Paplašinātā meklēšana
Meklējam ceturtd..
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (54):
- in quarto (papīra) ceturtdaļloksnes formātā.
- aizcitceturtdienu Aiznākamā ceturtdienā.
- Pateicības diena ASV nacionālie svētki, ko atzīmē novembra ceturtajā ceturtdienā pieminot pirmos pārceļotājus no Eiropas.
- loma Aušanā metu garums starp diviem mestuvju posmiem jeb viena ceturtdaļa riņķa jeb līkuma.
- saišķu pīlārs bagātīgi profilēts balsts, kas no visām pusēm ir papildināts ar pilastriem, puskolonnām, trīsceturtdaļkolonnām u. tml.
- kulmastis Burvis, kas nāk gavēņa laikā, ceturtdienām izejot, un cērp aitas.
- menuets cēla, lēna 17. gs. franču deja trīs ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika
- orta Ceturtā daļa no dāldera, kas dalāms 4 pimberos, 5 zeseros, 10 markās, 20 vērdiņos vai 30 kapeikās; monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām.
- lielā kočiņa ceturtdaļa stopa.
- inkvarto ceturtdaļa; ceturtdaļloksne.
- ceturtdaļcicero Cicero bieznes (12 punkti) ceturtdaļas apzīmējums - 3 punkti.
- kapri Cieši piegulošas trīsceturtdaļgaruma sieviešu bikses.
- metrs garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - 100 centimetru [m]. Pēc 1960. g. novembrī Ģenerālajā mēru un svaru konferencē pieņemtās metra definīcijas metrs ir vienāds ar 1650763,73 viļņa garumiem, ko vakuumā izstaro kriptona 86 (^86^Kr) atoms, ja tajā notiek elektronu pāreja starp diviem noteiktiem atoma enerģijas līmeņiem. Metrs aptuveni vienāds ar 1/10^7^ no Parīzes meridiāna ceturtdaļas.
- ceturtdalis Ikkatras burtu bieznes ceturtdaļas slēdzenis, ko šauros burtos lieto arī par vārdu starpu.
- kvatrins Itāliešu sudraba, vēlāk vara sīknauda, grosso ceturtdaļa, ko kala sevišķi Romā un Venēcijā sākot ar 15 gs. vidu.
- bluķa vakars Jebkurš ceturtdienas vakars no Miķeļiem līdz Sveču dienai.
- pedilavium Kāju mazgāšanas ceremonija, ko Romas katoļu baznīcā izpilda Zaļās ceturtdienas liturģijā.
- lamentācija Katoļiem dievkalpojums zaļā ceturtdienā.
- kortelis Kortelītis - ceturtdaļlitra degvīna.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- pirendelis Laika posma (parasti stundas) ceturtdaļa.
- ceturksnis laika posma ceturtdaļa.
- noapaļošana Lapu, karšu, grāmatu u. c. stūru apstrāde spaistojamos aparātos vai mašīnās, veidojot tos ceturtdaļapļa formā.
- habanera Lēna spāņu tautas deja ar dziedāšanu, divu ceturtdaļu taktsmērā ar raksturīgu uzsvaru uz takts pēdējās astotdaļas; par tās dzimteni uzskata Kubas salu.
- lelōs aizdzereibys lielā saderināšanās īsi (ceturtdien) pirms kāzām.
- orte Monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām.
- nākamceturtdien Nākamajā ceturtdienā.
- plecis Nokauta lopa priekšējā ceturtdaļa.
- akadēmiskais Nokavēšanās ceturtdaļstundu.
- ceturtdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots ceturtdaļai.
- pakaļgabals Pakaļagabals, pakaļas ceturtdaļa, pakaļdaļa.
- astronomiskie gadalaiki pavasaris, vasara, rudens, ziema - aptuveni vienu ceturtdaļu gada gari laika intervāli no ekvinokcijas līdz sekojošiem saulgriežiem vai otrādi.
- tuvskats personas vai dzīvas būtnes uzņēmums, iekļaujot kadrā ne vairāk kā apmēram ceturtdaļu tās auguma, arī jebkura cita priekšmeta uzņēmums no neliela attāluma; tuvplāns.
- piektvakars Piektdienas priekšvakars, t. i. ceturtdienas vakars.
- krakovjaks Poļu tautas deja divu ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- gavote Sena franču tautas deja divu ceturtdaļu taktsmērā, dejojama mērenā tempā.
- burē Sena franču tautas rotaļu deja, dzīvespriecīga, dejojama četru ceturtdaļu taktsmērā.
- bergamaska Sena itāliešu deja četru ceturtdaļu taktsmērā.
- vērdiņš Sena naudas vienība; attiecīgā monēta, ceturtdaļa senās Rīgas markas, vēlāk trīs graši (1,5 kapeikas).
- tetartemorijs Senās Grieķijas monēta, obola ceturtdaļa.
- sesterce Senromiešu sudraba (vēlāk misiņa) sīknauda, denāra ceturtdaļa.
- mambo Spāņu un kubiešu deja četru ceturtdaļu vai divu ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- kvadrantdzelzs Stieņu profildzelzs ar šķērsgriezumu ceturtdaļaploces formā, ko lieto apaļu stabu sastādīšanai.
- kortelis Stopa ceturtdaļa.
- galops Strauja 19. gadsimta sadzīves deja divu ceturtdaļu taktsmērā.
- kortelis Stundas ceturtdaļa.
- devintelis Tirgus ceturtdienā pēc vasarsvētku atsvētes.
- osiņa Trauks, kurā ietilpa ceturtdaļlitra degvīna.
- kaza Viena ceturtdaļa no vienas kubikases (malkas).
- certoksnis Viena ceturtdaļa.
- ceturknis Viena ceturtdaļa.
- minjona Viesību deja, trīs ceturtdaļu taktsmērā; pēc sava rakstura tuva valsim; radās 19. gs. beigās (20. gs. sākumā).
- īstais ceturgs zaļā ceturtdiena.
- ceturga Zaļā ceturtdiena.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ceturtd..