Paplašinātā meklēšana
Meklējam brīnum.
Atrasts vārdos (24):
- brīnum:1
- brīnum-:1
- brīnums:1
- brīnumīgs:1
- brīnumaini:1
- brīnumains:1
- brīnumbeka:1
- brīnumpuķe:1
- brīnumzeme:1
- brīnumārsts:1
- brīnumbērns:1
- brīnumdarbs:1
- brīnumdaris:1
- brīnumjauks:1
- brīnumspēks:1
- brīnumsvece:1
- brīnumlietas:1
- brīnumaparāts:1
- brīnumdokters:1
- brīnumpasakas:1
- brīnumsavants:1
- brīnumskaists:1
- brīnumsvecīte:1
- brīnumdarītājs:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (76):
- brīnišķs apbrīnojams, pārsteidzošs, brīnumains; [brīnišķīgs]{s:2214}
- Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas
- Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis
- DKW Auto marka (vācu "Das kleine Wunder" - "Mazais brīnums")
- brīnumīgs Brīnišķīgs, pilns brīnumu
- velvičija brīnumainā velvičija - šīs ģints suga ("Welwitschia mirabilis")
- Viola mirabilis brīnumainā vijolīte
- panaceja Brīnumainas iedomātas zāles, brīnumains iedomāts līdzeklis pret visām slimībām
- brīnuma darbi brīnumaini, neticami notikumi
- rūpāvačāras budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt rūpadhātu, kur nav vajadzīgs uzturs, apģērbs, mājoklis, viņiem nav dzimumorgānu, taču viņi nav arī bezdzimuma būtnes, kas piedzimst brīnumainā kārtā un viņu vecāki ir tie, kas tajā brīdī atradušies vistuvāk
- brīnus cerēt cerēt uz brīnumiem
- brīnumdaris cilvēks, kas spēj darīt brīnumus
- brīnumdarītājs cilvēks, kas spēj darīt brīnumus
- iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids - šķietamu brīnumu demonstrēšana
- iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas demonstrē šķietamus brīnumus
- baraka Dievišķā svētība, ko bērni pārmanto no vecākiem; spēja darīt brīnumus, var būt arī iegūta svētceļojumā
- dīvs Dīvains; arī brīnumains
- Eldorado Fantastiska zelta, bagātību un pasakainu brīnumu zeme, ko Amerikā meklēja spāņu iekarotāji; brīnumzeme, leiputrija
- fantastico Fantastiski, brīnumaini
- Fēnikss Grieķu mitoloģijā - brīnumputns, kas dzīvo 500 gadus, sadedzina sevi ligzdā un turpat no pelniem atdzimst
- seirēnes Grieķu mitoloģijā jūras nāras: brīnumskaistas jaunavas ar zivs asti vai arī putni ar jaunavu sejām; tās ar savām dziesmām pievilināja ceļiniekus un tad tos saplosīja un aprija
- Tilotama hindu mitoloģijā - viena no apsarām, kura bija tik brīnumaini daiļa, ka tad, kad viņa pirmo reizi parādījās dievu sapulcē, Šiva, tīksminoties par viņu, ieguva četras sejas, bet Indram uz miesas izspiedās tūkstoš acu
- Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem
- pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē
- parbleu Izsauciens: ka tevi jupis!, tavu brīnumu!
- Vani japāņu mitoloģijā — brīnumains dzīvnieks, ko iztēlojās kā krokodilu, jūras čūsku un haizivi
- maija Jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija; māja
- čoka Joks, brīnums
- cadiks jūdu skolotājs vēlākajā hasīdu kustībā, kas ar svētumu un dievbijību izpelnījies Dieva labvēlību un kam piedēvē spēju darīt brīnumus
- gaisa dārzi jumta dārzi pilī Babilonā, ko ierīkoja karaliene Semiramīda, viens no septiņiem pasaules brīnumiem
- Veinemeinens Karēļu un somu mitoloģijā un eposā - demiurgs un kultūrvaronis, gudrs sirmgalvis, brīnumdaris un burvis
- Hērostrata slava kaunpilna slava, kas iegūta ar sliktiem darbiem (Hērostrats nodedzināja Artemīdas templi Efesā - vienu no septiņiem pasaules brīnumiem)
- astotais pasaules brīnums kaut kas neparasts, dīvains, izcils, ko varētu pieskaitīt septiņiem pasaules brīnumiem
- Barbara Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā leģendārs tēls, kas dzīvojusi Hēliopolē, slepeni kļuvusi par kristieti un tāpēc spīdzināta, bet brīnumainā kārtā cietumā parādījies Jēzus Kristus un devis viņai Svēto vakarēdienu, mirusi mocekles nāvē
- Avallona Ķeltu (vēst. Velsa, Britānija) mitoloģijā - nemirstības sala, kurā aug brīnumainas ābeles; šeit tika nogādāts karalis Artūrs, lai sadziedētu nāvējošos ievainojumus
- Duņ-Fanšo Ķīniešu mitoloģijā - zeltkaļu un sudrabkaļu aizgādnis, kuram piedēvēja arī burvja un brīnumu iztulkotāja spējas
- bulbulis Latviešu pasakās brīnumu putns, kas cilvēkus apbur par kokiem
- Fausts Leģendārs brīnumdaris, kas savu dvēseli pārdevis velnam
- mirakls Luga (viduslaikos) par svēto brīnumdarbiem
- (kā) uz burvja (arī burvju) mājienu, arī (kā) pēc burvja (arī burvju) mājiena ļoti ātri, brīnumainā, pārsteidzošā veidā
- taumatoloģija mācība par brīnumiem
- māja Maija - jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija
- rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķis (1)
- rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķītis
- Babilonas nocietinājumi milzīgs trīskāršs nocietinājumu mūris, kas apjoza Babilonu un ko reizēm mēdz pieskaitīt septiņiem pasaules brīnumiem
- Aleksandrijas bāka milzu bāka, ko uzcēla 3. gs. p. m. ē. Aleksandrijas ostas tuvumā uz Faras salas, 117 m augsta, tika uzskatīta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem, sagrāva zemestrīce
- misticists Misticisma piekritējs; cilvēks, kas tic mistikai, pārdabiskiem spēkiem, noslēpumainiem, mīklainiem brīnumiem; māņticīgs cilvēks
- mandragora Mitoloģiski ētiskajos priekšstatos brīnumains augs, kam tika piedēvētas pārdabiskas īpašības
- kā stabs nekustīgi, neatbildot, klusējot (aiz bailēm, pārsteiguma, brīnumiem); pavisam nekustīgs, stīvs
- pārpasaulīgs Neparasts, brīnumains, ārpus šīs pasaules esošs, metafizisks
- brīnum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus
- čūsku ķēniņš pēc tautas ticējumiem - čūska baltā krāsā vai arī ar kroni galvā, tiek uzskatīts, ka viņš ir čūsku valdnieks un ka viņam pieder akmens, kas dara brīnumus
- kā uz burvja mājienu pēkšņi, negaidīti, brīnumainā, pārsteidzošā kārtā
- rega Pieredzējums, stāsts, brīnumi; pagātnes stāsti
- bengāliskā uguns pirotehnikas maisījums, kas degdams dod baltu vai krāsainu liesmu vai bārsta dzirksteles; tiek sauktas arī par brīnumsvecītēm
- brīnumdokters Pūšļotājs; vārdotājs; brīnumārsts
- kā pasakā saka par ko neparasti skaistu, ļoti labu, brīnumainu, neticamu
- Hipokrēne Sengrieķu mitoloģijā - avots Heliona kalnā, radies no spārnotā zirga Pēgasa kājas spēriena; avotam piemīt brīnumaina spēja iedvesmot dzejniekus
- Halikarnāsa Sengrieķu pilsēta Mazāzijā ("Halikarnassos"), tagad Bodruma (Turcijā), Mausola kapeņu drupas ("Mausoleion", 4. gs.) - viens no septiņiem pasaules brīnumiem, no tām cēlies vārds mauzolejs
- Anasūja senindiešu mitoloģijā - riši Atri sieva, viņa uzdāvināja Sītai brīnumziedi, kas padarīja to mūžam skaistu un pievilcīgu
- Vēlunds Skandināvu mitoloģijā - alfu pavēlnieks, brīnumkalējs
- brisingamena Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista kaklarota, kura piederēja dievietei Frejai un kuru dāvinājuši Brisingi (cvergi)
- Grida Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista milžu jotunu jaunava, kurā iemīlējās dievs Odins un viņai piedzima dēls Vidars
- sampo Somu un karēļu mitoloģijā - brīnumainas dzirnavas, pārpilnības avots
- Krānas Spāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - fejas, kuras iztēlojās kā brīnumskaistas garmatainas maza auguma sievietes, kas dzīvoja alās un avotos
- Ninhursaga Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - māte, kas svētlaimīgo salā Dilmunā izaudzēja astoņus brīnumainus augus
- brīnišķīgs tāds, kas izraisa apbrīnu, pārsteidz; tāds, kas neparasti, ļoti spēcīgi ietekmē; izcils, brīnumains
- brīnumzeme Tāla, nezināma (bieži fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur daudz neparasta un brīnumaina
- dīvs Teiksmaina, brīnumaina būtne
- brīnu lietas uzskatāmi norādījumi, kas it kā apliecina brīnuma piepildīšanos tagadnē vai nākotnē
- brīnuma zīmes uzskatāmi norādījumi, kas it kā apliecina brīnuma piepildīšanos tagadnē vai nākotnē
- apērmot Uzskatīt par brīnumu
- Artemīdas templis Efesā vairākkārt pārbūvēts templis Mazāzijas pilsētā Efesā, kuru 356. g. p. m. ē. nodedzināja Herostats, kas šādi vēlējās kļūt slavens; templi drīz atjaunoja un pieskaitīja saptiņiem pasaules brīnumiem
- Welwitschia mirabilis velvičija jeb brīnumainā velvičija
- Grāls viduslaiku literatūrā — noslēpumains, ar brīnumainu spēku apveltīts svēts priekšmets, kas nes svētlaimi tā ieguvējam, bet ko var atrast vienīgi izredzēts, šķīsts cilvēks
- eliksīrs viela, kurai piedēvē brīnumdarītājas īpašības
brīnum citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV