Paplašinātā meklēšana
Meklējam beka.
Atrasts vārdos (56):
- beka:1
- bekars:1
- Albeka:1
- Erbeka:1
- Kibeka:1
- Lībeka:1
- Rabeka:1
- Rebeka:1
- bekains:1
- bekains:2
- bekaiņš:1
- aitbeka:1
- apšbeka:1
- borbeka:1
- Egebeka:1
- Einbeka:1
- Holbeka:1
- Kvebeka:1
- Risbeka:1
- Stubeka:1
- varbeka:1
- Agerbeka:1
- Aktubeka:1
- apšubeka:1
- Baalbeka:1
- barabeka:1
- berabeka:1
- Gladbeka:1
- ozolbeka:1
- Reinbeka:1
- samtbeka:1
- Skerbeka:1
- Svejbeka:1
- Šēnebeka:1
- tumšbeka:1
- Vīdebeka:1
- zvīņbeka:1
- bērzubeka:1
- Humlebeka:1
- Malgobeka:1
- rubīnbeka:1
- Sislebeka:1
- smilšbeka:1
- Švānebeka:1
- zobiņbeka:1
- žultsbeka:1
- bekabungas:1
- Billerbeka:1
- brīnumbeka:1
- Slokenbeka:1
- sviestbeka:1
- Šlokenbeka:1
- Švarcenbeka:1
- Hellebeka-Ālsgārde:1
- Osterholca-Šarmbeka:1
- Hornbeka-Dronningmelle:1
Atrasts vārdu savienojumos (19):
Atrasts skaidrojumos (135):
- Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
- Gyrodon lividus alkšņu zobiņbeka.
- pavilnis Apakšējā, sūcekļainā, mīkstā kārta bekai (ar sporām), kas viegli atdalāma.
- Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka.
- Ankī apdzīvota vieta Kanādā (_Amqui_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā.
- Angljēra apdzīvota vieta Kanādā (_Angliers_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā.
- lācine Apšu beka ("Boletus auranticanum").
- apšu kundziņš apšu beka.
- apšbeka Apšu beka.
- asinssūce Apšu beka.
- leitene Apšu beka.
- luocine Apšu beka.
- Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Soraksana kalns atrodas Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Tebeka kalnu grēdas dienvidos Austrumkorejas kalnu vidusdaļā, augstums - 1708 m.
- aunene Aunu beka, ēdama sēne ("Sparossia crispa").
- Leccinum percandidum baltā apšubeka.
- bōbine beka.
- sarkangalvis bekai līdzīga sēne ar sārtu virspusi.
- rubīnbeka Beku dzimtas ģints ("Chalciporus"), samtbekām līdzīga beka ar sarkanu stobriņu slāni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas.
- sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu.
- parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka.
- aitbeka Bērzu beka ("Boletus Leccium scabrum").
- Ēzavs Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba dvīņubrālis, Īzāka un Rebekas dēls.
- Lābans Bībelē, Vecajā Derībā, Rebekas brālis un Īzāka svainis.
- Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem.
- Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne.
- Lasiņi Daugavpils novada Tabores pagasta bijušās Lasenbekas (Lasenbergas) muižas centra bijušais nosaukums.
- beciņa Dem. --> beka.
- grebēze Dūmene, govju beka ("Boletus bovinus").
- Leccinum testaceoscabrum dzeltenbrūnā apšubeka.
- bērzu beka ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti, tievu kātiņu.
- pirtskurīte Ēdama sēne, bet nav garšīga, aug smilšainos priežu mežos; "Boletineae variegatus Sv."; priežu beka; priedene.
- Abitibi ezers ezers Kanādā (_Abitibi, Lake_), uz Ontārio un Kvebekas provinces robežas, 265 m vjl., vidējais dziļums 3,5 m, iztek Abitibi upe.
- govju mīža govju beka ("Boletus bovinus").
- Suillus bovinus govju beka.
- Suillus granulatus graudainā sviestbeka.
- velna beka indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
- muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires raganu bekas un sūrās bērzlapes, pieder pie holīnu grupas alkaloīdiem.
- sarkangalvīte kāda sēņu suga (varbūt apšu beka).
- Kimgansans Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu Tebeka grēdas ziemeļu daļā, Ziemeļkorejā (KTDR), garums - 80 km, augstums - līdz 1683 m, gk. granīti, kanjoni, ūdenskritumi.
- Gyroporus castaneus kastaņu smilšbeka.
- dūmene Kazu samtbeka ("Xerocomus subtometosus", senāk "Boletus subtomentosus"), saukta arī par kazu beku un samtaino beku.
- Xerocomus subtomentosus kazu samtbeka.
- Dimantu kalni Kimgansans, Austrumkorejas kalnu Tebeka grēdas ziemeļu daļā.
- parastā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum scabrum"), visbiežāk sastopamā bērzubeka, bērzu mikorizas sēne, aug lapkoku un jauktos mežos, mitrā augsnē.
- Xerocomus badius lāču beka.
- Lassenbeck Lasenbekas, Lašupes muiža, kas atradās Skrudalienes pagastā.
- bekot Lasīt bekas; sēņot.
- Austrumkaukāzs Lielā Kaukāza austrumu daļa no Kazbeka līdz Sumgajitas grīvai, Krievijas Ziemeļosetijas-Alānijas, Ingušijas un Dgestānas Republikā, kā arī Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - \~500 km, platums - līdz 160 km, augstums - līdz 4492 m.
- Centrālais Kaukāzs Lielā Kaukāza centrālā daļa no Elbrusa līdz Kazbekam, garums - \~200 km.
- Suillus aeruginascens lipīgā sviestbeka.
- Leccinum variicolor mainīgā bērzubeka.
- Rosa jūra malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Ross Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Adēra un Kolbeka ragu (starp 170. austrumu un 158. rietumu garuma grādu), platība – 439000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums – 2972 m.
- Leccinum melaneum melnā bērzubeka.
- Strobilomyces floccopus melnā zvīņbeka.
- Euphrasia x murbeckii Murbeka žibulītis.
- quadratum Mūzikā kvadrāts, atsaucamā zīme, citādi bekars.
- frankokanādieši Nācija; dzīvo gk. Kanādā, Kvebekas prov., ASV, runā franču valodā, ticīgie - katoļi.
- Antikosti nacionālais parks nacionālais parks Kanādā (_Anticosti, Parc national d’_), Kvebekasprovincē, Sentlorensa līča Antikosti salā.
- ozoliņš Ozolbeka.
- ozolpeka Ozolbeka.
- Piņķu pagasts pagasts izveidojies 19. gs. otrā pusē un pastāvēja līdz 1925. g., kad to apvienojot ar Beberbekas pagastu nosauca par Babītes pagastu.
- Leccinum aurantiacum parastā apšubeka.
- Leccinum scabrum parastā bērzubeka
- sviestene parastā sviestbeka ("Suillus luteus", senāk "Boletus luteus").
- sviesta beka parastā sviestbeka ("Suillus luteus").
- Suillus luteus parastā sviestbeka.
- Tylopilus felleus parastā žultsbeka.
- Xerocomus parasiticus parazītiskā samtbeka.
- boletus erythropus pārslainā beka.
- piebekot Pielasīt bekas (pilnu grozu).
- izbekāties Pietiekoši bekas lasīt.
- Albanela pilsēta Kanādā (_Albanel_), Kvebekas provincē.
- Alma pilsēta Kanādā (_Alma_), Kvebekas provincē, Senžana ezera austrumu piekrastē.
- Amo pilsēta Kanādā (_Amos_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā.
- Bēkomo Pilsēta Kanādā ("Baie-Comeau"), Kvebekas provincē, labības izvedosta Sentlorensas kreisajā krastā, pie Manikuagānas ietekas, 22100 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 1936. g.
- Monreāla Pilsēta Kanādā ("Montreal"), Kvebekas provincē, Sentlorensas krastos, 1600 km no okeāna, lielākā Kanādas jūras osta, 3,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Sageneja Pilsēta Kanādā ("Saguenay"), Kvebekas provincē, 146800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Setila Pilsēta Kanādā ("Sept-Îles"], Kvebekas provincē, osta Sentlorensas ziemeļu krastā, 25700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šavinigana Pilsēta Kanādā ("Shawinigan"), pilsēta Kanādā, Kvebekas provincē, Senmorisas krastos, 50000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šērbruka Pilsēta Kanādā ("Sherbrooke"), Kvebekas provinces dienvidos, Apalaču piekājē, 162600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Truārivjēra Pilsēta Kanādā, Kvebekas provincē, osta Sentlorensas kreisajā krastā, 134800 iedzīvotāju (2014.g.).
- Arvida Pilsēta Kanādā, Kvebekas provincē, Sagenejas labajā krastā, 12000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Chalciphora piperatus piparu rubīnbeka.
- piparu sviestbeka piparu rubīnbekas ("Chalciporus piperatus") senāks nosaukums ("Suillus piperatus").
- Suillus piperatus piparu sviestbeka.
- makaviks Priežu beka ("Suillus variegatus").
- Suillus variegatus priežu sviestbeka.
- makovice Priežu sviestbeka.
- priedene Priežu sviestbeka.
- grebēze Purva beka ("Boletus bovinus").
- Leccinum holopus purva bērzubeka.
- Suillus flavidus purva sviestbeka.
- boletus luridus raganu beka.
- Xerocomus chrysenteron raibā samtbeka.
- Porphyrellus pseudoscaber raupjā tumšbeka.
- chalciphorus Rubīnbekas.
- Gyroporus cyanescens rudzupuķu smilšbeka.
- Šikutimi Sageneja - pilsēta Kanādā ("Chicoutimi"), tās nosaukums Kvebekas pamatiedzīvotāju valodā.
- Antikosti sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (_Anticosti, Île d’), Sentlorensa līcī, Kanādas Kvebekas provincē, virsa līdzena, augstums - līdz 192 m, paltība 7910 kvadrātkilometru, 266 iedzīvotāji (2001. g.).
- sabekot Salasīt bekas.
- xerocomus Samtbekas.
- Chalciphora rubinus sarkanā rubīnbeka.
- Xerocomus rubellus sarkanā samtbeka.
- Xerocomus rubinus sarkanās rubīnbekas "Chalciporus rubinus" nosaukuma sinonīms.
- Milzkalnes baznīcas kalns sena kulta vieta Smārdes pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Šlokenbekas pils, \~8 m augsts iegarens paugurs (~150 x 100 m), viena mala norakta.
- apsene Sēne, apšu beka ("Boletus rufus").
- ozolene Sēne, arī apšu beka.
- bekotājs Sēņotājs, kurš lasa gk. bekas.
- Slokenbeka Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Milzkalne" bijušā nosaukuma "Šlokenbeka" variants.
- šlokenbecnieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Šlokenbeka" jeb "Slokumberga", tagad "Milzkalne" iedzīvotāji.
- gyroporus Smilšbekas.
- ārtigs Sudraba monēta Livonijā 14.-15. gs.; 1/24 markas vai 1/3 ēres vai 3 Lībekas tipa feniņi; pēc 1425. g. sāka saukt par šiliņiem.
- aitborvīķene Sviesta beka ("Boletus luteus").
- aitborvīķis Sviesta beka ("Boletus luteus").
- sviestine Sviesta beka ("Boletus luteus").
- sviekstene Sviesta beka.
- sviekstine Sviesta beka.
- graudainā beka sviesta bekai līdzīga ēdamā sēne.
- suillus Sviestbekas.
- bekaiņš Tāds (neizmazgāts trauks), kurā ir bijušas (ēšanai sagatavotas) bekas.
- porphyrellus Tumšbekas.
- Sentlorensa Upe ASV un Kanādā (angļu val. "Saint Lawrence", fr. val. "Saint Laurent"), garums - 1200 km, iztek no Ontario ezera, ietek Sentlorensa līcī, lejpus Kvebekas veido 400 km garu, 50 km platu estuāru; Svētā Labrenča upe.
- Sageneja Upe Kanādā ("Riviére Saguenay"), Kvebekas provincē, iztek no Senžana ezera, Sentlorensas estuāra kreisā krasta pieteka.
- Šlokenbekas dzirnavezers uzpludināts uz Slocenes upes Tukuma novada Smārdes pagastā, platība — 7,7 ha; Slokenbekas dzirnavezers.
- magnificence Vācijā goda tituls universitātes u. c. augstāko mācības iestāžu vadītājiem - rektoriem, Hamburgas, Brēmenes un Lībekas birģermeistariem.
- becene Veca, mīksta beka; beka.
- boletus satanas velna beka.
- Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu.
- Suillus grevillei zeltainā sviestbeka.
- atsaukuma zīme zīme (nošu rakstā) diēza vai bemola atsaukšanai; bekars.
- strobilomyces Zvīņbekas.
- tylopilus Žultsbekas.
beka citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV