Paplašinātā meklēšana
Meklējam bīskaps.
Atrasts vārdos (8):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (45):
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība katoļu un dažās protestantu baznīcās, kurā ietilpst vairākas draudzes un to pārvalda bīskaps.
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
- metropolīts Arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks; arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- archibīskaps Arhibīskaps - virsbīskaps, kristīgās baznīcas augsta amatpersona.
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
- Kurzemes bīskapijas arhīvs atradās Kurzemes bīskapa pilī Piltenē, daļu no tā pēdējais Kurzemes bīskaps izveda uz Vāciju, un tur gāja zudumā, otra daļa nonāca Kopenhāgenā un joprojām atrodas Dānijas Valsts arhīvā, vecākie dokumenti ir no 15. gs.
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
- arhierejs Augstāks pareizticīgās baznīcas garīdznieks (bīskaps, arhibīskaps, metropolīts).
- stauropegijs Austrumu pareizticīgā baznīcā svinīga krusta uzcelšanas ceļamās baznīcas vai klostera vietā, ko izdara bīskaps.
- katedrāle Baznīca, kuru pārvalda bīskaps; galvenā baznīca.
- virsbīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
- Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
- Absalons Dāņu valstsvīrs (Absalon, 1128.-1201. g.) un Lundas arhibīskaps, no 1180 valsts īstenais vadītājs, dib. Kopenhāgenu (Havnas pils 1167), 1168 sakāvis vendu floti Baltijas jūrā, 1184 iznīcinājis pomerāņu karaspēku pie Rīgenes.
- kapitulārvikārs Diecēzes pagaidu pārvaldnieks, ko vēlē domkapituls, kad ir vakants bīskapa amats vai arī bīskaps ir aizkavēts to izpildīt.
- kommendātorijs Dokuments, ko bīskaps deva katoļu garīdzniekam kā amata apliecību vai kā ieteikšanas rakstu.
- Alberts Ikšķiles un Rīgas bīskaps ("Albert of Riga", ap 1165.-1229. g.), 1199.-1201. g. Ikšķiles bīskaps, Rīgas dibinātājs, 1201.-1229. g. Rīgas bīskaps.
- gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), ko, domājams, izveidojis bīskaps Vulfila (4. gs.), grieķu unciāļu rakstu papildinādams ar latīņu valodas un ģermāņu rūnu elementiem.
- korbīskaps Īpašs garīdznieka amats senā baznīcā; aptuveni bīskapa palīgs vai no cita bīskapa atkarīgs bīskaps.
- konsekrēšana Kādas personas apstiprināšana amatā, ko savu pilnvaru ietvaros veic bīskaps.
- sufragans Karolingu laikos apzīmējums diecēzes bīskapam, kas pakļauts baznīcas provinces priekšniekam metropolītam; arī palīgbīskaps.
- prēstārijas Katoļu baznīcā garīdznieku vietas, kas dod ienākumus un ko bīskaps var atņemt atpakaļ.
- konsekrācija Katoļu baznīcā personu vai lietu (baznīca, altāra) iesvētīšana, ko izdara bīskaps; arī maizes un vīna pārvēršanās Kristus miesā un asinīs, kas pēc katoļu mācības notiek mesas laikā.
- premonstratensieši Katoļu mūku ordenis, ko 1120. g. Premontrā (Ziemeļfrancijā) nodibināja vācu bīskaps Sv. Norberts.
- kanoniks Katoļu un Anglikāņu baznīcā garīdznieka goda tituls, ko piešķir pāvests vai bīskaps.
- anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.).
- Bertolds Livonijas otrais bīskaps (Berthold of Hanover; ?–1198. g.), Sv. Meinarda pēctecis, nogalināts sadursmē ar vietējiem iedzīvotājiem.
- lībiešu pakļaušana notika krusta karu laikā 12. gs. beigās un 13. gs. sākumā, iekarotie lībiešu novadi 1207. g. tika sadalīti starp Rīgas bīskapiju un Zobenbrāļu ordeni - bīskaps saņēma 2/3, ordenis - 1/3 zemju.
- vikārs Pareizticīgo baznīcā - bīskaps, augstāka garīdznieka (piemēram, arhibīskapa) vietnieks vai palīgs eparhijas pārvaldīšanā.
- elekts Pāvesta izraudzīts, bet vēl nekonsekrēts bīskaps.
- Senais kalns pilskalns, atradās Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā, minēts Indriķa hronikā, 13. gs. sākumā bijis neapdzīvots, 1198. g. 24. jūlijā pie tā notika lībiešu un krustnešu kauja, kurā krita Livonijas bīskaps Bertolds; līdz 18. gs. 70. gadu sākumā tur apbedīti nemantīgie rīdzinieki, bet 1784.-1785. g. norakts; Kubes kalns; Rīgas kalns.
- Bukultu līgums Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas līgums, noslēgts 1546. g. 24. oktobrī Bukultos, Rīga atzina arhibīskapu par pilsētas senioru kopīgi ar Livonijas ordeņa mestru un arhibīskaps atzina Rīgas iedzīvotāju tiesības uz ticības brīvību.
- Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
- pāvests Romas bīskaps, katoļu baznīcas galva un Vatikāna valsts galva; pēc katoļu mācības, apustuļa Pētera pēctecis un Dieva vietnieks zemes virsū.
- arhe- Sākuma, pamata, galvenais (piem., arhetips, arhibīskaps).
- zirāņi Somugru cilts Permas apkārtnē (arī Vologdas, Arnhangeļskas un Vjatkas guberņās), kuras vecākos pierakstījis Permas bīskaps Stefans Svētais 14. gs. otrā pusē.
- Ambrozijs Sv. Ambrozijs - Milānas arhibīskaps (Ambrose; ap 340.-397. g.), viens no Baznīcas tēviem.
- Atanasijs Sv. Atanasijs - Aleksandrijas bīskaps (Athanasius of Alexandria; 295.-373. g.), viens no baznīcas tēviem, kurš stingri pretojās ariānisma mācībai un attīstīja kristīgās doktrīnas par inkarnāciju un trīsvienību.
- Augustīns Sv. Augustīns - kristiešu teologs un filozofs (Augustine of Hippo; 354.-430. g.) Hiponas (Ziemeļāfrikā) bīskaps, viens no Baznīcas tēviem, radīja jēdzienu par Dieva valstību un šīs pasaules valstību, uzsvēra Dieva absolūtās žēlastības nozīmi vīriešu un sieviešu glābšanā un cilvēku grēcīgumu; viņš arī pirmais esot sācis lasīt klusējot, neizrunājot lsīto tekstu.
- episkopāts Tāda baznīcas organizācija, kur diecēzē galvenā baznīcas autoritāte ir bīskaps.
- Tērbatas bīskapija valsts Livonijā, dibināta 1224. g., platība \~9600 km^2^, aizņēma tagadējo Igaunijas dienvidaustrumu daļu - bijušo Ugaunijas zemi un dažas kaimiņteritorijas, tās centrs atradās Tērbatā (tagadējā Tartu), pārvaldīja bīskaps un domkapituls; beidza pastāvēt Livonijas kara sākumā 1558. g., kad iebruka Krievijas karaspēks
- bīskapija Valsts novads, kurā valdīja bīskaps ar zemes kunga tiesībām.
- virsbīskapija Valsts, novads, kurā valdīja virsbīskaps ar zemes kunga tiesībām.
- ercbīskaps Virsbīskaps.
- virspriekšnieks Virsbīskaps.
- Visbijas tiesības Visbijas pilsētas vācu tirgotāju tiesības, ko Rīgas bīskaps Alberts 1211. g. piešķīra Gotlandes tirgotājiem Rīgā un citās Livonijas ostās, atbrīvojot tos no muitas, tiesas divkaujas, karstas dzelzs pārbaudījuma un krasta tiesas; vēlāk tās kļuva par par pirmajām Rīgas pilsētas tiesībām.
bīskaps citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV