Paplašinātā meklēšana
Meklējam apkakle.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (48):
- aizkakle Aiz apkakles vai aiz apkaklēm.
- šlipse ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente; [kaklasaite]{s:1805}
- kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
- apekle Apakle, apkakle.
- kļapa Apģērba apkakles atloks.
- kļapka Apģērba apkakles atloks.
- kakls Apģērba daļa pie kakla, kakla izgriezums; apkakle.
- Chlamydosaurus kingi apkakles agāma.
- apkakles strazds apkakles mežastrazds ("Turdus torquatus").
- Turdus torquatus apkakles mežastrazds.
- Nebela collaris apkakles nebela.
- Lophorina superba apkakles paradīzesputns.
- Tayassus tajacu apkakles pekars.
- Chlamydotis undulata apkakles sīga.
- Emberiza fucata apkakles stērste.
- izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses.
- apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses.
- atlokapkakle Atlokāma apkakle.
- kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
- plerēze balta uzšuve uz sēru tērpa piedurknēm un apkakles.
- pogums Bālums, baltums pie krūtīm; apkakle.
- pakaramais Cilpa apģērba iekšpusē (piem., pie apkakles, svārku vīlēm) apģērba pakāršanai.
- pritaks Cilpa, ko piešuj apģērba iekšpusē pie apkakles tā pakāršanai.
- apkaklīte Dem. --> apkakle.
- kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
- kakla apkārmērs kakla pamatnes perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus virs jūga iedobes; stīvapkakles virskreklu lielumu skalas vadmērs.
- čerkeska kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs - garš, viduklī pieguļošs mētelis bez apkakles, ar patronu ietvariem uz krūtīm
- triceratopss Liels (līdz 6 m garš) fosils krita perioda dinozauru grupas rāpulis ar resnām, samērā garām kājām, garu asti, ar ragu snuķa galā un diviem ragiem pierē, galvaskausa pakaļējā daļa apkakles veidā paplašināta.
- golilja Maza, apaļa, iestīvināta apkakle vīriešu apģērbā 17. gs. Spānijā.
- ošeiņiks Medicīniskā apkakle (nēsājama pēc kakla skriemeļa lūzuma).
- elzans Neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā.
- elzens Neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā.
- elziens Neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā.
- jekins Ņieburveida adīta jaka bez piedurknēm un apkakles; adīta veste.
- veste Parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu; šādas formas apģērba gabals sievietēm.
- kolete plata stāva apkakle viduslaiku apģērbam.
- stjuarta apkakle plata, stīva pusaploces veida mežģīņu apkakle, ko dāmas valkāja 16.-17. gs.
- kardiganjaka Pogājama virsdrēbju adītā jaka, parasti ar valnīšadījuma apmalēm bez apkakles, bez jostas vai dažkārt ar sasienamo jostu, ja tā ir garāka par vidukļa līmeni.
- mozetta Priekšā sapogāta apkakle, kas sniedzas līdz elkoņiem, un kurai maza kapuce; to valkā augstāki katoļu garīdznieki.
- izkrāģēt Rupji izdzīt, izgrūst (no kurienes), parasti satverot aiz apkakles.
- kollets Savāda apkakle.
- stāvapkakle Stāva, taisna apkakle.
- stoika Stāvapkakle.
- šalkrāģis Šallveida apkakle.
- apkaklīte Šaura, neliela apkakle, kas piešūta, piepogāta pie (vīriešu krekla vai sieviešu tērpa) kakla izgriezuma.
- goliļa Šaura, šķīvja veida, stīva linu apkakle 17. gs. vīriešu apģērbam Spānijā.
- apkakles mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus torquatus"), Latvijā rets caurceļotājs; apkakles strazds.
- kaklpakaļa Vieta kakla aizmugurē (aiz apkakles).
apkakle citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV