Paplašinātā meklēšana
Meklējam Valk.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (35):
- Aizupju valks
- Aldas valks
- Āžu valks
- Belzēju valks
- Bērzu valks
- Būdnieku valks
- Dobjais valks
- Dzērves valks
- Ģibzdes valks
- Guģenieku valks
- Guļas valks
- Kaderu valks
- Kalēju valks
- Kārklu valks
- Krogsētu valks
- Krojas valks
- Lībes valks
- Mežvidu valks
- Paegļu valks
- Planču valks
- Reizu valks
- Remša valks
- Remšu valks
- Rokstu valks
- Slakterenes valks
- Sumburnieku valks
- Sūriku valks
- Suvēju valks
- Teņņu valks
- Vēžu valks
- Zalkšu valks
- Zemdegu valks
- Žuļļaku valks
- Žulnieku valks
- Zušu valks
Atrasts skaidrojumos (421):
- Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
- Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā.
- Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16 gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
- Ērģemes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Valkas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Ērģemes pagasta teritorijas iekļauta Sedas pagastā.
- Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam.
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Valkas novada Kārķu pagastā.
- Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
- Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
- Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
- Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
- Kalnamuiža Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs.
- Palsmane Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis.
- Variņi Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs.
- Kārķi Apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi.
- Staļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Kalnstaldoti Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Ķeizarpurvs Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Saule Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Kairi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Bāci Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Lācupi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Cirgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine.
- Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Kaģumciems Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Putras Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Vērsīši Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Zaķi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā.
- Zīle apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā.
- Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes.
- Jērcēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Punkales Apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Sūbri Apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Žuldiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas pagastā.
- Alieši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Bērzezers Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Launkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs.
- Grundzāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. Valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs.
- Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
- Ērģeme Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 12 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Ermes" teritorijā, pagasta centrs.
- Vijciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 19 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Wiezenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Omuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Turna Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Veckārķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Kārķu pagastā.
- Lugaži Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Pedele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Sēļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Mierkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Stepi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Jērcēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. - Valkas rajonā) 36 km no Valkas un 7 km no Strenčiem, pagasta centrs.
- Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs.
- Kokši Apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Valkas pagastā.
- Jaunjērcēni apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Kankarīši apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15 gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
- Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas.
- Ķeizaru purvs augstais purvs Valkas novada Valkas pagasta ziemeļu daļā, \~6 km uz ziemeļiem no Valkas, platība - 849 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m.
- Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Āžu atteka Āžu atteka - Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,8 ha.
- Balod Baložu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā.
- Beijenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
- Beyenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
- Bahnus Bēnūžu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Neu-Karkel Bijušās Jaunkārķu muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems.
- Jaunkārķi Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems.
- Wilkenpahlen Biksējas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
- Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā.
- Blumenhof Blomes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
- Treppenhof Bormaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā.
- Kokenberg Brentes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
- Borishof Burgas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Butar Butaru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
- Cepurīte Cepurītes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 9,3 ha.
- Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- valcenieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Valki" iedzīvotāji.
- Taču ezeri četru ezeru virkne Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā: Dibena, Dziļais, Leišu un Zāļu ezers; Kokšu ezeri.
- Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene.
- Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti.
- Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni.
- Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas.
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
- Munču ezers Dibena ezers Valkas pagastā.
- Dibenu ezers Dibena ezers Valkas pagastā.
- Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Dūres pagastā.
- Dutkenshof Dutkas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Hermannshof Ermaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā.
- Alt-Wohlfahrt Ēveles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
- Ēvele Ēveles pagasts - pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski - Eveļskaja.
- Suķieris Ezers Valka novada Ērģemes pagastā, platība - 2,7 ha; Suķiera ezers.
- Glēzeris Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas, platība - 2 ha; Pilsezers; Pirī ezers; Pīrī ezers; Piriču ezers.
- Melnezers Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība - 1,3 ha.
- Kurēlis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība - 7 ha; Kurelis; Kurēļa ezers; Kuriļu ezers.
- Bērzu ezers ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība — 15,8 ha, garums — 760 m, platums — 290 m, lielākais dziļums — 7,5-8 m; Ārītes ezers; Bērzezers; Pilsmuižas ezers.
- Andums Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m.
- Vēršādiņa Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~130 m; Vēršāda; Vēršādas ezers.
- Rūķis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 14,3 ha, garums - 600 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Glodis; Glūdes ezers; Rūķezers; Rūķu ezers.
- Sutainis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 2,4 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~60 m; Sutaines ezers.
- Kukris Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 21,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums - >400 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Kiekuru ezers; Kukru ezers; Kukuru ezers; Kūkuru ezers; Kūrīļu ezers.
- Valdis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 24,8 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 14,1 m; Vadžu ezers; Valža ezers; Valžezers; Valžu ezers.
- Vircelis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums un platums - >250 m; Viceļa ezers; Vircēlis; Virceļa ezers; Virdēlis; Viruļa ezers.
- Bezdibenis Ezers Valkas novada Kārķu pagastā, Kārķu purvā, platība - 15,2 ha; Bezdibena ezers; Bezdibens; Bezdibeņu ezers.
- Jaungložu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 1 ha; Jāngložu ezers.
- Cepšu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 25,3 ha; Cepsis.
- Pelēdas ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 4,5 ha; Lejaspelēdas ezers.
- Purgaiļu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība — 2,2 ha.
- Trūdis Ezers Valkas novada Kārķu pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~100 m; Trūdu ezers; Trūža ezers.
- Leišu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 49 m vjl., platība — 10,9 ha, garums — 800 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 14 m; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers.
- Zāļu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 51,2 m vjl., platība - 7,9 ha, garums - 500 m, lielākais platums - \~200 m.
- Dziļais ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,7 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - 600 m, lielākais platums - \~200 m.
- Dibena ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,9 m vjl., platība — 6,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums — \~150 m; Dibenu ezers; Munču ezers.
- Silezers Ezers Valkas novada Valkas pagastā, platība - 3,8 ha; Sila ezers.
- Vēderis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 63,2 m vjl., platība - 50,8 ha, garums - 1,05 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 3,7 m; Vēdera ezers; Vederu ezers.
- Garūlis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 17,3 ha; Garule-Vēdere; Garuļu ezers; Gaurelis.
- Darvas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 2,3 ha.
- Sētas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 22,6 ha.
- Vadainis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 49,6 ha; Vadaiņa ezers.
- Līdacis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha; Līdaces ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers.
- Būdas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,4 ha; Būdu ezers.
- Žūrenes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,5 ha; Žarenes ezers; Rogas ezers.
- Bednes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība — <1ha.
- Cepurītes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība — 9,3 ha.
- Salainis Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 62,9 m vjl., platība - 77,8 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,6 m, lielākais dziļums - 5,5 m, 3 salas.
- Aumeisteru ezeri ezeru grupa uz ziemeļiem no Aumeisteru paugurvaļņa, Valkas novada Zvārtavas pagastā, gk. Vidusgaujas ieplakā, 15 ezeri ar 240 ha kopplatību; Zaķu ezeri.
- Turnas ezeri ezeru grupa Valkas novada Ērģemes pagastā: Valdis, Kukris, Rūķis, Vircelis, Andums, Vēršādiņa, Sutainis un Trūdis.
- Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Plāņu pagastā, platība - 3,1 ha.
- Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Valkas pagastā, platība - 2,9 ha.
- Maltuves atteka Gaujas atteka Valkas novada Vijciema pagastā, platība - 8,7 ha.
- Vārpulīča atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,5 ha.
- Lopu atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,7 ha.
- Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa.
- Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte.
- Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m.
- Kāršupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, garums - 8 km; Kāršupes strauts; Kāšupe.
- Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte.
- Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe.
- Grundsahl Grundzāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Grundzāles pagastā.
- Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala.
- Ilsen Ilzenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā.
- Heinrichshof Indriķa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā.
- Strenču novads izveidots 2009. g., pastāvēja līdz 2021. g., ietvēra Jērcēnu un Plāņu pagastu, kā arī Strenču un Sedas pilsētu, robežojās ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadu.
- Johannishof Jāņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Frauental Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
- Neu-Marienburg Jaunalūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- Hoefwellshof Jaunbilskas muiža (vācu "Neu-Bilsken", arī "Neu-Bilskenshof") , kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Neu-Bilskenshof Jaunbilskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Neu-Smilten Jaunsmiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
- Karlsberg Jaunzeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- Bebrupe Kaičupes labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā.
- Kalnemois Kalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Kalncempju pagastā.
- Kalnciems Kalnciema pagasts (Alūksnes apkārtnē) - pastāvēja Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kalncempju pagastu, kas mūsdienās iekļauts Alūksnes novadā.
- Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - Zāģezers Valkas pagastā.
- Palteskalns Kalns Sakalas augstienes Ērģemes paugurainē, Valkas novada Kārķu pagastā, garums - \~1,6 km, platums - līdz 0,5 km, absolūtais augstums - 102,1 m vjl., relatīvais augstums - 5-20 m.
- Engelhardshof Kāpostiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā (tagad Igaunijas teritorijā).
- Alexanderhof Kārķu muiža, kas atradās tagadējā Valkas novada Kārķu pagasta teritorijā.
- Kaule Kaulu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Annas pagastā.
- Keysen Keisen - Ķeižu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Jērcēnu pagastā.
- Klētene Klētenes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha.
- Klētenes Klēteres ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 7,6 ha.
- Kokši Kokšu ezeri - Taču ezeri Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā.
- Kolberģis Kolberģa pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Bejas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes, neliela daļa - Mārkalnes pagastā.
- Schreibershof Korneta muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā.
- Korstenhof Korstes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- Korwenhof Korvas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
- vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji.
- Keisen Ķeižu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Jērcēnu pagastā.
- Kemmershof Ķemeres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
- Kempen Ķempēnu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
- Kenge Ķeņģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Linupīte Ķires kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
- Akmene Ķires kreisā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā, garums - 9 km; Akmeņupe.
- Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
- Šēlupīte Ķires labā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā; Šēlupe.
- Wichmannshof Lāču muiža, kas atradās Valkas tuvumā tagadējā Igaunijas teritorijā.
- Oppekaln Laicienes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā.
- Fianden Lāsberģes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mārkalnes pagastā.
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils.
- LII Latvijas un Igaunijas institūts (Valkā).
- Lēģerīšu Lēģerīšu atteka - Gaujas atteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,4 ha.
- Leišu Leišu ezers - atrodas Valkas novada Valkas pagastā, viens no Taču ezeriem, platība - 10,9 ha; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers.
- Lubušs Leišu ezers Valkas pagastā.
- Lepšu ezers Leišu ezers Valkas pagastā.
- Lubušu ezers Leišu ezers Valkas pagastā.
- Lapšu ezers Leišu ezers Valkas pagastā.
- Lindenhof Liepājas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Pededzes pagastā.
- Lipskaln Lipškalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Blumbergshof Loberģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
- Lubbenhof Lubu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Lude Lugažu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Luhde Lugažu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Adsel-Luttershof Luturu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
- Vidzemes skolotāju seminārs mācību iestāde draudzes skolu skolotāju sagatavošanai, dibināta 1839. g. Valmierā, sākotnēji bija trīsgadīga mācību programma, 1849. g. pārcēla uz Valku, 1879. g. ieguva semināra tiesības un tika ieviesta četrgadīga mācību programma; 1890. g. slēgta.
- Zāģezers Mākslīga ūdenskrātuve Valkas novada Valkas pagastā, Pedeles ielejā, platība - 13,0 ha, garums - 1,4 km, platums - līdz 0,2 km, lielākais dziļums - 2,1 m; Zāģu ezers; Dzirnavu ezers; Kalndzirnavu ezers.
- Mahlenhof Mālu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Sinoles pagastā.
- Mahlup Mālupes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā.
- Marienstein Māriņkalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
- Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli".
- Mehrhof Mēra muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mēra pagastā.
- Valkas novads nodibināts 2009. g. kā daāla no bijušā Valkas rajona, 2021. g. administratīvi teritoriālajā reformā palicis bez izmaiņām, ietver Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojas ar Sniltenes un Valmieras novadu, kā arī ar Igauniju.
- Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
- Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju.
- Homeln Omuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Omuļu pagastā.
- Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Pededzes pagastā.
- Aumeisteru pagasts pagasts bijušajā Valkas apriņķī, 1925. g. pārdēvēts par Cirgaļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā.
- Valkas pagasta teritorija pagasts dibināts 1909. gadā atdalot tā teritoriju no toreizējā Lugažu pagasta un šādā 4910 ha platībā pastāvēja līdz 1949. g., atjaunojot pagastus 1990. g. Valkas pagasta teritorija izveidojusies 27984 ha platībā, pievienojot gandrīz visu pirmskara Lugažu pagasta teritoriju.
- Grundzāles pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Palsmanes un Bilskas pagastu, kā arī ar Valkas un Apes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grundsahl, krieviski — Grundzaļskaja.
- Bilskas pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Grundzāles, Palsmanes, Launkalnes un Smiltenes pagastu, kā arī ar Strenču un Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bilskenshof, krieviski — Biļskenskaja.
- Gaujienas pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Trapenes, Virešu un Grundzāles pagastu un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Pilsgaujienas pagasts, vāciski — Schloss-Adsel, krieviski — Adzeļskaja.
- Valkas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, aptver Valkas pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Zvārtavas, Vijciema un Ērģemes pagastu, kā arī ar Strenču novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Walksche, krieviski — Valkskaja.
- Zvārtavas pagasts pagasts Valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja.
- Kārķu pagasts pagasts Valkas novada rietumu daļā, robežojas ar Ērģemes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Karkell, krieviski — Karkeļskaja.
- Ērģemes pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Kārķu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Ermeshoft, krieviski — Ermesskaja.
- Vijciema pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Zvārtavas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wiezenhof, krieviski — Vijcemskaja.
- Ēveles pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski — Eveļskaja.
- Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja.
- Naukšēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Rencēnu, Jeru un Ķoņu pagastu, kā arī ar Valkas novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Naukschen, krieviski — Naukšenskaja.
- Plāņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām, Trikātas un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Valkas un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Planhof, krieviski — Planskaja.
- Palzmar Palsmanes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Palsmanes pagastā.
- Papenhof Pāpiņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi.
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi.
- Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
- Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
- Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu.
- Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju.
- Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju.
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu.
- Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
- Nigras pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1925.-1928. g., līdz 1925. g. un pēc 1928. g. saucās Blomes pagasts, no 2009. g. Smiltenes novadā.
- Birzuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā.
- Lejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Lejasciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Pedeles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Lugažu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā.
- Rauzas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Mēra pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
- Mēra pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Rauzas pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Grundzāles un Palsmanes pagastā.
- Alūksnes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam, pēc 1990. g. teritorija ietilpst Alsviķu, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastā, neliela daļa - Alūksnes pilsētā.
- Bejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā un neliela daļa — Mārkalnes pagastā.
- Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā.
- Sinoles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā.
- Jaunrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Apes pagastā.
- Omuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Ērģemes pagastā, neliela daļa — Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
- Lugažu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā.
- Cirgaļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā.
- Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
- Rīzupe Pedeles kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā, augštece Igaunijā; Rizupe.
- Ragīšupīte Pedeles kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
- Varžupīte Pedeles labā krasta pieteka Valgā, augštece Valkā, vidustecē ir Latvijas un Igaunijas robežupe.
- Peddeln Pedeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Friedrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā.
- Sigulda Pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele".
- Smiltene Pilsēta Latvijā, Vidzemē, novada centrs no 2009. g. (1960.-2009. Valkas rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 132 km no Rīgas, 44 km no Valkas un 31 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos 1427. g. pirmo reizi minēts, ka pie pils (kas uzcelta 1359. g.) pastāv amatnieku un tirgotāju apmetne.
- Ape Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums).
- Strenči Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju.
- Seda Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1950.-2008. g. Valkas rajonā) 132 km no Rīgas un 30 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1971. g., strādnieku ciemata tiesības no 1954. g., kas sāka attīstīties 1952. g. līdz ar kūdras fabrikas būvi.
- Alūksne Pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. - rajona centrs, 1783.-1949. - Valkas apriņķī) 200 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1920. gada, Pleskavas 2. hronikā pirmo reizi minēta 1285. gadā.
- Valkensvārda Pilsēta Nīderlandē ("Valkenswaard"), Ziemeļbrabantes provincē, 30300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valga Pilsēta pie Igaunijas dienvidu robežas, kur savienojas ar Valku Latvijā, Valgas apriņķa administratīvais centrs, 12260 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1584. g.
- Valkeakoski Pilsēta Somijas dienvidos ("Valkeakoski"), Pirkanmā reģionā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ērģemes pilskalns pilskalns Valkas novada Ērģemē, Rikandas krastā, augstums — \~15 m, plakums — 100 x 25 m, datējums nav zināms, stipri postīts ar rakumiem.
- Vijciema Celītkalns pilskalns Valkas novada Vijciema pagastā, ir paugurs, kas paceļas 22 m virs Vijas mitrās ielejas, ziemeļu un dienvidu pusē stāvas nogāzes, rietumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms, saistāms ar 1224. g. Tālavas dalīšanas līgumā minēto ciemu pie Vijas ("villa apud Viwam fluvium").
- Veckurpnieku pilskalns pilskalns Valkas novada Zvārtavas pagastā, tas ir šaura, stāva paugura augstākā daļa (augstums - 12-14 m), kas no pārējā paugura norobežota ar \~5 m dziļu pāržmaugu un \~1 m dziļu grāvi, veikti nelieli mākslīgi pārveidojumi, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms; Krautavu kalns.
- Planhof Plāņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Plāņu pagastā.
- Pubbul Pubuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
- Hochberg Putras muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
- Raudenhof Raudiņas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Rausenhof Rauzas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Rauzas pagastā.
- Rehsack Rēzakas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
- Šķirmētu strauts Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Žukupe Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā, augštece Ērģemes pagastā, iztek no Bērzu ezera, garums - 8 km.
- Mauriņu strauts Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
- Oļupe Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā, garums - 5 km.
- Gaumērupe Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Pudžurga Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Ķire Rūjas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novadā (lielākajā daļā tecējuma šo novadu robežupe), garums - 17 km, kritums - 22 m, izveidojas Valkas novada Kārķu pagastā satekot Akmenei un Šēlupītei; Ķira.
- Purgaile Sedas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā, lejtecē nepilnu km arī Valkas un Valmieras novada robežupe; Ķēķupīte; Ķaka.
- Ērgļupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā, lejtecē arī robežupe ar Kārķu pagastu, iztek no Rūķa ezera, garums - \~2,5 km.
- Diļupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Vīķupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Rikanda Sedas labā krasta pieteka Valkas novadā, garums - 24 km, kritums - 30 m; Rikande; Rikarde; augštecē - Ērģeme.
- Sehlen Sēļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā.
- Vaucluse Sikšņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
- Sila ezers Silezers, ezers Valkas pagastā.
- Sinohlen Sinoles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Sinoles pagastā.
- Sinole Sinoles pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā.
- Smilten Smiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Schluckum Šļukuma muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
- Lāzberģa pagasts tagadējā Alūksnes novada Mārkalnes pagasta nosaukums līdz 1925. gadam (tolaik Valkas apriņķī).
- Bormaņu pagasts tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagasta nosaukums līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., tolaik Valkas apriņķī.
- Witkop Tiepeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Trikaten Trikātas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Kragenhof Tūjas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā.
- Turneshof Turnas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
- Omuļupe Upe Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas (Igaunijā Ehne), garums - 94 km, ietek Virtsjarva ezerā, Latvijā tikai vidusteces 11 km.
- Seda upe Valkas un Valmieras novadā, vidustecē nepilnu 18 km posmā ir šo novadu robežupe, garums - 62 km, kritums - \~8,5 m, sākas dumbrainā mežā \~4 km uz dienvidaustrumiem no Valkas, ietek Burtniekā.
- Bērzkalnupe Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā, kas izveidojas kā Dravniekvalka un Muceniekvalka satekupe; Brenčsātes upīte; Mucenieku valks (augštecē); Muceniekvalks (augštecē); Mucniekvalks (augštecē); Siliņa; Siliņu upe; Siliņupe; Valks.
- Siliņa Užavas kreisā krasta pieteka, garums - 7 km; Siliņu upe; Valka.
- Walk Valka.
- noģīzgāt Valkājot (apģērbu) apbružāt, novalkāt, saplēst.
- izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas); būt par cēloni tam, ka izspiežas (4).
- nomīt Valkājot nodeldēt, nošķiebt (parasti apavu papēžus).
- izvalkāt Valkājot nolietot (drēbes, apavus); novalkāt.
- nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to dalās) šķībus, izliektus uz sāniem.
- noslampāt Valkājot padarīt netīru, neizskatīgu.
- ieplatīt Valkājot padarīt platāku (piemēram, apavus).
- savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
- apvalkāt Valkājot parasti mazliet nolietot, apdeldēt (piemēram, apģērbu, apavus).
- valkns Valkans 1(1).
- vijīgs Valkans, arī staipīgs (par masu, piemēram, mīklu).
- viļgans Valkans.
- valcēniešos Valkas apkārtnē.
- valcēnieši Valkas novada apdzīvotās vietas "Valka" iedzīvotāji.
- ērģemieši Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Ērģeme" iedzīvotāji.
- omulieši Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Omuļi" iedzīvotāji.
- turnaviešos Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Turna apkārtnē; šajā apdzīvotajā vietā.
- turnēnieši Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Turna" iedzīvotāji.
- turnavietis Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Turna" iedzīvotājs, parasti dzimis un uzaudzis Turnā.
- Ermesskaja Valkas novada Ērģemes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ermeshoft Valkas novada Ērģemes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- ērģemieši Valkas novada Ērģemes pagastā.
- jaunkārķēnieši Valkas novada Kārķu pagasta apdzīvotās vietas "Jaukārķi" (tagad - "Kārķu" ciema daļa) iedzīvotāji.
- kārķēnieši Valkas novada Kārķu pagasta apdzīvotās vietas "Kārķi" apkārtnē; Kārķos.
- kārķēnieši Valkas novada Kārķu pagasta apdzīvotās vietas "Kārķi" iedzīvotāji.
- Karkeļskaja Valkas novada Kārķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Karkell Valkas novada Kārķu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- burdzēnieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Burga" iedzīvotāji.
- jaunmājēnieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmāja" iedzīvotāji.
- liellugazieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Liellugaži" iedzīvotāji.
- lipškalnieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lipšukalns" iedzīvotāji.
- lugazieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži apkārtnē; Lugažos.
- luguziešos Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži apkārtnē; Lugažos.
- Vārpa Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži" bijušais nosaukums padomju laikā.
- lugazieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži" iedzīvotājs
- pedelieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Pedele apkārtnē, teritorijā.
- pedelieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Pedele" iedzīvotāji.
- Lugaži Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Sēļi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- vārpēnieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji.
- jaunjērcēnieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Jaunjērcēni" iedzīvotāji.
- Kairis Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Kairi" bijušais nosaukums.
- Lāčupi Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Lācupi" nosaukuma variants.
- mežmuizieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
- mežmuižnieki Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
- vecjērcēnieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Vecjērcēni" iedzīvotāji.
- veckārķēnieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Veckārķi" iedzīvotāji.
- vīciemieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Vīciems" iedzīvotāji.
- vijciemieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Vijciems" iedzīvotāji.
- Vijcemskaja Valkas novada Vijciema pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wiezenhof Valkas novada Vijciema pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- birzulieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Birzuļi" iedzīvotāji.
- Priedaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Cirgaļu mežniecība Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" nosaukuma variants.
- kalnainieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnaine" iedzīvotāji.
- mierkalnieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Mierkalns" iedzīvotāji.
- Kalnaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Stepi" nosaukums padomju laikā.
- stepēnieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Stepji" iedzīvotāji.
- zaķēnieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķi" iedzīvotāji.
- Svartskaja Valkas novada Zvārtavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Adsel-Schwarzhof Valkas novada Zvārtavas pagasta bijušais nosaukums.
- saulēnieši Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Saule" iedzīvotāji.
- tomēnieši Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Tomēni" iedzīvotāji.
- Valkskaja Valkas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Walksche Valkas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Pedele Valkas pilsētas nosaukums dažos 13. gs vēstures avotos.
- Walco Valkas pilsētas nosaukums dažos 13.-15. gs. vēstures avotos.
- Valk Valkas pilsētas nosaukums, kas minēts Novgorodas hronikā.
- danasāt Valkāt (apģērbu, apavus), līdz (tie) pilnīgi nolietojas.
- vazāt Valkāt (parasti jaunu, labu apģērbu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotā vietā, nepiemērotos apstākļos; lietot (parasti ko labu, vērtīgu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotos apstākļos.
- noiet Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt.
- nostaigāt Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt.
- novalkāt Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt.
- lakatāties Valkāt sliktu (vecu) apģērbu.
- pārvalkāt Valkāt vēlreiz (to pašu).
- nest Valkāt, nēsāt.
- ģickāt Valkāt, plēst (par apaviem).
- šļaukt Valkāt, valkājot apbružāt.
- volkot Valkāt.
- valkātne Valkata.
- valkatnis Valkata.
- valkātnis Valkata.
- plūrēties Valkāties, bružāties.
- kutot Valkāties, dilt.
- nesties Valkāties; valkājot kļūt plānākam, cauram.
- nēsāties Valkāties.
- valkātne Valkāts apģērbs.
- valkātnis Valkāts apģērbs.
- valkyrja Valkīra.
- Alt-Bilskenshof Vecbilskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Alt-Karkel Veckārķu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Kārķu pagastā.
- Tannenhof Vecmežmuiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Alt-Sackenhof Vecvāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Wehske Vēskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- A3 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka).
- Wiegandshof Vīgantu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
- Stampupe Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, garums - 16 km, kritums - 26 m; Skampupe; Stampupes strauts; Stamupe.
- Daudzupīte Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, garums 12 km.
- Bācupīte Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā.
- Laužu kanāls Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Zvārtvas pagastā un Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 14 km, iztek no Vadaiņa; Vadainis.
- Wiezemhof Vijciema muiža, kas atradās Valkas apriņķa Vijciema pagastā.
- Wisikum Vīsikuma muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
- Friedrichshof Vislas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Palsmanes pagastā.
- Wigantshof Wiegandshof - Vīgantu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
- Zāģu ezers Zāģezers Valkas pagastā.
- Dzirnavu ezers Zāģezers, ezers Valkas pagastā.
- Augustental Zaķu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Burtnieku pagastā.
- Sehlenhof Zāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Annas pagastā.
- Seltingshof Zeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Selting Zeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zeltiņu pagastā.
- Laužēnu purvs zemais purvs Valkas novada ziemeļrietumos, \~2 km no Kārķiem, platība - 652 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3 m.
- Melnais purvs zemais purvs Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība 545 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 3,8 m.
- Semmershof Ziemeru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
- Adsel-Schwarzhof Zvārtavas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Valk.