Paplašinātā meklēšana
Meklējam albe.
Atrasts vārdos (41):
- albe:1
- dalbe:1
- Dalbe:1
- Kalbe:1
- zalbe:1
- zalbe:2
- albedo:1
- skalbe:1
- Stalbe:1
- škalbe:2
- škalbe:1
- švalbe:1
- Dalbes:1
- alberis:1
- Balbejs:1
- malbeks:1
- salbeja:1
- skalbes:1
- škalbes:1
- zalbeja:1
- žalbers:1
- alberīgs:1
- Baalbeka:1
- falberis:1
- palberis:1
- zalbejas:1
- albertoli:1
- Koralbejs:1
- Maralbeši:1
- alberēties:1
- viltskalbe:1
- dalbenieki:1
- dalbenieši:1
- dalberģija:1
- palberains:1
- albedometrs:1
- balberēties:1
- Halberštate:1
- puķuskalbes:1
- Buonalberdžo:1
- kalberdancis:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (120):
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
- Ruckas apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Stalbes pagastā
- Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Stalbes pagastā
- Daibe apdzīvota vieta (mazciems) Stalbes pagastā
- Jurģi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Stalbes pagastā
- Rozula apdzīvota vieta (vidējciems) Stalbes pagastā
- Vīņaudas apdzīvota vieta (viensēta) Stalbes pagastā
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
- ķelnis Augi; ciesa; stiebri (meldri); ezervālītes; skalbes
- Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m
- Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā
- Divupe Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
- Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā
- Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā
- dalbenieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji
- dalbenieši Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji
- Daugeln Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums
- Daugeļnskaja Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums krieviski
- Dīvupe Divupe - Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
- Mirkšis ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 2,2 ha; Mirkšezers; Mirkšķa ezers
- Pēterīša ezers ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 3,1 ha; Pēterīšu ezers; Pēterītis; Teterita ezers
- Viņaudu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā pie Stalbes pagasta robežas, 49,3 m vjl., platība - 10,6 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,25 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaudzis, ar dūņainu dibenu
- Ruckas ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā Stalbes pagastā, platība — 41 ha, garums — >0,8 km, lielākais platums — \~0,6 km, lielākais dziļums — 1,7 m, maz aizaudzis, ar smilšainu dibenu; Vada ezers
- Ungurs ezers Raiskuma pagastā, pie Stalbes pagasta robežas, 69,3 m vjl., platība - 394 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 1,6 km, lielākais dziļums - 7,5 meitrofs, aizaugums - \~7%; Rustega ezers; Rustēga ezers; Rustēgs; Rustēgu ezers; Ungurs-Rustēgs; Unguru ezers
- Vērģu ezers ezers Stalbes pagastā, platība - 2,6 ha; Vergu ezers
- mazā gaura gauru suga ("Mergus albellus")
- īris Īrisi ("Iris"); skalbes
- kalvene Īrisi ("Iris"); skalbes
- kalvs Īrisi ("Iris"); skalbes
- puķuskalbes Īrisi ("Iris"); skalbes
- sabines Īrisi ("Iris"); skalbes
- šķelpes Īrisi ("Iris"); skalbes
- zobenes Īrisi ("Iris"); skalbes
- zobines Īrisi ("Iris"); skalbes
- zobini Īrisi ("Iris"); skalbes
- skalbi Īrisi 1, skalbes
- Alberta kalateja kalateju suga ("Calathea albertii")
- airas Kalmes, skalbes
- Idumeja Latgaļu un lībiešu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Braslas baseinu Gaujas labajā pusē (tagadējo Straupes pagastu un daļu Raiskuma un Stalbes pagasta)
- albedometrs Mēraparāts dažādu fizisku ķermeņu albedo mērīšanai
- Mirkšezers Mirkšis, ezers Stalbes pagastā
- Mirkšķa ezers Mirkšis, ezers Stalbes pagastā
- malbeks no "Malbec" šķirnes vīnogām, kuru dzimtene ir Kahoras reģions Dienvidfrancijā, darināts vīns, mūsdienās visbiežāk ražots Argentīnā
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
- Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja
- Straupes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Stalbes, Raiskuma, Drabešu un Līgatnes pagastu, kā arī ar Siguldas un Limbažu novadu
- Olaines pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Jaunolainē, aptver Olaines pilsētu un ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Dalbes pagasts, vāciski — Olai, krieviski — Olaiskaja
- Dikļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Matīšu, Bērzaines, Zilākalna, Kocēnu un Stalbes pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dickeln, krieviski — Dikeļnskaja
- greznais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Pteridophora alberti")
- Rozbeķi Pārgaujas novada Stalbes apdzīvotās vietas "Rozula" (vidējciems) bijušais nosaukums
- Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
- Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
- Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
- Kūduma pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g., teritorija mūsu dienās ietilpst Raiskuma un Stalbes pagastā
- Rozulas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rozbeķu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Stalbes pagastā
- Unguru pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Kūduma pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Raiskuma un Stalbes pagastā
- Rozbeķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rozulas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Stalbes pagastā
- Ķieģeļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā, neliela daļa Stalbes un Vaidavas pagastā
- Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja
- izbalējošā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria albescens"), kas sastopama bieži gan uz lapu kokiem, gan uz skuju kokiem, tai ir diskveida sorāļi
- Pēterīšu ezers Pēterīša ezers Stalbes pagastā
- Teterita ezers Pēterīša ezers Stalbes pagastā
- Pēterītis Pēterīša ezers Stalbes pagastā
- Riotuba pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas dienvidaustrumos, Koralbeja līča piekrastē
- Buonalberdžo pilsēta Itālijā ("Buonalbergo"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Maralbeši pilsēta Ķīnā (_Maralbexi_; _Bachu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu malā
- Kalbe pilsēta Vācijā ("Calbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9350 iedzīvotāju (2013.g.)
- Halberštate pilsēta Vācijā ("Halberstadt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 40300 iedzīvotāju (2013.g.)
- Kalbe pilsēta Vācijā ("Kalbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013.g.)
- Rodalbēne pilsēta Vācijā ("Rodalben"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Piltiņkalns pilskalns Limbažu novada Umurgas pagastā, pie Cēsu novada Stalbes pagasta robežas, stāvs \~40 m augsts paugurs, plakums - 60 x 50 m, datējums nav zināms
- Iris pseudacorus purva skalbe
- mārka aļeri purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
- kalvas Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
- šķelpsene Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
- ūdenszobenājs Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
- viltskalbe Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
- Teterkalna-Mucenieku purvs purvs Stalbes, Kocēnu un Vaidavas pagastā, platība - 1639 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,5 m, zem kūdras vietām līdz 2 m biezs sapropeļa slānis
- nomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās barmomandos (kalnu nomandi) un kuzmomandos (līdzenuma nomandi), reliģija - islāms (sunnisms)
- barmomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupas daļa, kas dzīvo kalnu rajonos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms)
- kuzmomandi Puštunu (afgāņu) nomandu cilšu grupas daļa, kas dzīvo līdzenumos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms); līdzenuma nomandi
- Iris sibirica Sibīrijas skalbe
- šķelpa Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
- šķelpas Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
- zobenājs Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
- zobenes Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
- zobinājs Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
- zobines Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
- šķelpe Skalbe
- zobenājs Skalbe; īriss 1; kalme
- šķelpone Skalbe; zilais īriss
- šķelpis Skalbe; zilais īriss; šķelpa
- kalavēji Skalbes
- kāreļi Skalbes
- skalbji Skalbes
- skaldes Skalbes
- skalpji Skalbes
- iris Skalbes, arī īrisi
- īriss Skalbju dzimtas ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem; skalbes
- Stolben Stalbe
- Stolben Stalbes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Stalbes pagastā
- Daibes muiža Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Daibe" bijušais nosaukums
- daibieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Daibe" iedzīvotāji
- Kronīši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" otrs nosaukums
- klētnieki Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Klētnieki" iedzīvotāji
- rozbeķieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozbeķi" iedzīvotāji
- Vienotnes Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozula" bijušais nosaukums padomju laikā
- rozulieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozula" iedzīvotāji
- ruskēnieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rucka" iedzīvotāji
- Stalbes muiža Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Stalbe" bijušais nosaukums
- stalbieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Stalbe" iedzīvotāji
- Stolben Stalbes pagasta bijušais nosaukums
- Stolbenskaja Stalbes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- švalbe Švalbes bumbiņa - īpaša paveida badmintona bumbiņa
- duncka Ūdens putns, mazā gaura ("Mergus albellus"), gauru suga
- Sakšu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1230. g. sarakstījis Repkovas Eike ar nolūku kodificēt sakšu zemes un lēņa tiesības, balstoties uz Magdeburgas un Halberštates bīskapiju tiesu precedentiem un vietējām paražu tiesībām; šī krājuma normas savu ietekmi saglabāja vairākās Vācijas zemēs līdz 19. gs. beigām
- Vada Vada ezers - Ruckas ezers Stalbes pagastā
- Vergu ezers Vērģu ezers Stalbes pagastā
- zobeniņš Zilie zobeniņi - Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
Citās vārdnīcās nav šķirkļa albe.