Paplašinātā meklēšana
Meklējam Velna.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (63):
- (kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts
- (pa)sūtīt (arī (aiz)triekt) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem
- aizsūtīt (biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda)
- aiztriekt (retāk aizsūtīt) pie joda (arī pie velna, pie visiem velniem)
- aiztriekt pie velna
- Andrecēnu Velna gulta
- Aņģīšu velna akmens
- dzīt pie velna
- ej (arī vācies) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem!
- ej (tu) ratā (arī pie velna, arī pa gaisu)!
- Ezergailīšu velna akmens
- Grīžu velna krēsls
- Inčukalna Velna ala
- Jaunstašuļu Velna pēdas akmens
- kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts
- kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts
- kā vēja (arī velna) plēsts
- kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts
- kāda velna pēc (arī dēļ), arī kādam velnam, retāk kāds velns
- Lauderu velna dobe
- Mušiņu Velna laiva
- ne velna (arī ne velnam)
- padzīt (arī aiztriekt, retāk aizsūtīt) pie joda (arī pie velna, pie (visiem) jodiem, (visiem) velniem)
- Pastmuižas velna akmens
- pasūtīt (aizsūtīt, biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda, ratā)
- pēc velna, arī kā velns
- Pie velna!
- Rundēnu velna dobe
- sūtīt pie velna (arī pie visiem (arī deviņiem) velniem, arī pie joda)
- triekt (arī dzīt) ratā (arī uz elli, pie velna)
- triekt pie velna
- uz velna paraušanu
- Vācies (arī ej) pie velna (arī ratā), arī pie visiem (arī deviņiem) velniem!
- velna (arī vella) zellis
- velna acs
- Velna acs
- velna auza
- velna beka
- Velna ceplis
- Velna dīķis
- velna ducis
- velna dzēriens
- velna dzira
- velna ērcene
- Velna ezers
- velna ģīmis
- Velna grāvis
- Velna kalns
- Velna kancele
- Velna krāsns
- Velna laivas
- Velna māte
- velna milti
- velna pilns
- velna pirksts
- velna puika
- velna pulveris
- velna pūtiens
- velna rutks
- Velna skābuma ķērne
- Velna skroderis
- velna zābaks
- Vītolēnu velna akmens
Atrasts skaidrojumos (71):
- azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
- Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m.
- Baltā kroga Velnakmens Abavas Velnakmens.
- Kalnamuižas Velnakmens Abavas Velnakmens.
- Matkules Velnakmens Abavas Velnakmens.
- Melderu Velnakmens Abavas Velnakmens.
- Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju.
- Matkules Velnala Abavas Velnala.
- Melderu Velnala Abavas Velnala.
- Mazais Kangaru ezers aizaudzis ezers Ropažu pagastā, Velna ezers.
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala.
- Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu).
- Krimuldas Velnala dabas un vēstures piemineklis Gaujas nacionālajā parkā, Velnalas klintīs Gaujas labajā krastā, ieeja 8 m virs Gaujas līmeņa, sena pagāniskā kulta vieta; Siguldas Lielā Velnala.
- Upurakmens Ezernieku Velnakmens - ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā.
- Čortoks ezers Grāveru pagastā, platība - 1,9 ha; Čertoks; Čertoka ezers; Valnezers; Velna ezers; Velnezers.
- Zosns ezers Grāveru pagastā, platība - 17,7 ha, dziļums - līdz 3,3 m; Velna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers; Zosna ezers.
- Velna ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Velnacis.
- Grūžņu ezers ezers Lazdukalna pagastā, platība - 12,5 ha; Grūženes ezers; Grūžnis; Gružnis; Gružņa ezers; Velnamārka ezers; Velnamorka ezers.
- Velnēna ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 2 ha; Velna ezers.
- Zosins Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,9 m vjl., platība - 19,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Cālīša ezers; Cālīšu ezers; Velna ezers; Zosna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers.
- Aukstais dīķis Gaujas kreisā krasta vecupe pie Inčukalna Velnalas, Inčukalna pagastā.
- Kaltenes kalvas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas pagastā, uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība - 575,9 ha, tās ir līdz 6 m augstas akmeņu grēdas, lielākā (Velna kalva) izveidojusies pēdējā apledojuma laikā, tās augstums - 3-6 m, garums - 900 m, platums - 35-60 m (līdz 1970. gadiem, kad akmeņus izmantoja ceļu būvei, tās augstums sasniedza 20 m).
- Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele.
- Veciecava Iecavas upes dabīgās gultnes lejtece no Velna grāvja pie Garozas, kas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, līdz ietekai Lielupē 4 km lejpus Jelgavas, garums - 19 km, kritums - 3,2 m.
- Gudrības avotiņš iztek Piķenes kraujas pakājē, Gaujas senlejā, Krimuldas pagastā, netālu no Mazās Velna alas.
- velna zābaks Jaunstašuļu Velna pēdas akmens.
- Čorta pāds Jaunstašuļu Velna pēdas akmens.
- Siguldas Lielā Velnala Krimuldas Velnala.
- Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds.
- Dagons Latviešu mitoloģijā - teikās vairākkārt minēts kā kāds dabas gars, pielīdzināms Velnam vai Nelabajam.
- Ļaunais Latviešu mitoloģijā - Velna vai kāda no gariem segvārds; arī Ļaunais gars.
- Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
- Jods Latviešu mitoloģijā - viens no Velna daudzajiem pavārdiem.
- melnais kungs Melnais 2; viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars.
- melnais vīrs Melnais 2; viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars.
- Pastmuižas velna akmens Pastmuižas Velnakmens.
- Kļaviņu velnapēdas akmens pēdakmens Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, 400 m uz austrumiem no Kļaviņu mājām, garums 1,8 m, platums 1,25 m, tā virsmā ir 2 pēdas veida iedobumi, teikās saistīts ar Velna darbošanos.
- Saukas pilskalns pilskalns Elkšņu pagastā, Saukas ezera austrumu galā, Saukas dabas parka teritorijā, ir \~12 m augsts garens paugurs, ko ietver mitra ieplaka, rietumu gals pret ezeru erozijas rezultātā noskalots un ir ļoti stāvs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; Dieva kalns; Velna kumosa kalniņš.
- Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns.
- Vellala Sietiņieža Velnala Vaidavas pagastā.
- Iecava Upe Zemgalē, Lielupes labā krasta pieteka Jaunjelgavas, Vecumnieku, Bauskas, Iecavas un Ozolnieku novadā, garums - 136 km (līdz Velna grāvim), kritums - 66 m.
- vīķauza Velna auza ("Avena strigosa").
- Mazais ezers Velna ezers Ciblas pagastā.
- Velnu ezers Velna ezers Līgatnes pagastā.
- Velnacis Velna ezers Rendas pagastā.
- apse Velna koks, raganas malka.
- nagi Velna nagi - iekabe ar diviem āķiem, ko lieto tikai vienmērīgas slodzes gadījumā.
- rāvējs Velna pavārds.
- velnene Velna sieva.
- kaukainis Velna tabuizēts apzīmējums.
- kauķens Velna tabuizēts apzīmējums.
- ķauķis Velna tabuizēts apzīmējums.
- kauķis Velna tabuizēts apzīmējums.
- kauks Velna tabuizēts apzīmējums.
- piktulis Velna vai kaitētāja gara pavārds.
- kurradi Velna.
- velnāts Velnains.
- cicuta Velnarutki.
- cikuta Velnarutks - indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs.
- vellruka Velnarutks ("Cicuta virosa").
- juraņina Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- ķemmītes Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- mīgženītes Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- sisine Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- varnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- vārnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- vārnekļi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- vārnnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- Melnais Viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars.
- sarkanais Viens no Velna vai kaitētāja gara (Vadātāja, Lietuvēna) pavārdiem, nosaukts pēc krāsas spīduma, kādā tas rādījies cilvēkiem.
- Kaners Zivju dīķis Kuldīgas novada Turlavas pagastā, platība - 19,9 ha; Velna dīķis.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Velna.