zaļais ķauķītis, kas Latvijā ligzdo reti
zirņu laputs laputu apakškārtas suga ("Acyrthosiphon pisi syn. Acyrthosiphon onobrychis")
zaļais egļu hermess laputu suga ("Sacchiphantes viridis")
himonante Lauru rindas ģints ("chimonanthus"), sala neizturīgi dekoratīvi krūmi, zied agri pavasarī pirms lapu plaukšanas
monocitārā leikoze leikoze ar monocītu grupas leikocītu pārsvaru asinsainā; šķir divus tipus: Nēgeli ("Naegeli") jeb mielomonocitāro tipu, kura gadījumā monocīti atgādina granulocītus, un Šillinga ("Schilling") jeb histiocītisko tipu, kurā pārsvarā ir lieli monocīti ar putainu hromatīna uzbūvi
hidatīda Lenteņa "Echinococcus granulosus" pūšļa jeb kāpura stadija
hidatīde Lenteņa "Echinococcus granulosus" pūšļa jeb kāpura stadija
Lielais Ķīnas līdzenums līdzenums Austrumāzijā (angļu val. “North china Plain”), Ķīnā, stiepjas >1000 km gar Dzeltenās un Austrumķīnas jūras piekrasti, platība — \~325000 kvadrātkilometru, augstums — 50-100 m; Ziemeļķīnas līdzenums
sarkanastis Lielā lapu koku mūķene, mūķeņu dzimtas naktstauriņš ("Dasychira pudibunda")
Karāči Lielākā Pakistānas pilsēta (urdu val. "Karāchi"), atrodas valsts dienvidu daļā, osta Arābijas jūras krastā, Sindas provinces administratīvais centrs, 12300000 iedzīvotāju (2007. g.), 1947.-1959. g. Pakistānas galvaspilsēta
čipendeils Lielbritānijā dibināta ASV firmas seksapīlu vīriešu trupa, tās dalībnieks (angļu "chippendales")
sniedzīte Liliju dzimtas ģints ("chionodoxa"), krāšņumaugs, ģintī 5 vai 6 sugas, savvaļā aug Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos
vēlziede Liliju dzimtas ģints ("Colchicum"), daudzgadīgs augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem, \~65 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ežadatu lipene lipeņu suga ("Lappula squarrosa syn. Lappula echinata, Lappula myosotis")
Amerikas lizihitons lizihitonu suga ("Lysichiton americanus")
Kamčatkas lizihitons lizihitonu suga ("Lysichiton camtschatcensis")
Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu
kolienterīts ļoti lipīga zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu izraisīta zarnu slimība gk. agrīna vecuma bērniem
pahira Malvu dzimtas ģints ("Pachira")
pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus
melyridae Māņmīkstspārņu dzimtas "Malachiidae" nosaukuma sinonīms
spīdīgais māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius aeneus")
divplankumu māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius bipustulatus")
zaļais māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius viridis")
cilvēka matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus trichiurus"), kas lokalizējas resnās zarnas sienā, garums līdz 5 cm
parastais matiņgliemezis matiņgliemežu suga ("Trichis hispida")
daglīšu mauraga mauragu suga ("Hieracium echioides")
Čjapasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Čjapasas Valsts ("chiapas" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Tustlagutjerresa, platība - 73681 kvadrātkilometrs, 4293500 iedzīvotāju (2005. g.)
tibūčina Melastomu dzimtas ģints ("Tibouchina"), traukos audzējams dekoratīvs augs
Veiča mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia veitchiana")
trohiliski Mieturaļģu ģints ("Trochiliscus"), no zaļaļģēm cēlušies daudzšūnu organismi, dzīvojuši devona saldūdens baseinos vai pasāļūdens lagūnās un veidojuši biezokņus, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos
seškanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare sulup hexastichon", arī "Hordeum hexastichion") ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids
arhitektūra MCA mikrokanāla arhitektūra (angļu "Micro Channel Architecture")
durstīgā mirmekodija mirmekodiju suga ("Myrmecodia echinata")
Rjūkjū mogera mogeru suga ("Mogera uchidai")
žokleņi Mugurkaulnieku nodalījums ("Gnathostomata syn. Ectobranchiata"), pie kura pieder zivis, abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji
himērveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ("chimaeriformes")
Kolhīdas muskare muskaru suga ("Muscari colchicum")
šizante Nakteņu dzimtas ģints ("Schizanthus")
smaržīgā naktsvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera bifolia", arī "Orchis bifolius"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs dzeltenzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi balti, nedaudz iezaļgani, ļoti smaržīgi
aundeguns neliela paparde ("Botrychium matricariae")
paronihija Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Paronychinoideae"), no kuras Latvijā sastopami gauri, pagauri un trūkumzālītes
ūdensvirza Neļķu dzimtas ģints ("Myosoton syn. Malachium"), kurā ir tikai 1 suga
Ķīnas neļķe neļķu suga ("Dianthus chinensis"), ko Latvijā audzē dārzos
trihinella Nematožu klases ģints ("Trichinella"), velteņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā, Latvijā konstatēta 1 suga - trihīna
kartupeļu nematode nematožu klases suga ("Globodera rostochiensis syn. Heterodera rostochiensis"), kartupeļu globodera
trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu
neochilenia Neochilenia paucicostata - mazribu neoportērijas ("Neoporteria paucicostata") nosaukuma sinonīms
mazribu neoportērija neoportēriju suga ("Neoporteria paucicostata", senāk "Neochilenia paucicostata")
kolicīns no "Escherichia coli" iegūts antibiotiks, kas ietekmē tās pašas sugas citus celmus
mafura no auga "Trichilia emetica Vahl." augļiem iegūti iedzelteni tauki, ko lietoja ziepju fabrikācijai un sveču rūpniecībā
sakņu ērce noliktavērču dzimtas suga ("Rhyzoglyphus echinopus")
CORBA objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra (angļu "Common Object Request Broker Architecture")
standarts CORBA objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra (angļu "Common Object Request Broker Architecture")
efa Odžu dzimtas ģints ("Echis")
pīļknābis Oldējēju kārtas pirmzīdītāju apakšklases dzimta ("Ornithorhynchidae"), no kuras līdz mūsdienām izdzīvojusi tikai 1 suga
hionants Olīvu dzimtas ģints ("chionanthus"), vasarā ziedoši, stāvi krūmi, kas rudenī krāsojas dzelteni; sniegpārslu koks
Kuzupči tuksnesis Ordosas plato ziemeļu daļa Huanhes labajā krastā ("Kuzupchi"), Ķīnā, garums - 370 km, platums - 25-80 km, augstums - 1100-1700 m, smiltis, barhani (15-30 m augsti), ieplakās - solončaki, takiri, ezeri
dzegužpuķe Orhideju dzimtas ģints ("Orchis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ziediem vārpās (dažu sugu gumus lieto ārstniecībā), \~85 sugas, Latvijā sastopamās 4 sugas ir aizsargājami augi
Valliha ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris wallichiana")
čemuru palēks palēku suga ("chimaphila umbellata", senāk "Pyrola umbellata"), Latvijā aizsargājama, dekoratīvs un ārstniecisks augs
archiloģija Pamatprincipu mācība zinātnēs (gr. "archi-logos", pirmvārds)
arhitektūra EISA paplašinātā industriālā standartarhitektūra (angļu "Extended Industry Standard Architekture (EISA)")
Šinca šņibītis parastā šņibīša pasuga ("Calidris alpina schinzii"), kas sastopama arī Latvijā, aizsargājama
dzeltenaji Parastā zeltene ("Lysimachia vulgaris")
zeltenājs Parastā zeltene ("Lysimachia vulgaris")
dagliši Parastais daglītis ("Echium vulgare")
dzelzszāle Parastais daglītis ("Echium vulgare")
vilkzobins Parastais daglītis ("Echium vulgare")
žurkuzāle Parastais daglītis ("Echium vulgare")
peliška parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
perešķis parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
aitašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
aitkriemeles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
aitķiemeles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
asinsdziras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
asinsdzīras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
asinspuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
ašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
ašņadziras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
dzelszāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
dzelzzāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
dzirenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
ežapuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
ežapuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
ežpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
gabane Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
indricene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
indricenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
laukpipari Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
laukpipariņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
mērpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
mērpuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
papīrene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
papīrenīte Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelaški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelašķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelekši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peleška Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peleški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelešķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelieši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peliška Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peliškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelišķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelišķītes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peluškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peluški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelušķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelēkši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelēči Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peļastes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peļastīte Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peļašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peļuškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pīpenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
sierenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītardilliņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarine Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarines Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītariņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarpuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītartēja Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarzāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarzāles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarīši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
ķermelītes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
šāpšīri Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")

Atrasts piemēros (3):

Citās vārdnīcās nav šķirkļa chi.

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies