Paplašinātā meklēšana
Meklējam akis.
Atrasts vārdos (27):
- akis:1
- aulakis:1
- vajakis:1
- lakisti:1
- trakiss:1
- blakiski:1
- trakisks:1
- mitakisms:1
- Pakistāna:1
- pakistāņi:1
- rotakisms:1
- trakiskām:1
- trakiskis:1
- Kakischken:1
- mazdakisms:1
- ostrakisms:1
- tautakisms:1
- lambdakisms:1
- spartakisti:1
- pakistānieši:1
- fenakistoskops:1
- Rietumpakistāna:1
- Austrumpakistāna:1
- diakisdodekaedrs:1
- heksakisoktaedrs:1
- heksakistetraedrs:1
- tetrakisheksaedrs:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (185):
- Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu.
- durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms).
- puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m
- Abdulhakīma apdzīvota vieta Pakistānā (_Abdul Hakīm_, عبد الحكيم), Pendžābas štatā
- Amuri apdzīvota vieta Pakistānā (_Amuri_), Beludžistānas provincē
- Askole apdzīvota vieta Pakistānā (_Askole_), Ziemeļu teritoriju austrumu daļā
- Athārānhazāri apdzīvota vieta Pakistānā (_Athārān Hazāri_), Pendžābas provincē
- Aševata apdzīvota vieta Pakistānā, Beludžistānas ziemeļaustrumos
- Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis
- Paķītis ātrās ēdināšanas kebabnīca _Pakistānas kebabs_
- Čogori Augstākā virsotne Karakorumā (angļu val. "Chogori"), uz Ķīnas un Pakistānas robežas, augstums - 8611 m (otra augstākā virsotne pasaulē); Godvina Ostena kalns ("Godwin Austen"); K-2.
- Mārāns Augstākā virsotne Mekrānas kalnos, Pakistānā, augstums - 3277 m
- Azadkašmīra autonoma pavalsts Pakistānā (_Azad Kashmir_), atrodas tās teritorijas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Muzafarābāda, platība - 13297 kvadrātkilometri, 4568000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Gilgita un Baltistāna autonoma pavalsts Pakistānā ("Gilgit wa Baltistān"), atrodas valsts teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs — Gilgita, platība — 72496 kvadrātkilometri, 1800000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Austrumpakistāna Bangladešas teritorijas nosaukums 1947.-1971. g., kad tā bija Pakistānas sastāvā.
- barasinga Briežu dzimtas suga ("Rucervus duvaucelii"), sastopama Nepālā un Indijā, izzudusi - Pakistānā un Bangladešā.
- sdaka Brīvprātīgs labdarības maksājums Pakistānā, viens no labdarības veidiem, ko nosaka islāms.
- tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī.
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
- kafiri Cilšu grupa Afganistānas ziemeļaustrumos un Pakistānas ziemeļos - nūrestāņu senāks nosaukums.
- kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi.
- gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas.
- ko Čitralieši - tauta Pakistānā.
- K-2 Čogori - augstākā virsotne Karakorumā, uz Ķīnas un Pakistānas robežas.
- Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m
- Džangmagiana Džhangmagiāna - pilsēta Pakistānā.
- Feisalabada Faisalābāda - pilsēta Pakistānā.
- Lajalpūra Faisalābāda, pilsēta Pakistānā, tās nosaukums līdz 1980. g.
- Islāmābādas galvaspilsētas teritorija federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība — 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Garmsirs Germsirs - tuksnesis Irānā un Pakistānā.
- Gilgita-Baltistāna Gilgitas un Baltistānas autonomā pavalsts - Pakistānas pārvaldībā esoša teritorija Karakoruma kalnos, pie Ķīnas un Pakistānas robežas; izveidota 1970. gada 1. jūlijā kā "Ziemeļu teritorijas", tagadējais nosaukums kopš 2009. gada.
- Gudžranvala Gudžrānvāla, pilsēta Pakistānā.
- Tiričmirs Hindukuša augstākā virsotne Pakistānas ziemeļos, augstums - 7708 m, nogāzēs šļūdoņi un firna lauki.
- Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra.
- hindustāni Indijas un Pakistānas starpnacionālā saziņas valoda, kas stiprā persiešu, arābu un citu valodu ietekmē izveidojusies uz hindi dialektu pamata; no hindustāni attīstījusies literārā hindi un urdu valoda.
- indoāriešu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, indoirāņu valodu atzars, kurā ietilpst hindi, urdu, bengāļu, nepāliešu, singalu, marathu, gudžaratu, pandžabu u. c. valodas (aptver Centrālindiju un Ziemeļindiju, Pakistānu, Bangladešu, Nepālu, Srilanku); indiešu valodas
- Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis.
- izmaelīti islāma mācības šiītu novirziens; šā novirziena pārstāvji; radās 8. gs. Arābu kalifātā; sastopami Indijā, Pakistānā, Sīrijā; ismailīti
- zakā Islāma noteikts obligāts labdarības maksājums Pakistānā, kas attiecas uz tiem musulmaņiem, kuru turība ir sasniegusi konkrētu līmeni, - viņiem reizi gadā labdarībai jāziedo aptuveni 2,5% no savas turības.
- Islāmābāda Islāmābādas galvaspilsētas teritorija - federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība - 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.).
- šarivari Kaķu koncerts, nesaskanīga, trakiska mūzika.
- Mekrānas kalni kalni Irānas kalnienes dienvidu daļā, uz austrumiem no Ormuza šauruma, Irānas dienvidaustrumos un Pakistānas rietumos, garums — 1150 km, augstums — 1000-2000 m, augstākā virsotne — Mārāns (3277 m)
- Hindukušs Kalnu grēda uz robežas starp Afganistānu un Pakistānu (angļu val. "Hindu Kush"), augstākā virsotne - 7690 m vjl.
- Haiberas pāreja kalnu pāreja ("Khaibar") Spingara grēdā, uz dienvidiem no Kabulas upes aizas, starp Pakistānu un Afganistānu, garums - 53 km, augstums - 1030 m, sastāv no divām 15-130 m platām aizām ar 400-900 m augstām kraujām
- Nangaparbats Kalnu virsotne Lielo Himalaju ziemeļos (angļu val. "Nanga Parbat"), Pakistānā, devītā augstākā virsotne pasaulē - 8126 m
- Karači Karāči, lielākā Pakistānas pilsēta.
- Kirtara Kirtara grēda - kalnu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Kirthar"), Pakistānas dienvidaustrumos, garumos - \~300 km, augstums - līdz 2171 m, kaļķakmeņi un smilšakmeņi.
- Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju.
- Karāči Lielākā Pakistānas pilsēta (urdu val. "Karāchi"), atrodas valsts dienvidu daļā, osta Arābijas jūras krastā, Sindas provinces administratīvais centrs, 12300000 iedzīvotāju (2007. g.), 1947.-1959. g. Pakistānas galvaspilsēta.
- Irānas kalniene lielākā Priekšāzijas kalniene Irānā (~2/3 teritorijas), Afganistānā, Pakistānā, nomales — Irākā un Turkmenistānas dienvidos, atrodas starp Mezopotāmijas zemieni un Indas ieleju, garums — \~2500 km, platība — \~2,7 mlj kvadrātkilometu, augstākā virsotne — 7708 m
- parabole Līka līnija, ko dabū konu griežot blakiski vieniem sāniem; parabola (1).
- Ašoka Maurju dinastijas valdnieks Senajā Indijā (Ashoka; 304.-232. g. p. m. ē.; valdnieks no 268. g.); apvienoja Indiju, Afganistānu un Pakistānu; ieviesa budismu.
- pakišops Mazs veikaliņš (Londonā u. c.), kura saimnieks visbiežāk ir pakistāniešu izcelsmes.
- anna Monēta (1/16 rūpijas), kas bija apgrozībā Indijā līdz 1957. g. un Pakistānā līdz 1961. g.
- gudžarati Nācija Indijā, Gudžaratas štata pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Pakistānā, runā gudžaratu valodā, ticīgie - hinduisti, Pakistānā - gk. musulmaņi.
- sindi Nācija Pakistānā, Sindas provinces pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Indijā; runā sindu valodā, ticīgie Pakistānā - musulmaņi, Indijā - hinduisti.
- Ajubijas nacionālais parks nacionālais parks Pakistānas ziemeļu daļā (_Ayubia National Park_), Haibaras Pahtūnhvas provincē, uz ziemeļrietumiem no Islāmābādas, izveidots mērenās joslas mežu aizsardzībai
- rūpija Naudas vienība (piemēram, Indijā, Indonēzijā, Pakistānā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- paki Nicinošs pakistāniešu apzīmējums (gk. angliski runājošā vidē).
- Vidējie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā, starp Eiropu un Pakistānu, dažkārt aizstāj terminu "Tuvie Austrumi", bet biežāk ar to apzīmē Tuvo Austrumu valstis kopā ar Irānu un Afganistānu
- ostracisms Ostrakisms.
- ostraķisms Ostrakisms.
- PK Pakistāna, valsts divburtu kods.
- Pakistānas Islāma Republika Pakistāna, valsts pilnais nosaukums ("Islāmī Jomhuri-ye Pākistān").
- PAK Pakistāna, valsts trīsburtu kods.
- Islāmābāda Pakistānas galvaspilsēta no 1967. g. ("Islamabad"), atrodas 14 km uz ziemeļaustrumiem no Ravalpindi, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.), sākta celt 1960. g., atrodas Himalaju priekškalnē 550 m vjl.
- PPI Pakistānas informācijas aģentūra (angļu Pakistan Press International).
- Pakistāna Pakistānas Islāma Republika - valsts Dienvidāzijā (urdu val. "Pākistān"), platība - 881941 kvadrātkilometrs, 174578500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Islamābāda, administratīvais iedalījums - 4 provinces, 2 federālas teritorijas, 2 autonomas pavalstis, robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju, dienvidos apskalo Arābijas jūra.
- pakistānieši Pakistānas Islāma Republikas pamatiedzīvotāji.
- PKR Pakistānas rūpija; Pakistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - paisa.
- nika Pakistāniešu kāzu tradīcijās - jaunās sievas radu organizētas vakariņas, kas ir galvenās kāzu viesības un kurās tiek noslēgts laulību kontrakts, pēc šīm viesībām līgava tradicionāli dodas uz jaunā vīra mājām.
- valīma Pakistāniešu kāzu tradīcijās - līgavaiņa radu organizētas viesības, kas parasti seko pāris dienas pēc laulību kontrakta noslēgšanas un galvenajām viesībām (nika), ko oraganizē jaunās sievas radi.
- pendžabieši Pandžabi - tauta Pakistānā un Indijā.
- koribantisks Pārliecīgi, trakiski jautrs.
- Rietumpendžaba Pendžabas dabas apgabals un vēsturisks novada rietumu daļa Pakistānas ziemeļaustrumos, platība - 182000 kvadrātkilometru.
- pendžābu Pendžābu valoda - viena no indoeiropiešu valodām, kurā runā galvenokārt cilvēki, kas dzīvo vēsturiskajā Pendžābas reģionā, kas mūsdienās ir sadalīts starp Pakistānu un Indiju, tā ir viena no Indijas valsts valodām, kā arī sikhisma oficiālā valoda, tiek lēsts, ka šajā valodā runā aptuveni 110 miljoni cilvēku, un līdz ar to tā ir 11. vietā pasaulē pēc runātāju skaita.
- Bado periodiski izsīkstoša upe Pakistānā (_Baddo Dhora_), Beludžistānā, izceļas Sarlata kalnu grēdā, izsīkst Harāndi tuksnesī
- Germsirs Piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuza šaurumu, Mekrānas kalnu un Zagrosa dienvidu piekājē, Irānā un Pakistānā, garums - 1500 km, platums - 10-80 km
- Abohara pilsēta Indijā (_Abohar_, ਅਬੋਹਰ), Pendžabas štata dienvidrietumos, netālu no Indijas un Pakistānas robežas, \~211700 iedzīvotāju (2023. g.)
- Abotābāda pilsēta Pakistānā (_Abbottābād_, ایبٹ آباد), Ziemeļrietumu pierobežas provincē, 1256 m virs jūras līmeņa, 245670 iedzīvotāju (2017. g.)
- Aghora pilsēta Pakistānā (_Aghor_), Beludžistānas dienvidos, netālu no Arābijas jūras piekrastes
- Ahmadpurīsta pilsēta Pakistānā (_Ahmadpur East_), Pendžābas štata dienvidu daļā
- Ahmadpura Lamma pilsēta Pakistānā (_Ahmadpur Lamma_), Pendžābas provinces dienvidu daļā
- Ahmadpura Siāla pilsēta Pakistānā (_Ahmadpur Siāl_), Pendžābas štata vidienē
- Alīpura pilsēta Pakistānā (_Alīpur_), Pendžābas provincē
- Ārifvāla pilsēta Pakistānā (_Ārifwāla_), Pendžābas štatā
- Atoka pilsēta Pakistānā (_Attock_), Pendžābas provinces ziemeļos
- Avārāna pilsēta Pakistānā (_Awārān_), Beludžistānas provincē
- Badīna pilsēta Pakistānā (_Badīn_), Sindas provinces dienvidu daļā
- Bādrāha pilsēta Pakistānā (_Bādrāh_), Sindas provincē
- Bafa pilsēta Pakistānā (_Baffa_), Ziemeļrietumu pierobežas provincē
- Bāgha pilsēta Pakistānā (_Bāgh_), Pendžābas štatā
- Bahāvalnagara pilsēta Pakistānā (_Bahāwalnagar_), Pendžābas provinces austrumu daļā
- Gilgita pilsēta Pakistānā (_Gilgit_), Gilgitas un Baltistānas autonomās pavalsts administratīvais centrs, 1500 m vjl., 56700 iedzīvotāju (1998. g.)
- Džhangmagiāna Pilsēta Pakistānā ("Jhang Maghiana"), Pendžābas provincē, 292200 iedzīvotāju (1998. g.).
- Džheluma Pilsēta Pakistānā ("Jhelum"), Pendžabas provincē, 147400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kasūra Pilsēta Pakistānā ("Kasur"), Pendžābas provincē, 245300 iedzīvotāju (1998. g.).
- Mardāna Pilsēta Pakistānā ("Mardan"), Haiberpahtunhvas provincē, 245000 iedzīvotāju (1998. g.).
- Muzafarābāda Pilsēta Pakistānā ("Muzaffarābād"), Azadkašmīras autonomās pavalsts administratīvais centrs, 686900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pāračināra Pilsēta Pakistānā ("Pārachinār"), federāli pārvaldītajos cilšu apgabalos 1700 m vjl., 5600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Sāhīvāla Pilsēta Pakistānā ("Sahiwal"), Pendžābas provincē, 207400 iedzīvotāju (1998. g.).
- Sargodha Pilsēta Pakistānā ("Sargodha"), Pendžābas provincē, 484000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Karīmābāda pilsēta Pakistānā, Gilgitas un Baltistānas autonomajā teritorijā
- Khapalu pilsēta Pakistānā, Gilgitas un Baltistānas autonomajā teritorijā
- Skārdu pilsēta Pakistānā, Gilgitas un Baltistānas autonomajā teritorijā
- Bannu pilsēta Pakistānā, Haiberpahtunhvas provincē
- Pešāvara Pilsēta Pakistānā, Haiberpahtunhvas provincē, šīs provinces un Federāli pārvaldīto cilšu apgabalu administratīvais centrs, 1240000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Gudžrānvāla Pilsēta Pakistānā, Pendžābas provincē, 1440000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Vāha Pilsēta Pakistānā, Pendžābas provincē, 198400 iedzīvotāju (1998. g.).
- Gudžrāta Pilsēta Pakistānā, Pendžābas provincē, 250100 iedzīvotāju (1998. g.).
- Šekhūpura Pilsēta Pakistānā, Pendžābas provincē, 280000 iedzīvotāju (1998. g.).
- Siālkota Pilsēta Pakistānā, Pendžābas provincē, 437000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Rahīmjārkhāna Pilsēta Pakistānā, Pendžābas provinces dienvidu daļā, 233500 iedzīvotāju (1998. g.).
- Lārkāna Pilsēta Pakistānā, Sindas provincē, 270000 iedzīvotāju (1998. g.).
- Sukura Pilsēta Pakistānā, Sindas provincē, 355000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Bahāvalpura pilsēta Pakistānas austrumos (_Bahawalpur_), Pendžabas provincē, netālu no Satledžas upes, 408400 iedzīvotāju (1998. g.), dibināta 1802. g.
- Okāra Pilsēta Pakistānas austrumos ("Okara"), Pendžābas provincē, 201800 iedzīvotāju (1998. g.).
- Multāna Pilsēta Pakistānas austrumos, Pendžabas provincē, 1452000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Faisalābāda Pilsēta Pakistānas austrumu daļā (angļu val. "Faisalabad"), Pendžābas provincē, 2494000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Haidarābāda pilsēta Pakistānas dienvidaustrumos (_Haidarābād_), Sindas provincē, osta Indas krastā, 1392000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kveta Pilsēta Pakistānas rietumos ("Kweta"), Beludžistānas provinces administratīvais centrs, transporta mezgls pie Bolana kalnu pārejas, 615000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Rāvalpindi Pilsēta Pakistānas ziemeļaustrumos ("Rāwalpindī"), Pendžābas provincē, 1770000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Lahora Pilsēta Pakistānas ziemeļaustrumos (angļu val. "Lahore"), Ravi kreisajā krastā, Pendžābas provinces administratīvais centrs, 6700000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Haiberpahtunhva Province Pakistānā ("Khyber Pakhtunkhwa"), atrodas tās teritorijas ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Pešāvara, platība - 74521 kvadrātkilometrs, 20215000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Pendžāba Province Pakistānā ("Punjab"), atrodas tās teritorijas austrumu daļā, administratīvais centrs - Lahora, platība - 205344 kvadrātkilometri, 102179000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Sinda Province Pakistānā ("Sindh"), atrodas tās teritorijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Karāči, platība - 140914 kvadrātkilometri, 51377000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Beludžistāna Province Pakistānā, atrodas tās teritorijas dienvidrietumos, administratīvais centrs – Kveta, platība – 347190 kvadrātkilometru, 11935000 iedzīvotāju (2010. g.).
- jusufzaji Puštunu (afgāņu) cilšu grupa Pakistānas ziemeļrietumos, runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
- afridiji Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos (Haiberas un Kohatas pārejas rajonā), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
- nomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās barmomandos (kalnu nomandi) un kuzmomandos (līdzenuma nomandi), reliģija - islāms (sunnisms).
- vaziri Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, Kuramas un Gumalas upstarpā, runā rietumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
- barmomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupas daļa, kas dzīvo kalnu rajonos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms).
- orakzaji Puštunu (afgāņu) cilts, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos.
- kuzmomandi Puštunu (afgāņu) nomandu cilšu grupas daļa, kas dzīvo līdzenumos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms); līdzenuma nomandi.
- Vaziristāna Reģions Pakistānas ziemeļrietumos, Kuramas un Gumalas upstarpā, kur dzīvo vaziri - puštunu (afgāņu) cilšu grupa.
- Sahivala Sahīvāla, pilsēta Pakistānā.
- Astola sala Arābijas jūrā (_Astola_), Pakistānas teritorija, Beludžistānas provinces dienvidu piekrastē
- Sargoda Sargodha, pilsēta Pakistānā.
- Pandžnada Satledža - upes paralēls nosaukums tās lejtecē, Pakistānā.
- Mohendžodara Senpilsēta Indas ielejas dienvidos ("Mohenjo-Daro"), Pakistānā, viens no senās Harapas kultūras (2500.-1500. g. p. m. ē.) lielākajiem centriem, arheoloģiskos izrakumos atklāti 7 dažādu periodu slāņi, aizsargmūri ar torņiem, ielu tīkls taisnstūra plānojumā, 2-3 stāvu dzīvojamās mājas u. c. celtnes.
- Taksila Senpilsēta Pakistānā ("Taksila"), Pendžābas provinces ziemeļos, liels ekonomiskais un kultūras centrs VI gs. p. m. ē. - V gs. m. ē., arheoloģiskos izrakumos atklātas dažādu periodu drupas, apkārtnē daudz budistu celtņu (klosteri, stūpas) un statuju.
- paiss Sīka monēta (simtdaļa rūpijas) Indijā un Pakistānā.
- paisa Sīknaudas vienība Nepālā un Pakistānā, attiecīgās rūpijas simtdaļa.
- Kačha Solončaki Pakistānā un Indijas rietumos, uz dienvidaustrumiem no Indas deltas, platība - >20000 kvadrātkilometru, garums austrumu-rietumu virzienā - >300 km, platums - 40-80 km, augstums - līdz 200 km, vietām - >400 m
- Suleimāna Suleimāna kalni - kalnu sistēma Irānas kalnienes austrumu malā, Pakistānā (angļu val. "Suliaman Range"), garums - \~600 km, platums - līdz 300 km, augstākā virsotne - 3441 m
- Tadžikistāna Tadžikistānas Republika - valsts Centrālāzijā, platība - 143100 kvadrātkilometru, 7349000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Dušanbe, administratīvais iedalījums - 2 vilojati, 1 autonoms vilojats, 13 republikas pakļautības rajonu, robežojas ar Kirgizstānu, Ķīnu, Pakistānu, Afganistānu un Uzbekistānu.
- Austrumbengālija Tagadējās Bangladešas teritorijas nosaukums līdz 1947. g., kad tā kļuva par Austrumpakistānu (līdz 1971. g.).
- Rietumpakistāna Tagadējās Pakistānas teritorijas nosaukums 1956.-1971. g., kad Pakistānas sastāvā kā Austrumpakistāna ietilpa tagadējā Bangladeša.
- beludži Tauta Beludžistānā (Pakistānas dienvidrietumos), Irānā, Afganistānā, arī Turkmēnijā, runā beludžu valodā, ticīgie – musulmaņi.
- šini Tauta Indijā un Pakistānā, dzīvo Kašmiras ziemeļrietumos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (gk. sunnisms), izplatīti pirmsislāma ticējumi.
- pandžabi Tauta Pakistānā un Indijā (gk. Pendžābas štatā), valoda pieder pie indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas, ticīgie - Pakistānā musulmaņi, Indijā - hinduisti, sikhi.
- džati Tauta, dzīvo Indijas ziemeļu daļā un Pakistānā, runā lendu valodas dialektos un pandžabu valodās, Indijā arī hindustāni dialektos, reliģija - islāms, sikisms.
- brahuji Tauta, dzīvo Pakistānā, Afganistānā, Irānā, nedaudz arī Turkmenistānā, valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- čitralieši Tauta, dzīvo Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (gk. ismailītu sekta).
- pakistāņi Tauta, Pakistānas pamatiedzīvotāji.
- avani Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- džandžuji Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- gahari Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- hohari Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- multani Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- tali Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- mundžani Tautība Afganistānas ziemeļaustrumos, kā arī Pakistānas ziemeļos, viena no pamiriešu tautībām, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (šīīti ismailīti).
- lendi Tautu grupa (džati, avani, multani, tali, hohari, džandžuji, gahari u. c.), dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, kas iedalās daudzos dialektos, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- tetraheksaedrs Tetrakisheksaedrs.
- trakiskām Trakiski.
- trakusku Trakiski.
- Tara tuksnesis tuksnešains un pustuksnešains apgabals Indijā un Pakistānā (angļu val. "Thar Desert"), Indas-Gangas līdzenuma dienvidrietumu daļā, stiepjas gar Indas kreiso krastu 850 km garumā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstums — 100-200 m, apaugušas smilšu grēdas, kāpas, barhāni, vietām smilšu klajumi, zemākajās vietās solončaki, takiri, sāļezeri, biežas smilšu vētras
- Kabula Upe Afganistānā un Pakistānā ("Kabul"), Indas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Hindukuša Babas grēdā.
- Čināba Upe Indijā un Pakistānā (angļu val. "Chenab", augštecē Čandra, lejtecē Trimaba), Satledžas labā krasta pieteka, garums - 1100 km, sākas Himalaju rietumu daļā.
- Džheluma Upe Indijā un Pakistānā, Činābas labā krasta pieteka (Indas bas.), garums - \~800 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, tek caur Vulara ezeru, musonu režīms, pali vasarā.
- Rāvi Upe Indijā un Pakistānā, Činābas lielākā kreisā krasta pieteka, garums - 725 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, musonu režīms, uzplūdieni vasarā, izmanto apūdeņošanai, noteci regulē aizsprosti.
- Inda Upe Ķīnā, Indijā un Pakistānā, garums - 3180 km, sākas Tibetas kalnienes Kailaša grēdas nogāzēs \~5300 m vjl., tek starp Himalajiem un Hindukušu pa 3000 m dziļu aizu, deltā sadalās 11 atzaros un ieplūst Arābijas jūrā.
- Satledža Upe Ķīnā, Indijā un Pakistānā, Indas lielākā pieteka (angļu val. "Sutlej"), garums - 1536 km (1050 km Indijas ter.), sākas Tibetas kalnienē, Kailasa grēdā.
- Karakaša upe Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, izceļas kalnos pie Pakistānas robežas, izsīkst Taklamakana tuksnesī
- urdu Urdu valoda - ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda, Pakistānas valsts valoda, tajā runā arī musulmaņi Indijā, radniecīga hindi, daudzi persiešu un arābu aizguvumi; rakstība - arābu.
- Kašmira Vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos.
- Bengālija Vēsturisks novads Indostānā, Gangas lejteces, kā arī Gangas un Bramaputras deltas baseinā, kur dzīvo gk bengāļi, no 1947. g. rietumu daļa iekļauta Indijā (Rietumbengāles štats), bet austrumu daļa Austrumpakistānā (kopš 1971. g. Bangladeša).
- Mekrāna Vēsturisks novads Irānas dienvidaustrumos un daļēji Pakistānā, Arābijas jūras piekrastē, platība - \~160000 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums pārsvarā - 1000-2000 m, sauss subtropu klimats, pustuksneši un tuksneši.
- Beludžistāna Vēsturisks novads Irānas kalnienes dienvidaustrumos, platība – >500000 kvadrātkilometru, Austrumbeludžistāna (348000 kvadrātkilometru) no XIX gs. vidus bija Lielbritānijas pakļautībā, 1948. g. iekļauta Pakistānā, Rietumbeludžistāna kopš 1857. g. – Irānā.
- Džammu un Kašmīra viena no Indijas savienības teritorijām ((dogru: जम्मू और कश्मीर, urdu: جموں اور کشمیر, Jammūn va Kaśmīr), robežojas ar Ladākhu, Pendžābas un Himāčalas Pradēšas štatiem, kā arī ar Pakistānu; platība ir 42 241 km^2^, administratīvais centrs vasarā ir Džammu, bet ziemā štata lielākā pilsēta Šrīnagara
- vahani viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomā vilojata dienvidos, Afganistānas ziemeļaustrumos, Pakistānas ziemeļos un Ķīnas rietumos
- džirga Vietējo cilšu padome Pakistānā un Afganistānā.
- Nangarhāra Vilajets Afganistānas austrumu daļā, administratīvais centrs - Džalālābāda, robežojas ar Paktijas, Kabulas, Lagmānas un Konaras vilajetu, kā arī ar Pakistānu.
- Kandahāra Vilajets Afganistānas dienvidu daļā, robežojas ar Helmandas, Orūgzānas un Zābolas vilajetu, kā arī ar Pakistānu.
akis citās vārdnīcās:
MEV