Paplašinātā meklēšana
Meklējam ači.
Atrasts vārdos (215):
- ači:3
- ači:2
- ači:1
- čači:1
- Čači:1
- mači:1
- Mači:1
- rači:1
- Rači:1
- vači:1
- Zači:1
- ačini:1
- apači:1
- Asači:1
- krači:2
- krači:1
- krači:3
- krači:4
- Otači:1
- Usači:1
- uzači:1
- ūzači:1
- bačiķ:1
- čačis:2
- čačis:1
- Buzači:1
- Čugači:1
- divači:1
- hibači:1
- Hitači:1
- kabači:1
- Kapači:1
- Karači:1
- kubači:1
- lakači:3
- lakači:1
- lakači:2
- lēkači:1
- līgači:1
- Marači:1
- Pilači:1
- Pokači:1
- pugači:1
- Pugači:1
- pupači:1
- Tokači:1
- bačiņa:1
- Dačice:1
- hačiks:1
- išačiķ:1
- Kačina:1
- kačini:2
- kačini:1
- kračis:1
- Lačina:1
- mačiņš:2
- mačiņš:1
- načina:1
- pačiņa:1
- Račiki:1
- sačiks:1
- Sačile:1
- Tačira:1
- vačiņš:1
- značit:1
- ačikops:1
- ačikups:1
- Ačakači:1
- apalači:1
- Apalači:1
- Baldači:1
- Baltači:1
- Boldači:1
- Dergači:1
- Derhači:1
- drivači:1
- dryvači:1
- drupači:1
- dvirači:1
- Glagači:1
- Gorbači:1
- jaunači:1
- Kaulači:1
- Klagači:1
- klapači:1
- klobači:1
- klukači:1
- krapači:1
- kuplači:1
- ķirzači:1
- laukači:1
- Miglači:1
- pārmači:1
- Platači:1
- puplači:1
- Rasnači:1
- sabrači:1
- sēbrači:1
- sētlači:1
- Silmači:1
- Slīpači:1
- stomači:1
- Surmači:1
- šļakači:1
- vārnači:1
- vičvači:1
- zeltači:1
- bračiņš:1
- čačināt:1
- kačinas:1
- klačiņa:1
- mačieši:1
- mačisms:1
- otnačiķ:1
- pačibēt:1
- pačiept:2
- pačiept:1
- pačiņas:1
- sačibēt:1
- sačiept:1
- sačikāt:1
- sačinīt:1
- sačiņīt:1
- Tjačiva:1
- zanačiķ:1
- ačigārni:1
- Dzergači:1
- dzērvači:1
- Fikarači:1
- kupalači:1
- papatači:1
- Sleipači:1
- stōvmači:1
- stuomači:1
- Tropmači:1
- Agvačika:1
- bračists:1
- Hačimans:1
- Hačinohe:1
- Hačiodži:1
- Kačinova:1
- Kolačice:1
- Kovačica:1
- mačikuji:1
- okazačiķ:1
- Paračina:1
- raznačiķ:1
- Ribačija:1
- sačirkāt:1
- stāmačis:1
- tačikava:1
- Tačikava:1
- Talačina:1
- Židačiva:1
- ačikiriks:1
- Kustonači:1
- Lejastači:1
- viderlači:1
- Voksahači:1
- Dabračina:1
- Dargačita:1
- Hačinsona:1
- kačigarka:1
- pačigānēt:1
- pačipstēt:1
- pačivināt:1
- pakačināt:1
- račikieši:1
- sačigānēt:1
- sačikstīt:1
- tačinieks:1
- Vecračina:1
- ačinskieši:1
- šķiltarači:1
- vinderlači:1
- Bračiljāno:1
- Kačigdžara:1
- Kalačinska:1
- Načiketass:1
- Načitočesa:1
- pačiepstēt:1
- pačinčināt:1
- pačinčināt:2
- pačinkstēt:1
- pačirkstēt:1
- Pāračināra:1
- sačiepstēt:1
- sačinkstēt:1
- Villačidro:1
- bezdelīgači:1
- Apalačikola:1
- bumbuļčačis:1
- Gorjačinska:1
- pačiekstene:1
- pačingāties:1
- pačirkšināt:1
- sačiknīties:1
- sačirkāties:1
- zavoračivaķ:1
- bezdnikačiņa:1
- bezlingačiņa:1
- Gremjačinska:1
- kompračikosi:1
- pačigānēties:1
- pačirkstināt:1
- pačirpstināt:1
- sačirkstināt:1
- sačivināties:1
- bezdelīgačiņš:1
- bezdnikačiņas:1
- Gorjačijkļuča:1
- jaunračinieši:1
- sačirkstoties:1
- bezdlingačiņas:1
- Mačilīpatanama:1
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (98):
- ačini [ači]{s:899}, tauta Indonēzijā, Sumatras ziemeļrietumos
- akatains Ar akačiem bagāts.
- lielgabarīta atkritumi atkritumi, kurus to izmēru dēļ nevar un nedrīkst ievietot atkritumu tvertnēs (mēbeles, matrači u.c.)
- baltacieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltači" iedzīvotāji.
- Vecā Račina Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecračina" nosaukuma variants.
- Vacuo Račina Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecračina" nosaukums latgaliski.
- mačoisms brutāla un pašpārliecināta savas vīrišķības vai vīrietības demonstrēšana; mačisms.
- čačus Čačis 1(2).
- cākars Čačis 1(2).
- Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna.
- Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas.
- Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni.
- Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs.
- diggeri Dimanta raktuvju strādnieki vai individuāli dimanta meklētāji; zeltrači.
- mačniņš Dziedātāja strazda vai sila strazda nosaukums; mačiņš.
- Lukašu ezers ezers Balvu novada Susāju pagastā, platība - 6,5 ha, garums - \~500 m; Lubaša ezers; Lukači ezers; Lukaža ezers.
- jumstiņu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus imbricatus"), kas Latvijā paretam sastopama savvaļā mitros mežos un purvainos mežu klajumos, aizsargājama; dzērvači; dzērves acis; zāģene; lapsu zāle.
- Maja hindu mitoloģijā - asura celtnieks, viens no daitjām, Vipračiti un Diti dēls, kuru bija pametusi sieva.
- Masauu Hopu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - viens no svarīgākajiem gariem - kačiniem, pazemes valstības sargs.
- muskogi Indiāņu cilšu grupa (krīki, čoktavi, čikasi, seminoli, mobili, načezi, apalači, timukvi), dzīvo gk. ASV Oklahomas štatā, valodas pieder pie hokosiu saimes (dažkārt tās uzskata par īpašu muskognačezu saimi), līdz XIX gs. dzīvoja Ziemeļamerikas dienvidaustrumos.
- Odzins Japānas valdnieks (miris ap 394. g.), vēlāk dievišķots kā kara dievs Hačimans.
- augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači.
- Plataču kalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Platači" nosaukuma variants.
- Platačkalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Platači" nosaukuma variants.
- Vaišuns Kačinu (Mjanma) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurā ir demiurga iezīmes, viņu godā kā zemes dievību un apvidus sargātāju.
- digeri Kalnrači, sevišķi Dimanta raktuvju strādnieki Amerikā un Āfrikā.
- Aboma grēda kalnu grēda (_Abawn Bum_) Mjanmas (Birmas) ziemeļos, Kačinas provincē, augstākā virsotne 3617 m.
- nicrophorus Kaprači.
- Kočergina Kočerginas ezers Augšdaugavas novada Demenes pagastā, platība 9,4 ha, dziļums līdz 3,8 m; Kačerginas ezers; Kačirginas ezers; Kočergiņu ezers; Petrinišku ezers.
- kračas Krači - siena un salmu maisījums.
- jaunračinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Račina" iedzīvotāji.
- Jaunā Račina Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Račini" nosaukuma variants.
- Jaunuo Račina Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunie Račini” nosaukums latgaliski.
- Klagači Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Glagači" nosaukuma variants.
- pulmonaria Lakači.
- zeinoles Lakači.
- langacieši Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Langači" iedzīvotāji.
- Čači Losu Čači - apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā.
- Luosi Lošu Čači - Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
- Dzergači Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Dergači" nosaukuma variants.
- Baldači Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldači" nosaukuma variants.
- platacieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Platači" iedzīvotāji.
- Mačalipatanama Mačilīpatanama, pilsēta Indijā.
- maciņš Mačiņš.
- Mangišlaka Mangišlakas līcis - atrodas Kaspijas jūras austrumu piekrastē, starp Tibkaragānas un Buzači pussalu, garums - \~100 km, platums pie ieejas - \~70 km, dziļums - 10-12 m.
- Kaulači Mazie Kaulači - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- makviss Mūžzaļo cietlapju krūmu, dzeloņkrūmu un zemu koku audzes silikātaugsnēs mežu izcirtumu vietās Vidusjūras piekrastē; vietējais nosaukums Itālijā - mačija, Spānijā - matorāls, Ziemeļamerikā - čaparels, Dienvidamerikā - espināls, Austrālijā - skrebs.
- sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačibēt.
- pačīkstēt Pačinkstēt (1).
- pačīkstēt Pačinkstēt (2).
- saturnidae Pāvači.
- spunda Pie tačiem lietojams ķīlis no šķelta mieta.
- Tkibuli Pilsēta Gruzijā ("Tkibuli"), Imeretijas mhares ziemeļos, Račinas grēdas dienvidrietumu nogāzē, 31100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Subačus pilsēta Lietuvā ("Subačius"), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona pašvaldībā, 1010 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Mjičina Pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Kačinas pavalsts administratīvais centrs, osta Iravadi labajā krastā, 146500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kovačica Pilsēta Serbijā ("Kovačica"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Paračina Pilsēta Serbijā ("Paračin"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sankristobala Pilsēta Venecuēlā, Tačiras štata administratīvais centrs, 307000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Vecračinas pilskalns pilskalns Vecračinas ciemā, reljefa veidojums starp \~40 m augstu Daugavas labā krasta krauju un 18-27 m dziļu strauta gravu, ziemeļu pusē bijis norobežots ar 3 grāvjiem un vaļņiem, plakums — trīsstūrveidīgs, lielākie izmēri \~70 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- staigatnis Purvs ar akačiem, kur pāri nevar iet.
- Varangera Pussala Norvēģijas ziemeļos, Barenca jūras piekrastē, Varangerfjords to atdala no Ribačijas pussalas (Krievijā), rietumos – Tanafjords, līčaina, līdz 637 m augsta.
- račīns Rači - gruzīnu etnogrāfiska grupa.
- kaulacieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kaulači" iedzīvotāji.
- Mozī Kaulači Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Kaulači" nosaukums latgaliski.
- račikieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Račiki" iedzīvotāji.
- čacieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Čači" iedzīvotāji.
- platacieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Platači" iedzīvotāji.
- Luošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
- Luosu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
- Lošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants.
- Lošu Čači Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Losu Čači” nosaukuma variants latgaliski.
- Lazo rezervāts rezervāts Krievijas Piejūras novadā, Tačina grēdas austrumos, platība - 1165 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1380 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu skujkoku un platlapju mežus, austrumu briežus, staltbriežus (izjubrus), tīģerus, Ķīnas goralus.
- Rositene Ribačija - apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- čacieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čači" iedzīvotāji.
- papatači Savienojumā "papatači drudzis" - akūta infekcijas slimība, ko izraisa ar kādu vīrusu inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs.
- Rāhu senindiešu mitoloģijā - dēmons (asura), daitju valdnieka Vikpračiti un Dakšas meitas Simhikas dēls, ko uzskatīja arī par planētu, kas rada saules un mēness aptumsumus.
- heavy metal smagais metāls - rokmūzikas stils, kas radās 20. gadsimta 70.-80. gados, attīstoties hārdrokam, to raksturo vēl lielāks skaļums, agresivitāte, teatralitāte un mačisms.
- mačieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Mači" iedzīvotāji.
- Lejastacs Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lejastači" nosaukuma variants.
- kabareči Šķiltarači.
- ači Tauta Indonēzijā, Sumatras ziemeļrietumu daļā, ticīgie - musulmaņi, \~2 mlj cilvēku; ačini.
- lisi Tauta, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, pēc kultūras tuvi kačiniem, animistiski ticējumi, daļa kristīgie.
- iemats Tiklab metamais kā laižamais tīkls bez liekačiem.
- mudžtīkls Tīkls ar liekačiem (un dažāda lieluma tīkla acīm).
- Čači Trūpu Čači - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Saskvehana Upe ASV ("Susquehanna River"), garums - \~990 km, tek pa Apalačiem, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, krāčaina.
- Apalačikola Upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Apalachicola"), veidojas satekot Čatahūči un Flintai, sākas Apalaču dienvidu atzaros, garums - 160 km (kopā ar Čatahūči 820 km), ietek Meksikas līča Apalačikolas jomā, kuģojuma līdz Kolumbusai.
- Čatahūčī Upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Chattahoochee River"), Apalačikolas labā satekupe, garums 660 km.
- Flinta Upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Flint River"), Džordžijas štatā, Apalačikolas kreisā satekupe, sākas Apalaču dienvidos.
- slīpacieši Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Slīpači" iedzīvotāji.
- Sleipači Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Slīpači" nosaukums latgaliski.
- racieši Viļakas novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rači" iedzīvotāji.
- chrysops Zeltači, dunduru dzimtas ģints.
- batviņas Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
- bočiņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
- borciņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
- bučiņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
- losis Zvejas rīks - garš tīkls ar liekačiem.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ači.