Paplašinātā meklēšana
Meklējam beku.
Atrasts vārdos (7):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (87):
- tjurku valodas altajiešu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas.
- grīnbekeri ASV fermeru kustības dalībnieki 19. gs. 70.-80. gados, prasīja atstāt apgrozībā t. s. grīnbekus (papīra naudas zīmes ar zaļu vinjeti).
- sogdieši Austrumirāņu tautība, kas 1. gt. 2. pusē p. m. ē. dzīvoja Vidusāzijā Zeravšanas un Kaškadarjas upes baseinā; piedalījās tadžiku un uzbeku etnoģenēzē.
- cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst.
- boletus Bekas - beku dzimtas ģints.
- vasaras baravika beku dzimtas beku ģints baraviku grupas suga ("Boletus reticulatus"), ozolu mikorizas ēdama sēne, aug lapu koku un jauktos mežos.
- baravika beku dzimtas beku ģints grupa ("Boletus"), vērtīgas ēdamas sēnes.
- pārslainā beka beku dzimtas ģints ("Neoboletus erythropus" syn. "Boletus erythropu"), dažādu lapu koku mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, skābās augsnēs, sastopama reti, saudzējama.
- žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu.
- parastā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum aurantiacum"), aug lapu koku un jauktos mežos, apšu mikorizas sēne, saukta arī "kundziņš".
- dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos.
- sila lācītis beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum vulpinum"), priežu mikorizas sēne.
- lāču beka beku dzimtas samtbeku ģints suga ("Xerocomus badius").
- resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta.
- dzīslkāta beka beku dzimtas suga ("Aureoboletus projectellus" syn. "Boletellus projectellus", arī "Boletus projectellus"), aug galvenokārt kāpās priežu mežos, izstrādātos kūdras purvos.
- sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta.
- melnējošā beka beku dzimtas suga ("Cyanoboletus pulverulentus" syn. "Boletus pulverulentus"), aug jauktos mežos, parkos, skābās augsnēs, sastopama ļoti reti un tādēļ saudzējama.
- bifeļādas samtbeka beku dzimtas suga ("Hortiboletus bubalinus", syn. "Xerocomus bubalinus"), lapu koku mikorizas sēne, aug arī parkos, dārzos, zālainās vietās, bieži sastopama apdzīvotās vietās, mežos reti.
- lāču samtbeka beku dzimtas suga ("Imleria badia", syn. "Xerocomus badius"), priežu un egļu mikorizas sēne, Latvijā sastopama bieži.
- dzeltenkāta lācītis beku dzimtas suga ("Leccinellum crocipodium", syn. "Leccinum crocipodium"), ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama ļoti reti, saudzējama.
- neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti.
- brūnā apšubeka beku dzimtas suga ("Leccinum duriusculum"), apšu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama reti.
- raibā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinum variicolor"), bērzu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti.
- raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos.
- priežu samtbeka beku dzimtas suga ("Suillus variegatus"), kas nodalīta atsevišķā ģintī.
- govju beka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus bovinus").
- parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka.
- bērzu baravika beku ģints suga ("Boletus betulicola"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu.
- egļu baravika beku ģints suga ("Boletus edulis"), bieži sastopama ēdama sēne, aug egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs.
- priežu baravika beku ģints suga ("Boletus pinophilus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu.
- ozolu baravika beku ģints suga ("Boletus reticulatus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu, Latvijā sastopama reti.
- apšu beka beku suga ("Boletus rufus"), ēdama sēne ar iesarkanu cepurīti.
- beku Biku beku - darbības "blēt" poētisks attēlojums (par jēru, aitu u. tml.).
- lāčpeka Ēdama sēne ("Boletus scaber"), saukta arī par auneni, bērzu beku.
- Klebēķītis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,8 ha; Klabēķītis; Klebeku ezers; Klebeķu ezers.
- zobiņbeka Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gyrodontaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis.
- mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
- negailene Himēnijsēņu klases beku rindas mieteņu dzimtas ģints ("Hygrophoropsis"), saukta arī par neīsto gaileni, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dzeltenpēdene Himēnijsēņu klases beku rindas zeltkāšu dzimtas ģints ("Chroogomphus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- govsmīža Kāda beku suga ("Boletus luteus").
- Ontārio Kanādas province ("Ontario"), administratīvais centrs - Toronto, platība - 1076395 km^2^, 13167900 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Manitobu un Kvebeku, kā arī ar ASV, ziemeļos apskalo Hudzona līcis.
- dūmene Kazu samtbeka ("Xerocomus subtometosus", senāk "Boletus subtomentosus"), saukta arī par kazu beku un samtaino beku.
- leccinum Lācīši - beku dzimtas ģints.
- Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja.
- pelēkā bekupiepe piepju sēņu bekupiepju ģints suga ("Boletopsis grisea").
- melnbaltā bekupiepe piepju sēņu bekupiepju ģints suga ("Boletopsis leucomelaena").
- piparu rubīnbeka rubīnbeku suga ("Chalciporus piperatus", syn. "Suillus piperatus"), galvenokāt priežu mikorizas sēne, aug skuju koku un jauktos mežos, lietojama kā garšviela piparu vietā.
- sarkanā rubīnbeka rubīnbeku suga ("Chalciporus rubinus"), Latvijā aizsargājama.
- parazītiskā samtbeka samtbeku ģints suga ("Xerocomus parasiticus"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti jauktos mežos mitrās vietās, parazitē uz parastā cietpūpēža.
- sarkanā samtbeka samtbeku suga ("Hortiboletus rubellus", syn. "Xerocomus rubellus"), lapu koku mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, parkos, zālainās vietās, Latvijā aizsargājama.
- raibā samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus chrysenteron").
- rubīna samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus rubinus"), Latvijā aizsargājama.
- kastaņu samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus spadiceus").
- kazu samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus subtomentosus"), aug skuju koku un jauktos mežos, Latvijā sastopama ļoti bieži
- zaļā samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus truncatus").
- turktatāru Vidusāzijas dialekti sartu, uzbeku, taškentiešu, buhariešu un hiviešu valodas, Ilijas ielejas taranču valoda, Austrumturkestānas un Hamijas oāzes valodas.
- šašmakoms Sešu makomu sistēma tadžiku un uzbeku mūzikā.
- rudzupuķu smilšbeka smilšbeku suga ("Gyroporus cyanescens"), aug gaišos, smilšainos priežu un jauktos mežos.
- ixocomus Sviestbeku ģints "Suillus" nosaukuma sinonīms.
- lipīgā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus aeruginascens", syn. "Suillus aeruginascens"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos un dārzos, mežos, lapegļu stādījumos, Latvijā sastopama reti.
- govju sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus bovinus"), aug priežu mežos, kopā (veido simbiozi) ar rožsārto zeltkāti ("Gomphidius roseus").
- purva sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus flavidus"), priežu mikorizas sēne, aug pārpurvotos priežu mežos, purvos, Latvijā sastopama reti, saudzējama.
- graudainā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus granulatus"), priežu mikorizas sēne, aug priežu mežos.
- zeltainā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus grevillei"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos, dārzos, mežos, lapegļu stādījumos.
- priežu sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus variegatus"), priežu mikorizas sēne, aug priežu mežos, purvu malās; makovice.
- uzbeki Tauta, Uzbekistānas pamatiedzīvotāji; runā uzbeku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- raupjā tumšbeka tumšbeku ģints suga ("Porphyrellus porphyrosporus" syn. "Porphyrellus pseudoscaber"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug skuju koku un jauktos mežos, skābās augsnēs.
- Ašik-Aidins Turkmēņu un uzbeku (Horezmas oāze) mitoloģijā - dziedoņu un muzikantu aizgādnis, kurš var piešķirt cilvēkam šamaņa spējas vai arī atņemt cilvēkam prātu.
- Uzbekistāna Uzbekistānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (uzbeku valodā "O'zbekiston"), platība - 447400 kvadrātkilometru, 27606000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Taškenta, administratīvais iedalījums - 12 vilojatu, 1 pilsēta, 1 republika, robežojas ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Afganistānu un Turkmenistānu.
- čalopa Uzbeku ēdiens - rūgušpiena zupa ar svaigiem gurķiemun redīsiem.
- dols uzbeku nacionālais mūzikas instruments, lielas bungas.
- makoms uzbeku un tadžiku tautas mūzikas skaņkārtiskais pamats, 13. gs. izveidojās 12 makomu sistēma, vēlāk radās 6 makomu sistēma - šašmakoms.
- makoms Uzbeku un tadžiku tautas un profesionālās mūzikas žanrs ar 29-40 daļu ciklu instrumentālistu ansamblim, solistiem un korim.
- tanburs Uzbeku, tadžiku tautas strinkšķināmais stīgu instruments ar bumbierveida korpusu un garu stīgu pamatni.
- nazareji Vācu mākslinieku grupa, kas ar Fr. Overbeku priekšgalā 19. gadsimteņa sākumā centās atjaunot reliģisku glezniecību, atgriezdamās pie itāliešu 15. gadsimta skolas.
- luli Vidusāzijas čigānu grupa, dzīvo Uzbekistānā un Tadžikistānā, runā uzbeku un tadžiku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- gyrodontaceae Zobiņbeku dzimta.
- smilšbeka Zobiņbeku dzimtas ģints ("Gyroporus"), sēne ar stobriņiem cepurītes apakšpusē, 9 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas izmantojamas uzturā.
- gyrodon Zobiņbeku dzimtas ģints.
- kastaņu smilšbeka zobiņbeku dzimtas smilšbeku ģints suga ("Gyroporus castaneus"), Latvijā saudzējama, aug jauktos un lapu koku mežos.
- alkšņu zobiņbeka zobiņbeku ģints suga ("Gyrodon lividus"), aizsargājama sēne ar salmdzeltenu vai pelēku cepurīti, līdz 10 cm diametrā, Latvijā reti sastopama, aizsargājama.
- strobilomycetacae Zvīņbeku dzimta.
- melnā zvīņbeka zvīņbeku dzimtas suga ("Strobilomyces strobilaceus" syn. "Strobilomyces floccopus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug lapu koku un jauktos mežos, auglīgās augsnēs.
- rupjā tumšbeka zvīņbeku dzimtas suga, Latvijā sastopama ļoti reti, veido mikorizu ar priedēm vai eglēm, aizsargājama.
- parastā žultsbeka žultsbeku suga ("Tylopilus felleus"), neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa beku.