Paplašinātā meklēšana
Meklējam Upe.
Atrasts vārdos (16):
Atrasts vārdu savienojumos (186):
- Abiseo upes nacionālais parks
- Aizklāņu upe
- Annaskroga upe
- Antāna upe
- Ausātu upe
- Āžkalna upe
- Baliņas upe
- Baložu upe
- Bānūžu upe
- Bērzkroga upe
- Bilskas upe
- Bisnieku upe
- Boles upe
- Bozenieku upe
- Bozeniku upe
- Brasliņu upe
- Brīdāgu upe
- Briežpurva upe
- Bruņenieku upe
- Cepļa upe
- Čodarānu upe
- Čuriškas upe
- Damrožu upe
- Dandaru upe
- Dārtes upe
- Dārzeņu upe
- Dauguļu upe
- Draņķu upe
- Dravnieku upe
- Dubeņu upe
- Dubļu upe
- Dzelzāmuru upe
- Dzelzsāmura upe
- Dzirnavu upe
- Ēderes upe
- Edernieku upe
- Ēdernieku upe
- Edus upe
- Ēdus upe
- Eiķenu upe
- Engures upe
- Ermiķu upe
- Gaiķu upe
- Gailīšu upe
- galvenā upe
- Garbaru upe
- Gārdenes upe
- Garūdens upe
- Guliņas un Lī upes nacionālais parks
- Jeidas upe
- Jērcēnu upe
- Jūdažu upe
- Kalešu upe
- Kārļu upe
- Ķirkumu upe
- Korkuļu sausgultne un pazemes upe
- Krampanu upe
- Krieviņu upe
- Krūmešu upe
- Krustalīču upe
- Kuiļa upe
- Kuiļu upe
- Kulpju upe
- Labrenča upe
- Lagzdes upe
- laika upe (arī straume, rats)
- Lākturu upe
- Lāņu upe
- Lazdukalna upe
- Lenču upe
- Līču upe
- Lielā upe
- Lobēģu upe
- Lobērģu upe
- Lošas upe
- Ludzas upe
- Lūķēnu upe
- Lukstas upe
- Mācītājmuižas upe
- Meijermuižas upe
- Melderīšu upe
- Melderu upe
- Melncelma upe
- Melnezera upe
- Mezīšu upe
- Mežzīles upe
- Moveša upe
- Muižas upe
- Murjāņu upe
- Nabes upe
- Napo upes tamarīns
- Neguskas upe
- Nurmižu upe
- Oļļas upe
- Pagūžu upe
- Pakracu upe
- Patmaliešu upe
- Patmalīšu upe
- Piltenes upe
- Pitraga upe
- Planīcas upe
- Pļavu upe
- Priednieku upe
- Prinduļu upe
- Pulkaiņa upe
- Pulkaiņu upe
- Purvicu upe
- Purvu upe
- Putras upe
- Ratnieku upe
- Raunaižu upe
- Remtes upe
- Rencēnu upe
- Rezguļu upe
- Ringas upe
- Rogas upe
- Ropju upe
- Rudes upe
- Rumbas upe
- Salenieku upe
- Sarkanā upe
- Sēmes upe
- Šešku upe
- Šešķu upe
- Silaciema upe
- Silenes upe
- Siļķes upe
- Skanstnieku upe
- Skultes upe
- Smuku upe
- Sovānu upe
- Spiciera upe
- Šteinberga upe
- Sūdzeru upe
- Šūņu upe
- Sušku upe
- Sveķu upe
- Svētā Labrenča upe
- Tasmana upe
- Tiltakalnu upe
- Ūdensrijēju upe
- upes (arī upju) tramvajs
- upes akmeņgliemezis
- upes barošanās
- upes baseins
- upes bezzobe
- Upes dievs
- upes gultne
- upes ieleja
- upes izžūšana
- upes kosa
- upes krāšņspārnis
- upes kritums
- upes krustaine
- Upes Kūdeņi
- Upes Kudiņi
- Upes Kūdiņi
- Upes māte
- upes micīte
- upes nēģis
- upes nospārnošana
- upes pārtvere
- upes perlamutrene
- upes planārija
- upes pundurgliemene
- upes raibgliemezis
- upes sisinātājķauķis
- upes slīpums
- upes strupknābe
- upes tārtiņš
- upes tilbīte
- upes zīriņš
- Vandzenes upe
- Vecpils upe
- Vecroču upe
- Veismaņu upe
- Vēžu upe
- Vilkupurva upe
- Viļvānu upe
- Virbu upe
- Vītēgas upe
- Vītiņu upe
- Zāģeru upe
- Zurzu upe
- Zvanenieku upe
- Zvārtavas upe
Atrasts skaidrojumos (2131):
- Berģi Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu.
- Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu.
- upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji.
- upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji.
- upetnieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji.
- Upenīki Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants.
- Upesmuiža Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" bijušais nosaukums.
- upeskalnieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Upeskalni" iedzīvotāji.
- upenieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji.
- upesmuizieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji.
- upesmuizišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji.
- upenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji.
- upenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji.
- Džukstes ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība - 4,8 ha; Upatnieku ezers; Upetnieku ezers; Upītnieku ezers.
- Upembas ezers ezers Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani provincē, Upembas nacionālā parka teritorijā.
- Dumbrāji Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
- Ramaņi Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ziemeļnieki".
- Ziemeļnieki Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ramaņi".
- upesciemieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upesciems" iedzīvotāji.
- upeslejieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upeslejas" iedzīvotāji.
- upeskrastnieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Upeskrasti" iedzīvotāji.
- pluģenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Upespluģi" iedzīvotāji.
- Upinīki Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants.
- Kenkeme Kengkeme - Upe Krievijā, Sahas Republikā.
- Brūveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" daļa.
- upenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji.
- Upismežs Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmežs" nosaukums latgaliski.
- upesgrīvnieki Mērsraga novada apdzīvotās vietas "Upesgrīva" iedzīvotāji.
- Kastrāne Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Upespils" bijušais nosaukums.
- upespilieši Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Upespils" iedzīvotāji.
- Kastrānes muiža Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas “Upespils” agrāks nosaukums.
- Rojas pagasta teritorija pagasta teritorija gandrīz pilnībā aptver pirmskara Lubezeres pagastu (bijušie nosaukumi: vāciski - Lubesern, krieviski - Lubezerskaja), kā arī pievienotas daļas no bijušā Dundagas, Nogales un Upesgrīvas pagasta teritorijas.
- Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja.
- Jersikas pagasts pagasts Līvānu novadā ar administratīvo centru Upeniekos, robežojas ar Līvānu pilsētu un Rožupes pagastu, kā arī ar Vārkavas, Daugavpils un Jēkabpils novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Līvānu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā.
- Sīļukalna pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Galēnu, Stabulnieku un Saunas pagastu, kā arī ar Līvānu, Jēkabpils un Varakļānu novadu; 1990.-1992. g. saucās Upenieku pagasts.
- Mērsraga pagasts pagasts Talsu novadā (2009.-2010. g. Rojas novadā, 2010.-2021. g. patstāvīgs novads, līdz 2008. g. Talsu rajonā); pagasts dibināts 1918. g. un sākotnēji ietvēra arī Upesgrīvu, 1925. g. nodibināts Upesgrīvas pagasts, bet 1990. g. atjaunotajā Mērsraga pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Upesciema pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mērsraga pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema pagastā; bijušais nosaukums vāciski — Markgrafen.
- Ķūļciema pagasts pagasts Talsu novadā, Engures ezera rietumu krastā, robežojas ar Laucienas un Mērsraga pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta lielākā daļa pirmskara Mērsraga pagasta, daļa Laucienes pagasta un neliela daļa Upesgrīvas pagasta teritorijas.
- Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Upinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants.
- Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam).
- upeskrastieši Ropažu novada apdzīvotās vietas "Upeskrasti" iedzīvotāji.
- upetnieki Rugāju novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji.
- Upītnieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" nosaukuma variants.
- Upeitnīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" nosaukums latgaliski.
- Baechhof Saka, bijusī Upesmuiža.
- upenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Upes muiža" iedzīvotāji.
- Upele Sesavas labā krasta pieteka Viesturu pagastā, augštece Sesavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 14 m; Reža; Upeles strauts.
- Upinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants.
- Upes Kūdeņi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Upes Kudiņi” nosaukuma variants.
- Upes Kūdiņi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Upes Kudiņi” nosaukuma variants.
- Upis Kūdeni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Upes Kudiņi” nosaukums latgaliski.
- Vandzenes pagasta teritorija tagadējam Vandzenes pagastam ir pievienota daļa no pirmskara Laidzes un Upesgrīvas pagasta (Uguņciems), bet neliela bijušā Vandzenes pagasta teritorija (Garlene, Okte) iekļauta Laucienas pagastā.
- upenieki Talsu novada Ķūļciema pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji.
- Jaunais grāvis ūdenstece Mērsraga novadā, ietek Rīgas jūras līcī starp Upesgrīvu un Mērsragu.
- Grīva ūdenstece Talsu novadā, ietek Rīgas jūras līcī pie Upesgrīvas, izveidojas satekot Sārcenei no Laidzes ezera ar Brantu novadgrāvi, garums - \~14 km; Dārtes upe; Mucupe, Jozupe un Jozupupe (uz leju no Dārtes); Uguņupe (pie Uguņciema); Lāčupe (lejtecē).
- Uggunzeem Uguņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Upesgrīvas pagastā.
- Emsa Upe ("Ems") Vācijas ziemeļrietumos, garums - 371 km, izteka Teitoburgas Meža dienvidu nogāzē netālu no Pāderbornas, ietek Ziemeļjūrā, veidojot estuāru.
- Jukona Upe (angļu val. "Yukon") Kanādā un ASV (Aļaskā), garums - 3185 km, sākas Ziemeļamerikas Kordiljeru Piekrastes grēdās, ietek Bēringa jūras Nortona līcī.
- Bāmijāna Upe Afganistānā ("Bāmīān").
- Morgāba Upe Afganistānā ("Morghāb"), lejtece Turkmenistānā, kur saucas - Murgapa ("Murgap"), kopējais garums - 978 km, sākas Parapomiza kalnos, lejtece Karakuma tuksnesī, beidzas Karakuma kanālā.
- Kabula Upe Afganistānā un Pakistānā ("Kabul"), Indas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Hindukuša Babas grēdā.
- Kāšāna Upe Afganistānā un Turkmenistānā ("Kāshān"), Murgapas kreisā krasta pieteka.
- Farāha Upe Afganistānā, Gouras un Farāhas vilajetā, ietek Sāberī ezerā uz Irānas robežas, izteka Zanga grēdas ziemeļu nogāzē.
- Čāla Upe Afganistānā, Kondozas labā krasta pieteka.
- Tedžena Upe Afganistānā, Turkmenistānā daļēji Irānas un Afganistānas, Irānas un Turkmenistānas robežupe, garums - 1150 km, sākas Vidusafganistānas kalnos, izsīkst Tedženas oāzē, augštecē (Afganistānā) saucas Herīrūda.
- Hāšrūda Upe Afganistānas dienvidrietumos, Daštimargas tuksneša ziemeļu malā, sākas Zanga grēdas dienvidu malā, lietus periodā ietek Pūzaka ezerā, sausajā periodā izsīkst.
- Kagera Upe Āfrikā ("Kagera"), Ruandā, Tanzānijā un Ugandā, veidojas Ruandas un Tanzānijas pierobežā 2440 m vjl., garums - 420 km, ietek Viktorijas ezerā.
- Kvando Upe Āfrikā ("Kwando"), Angolā un Namībijā, Namībijas un Zambijas, kā arī Botsvānas un Namībijas robežupe, Zambezi labā krasta pieteka, garums - \~800 km, sākas Bje plakankalnē.
- Luvua Upe Āfrikā ("Luvua"), Lualabas (Kongo augšteces) pieteka Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, iztek no Mveri ezera; bieži tiek uzskatīts, ka upe caurtek Bangveulu un Mveri ezeru, kopējais garums - >1500 km, izteka uz dienvidiem no Tanganjikas ezera, augšteci līdz Bangveulu ezeram sauc par Čambeši, bet posmu līdz Mveru ezeram - Luapula.
- Vama Upe Āfrikā ("Ouham"), Centrālāfrikas Republikā un Čadā, Šari kreisā krasta pieteka.
- Atbara Upe Āfrikā (angļu val. "Atbara"), Nīlas labā krasta pieteka Etiopijā un Sudānā, garums - 1120 km, sākas Etiopijas kalnienē, uz ziemeļiem no Tanas ezera, Nīlā ietek tikai lietus sezonā (jūnijs-novembris), sausajā sezonā izsīkst.
- Benue Upe Āfrikā (angļu val. "Benue"), Nigēras kreisā krasta un lielākā pieteka Kamerūnā un Nigērijā, garums – \~1300 km, sākas Adamavas kalnienē.
- Kvango Upe Āfrikā (angļu val. "Kwango", port. val. "Cuango"), Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai kreisā krasta pieteka, garums - \~1200 km, sākas Lundas plato; Kuanga.
- Kvilu Upe Āfrikā (fr. val. "Kouilou"), Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kvango labā krasta pieteka, garums - \~1050 km, sākas Luandas plato.
- Lomami Upe Āfrikā (fr. val. "Lomami"), Kongo kreisā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - 1500 km, sākas Katangas plato.
- Kvanza Upe Āfrikā (port. val. "Cuanza"), Angolā, garums - 960 km, sākas Bje plakankalnē, ietek Atlantijas okeānā; Kuanza.
- Kunene Upe Āfrikā (port. val. "Cunene"), Angolā, lejtecē Angolas un Namībijas robežupe, garums - 945 km, sākas Biē plakankalnē, ietek Atlantijas okeānā.
- Volta Upe Āfrikā, Ganā (angļu val. "Volta"), veidojas satekot Baltajai un Melnajai Voltai, kas abas sākas Burkinfaso teritorijā, garums - 1600 km (kopā ar Melno Voltu), ietek Atlantijas okeāna Gvinejas līcī.
- Ngoko Upe Āfrikā, Kamerūnas un Kongo Republikas robežupe visā tās garumā \~140 km, Sangas labā krasta pieteka, izveidojas, satekot Dža un Bumbai.
- Aruvimi Upe Āfrikā, Kongo (Zairas) labā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - \~1300 km, sākas Zilajos kalnos, uz rietumiem no Alberta ezera (līdz Nepoko ietekai nosaukums Ituri), augštecē un vidustecē krāces un ūdenskritumi, kuģojama lejtecē 60 km no ietekas, ietekā 1,5 km plata.
- Lufira Upe Āfrikā, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā, Kongo augšteces Lualabas labā krasta pieteka.
- Nepoko Upe Āfrikā, Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļaustrumos, Aruvimi labā krasta pieteka.
- Tana Upe Āfrikas austrumu daļā ("Tana"), Kenijā, garums - \~800 km, sākas Aberdera kalnos, ietek Indijas okeānā, grīvā smilšu bārs.
- Limpopo Upe Āfrikas dienvidos (angļu val. "Limpopo"), DĀR un Mozambikā, vidustecē DĀR robežupe ar Botsvānu un Zimbabvi, garums - 1800 km, sākas Vitvatersrandas grēdā, satekot Marikai un Krokodailai, ietek Indijas okeānā.
- Zambezi Upe Āfrikas dienvidu daļā, Angolā, Zambijā, Mozambikā, Zambijas un Namībijas, Zambijas un Zimbabves robežupe, garums - 2574 km, sākas Lundas plato (Zambijā), ietek Indijas okeāna Mozambikas šaurumā, veidojot plašu deltu.
- Senegāla Upe Āfrikas rietumu daļā, Gvinejā, Mali, Senegālas un Mauritānijas robežupe, garums - 1430 km, sākas Futadžalona plato, ietek Atlantijas okeānā.
- Bandama Upe Āfrikas rietumu daļā, Kotdivuārā, veidojas satekot Baltajai un Sakanajai Bandamai, garums kopā ar Balto Bandamu \~700 km, ietek Gvinejas līcī, krāčaina.
- Šebele Upe Āfrikas ziemeļaustrumos ("Wabē Shebelē Wenz"), Etiopijā un Somālijā (kur saucas - Šabēlle), kopējais garums - 2490 km, sākas Etiopijas kalnienē, šķērso Somālijas plato, no Mogadīšo tek paralēli Indijas okeāna krastam, izsīkst purvos 40 km no Indijas okeāna piekrastes Somālijas dienvidu daļā; Vebi Šabelle.
- Čuba Upe Āfrikas ziemeļaustrumos (somāliešu val. "Jubba"), Etiopijā un Somālijā, garums - 1600 km (kopā ar Genali); Džūba.
- Avaša Upe Āfrikas ziemeļaustrumos, Etiopijā, garums - \~750 km, sākas Etiopijas kalnienē, ietek Afāras ielejas Abes ezerā, lejtecē bieži izsīkst.
- Mulūja Upe Āfrikas ziemeļrietumos ("Oued Moulouya"), Marokā, garums - 520 km, sākas Vidusatlasā, ietek Vidusjūrā.
- Draa Upe Āfrikas ziemeļrietumos, Marokā, garums 1150 km, sākas Augstā Atlasa dienvidu nogāzē, pastāvīga tece 200 km (gandrīz visu ūdeni izmanto apūdeņošanai), Atlantijas okeānu sasniedz tikai kalnu sniega kušanas periodā.
- Tartaks Upe Aglonas un Višķu pagastā, iztek no Rušona, ietek Luknas ezerā, tā kā tam cauri tek Dubna, tad uzskata arī par Dubnas labā krasta pieteku, garums - 21 km, kritums - 50 m, tek cauri Cirišam; Tartaka; Antāna upe; Salenieku upe.
- Labonīte Upe Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, Vesetas kreisā krasta pieteka, garums - 6 km; Barisa.
- Maizīte Upe Aizkraukles un Skrīveru pagastā, Daugavas senlejas malā, satekot ar Braslu veido Dīvaju, garums - 14 km, kritums - 44 m; Bulnetene.
- Devoli Upe Albānijas vidienē ("Devoll"), Semani labā satekupe, sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 181 km.
- Semani Upe Albānijas vidienē ("Semani"), izveidojas, satekot Devoli un Osumi, kas abas sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 85 km, lejtece piejūras zemienē meandrē, ietek Adrijas jūrā.
- Šelīfa Upe Alžīrijas ziemeļrietumos ("Chelif"), garums no Tullas iztekas Sahāras Atlasā - \~700 km, ietek Vidusjūrā.
- Kuskokvima Upe Aļaskā ("Kuskokwim"), garums - 1300 km, sākas Aļaskas grēdas ziemeļu nogāzē satekot Nortforkai un Īstforkai, šķērso Kuskokvimu kalnus, ietek Beringa jūrā, veidojot garu estuāru.
- Kakuluvara Upe Angolā, Kunenes labā krasta pieteka, sākas Lubango plakankalnes rietumu daļā.
- Okavango Upe Angolā, Namībijā, Bostvanā un Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Okavango"), garums - 1600 km, sākas Bjē plakankalnē Angolā (nosaukums Kubango), Kalahari ieplakā veido purvainu deltu, kuras dienvidu atzars plūdu laikā ietek Ngami ezerā, ziemeļu atzars (periodiski) - Zambezes pietekā Kvando.
- dūņupīte Upe ar dūņainu ūdeni un dubļainiem krastiem.
- tīrupe Upe ar tīru, skaidru ūdeni.
- melnupe Upe ar tumšu ūdeni.
- Rionegro Upe Argentīnā ("Rio Negro"), veidojas Andos, satekot Neukenai un Limajai, garums (kopā ar Neukenu) - 1300 km, tek pa Patagoniju, ietek Atlantijas okeānā.
- Salado Upe Argentīnā (sp. val. "Rio Salado"), Kolorado kreisā krasta pieteka (lejtecē - sausgultne).
- Salado Upe Argentīnā (sp. val. "Rio Salado"), Paranas labā krasta pieteka, garums - 1300 km, sākas Andos; Riosalado.
- Čiko Upe Argentīnā, Čubutas labā krasta pieteka.
- Čubuta Upe Argentīnā, garums 810 km, sākas Andu austrumu nogāzē, šaurā, dziļā ielejā šķērso Patagonijas plato un piekrastes zemieni, ietek Atlantijas okeānā.
- Riodulse Upe Argentīnas ziemeļrietumos ("Rio Dulce"), garums - \~650 km, sākas Andos, Akonkihas grēdā, sausajā Grančako līdzenumā veido attekas, ietek Marčikitas ezerā, vasarā uzplūdieni.
- Arpa Upe Armēnijā un Azerbaidžānā (Nahičvanas Autonomajā Republikā), Araksas kreisā krasta pieteka.
- Debeda Upe Armēnijā un Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka.
- Vorotana Upe Armēnijā un Kalnu Karabahā, Araksas kreisā krasta pieteka.
- Hrazdana Upe Armēnijā, Araksas kreisā krasta pieteka, garums - 141 km, iztek no Sevana ezera, augštece šaurā aizā, lejtece Ararata līdzenumā.
- Kasaha Upe Armēnijā, Araksas kreisā krasta pieteka.
- Ahurjana Upe Armēnijā, kā arī Armmēnijas un Turcijas robežupe, Araksas kreisā krasta pieteka.
- Šaiena Upe ASV ("Cheyenne River"), Vaiomingas un Dienviddakotas štatā, Misūri labā krasta pieteka.
- Kolvila Upe ASV ("Colville"), Aļaskā, garums - 800 km, sākas Bruksa grēdā, līdz 120 m dziļā aizā šķērso krīta plato, ietek Boforta jūrā.
- Kūsa Upe ASV ("Coosa River"), Dienvidkarolīnas un Alabamas štatā, Alabamas labā satekupe, garums 364 km.
- Kamberlenda Upe ASV ("Cumberland River"), Ohaijo kreisā krasta pieteka, garums - 1109 km, sākas Apalačos, augštecē līdz 100 m dziļas aizas.
- Dablmauntinforka Upe ASV ("Double Mountain Fork Brazos River"), Teksasas štatā, Brazosas labā satekupe.
- Ilinoisa Upe ASV ("Illinois River"), Ilinoisas štatā, Misisipi kreisā krasta pieteka, garums - 439 km.
- Kanzasa Upe ASV ("Kansas"), Kanzasas štatā, Misūri labā krasta pieteka, veidojas satekot Ripablikanai un Smokihilai, kas sākas Augstajos līdzenumos, garums - 275 km (kopā ar Smokihilu - \~1000 km).
- Nabesna Upe ASV ("Nabesna"), Aļaskā, sākas no šļūdoņa Vrangeļa kalnu nogāzē, garums - 117 km, satekot ar Čisanu izveido Jukonas kreisā krasta pieteku Tananu.
- Nortkaneidjana Upe ASV ("North Canadian River"), Oklahomas štatā, Kaneidjanas kreisā krasta pieteka.
- Ohaio Upe ASV ("Ohio River"), Misisipi kreisā krasta pieteka, garums - 1579 km, sākas 214 m vjl., satekot divām upēm, kuru iztekas ir Apalaču kalnos.
- Ovaihī Upe ASV ("Owyhee River"), Sneikas kreisā krasta pieteka.
- Potomaka Upe ASV ("Potomac"), garums (kopā ar Sautpotomaku) - 590 km, ar estuāru - 780 km, sākas Apalačos satekot Nortpotomakai un Sautpotomakai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī.
- Ripablikana Upe ASV ("Republican River"), Kolorādo, Nebraskas un Kanzasas štatā, Kanzasas kreisā satekupe.
- Soltforka Upe ASV ("Salt Fork Brazos River"), Teksasas štatā, Brazosas kreisā satekupe.
- Savana Upe ASV ("Savannah"), garums - 725 km, sākas Apalačos, šķērso Pidmonta plato un Pieatlantijas zemieni, ietek Atlantijas okeānā, uzplūdieni pavasarī.
- Šaiena Upe ASV ("Sheyenne River"), Ziemeļdakotas štatā, Ziemeļu Redriveras kreisā krasta pieteka.
- Smokihila Upe ASV ("Smoky Hill River"), Kolorādo un Kanzasas štatā, Kanzasas labā satekupe, garums - \~725 km.
- Saskvehana Upe ASV ("Susquehanna River"), garums - \~990 km, tek pa Apalačiem, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, krāčaina.
- Talapūsa Upe ASV ("Tallapoosa River"), Alabamas štatā, Alabamas kreisā satekupe.
- Tanana Upe ASV ("Tanana River"), Aļaskā, Jukonas kreisā krasta pieteka, garums - 940 km, izveidojas, satekot Nabesnai un Čisanai, kas abas tek no šļūdoņiem Vrangeļa kalnos.
- Triniti Upe ASV ("Trinity"), Teksasas štatā, garums - 820 km, ietek Meksikas līča Galvestonas līcī.
- Brazosa Upe ASV (angļu val. "Brazos"), Teksasas štatā, garums - 1530 km, sākas Ļanoestakadā, satekot Soltforkai un Dablmauntinforkai, ietek Meksikas līcī.
- Kolorādo Upe ASV (angļu val. "Colorado"), Teksasas štatā, garums - 1450 km, sākas Ljano-Estakado plato, ietek Meksikas līcī; Austrumkolorādo.
- Plata Upe ASV (angļu val. "Platte River"), Misūri labā krasta pieteka, garums - 510 km (kopā ar Nortplatu 1415 km), satekupes Nortplata un Sautplata sākas Klinšu kalnos.
- Redrivera Upe ASV (angļu val. "Red River"), Misisipi labā krasta pieteka, garums - 2050 km, sākas Ljano Estakado plato, lejtecē sadalās Oldriverā (ietek Misisipi) un Ačafalajā (ietek Meksikas līcī).
- Sneika Upe ASV (angļu val. "Snake River"), Kolumbijas kreisā krasta pieteka, garums - 1670 km, sākas Klinšu kalnos, Jeloustounas Nacionālajā parkā, kanjonos 2 ūdenskritumi (55 un 65 m).
- Apalačikola Upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Apalachicola"), veidojas satekot Čatahūči un Flintai, sākas Apalaču dienvidu atzaros, garums - 160 km (kopā ar Čatahūči 820 km), ietek Meksikas līča Apalačikolas jomā, kuģojuma līdz Kolumbusai.
- Čatahūčī Upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Chattahoochee River"), Apalačikolas labā satekupe, garums 660 km.
- Flinta Upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Flint River"), Džordžijas štatā, Apalačikolas kreisā satekupe, sākas Apalaču dienvidos.
- Hīla Upe ASV dienvidrietumos ("Gila"), Arizonas štatā, Kolorādo kreisā krasta pieteka, garums - 1040 km, sākas Meksikas kalnienē, augštece un vidustece - kanjonveida ielejā, lejtecē bieži izsīkst; Džīla.
- Pekosa Upe ASV dienvidrietumos ("Pecos"), Riograndes kreisā krasta pieteka, garums - 1480 km, sākas Klinšu kalnos.
- Sanpedro Upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas kreisā krasta pieteka, augštece Meksikā, Sonoras pavalsts ziemeļos.
- Sanfrancisko Upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas labā krasta pieteka.
- Vērdī Upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas labā krasta pieteka.
- Sentdžona Upe ASV Meinas štatā un Kanādas Ņūbransvikas provincē ("Saint John River"), sākas Notrdamas kalnu dienvidaustrumu nogāzē, ietek Atlantijas okeāna Fandi līcī.
- Sentlorensa Upe ASV un Kanādā (angļu val. "Saint Lawrence", fr. val. "Saint Laurent"), garums - 1200 km, iztek no Ontario ezera, ietek Sentlorensa līcī, lejpus Kvebekas veido 400 km garu, 50 km platu estuāru; Svētā Labrenča upe.
- Kolorādo Upe ASV un Meksikā (angļu val. "Colorado"), garums - 2740 km, sākas Klinšu kalnu Priekšējā grēdā, ietek Klusā okeāna Kalifornijas līcī, šķērsojot Kolorādo plato veido kanjonus; Rietumkolorādo.
- Riogrande Upe ASV un Meksikā (angļu val. "Rio Grande", sp. val. "Rio Bravo"), gk. robežupe, garums - 3034 km, sākas Klinšu kalnos, ietek Meksikas līcī; Riobravo.
- Kaneidjana Upe ASV, Arkanzas labā krasta pieteka ("Canadian River"), garums - 1458 km, sākas Klinšu kalnu Sangredekristo grēdā.
- Džeimsa Upe ASV, garums - \~550 km, veidojas Apalačos, satekot Džeksonai un Kaupasčerai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, veido Hemptorodsas līci.
- Delavēra Upe ASV, garums 600 km, sākas Ketskila kalnos (Apalačos) 600 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Delavēras līcī, plūdmaiņas 210 km augšpus grīvas.
- Ārkanzasa Upe ASV, Misisipi labā krasta pieteka, garums - 2410 km, sākas Klinšu kalnos, tek pa Lielajiem un Centrālajiem līdzenumiem.
- Džeimsa Upe ASV, Misūri kreisā krasta pieteka, gareums - 1142 km, tek gar Lielo līdzenumu austrumu malu, uzplūdieni pavasarī un vasarā (lietus), izmanto apūdeņošanai; Dakota.
- Hudzona Upe ASV, Ņujorkas štatā ("Hudson River"), garums - 510 km, sākas Adirondaka masīvā 600 m vjl., ietek Atlantijas okeānā pie Ņujorkas, plūdmaiņas līdz Trojai (242 km), ar kanāliem savienota ar Ēri un Ontārio ezeru un Sentlorensu.
- Tenesī Upe ASV, Ohaio kreisā krasta pieteka, garums - 1050 km, kopā ar Holstonu 1470 km, veidojas Apalaču rietumu nogāzē satekot Holstonai un Frenčbrodai.
- Nortpotomaka Upe ASV, Potomakas kreisā satekupe.
- Sautpotomaka Upe ASV, Potomakas labā satekupe.
- Nečisa Upe ASV, Teksasas štatā, ietek Meksikas līcī.
- Šenandoa Upe ASV, Virdžīnijas un Rietumvirdžīnijas štatā, Potomakas labā krasta pieteka.
- Balta Upe Augšdaugavas novada Ambeļu un Biķernieku pagastā, Daugavas labā krasta pieteka, garums 15 km; Balda.
- Kumbule Upe Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas un Demenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 24,4 m, iztek no Bruņu ezera, tek cauri Kumbuļu ezeram, ietek Jāņuciema ezerā; Kumbula; Kumbuls; Kumbele; Kumbuļupe.
- Brisbena Upe Austrālijā ("Brisbane River"), Kvīnslendas štata dienvidaustrumos, garums 344 km, sākas Stenlija kalnā, ietek Koraļļu jūras Mortona līcī.
- Bovena Upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, Bērdekinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst.
- Satora Upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, Bērdekinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst.
- Beljando Upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Dalrimpla ezerā, sausajā sezonā izsīkst.
- Keipa Upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Dalrimpla ezerā, sausajā sezonā izsīkst.
- Goulberna Upe Austrālijā, Marejas kreisā krasta pieteka.
- Lodona Upe Austrālijā, Marejas kreisā krasta pieteka.
- Mitamita Upe Austrālijā, Marejas kreisā krasta pieteka.
- Moulameinkrīka Upe Austrālijā, Marejas labā krasta pieteka.
- Dosona Upe Austrālijas austrumos ("Dawson"), Ficrojas labā satekupe, garums - 400 km.
- Ficroja Upe Austrālijas austrumos ("Fitzroy"), Kvīnslendā, Dosonas un Makenzi koptekupe, garums 450 km, ietek Koraļļu jūrā.
- Makenzi Upe Austrālijas austrumos ("Mackenzie"), Ficrojas kreisā satekupe.
- Dārlinga Upe Austrālijas dienvidaustrumos ("Darling"), Marejas lielākā pieteka, Austrālijas garākā upe - 2739 km, sākas Jaunanglijas grēdas rietumu nogāzē, ietek Marejā 245 km no tās grīvas.
- Laklana Upe Austrālijas dienvidaustrumos ("Lachlan"), Murumbigi labā krasta pieteka, garums - 1500 km, sākas Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz ziemeļiem no Kanberas.
- Mareja Upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murray"), Jaundienvidvelsas un Viktorijas štata robežupe, garums - 2589 km, izteka Austrālijas Alpos 1846 m vjl., caur Aleksandrīnas ezeru ietek Indijas okeāna Enkauntera līcī.
- Murumbiģi Upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murrumbidgee"), Marejas labā krasta pieteka, garums - 2172 km, augštece Austrālijasa Alpos, lietus periodā līdzenumā pārplūst, sausajā periodā apsīkst.
- Gaskoina Upe Austrālijas rietumos ("Gascoyne"), garums 780 km, augštece Rietumaustrālijas plakankalnē, ietek Indijas okeāna Šārkbeja līcī, sausajā sezonā izsīkst.
- Laionsa Upe Austrālijas rietumos ("Lyons"), Gaskoinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst.
- Mareja Upe Austrālijas rietumos ("Murray"), Rietumaustrālijas dienvidrietumos, ietek Indijas okeānā uz dienvidiem no Pērtas, sausuma periodos izžūst.
- Tomsona Upe Austrālijas vidienē, Kuperskrīkas labā krasta pieteka.
- Plenti Upe Austrālijas vidienē, Ziemeļu teritoriju dienvidu daļā, izceļas Hārtsa grēdas ziemeļu nogāzēs, izsīkst Simpsona tuksnesī, sausajā sezonā izžūst.
- Bērdekina Upe Austrālijas ziemeļaustrumos, Kvīnslendā, garums – 680 km, sākas Atertonas plato, ietek Koraļļu jūrā, sausajā sezonā gandrīz izsīkst, no lietus XII-III spēcīgi uzplūdieni.
- Flindersa Upe Austrālijas ziemeļos ("Flinders"), garums - 830 km, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, ietek Arafuru jūras Karpentārija līcī.
- Ficroja Upe Austrālijas ziemeļrietumos ("Fitzroy"), garums 520 km, iztek no Kimbernijas plato, ietek Indijas okeāna Kinga līcī.
- Klonkari Upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Cloncurry"), Flindersas kreisā krasta pieteka, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, garums - 900 km.
- Saksbi Upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Saxby"), Flindersas labā krasta pieteka, sākas Gregorija grēdas rietumu nogāzē.
- Ensa Upe Austrijā ("Enns"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 320 km, sākas Zemā Tauerna masīvā Alpos.
- Ille Upe Austrijā ("Ill"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 208 km.
- Zalca Upe Austrijā ("Salza"), Ensas labā krasta pieteka.
- Šteire Upe Austrijā ("Steyr"), Ensas kreisā krasta pieteka.
- Trauna Upe Austrijā ("Traun"), Augšaustrijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 153 km, tek caur Traunas ezeru.
- Mūra Upe Austrijā un Slovēnijā, kā arī Horvātijas un Ungārijas robežupe (vācu "Mur", horv. val. "Mura"), Dravas kreisā krasta pieteka, garums - 438 km, izteka Zemajā Tauernā.
- Rāba Upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 398 km (Ungārijā - 275 km), izteka Štīrijas Alpos.
- Rābca Upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka.
- Leha Upe Austrijā un Vācijā ("Lech"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 263 km, sākas Forarlbergā 1865 m vjl.
- Zalcaha Upe Austrijā un Vācijā ("Salzach"), lejteces posmā - robežupe, Innas labā krasta pieteka, garums - 220 km.
- Agere Upe Austrijā, Augšaustrijas federālajā zemē, Traunas kreisā krasta pieteka, iztek no Aterezera.
- Brēgencerahe Upe Austrijā, Forarlbergā, ietek Bodenezerā.
- Išle Upe Austrijā, Traunas kreisā krasta pieteka.
- Ruvuma Upe Austrumāfrikā ("Ruvuma"), Tanzānijas un Mozambikas robežupe, garums - \~800 km, sākas kalnos uz Austrumiem no Nasjas ezera, ietek Indijas okeānā.
- Rufidži Upe Austrumāfrikā (angļu val. "Rufiji"), Tanzānijā, garums (kopā ar Luvegu) - \~1400 km, sākas kalnos uz austrumiem no Ņasas ezera, satekot Luvegu un Kilombero, ietek Indijas okeānā.
- Gejčaja Upe Azerbaidžānā, Kūras labā krasta pieteka, kas ievadīta Galvenajā Širvanas kanālā.
- Talačaja Upe Azerbaidžānā, Žagatalas rajonā, Ganihas kreisā krasta pieteka, sākas Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē.
- Vileščaja Upe Azerbaidžānas dienvidaustrumos, izteka Tališu kalnu ziemeļu daļā, ietek Kaspijas jūras Gizilaghačas līcī.
- Hongha Upe Āzijas austrumos (vjetnamiešu val. "Song Hong"), garums - 1183 km, sākas Juņnaņas kalnienē (Ķīnā, nosaukums Juaņdzjana) ietek Dienvidķīnas jūras Bakbo līcī (Vjetnamā).
- Salvina Upe Āzijas dienvidaustrumos (angļu val. "Salween"), Ķīnā (nosaukums Nagču un Nudzjana) un Mjanmā, daļēji Mjanmas un Taizemes robežupe, garums - \~3000 km, sākas Tibetas kalnienes Tanglas grēdas ledājos \~5000 m vjl., pa 2 atzariem ietek Andamanu jūras Moutamas līcī.
- Tigra Upe Āzijas dienvidrietumos, Turcijā un Irākā, Sīrijas un Turcijas robežupe (angļu val. "Tigris"), garums - 1850 km, sākas Armēnijas kalnienes nogāzēs, lejtecē satekot ar Eifratu, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī.
- Bērzene Upe Baldones un Ķekavas pagastā, Daugavas kreisā krasta pieteka, garums – 15 km; Bērze; Bērzupīte; Melnā Bērzene.
- Bjesjedza Upe Baltkrievijā Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Sožas kreisā krasta pieteka, izteka Krievijas Smoļenskas apgabalā, vidusteces posms - Krievijas Brjanskas pagabalā, Krievijā saucas - Beseda.
- Nareva Upe Baltkrievijā un Polijā ("Narew"), Bugas labā krasta pieteka, garums - 438 km, ietek Zegžes ūdenskrātuvē (Bugas lejtecē).
- Pripete Upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras lielākā pieteka, garums – 761 km, sākas Volīnijas augstienē, augštecē Pinskas purvos gultne daļēji iztaisnota, ietek Kijivas ūdenskrātuvē.
- Loša Upe Baltkrievijā, Ašmjankas kreisā krasta pieteka.
- Scviha Upe Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā, kur saucas - Stviha.
- Jasjeļda Upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka, garums - 242 km.
- Pina Upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka.
- Mišanka Upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Ščaras labā krasta pieteka.
- Ļva Upe Baltkrievijā, Brestas un Gomeļas apgabalā, augštece Ukrainā (kur saucas - Lva), Pripetes labā krasta pieteka.
- Ščara Upe Baltkrievijā, Brestas un Grodņas apgabalā, Nemunas kreisā krasta pieteka, garums - 325 km, sākas Baltkrievijas grēdas dienvidu nogāzē.
- Ļasnaja Upe Baltkrievijā, Bugas labā krasta pieteka.
- Bjarezina Upe Baltkrievijā, Dņepras labā krasta pieteka, garums - 613 km, sākas uz ziemeļiem no Minskas augstienes.
- Svislača Upe Baltkrievijā, garums - 327 km, Bjarezinas labā krastā pieteka, sākas Minskas augstienē.
- Ubarca Upe Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā (kur saucas - Uborta), kopējais garums - 256 km.
- Zilupe Upe Baltkrievijā, Latvijā un Krievijā, Veļikajas kreisā krasta pieteka, garums - 195 km, no tiem Latvijas teritorijā 80 km, kritums - 30 m, atsevišķos posmos ir Latvijas un Baltkrievijas un Latvijas un Krievijas robežupe; Krievijā sucas Siņaja, Baltkrievijā - Siniucha.
- Uša Upe Baltkrievijā, Minskas apgabala austrumu daļā, Bjarezinas labā krasta pieteka.
- Uša Upe Baltkrievijā, Minskas apgabala ziemeļrietumos, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka.
- Hajna Upe Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Bjarezinas labā krasta pieteka.
- Laņa Upe Baltkrievijā, Minskas un Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka.
- Aresa Upe Baltkrievijā, Minskas un Gomeļas apgabalā, Pcičas labā krasta pieteka.
- Sluča Upe Baltkrievijā, Minskas un Gomeļas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka.
- Oļsa Upe Baltkrievijā, Minskas un Mogiļevas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka.
- Pciča Upe Baltkrievijā, Minskas, Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka, garums - 486 km, sākas Minskas augstienē.
- Ala Upe Baltkrievijā, Mogiļevas un Gomeļas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka.
- Kļava Upe Baltkrievijā, Mogiļevas un Minskas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka.
- Proņa Upe Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, Sožas labā krasta pieteka.
- Hariņa Upe Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece un lielākā daļa upes Ukrainā, kur saucas - Horiņa.
- Ašmjanka Upe Baltkrievijā, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka.
- Strača Upe Baltkrievijā, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka.
- Narača Upe Baltkrievijā, Vilijas labā krasta pieteka, iztek no Narača ezera.
- Megna Upe Bangladešā ("Meghna"), Gangas un Bramaputras kopējās deltas austrumu daļas atteka, veidojas satekot vienai no Bramaputras austrumu attekām un Surmai, garums \~240 km, saplūstot ar deltas galveno atteku (Padma), veido līdz 60 km platu estuāru.
- Semuā Upe Beļģijā un Francijā, Māsas labā krasta pieteka, garums - 192 km.
- Šelda Upe Beļģijā un Nīderlandē ("Schelde"), augštece Francijā, kur saucas "Esko", garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru 90 km garumā.
- Urta Upe Beļģijā, Māsas labā krasta pieteka, garums - 166 km.
- Beni Upe Bolīvijā ("Rio Beni"), Madeiras kreisā satekupe, garums – \~1500 km, sākas Andos, augštecē krāčaina, lejtecē meandri.
- Jata Upe Bolīvijā ("Rio Yata"), Mamores kreisā krasta pieteka.
- Itonamasa Upe Bolīvijā ("Rio Itonamas"), Gvapores kreisā krasta pieteka.
- Mamore Upe Bolīvijā ("Rio Mamore"), Madeiras labā satekupe, lejtecē arī Brazīlijas robežupe, garums - >2000 km, sākas Centrālajos Andos Austrumkordiljerā, nosaukums augštecē - Kaine, vidustecē - Riogrande.
- Ortona Upe Bolīvijā ("Rio Orthon"), Pando departamentā, Madre de Djosas kreisā krasta pieteka.
- Bermeho Upe Bolīvijā un Argentīnā ("Rio Bermejo"), Paragvajas labā krasta pieteka, garums – 1450 km, sākas Centrālo Andu austrumu nogāzē.
- Rapulo Upe Bolīvijā, Jakumas labā krasta pieteka.
- Benisito Upe Bolīvijā, Jatas kreisā krasta pieteka.
- Apere Upe Bolīvijā, Mamores kreisā krasta pieteka.
- Ičilo Upe Bolīvijā, Mamores kreisā krasta pieteka.
- Jakuma Upe Bolīvijā, Mamores kreisā krasta pieteka.
- Neretva Upe Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā, garums 218 km, tek pa kanjonu Dināru kalnienē, lejpus Mostaras - pa purvainu ieleju, ietek Adrijas jūrā.
- Krka Upe Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā, ietek Adrijas jūrā.
- Krivaja Upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā).
- Spreča Upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā).
- Bosna Upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka (Donavas baseinā), garums - 308 km, iztekas un vidustece Dināru kalnienē, lejtece Vidusdonavas līdzenumā.
- Vrbasa Upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka, garums - 240 km.
- Sana Upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka, garums - 146 km.
- Unaca Upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka.
- Šaše Upe Bostvānā un Zimbabvē ("Shashe"), lielā daļā garuma šo valstu robežupe, Limpopo kreisā krasta pieteka.
- Aragvaja Upe Brazīlijā ("Araguaia"), Tokantinsas kreisā krasta pieteka (Amazones baseinā), garums - 2630 km, tek pa Brazīlijas plakankalni, vidustecē sadaloties attekās kā Brasa Majora un Brasa Menora, veido vienu no pasaules lielākajām upju salām - Bananalu (300 x 75 km), lejtecē krāces, kuģojama vidustecē 1300 km.
- Iriri Upe Brazīlijā ("Iriri"), Šingu kreisā krasta pieteka.
- Paranaiba Upe Brazīlijā ("Paranaiba"), Paranas labā satekupe, garums - 860 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mata da Kordas grēdā, tek pa dziļu ieleju, krāčaina.
- Anava Upe Brazīlijā ("Rio Anaua"), Roraimas štatā, Riubranku kreisā krasta pieteka.
- Aragvari Upe Brazīlijā ("Rio Araguari"), Minasžeraisas štatā, Paranaibas kreisā krasta pieteka.
- Katrimani Upe Brazīlijā ("Rio Catrimani"), Roraimas štatā, Riubranku labā krasta pieteka.
- Balsasa Upe Brazīlijā ("Rio das Balsas"), Maraņaunas štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka.
- Dosi Upe Brazīlijā ("Rio Doce"), Minasžerisa un Espritu Santa štatā, garums \~600 km, veidojas Brazīlijas plakankalnē satekot Pirangai un Šopotai, ietek Atlantijas okeānā.
- Fresku Upe Brazīlijā ("Rio Fresco"), Šingu labā krasta pieteka.
- Mukažai Upe Brazīlijā ("Rio Mucajai"), Roraimas štatā, Riubranku labā krasta pieteka.
- Paranapaneima Upe Brazīlijā ("Rio Paranapanema"), augštece Sanpaulu štata dienvidu daļā, tālāk Sanpaulu un Paranas štata robežupe, garums - \~900 km.
- Ronuro Upe Brazīlijā ("Rio Ronuro"), Šingu kreisā krasta pieteka.
- Surumu Upe Brazīlijā ("Rio Surumu"), Roraimas štatā, Takutu labā krasta pieteka.
- Takutu Upe Brazīlijā ("Rio Tacutu"), Roraimas štatā, kā arī Brazīlijas un Gajānas robežupe, Riubranku kreisā satekupe.
- Urarikuera Upe Brazīlijā ("Rio Uraricoera"), Roraimas štatā, Riubranku labā satekupe.
- Verdi Upe Brazīlijā ("Rio Verde"), Ggojasas štatā, Paranaibas labā krasta pieteka.
- Žekitinjonja Upe Brazīlijā (port. val. "Jequitinhonha"), garums - 1030 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Espinjasu grēdā, ietek Atlantijas okeānā.
- Madeira Upe Brazīlijā (port. val. "Madeira"), augštecē īsā posmā robežupe ar Bolīviju, Amazones labā krasta pieteka, veidojas satekot Mamorei un Beni, garums - 1350 km, kopā ar Mamori 3230 km, pie ietekas 2,7 km plata, pali X-V, līmeņa svārstības \~12 m.
- Paragvaja Upe Brazīlijā un Paragvajā (sp. val. "Paraguay", port. val. "Paraguai"), vidustecē Brazīlijas un Bolīvijas, kā arī Brazīlijas un Paragvajas robežupe, lejtecē Paragvajas un Argentīnas robežupe, Paranas labā krasta pieteka, garums - 2500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato.
- Šingu Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Xingu"), garums - 1980 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato, lejtecē platums - 8-12 km, dziļums - 44 m.
- Tokantinsa Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 2850 km, veidojas Brazīlijas plakankalnes vidusdaļā, satekot Maranjanai un Almasai, ietek Amazones attekā Parā, veidojot estuāru.
- Tapažosa Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, veidojas Brazīlijas plakankalnē, satekot Žuruenai un Sanmanuelai, garums - \~2000 km (kopā ar Žuruenu), lejtecē, tekot pa Amazonas zemieni platums sasniedz 15 km, palos līmenis ceļas par 7-8 m.
- Urugvaja Upe Brazīlijā, Argentīnā un Urugvajā (port. val. "Uruguai", sp. val. "Uruguay"), garums - 2200 km (kopā ar Pelotasu), veidojas Brazīlijas plakankalnes Žerala grēdā, satekot Pelotasai un Kanoasai, ietekot Atlantijas okeānā kopā ar Paranu veido Laplatas estuāru.
- Kašueira Upe Brazīlijā, Baijas štatā, ietek Atlantijas okeānā, grīvā jūras osta Iļeusa.
- Piranga Upe Brazīlijā, Dosi labā satekupe.
- Sanfransisku Upe Brazīlijā, garums - 2830 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Kanastras grēdā 1400 m vjl., ietek Atlantijas okeānā.
- Korumba Upe Brazīlijā, Gojasas štatā, Paranaibas labā krasta pieteka.
- Itui Upe Brazīlijā, Itakvaji kreisā krasta pieteka.
- Aripuanana Upe Brazīlijā, Matugrosu un Amazonasas štatā, Madeiras labā krasta pieteka.
- Gurgeja Upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka.
- Kaninde Upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka.
- Urusuipretu Upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka.
- Riubranku Upe Brazīlijā, Roraimas štatā (port. val. "Rio Branco"), Riunegru kreisā krasta pieteka, kas izceļas, satekot Urarikuerai, kas sākas Parimas grēdas austrumu nogāzēs (Gvajānas plakankalnē) un Takutu, kas sākas Kamoas kalnos, garums - (kopā ar Urarikveru) 1300 km.
- Tiete Upe Brazīlijā, Sanpaulu štatā, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1120 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mara grēdā.
- Itakvaji Upe Brazīlijā, Žavari labā krasta pieteka.
- Kurusa Upe Brazīlijā, Žavari labā krasta pieteka.
- Igvasu Upe Brazīlijas dienvidaustrumos, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1320 km, sākas Mara grēdā netālu no Atlantijas okeāna, tek rietumu virzienā, lejtecē veido robežu ar Argentīnu.
- Itapekuru Upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Itapicuru"), Maranjaunas štatā, garums - 1650 km, sākas Brazīlijas plakankalnē, ietek Atlantijas okeāna Sanžozē līcī.
- Parnaiba Upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Parnaiba"), garums - \~1500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Šapada das Mangabeirasa kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
- Žutai Upe Brazīlijas ziemeļrietumu daļā (port. val. "Jutai"), Amazones labā krasta pieteka, garums - 1200 km.
- Mesta Upe Bulgārijā ("Mesta"), lejtece Grieķijā, kur saucas - Nesta, kopējais garums - 273 km, sākas Rilas masīvā, tek starp Pirina un Rodopu kalniem, ietek Trāķijas jūras Tasas šaurumā.
- Struma Upe Bulgārijā un Grieķijā (kur saucas - Strimona), garums - 415 km, izteka Vitošas masīvā uz dienvidiem no Sofijas, ietek Egejas jūras Strimonas līcī.
- Nišava Upe Bulgārijā un Serbijā ("Nišava"), Južna Moravas labā krasta pieteka, garums - 218 km.
- Tundža Upe Bulgārijā un Turcijā (turku val. "Tunca"), Maricas kreisā krasta pieteka, garums - 405 km (345 km Bulgārijā), sākas Staraplaninā pie Boteva kalna.
- Drjanovska Upe Bulgārijā, Donavas labā krasta pietekas Jantras pieteka.
- Rosica Upe Bulgārijā, Donavas labā krasta pietekas Jantras pieteka.
- Kamčija Upe Bulgārijas austrumos, garums - 244 km (kopā ar Goļama Kamčiju), sākas Staraplaninā, lejtece (40 km) pārplūstošajā Longoza zemienē (sanešiem aizpildīts limāns), ietek Melnajā jūrā.
- Marica Upe Bulgārijas dienvidos, lejtecē Turcijas (kur saucas - Meriča) un Grieķijas (kur saucas - Evra) robežupe, garums - 525 km, sāks Rilas masīvā, pie Muasalas kalna, tek gk. pa Augštrāķijas zemieni, ietek Trāķijas jūrā, veido purvainu deltu.
- Krumovica Upe Bulgārijas dienvidu daļā, Kardžali apgabalā, Ardas labā krasta pieteka.
- Iskara Upe Bulgārijas rietumu daļā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 368 km, satekupes Beli Iskara un Černi Iskara iztek no Rilas masīva.
- Jantra Upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas Staraplaninā, Šipkas pārejas apvidū, lejtece - Lejasdonavas līdzenumā.
- Osema Upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 314 km, sākas Staraplaninā.
- Koto Upe Centrālāfrikas Republikā ("Kotto"), Ubangi labā krasta pieteka.
- Lobaje Upe Centrālāfrikas Republikā ("Lobaye"), Ubangi labā krasta pieteka.
- Vaka Upe Centrālāfrikas Republikā ("Ouaka"), Ubangi labā krasta pieteka.
- Sanga Upe Centrālāfrikas Republikā un Kongo Republikā, arī abu šo valstu robežupe ar Kamerūnu (dažu kilometru garumā ar katru), Kongo labā krasta pieteka, veidojas Adamavas plakankalnes dienvidaustrumos, satekot Kadeji un Mamberei, garums - \~790 km, kopā ar Kadeji - \~1300 km.
- Pama Upe Centrālāfrikas Republikā, Ubangi labā krasta pieteka.
- Kasai Upe Centrālajā Āfrikā ("Kasai", lejtecē "Kva"), Kongo (Zairas) lielākā, kreisā krasta, pieteka (Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā), garums - 2153 km, sākas Lundas plato, lejtecē Kongo ieplakā līdz 6 km plati ezerveida paplašinājumi.
- Šari Upe Centrālajā Āfrikā, CĀR, Čadā, lejtecē Čadas un Kamerūnas robežupe (fr. val. "Chari"), garums - \~1400 km (kopā ar Vamu), veidojas satekot Bamingi un Gribingi, ietekot Čada ezerā, kopā ar Logoni veido kopēju deltu.
- Kongo Upe Centrālajā Āfrikā, garums - 4320 km, sākas Šabas plato dienvidos 1435 m vjl., ietek Atlantijas okeānā veidojot \~700 km garu un līdz 19 km platu estuāru.
- Ubangi Upe Centrālajā Āfrikā, Kongo pieteka, Kongo Demokrātiskās Republikas, Kongo Republikas un Centrālāfrikas Republikas robežupe, veidojas satekot Mbomu un Velei, garums - \~1200 km.
- Kerulena Upe Centrālajā Āzijā (mong. val. "Kherueln"), Mongolijā un Ķīnā, garums - 1264 km (Mongolijā 1090 km), sākas Henteja grēdas dienvidaustrumu nogāzēs 1750 m vjl., ietek Dalainora ezerā.
- Pandža Upe Centrālajā Āzijā, Tadžikistānas un Afganistānas robežupe visā garumā, Amudarjas kreisā satekupe (labā - Vahša), garums - 921 km, veidojas satekot Pamirai un Vāhānai.
- Ili Upe Centrālāzijā (Ķīnā un Kazahstānā), garums - 1001 km (kopā ar Tekesu 1439 km), veidojas satekot Tekesai un Kungesai Austrumtjanšanā (Ķīnā), ietek Balhaša ezerā.
- Auka Upe Čadā un Centrālāfrikas Republikā, šo valstu robežupe visā tās garumā, Šari labā krastā pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst.
- Salamata Upe Čadas dienvidu daļā, Vidusšari reģionā, Šari labā krasta pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst.
- Bečva Upe Čehijā ("Bečva"), Morāvas kreisā krasta pieteka.
- Jizera Upe Čehijā ("Jizera"), Labas (Elbas) labā krasta pieteka, garums 164 km.
- Laba Upe Čehijā ("Labe"), Elbas augštece.
- Morāva Upe Čehijā ("Morava"), Čehijas un Slovākijas robežupe, kā arī Slovākijas un Austrijas robežupe (vācu val. "March"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 352 km, sākas Sudetos pie Sņežnika kalna 1380 m vjl., tek gar Jesenīku kalniem, starp Karpatiem un Čehijas-Morāvijas augstieni.
- Orlice Upe Čehijā ("Orlice"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka.
- Vltava Upe Čehijā ("Vltava"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka, garums - 433 km, satekupes sākas Šumavā.
- Dije Upe Čehijā un Austrijā, Morāvas labā krasta pieteka (čehu val. "Dyje", vācu val. "Thaya"), garums 302 km.
- Svratka Upe Čehijā, Dijes kreisā krasta pieteka, garums - 172 km.
- Uhlava Upe Čehijā, Plzeņas apgaalā, Berounkas labā krasta pieteka, garums - 102 km.
- Uslava Upe Čehijā, Plzeņas apgaalā, Berounkas labā krasta pieteka.
- Mže Upe Čehijā, Plzeņas apgabalā, Berounkas kreisā satekupe, garums - 107 km.
- Radbuza Upe Čehijā, Plzeņas apgabalā, Berounkas labā satekupe, garums - 111 km.
- Odera Upe Čehijā, Polijā un Vācijā (čehu val., poļu val. "Odra", vācu val. "Odera"), garums - 854 km, izteka sākas Morāvijas ziemeļu daļā 633 m vjl., ietek Baltijas jūras Ščecinas līcī.
- Svitava Upe Čehijā, Svratkas kreisā krasta pieteka.
- Jihlava Upe Čehijā, Svratkas labā krasta pieteka, garums - 185 km.
- Otava Upe Čehijā, Vltavas kreisā krasta pieteka, garums - 138 km.
- Lužnice Upe Čehijā, Vltavas labā krasta pieteka, garums - 208 km.
- Sāzava Upe Čehijā, Vltavas labā krasta pieteka, garums - 219 km.
- Loa Upe Čīlē ("Loa"), garums - \~440 km, sākas Centrālajos Andos Rietumkordiljerā \~4000 m vjl., augštece dziļā aizā, šķērso Atakamas tuksnesi, ietek Klusajā okeānā.
- Paskva Upe Čīlē, Aisenas reģiona dienvidu daļā, iztek no O'Higinsa ezera, ietek Klusā okeāna Beikera fjordā.
- Laha Upe Čīlē, Biobio reģionā, Biobio labā krasta pieteka.
- Biobio Upe Čīles vidusdaļā, garums - 380 km, sākas Patagonijas Andos, ietek Klusajā okeānā pie Konsepsjonas.
- Alinga Upe Dānijā, Jitlandes pussalā, Gūdenoenas kreisā krasta pieteka.
- Nereja Upe Dānijā, Jitlandes pussalā, Gūdenoenas kreisā krasta pieteka.
- Oranža Upe Dienvidāfrikā, Lesoto, DĀR, Namībijā (afrikandu val. "Oranje", angļu val. "Orange"), garums - 1860 km, sākas Drakonu kalnos 3000 m vjl., ietek Atlantijas okeānā, lejtecē Namībijas un DĀR robežupe.
- Hartsa Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Harts"), Vālas labā krasta pieteka.
- Krokodilrifīra Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Krokodilriver"), Limpopo labā krasta pieteka.
- Olifantsa Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Olifants"), Rietumkāpas provincē, garums - 250 km, sākas Olifantsriveras kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
- Rita Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Riet"), Vālas kreisā krasta pieteka.
- Tugela Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Tugela"), garums - \~480 km, sākas Drakonu kalnos, ietek Indijas okeānā, augštecē ūdenskritums.
- Vāla Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Vaal"), Oranžas labā krasta pieteka, garums - 1120 km, sākas Drakonu kalnos.
- Feta Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Vet"), Vālas kreisā krasta pieteka.
- Vilge Upe Dienvidāfrikas Republikā, Vālas kreisā krasta pieteka.
- Apure Upe Dienvidamerikā ("Apure"), Orinoko kreisā krasta pieteka Venecuēlā, garums - 1580 km, veidojas satekot Uribantei un Sararei, kas sākas Andos.
- Gvapore Upe Dienvidamerikā ("Guapore"), Mamores labā krasta pieteka, garums 1150 km, lielāko daļu garuma ir Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, sākas Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes rietumos.
- Amazone Upe Dienvidamerikā (portugāļu valodā _Rio Amazonas_), Peru un Brazīlijā, Kolumbijas robežupe, lielākā upe pasaulē pēc garuma (6450 km), ūdenīguma un baseina platuma, ietek Atlantijas okeānā, veidojot lielu deltu, kuģojama 4300 km garumā (no grīvas līdz Andiem), 1700 km no grīvas Manausas osta pieejama okeāna kuģiem.
- Esekibo Upe Dienvidamerikā, Gajānā ("Essequibo"), garums - 970 km, sākas Gvajānas plakankalnes kalnos, ietek Atlantijas okeānā, veidojot līdz 25 km platu grīvlīci.
- Brahmaputra Upe Dienvidāzijā (Ķīnā, Indijā un Bangladešā, angļu val. "Brahmaputra"), garums - \~2900 km, sākas Tibetā (nos. Cangpo), saplūstot vairākām iztekām no Himalaju ziemeļu un Kailasa dienvidu nogāzēm, ietek Bengālijas līcī kopā ar Gangu.
- Hangana Upe Dienvidkorejā ("Hangang"), garums - 514 km, sākas Austrumkorekas kalnos, ietek Dzeltenās jūras Kanvamana līcī, krastos Seula.
- Lāņupe Upe Dienvidkurzemes novadā, ietek Durbes ezera ziemeļaustrumu galā, garums - 17 km; Lāņu upe; Ragupe; Vecpils upe.
- Bahrelgazāla Upe Dienvidsudānā ("Bahr el Ghazal"), Baltās Nīlas kreisā krasta pieteka, garums - 241 km, veidojas no vairākām satekupēm, kas sākas plašos purvos, vasaras lietus sezonā plaši pārplūst.
- Sobāta Upe Dienvidsudānā, Baltās Nīlas labā krasta pieteka, izveidojas, satekot Baro un Piborai uz Etiopijas robežas, garums kopā ar Baro - 730 km.
- Pibora Upe Dienvidsudānā, lejtecē arī Dienvidsudānas un Etiopijas robežupe, Sobātas kreisā satekupe.
- Pienava Upe Dobeles, Tukuma un Jelgavas novadā, netālu no Gauratas ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 28 km, kritums - 63 m.
- Mazirbe upe Dundagas un Kolkas pagastā, Irves līdzenumā, ietek Baltijas jūras Irbes šaurumā pie Mazirbes, garums - 26 km, kritums - \~26 m, sākas purvainos mežos uz ziemeļiem no Slīteres Zilo kalnu rietumu gala; Reinupe; Siliņupe; Upe.
- Drava Upe Eiropā, Donavas labā krasta pieteka Itālijā, Austrijā, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, garums - 749 km, sākas Karintijas Alpu dienvidu pusē 1192 m vjl.
- Dņepra Upe Eiropā, Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, 3. lielākā upe Eiropā (pēc Volgas un Donavas), garums - 2201 km, izteka Valdaja augstienē, ietek Melnajā jūrā.
- Dņestra Upe Eiropas dienvidaustrumos, Ukrainā un Moldovā (moldāvu val. "Nistru"), garums - 1352 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē \~900 m vjl., ietek Melnajā jūrā.
- Baro Upe Etiopijā, lejtecē arī Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe, Sobātas labā satekupe.
- Pampanga Upe Filipīnās ("Pampanga River"), Lusonas salā, garums - 260 km, izteka Sjerramadres kalnos, ietek Lusonas jūras Manilas līcī.
- Ala Upe Filipīnās, Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka.
- Malbula Upe Filipīnās, Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka.
- Ēna Upe Francijā ("Ain"), Ronas labā krasta pieteka.
- Ēra Upe Francijā ("Aire"), Ēnas labā krasta pieteka.
- Oba Upe Francijā ("Aube"), Šampaņas-Ardēnu reģionā, Sēnas labā krasta pieteka, garums - 225 km.
- Esko Upe Francijā ("Escaut"), izteka un augštece Ardēnu rietumu atzaros, garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, Beļģijā un Nīderlandē saucas "Šelda".
- Ēra Upe Francijā ("Eure"), Sēnas kreisā krasta pieteka.
- Gāra Upe Francijā ("Gard"), Ronas labā krasta pieteka.
- Endra Upe Francijā ("Indre"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 282 km, sākas Centrālā masīva ziemeļu malā.
- Jonna Upe Francijā ("Yonne"), Sēnas kreisā krasta pieteka, garums - 295 km, sākas Morvāna masīvā, lejtece Parīzes baseinā.
- Luēna Upe Francijā ("Loing"), Sēnas kreisā krasta pieteka.
- Lo Upe Francijā ("Lot"), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 480 km, izteka Sevēnu rietumu nogāzē.
- Mē Upe Francijā ("Meu"), Bretaņā, Vilēnas labā krasta pieteka.
- Usta Upe Francijā ("Oust"), Bretaņas dienvidos, Vilēnas labā krasta pieteka.
- Rila Upe Francijā ("Risle"), Sēnas kreisā krasta pieteka.
- Seša Upe Francijā ("Seiche"), Bretaņā, Vilēnas kreisā krasta pieteka.
- Sambra Upe Francijā un Beļģijā ("Sambre"), Māsas kreisā krasta pieteka, garums - 190 km, sākas Ardēnu augstienes rietumos 210 m vjl.
- Zāra Upe Francijā un Vācijā (fr. "Sarre", vācu "Saar"), Mozeles labā krasta pieteka, garums - 246 km, izteka Vogēzos.
- Vezēra Upe Francijā, Dordoņas labā krasta pieteka, garums - 192 km.
- Ila Upe Francijā, Dordoņas labā krasta pieteka, garums - 235 km.
- Arka Upe Francijā, Izēras kreisā krasta pieteka, garums - 150 km.
- Draka Upe Francijā, Izēras kreisā krasta pieteka.
- Armanosa Upe Francijā, Jonnas labā krasta pieteka.
- Kīra Upe Francijā, Jonnas labā krasta pieteka.
- Serēna Upe Francijā, Jonnas labā krasta pieteka.
- Selē Upe Francijā, Lo labā krasta pieteka.
- Trijēra Upe Francijā, Lo labā krasta pieteka.
- Šjēra Upe Francijā, Māsas labā krasta pieteka.
- Droma Upe Francijā, Ronas kreisā krasta pieteka.
- Ega Upe Francijā, Ronas kreisā krasta pieteka.
- Ardēša Upe Francijā, Ronas labā krasta pieteka.
- Klēna Upe Francijā, Vjennas kreisā krasta pieteka.
- Krēza Upe Francijā, Vjennas labā krasta pieteka, garums - 267 km.
- Dū Upe Francijas austrumos ("Doubs"), Sonas kreisā krasta pieteka, garums 440 km, sākas Juras austrumu nogāzē.
- Oņona Upe Francijas austrumos ("Ognon"), Franškontē reģionā, Sonas kreisā krasta pieteka, garums - 185 km.
- Seija Upe Francijas austrumos ("Seille"), Franškontē reģionā, Sonas kreisā krasta pieteka.
- Seija Upe Francijas austrumos ("Seille"), Lotringas reģionā, Mozeles labā krasta pieteka.
- Sona Upe Francijas austrumos, Ronas labā krasta pieteka, garums - 482 km, izteka uz rietumiem no Vogēziem, kanāli savieno ar Mozeli, Reinu, Luāru un Sēnas baseinu.
- Lū Upe Francijas austrumu daļā ("Loue"), Dū kreisā krasta pieteka.
- Izēra Upe Francijas dienvidaustrumos ("Isere"), Ronas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Grajas Alpos 2400 m vjl., šķērso Savojas Alpus.
- Verdona Upe Francijas dienvidaustrumos ("Verdon"), Diransas kreisā krasta pieteka, garums 175 km.
- Adūra Upe Francijas dienvidrietumos ("Adour"), garums - 335 km, sākas Centrālajos Pirenejos, 1930 m vjl., ietek Biskajas līcī, kuģojama 132 km, grīvā Bajonas osta.
- Aveirona Upe Francijas dienvidrietumos ("Aveyron"), Tarnas labā krasta pieteka.
- Gavdepo Upe Francijas dienvidrietumos ("Gave de Pau"), Akvitānijas reģionā, Adūras kreisā krasta pieteka, garums 170 km.
- Tarna Upe Francijas dienvidrietumos ("Tarn"), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Sevēnos, >500 m dziļā aizā šķērso Grankosa plato.
- Garonna Upe Francijas dienvidrietumos (fr. val. "Garonne"), garums - 650 km, sākas Spānijā, Pirenejos, Aneto masīva ziemeļu nogāzēs, ietekot Biskajas līcī veido estuāru (garums - 75 km, platums - 3-10 km), sniegūdeņu un lietus ūdeņu uzplūdieni (līdz 12 m), estuāra paisums (5 m).
- Lija Upe Francijas dienvidrietumos, Akvitānijas reģionā, Adūras kreisā krasta pieteka, garums \~120 km.
- Midūza Upe Francijas dienvidrietumos, Akvitānijas reģionā, Adūras labā krasta pieteka, garums \~100 km.
- Šaranta Upe Francijas rietumos ("Charente"), garums - 360 km, sākas Centrālā masīva rietumu atzaros, tek pa Garonnas zemienes ziemeļu malu, ietek Biskajas līcī uz ziemeļiem no Žirondas, veido estuāru.
- Sēņa Upe Francijas rietumos ("Seugne"), Šarantas kreisā krasta pieteka.
- Vjenna Upe Francijas rietumos ("Vienne"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 372 km, sākas Centrālā masīva ziemeļrietumos, tek pa Luāras zemieni.
- Bandiā Upe Francijas rietumos, Šarantas kreisā krasta pieteka.
- Butona Upe Francijas rietumos, Šarantas labā krasta pieteka.
- Uina Upe Francijas rietumu daļā ("Huisne"), Sartas kreisā krasta pieteka.
- Majenna Upe Francijas rietumu daļā ("Mayenne"), garums - 200 km, satekot ar Sartu veido koptekupi Mēnu (10 km), kas ietek Luārā.
- Sarta Upe Francijas rietumu daļā ("Sarthe"), garums - 285 km, sākas Armorikas augstienē, tek pa Luāras zemieni, meandrē, satekot ar Majennu veido koptekupi Mēnu (10 km), kas ietek Luārā.
- Mēna Upe Francijas rietumu daļā, Sartas un Majennas koptekupe, garums - 10 km, ietek Luārā.
- Šēra Upe Francijas vidienē ("Cher"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 320 km, izteka Centrālā masīva ziemeļos, kur iegrauzusies priekškalnu plato.
- Arnona Upe Francijas vidienē, Šēras kreisā krasta pieteka.
- Orona Upe Francijas vidienē, Šēras labā krasta pieteka.
- Sodra Upe Francijas vidienē, Šēras labā krasta pieteka.
- Uāza Upe Francijas ziemeļos ("Oise"), izteka Ardēnos (Beļģijas dienvidos), Sēnas labā krasta pieteka, garums - 302 km.
- Sera Upe Francijas ziemeļos ("Serre"), Uāzas kreisā krasta pieteka.
- Somma Upe Francijas ziemeļos ("Somme"), Pikardijā, garums - 245 km, ietekot Lamanšā veido estuāru (Sommas līcis).
- Ēna Upe Francijas ziemeļos (fr. "Aisne"), Uāzas kreisā krasta pieteka, garums 280 km, sākas Argonas augstienē.
- Terēna Upe Francijas ziemeļos, Uāzas labā krasta pieteka.
- Vilēna Upe Francijas ziemeļrietumos ("Vilaine"), garums - 225 km, sākas Armorikas augstienes dienvidos, ietek Biskajas līcī.
- Sēna Upe Francijas ziemeļu daļā (fr. val. _Seine_), garums - 776 km, augštece šaurā ielejā Langras plato, ietek Lamanšā pie Havras, estuārs (platums - līdz 25 km) pāriet Sēnas līcī.
- Ogove Upe Gabonā ("Ogowe"), augštece Kongo Republikā, garums - 850 km, sākas Dienvidgvinejas augstienē, ietek Gvinejas līcī, veido plašu deltu.
- Kujuvini Upe Gajānā ("Kuyuwini"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās augštecē.
- Rupununi Upe Gajānā ("Rupununi"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās vidustecē.
- Potara Upe Gajānā, Esekibo kreisā krasta pieteka, tajā Kajetura ūdenskritums.
- Nesta Upe Grieķijā, augštece Bulgārijā, kur saucas - Mesta, kopējais garums - 273 km, ietek Trāķijas jūras Tasas šaurumā.
- Enipefa Upe Grieķijā, Centrālās Grieķijas un Tesālijas perifērijā, Pinjas labā krasta pieteka.
- Strimona Upe Grieķijā, izteka un augštece Bulgārijā, kur saucas - Struma, kopējais garums - 415 km, ietek Egejas jūras Strimonas līcī.
- Pinja Upe Grieķijā, Tesālijas perifērijā, garums - 205 km, sākas Pinda kalnos, ietek Egejas jūras Termes līcī.
- Otaņķe Upe Grobiņas un Nīcas novadā, ietek Liepājas ezerā, garums - 32 km, kritums - 40 m; Otanka; Otaņķupe; Tiltupe; Purvupe; Purvu upe.
- Kvirila Upe Gruzijā ("Kvirila"), Rioni labā krasta pieteka.
- Chenisckali Upe Gruzijā ("Tsenistskali"), Rioni labā krasta pieteka, sākas Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzes ledājos, ieteka Kolhidas zemienē.
- Jori Upe Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - 320 km, sākas Lielajā Kaukāzā, ietek Mingečauras ūdenskrātuvē.
- Iori Upe Gruzijā un Azerbaidžānā, Kūras kreisā krasta pieteka, sākas Kartiljas grēdas ziemeļaustrumu nogāzē, ietek Mingečeviras ūdenskrātuvē.
- Hrami Upe Gruzijā, Debedas kreisā krasta pieteka.
- Inguri Upe Gruzijā, garums - 213 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ledājos 2614 m vjl., lejtece Kolhīdas zemienē, ietek Melnajā jūrā.
- Rioni Upe Gruzijā, garums - 327 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzes ledājos, Kolhidas zemienē sadalās attekās, veido salas, vecupes un Melnajā jūrā ietek pa divām attekām.
- Mašavera Upe Gruzijā, Hrami labā krasta pieteka.
- Ksani Upe Gruzijā, Kūras kreisā krasta pieteka.
- Pochovisckali Upe Gruzijā, Kūras kreisā krasta pieteka.
- Akstafa Upe Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka.
- Algeti Upe Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka.
- Dzegamčaja Upe Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka.
- Šamhorčaja Upe Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka.
- Džodžora Upe Gruzijā, Rioni kreisā krasta pieteka.
- Abaša Upe Gruzijā, Rioni labā krasta pieteka.
- Civi Upe Gruzijā, Rioni labā krasta pieteka.
- Hanisckali Upe Gruzijā, Rioni labā krasta pieteka.
- Asinsupīte Upe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Koruļupītes kreisā krasta pieteka; Asins upe.
- Usumasinta Upe Gvatemalā un Meksikā ("Usumacinta"), garums - 1000 km, sākas Čjapasas Sjerramadrē (augštecē nosukumi - Rionegro, Čihoja, Salinasa), ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Grihalvu veido deltu.
- Sanpedro Upe Gvatemalā un Meksikas Tabasko pavalstī ("Rio San Pedro"), Usumasintas labā krasta pieteka.
- Pasjona Upe Gvatemalā, Usumasintas labā krasta pieteka, sākas Maiju kalnos pie Belizas robežas.
- Kogona Upe Gvinejā ("Kogon"), ietek Atlantijas okeānā.
- Kupa Upe Horvātijā ("Kupa"), Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, sākas Dināru kalnienē, lejtece līdzenumā.
- Bosuta Upe Horvātijā un Serbijā, Savas kreisā krasta pieteka.
- Dobra Upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka.
- Gļina Upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka.
- Korana Upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka.
- Krapina Upe Horvātijā, Savas kreisā krasta pieteka.
- Loņa Upe Horvātijā, Savas kreisā krasta pieteka.
- Narva Upe Igaunijā un Krievijā, visā garumā šo valstu robežupe, iztek no Peipusa ezera, garums - 77 km, ietek Somu līcī.
- Leivajegi Upe Igaunijā, Harju apriņķī, Piritas labā krasta pieteka.
- Pernu Upe Igaunijā, Jervas un Pērnavas apriņķī, sākas Pandiveres augstienē, garums - 144 km, ietek Pērnavas līcī.
- Pedja Upe Igaunijā, Lielās Emajegi kreisā krasta pieteka, garums - 128 km.
- Vendra Upe Igaunijā, Raplas un Pērnavas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka.
- Jegala Upe Igaunijā, tek pa Ziemeļigaunijas plato, ietek Somu līcī 23 km uz austrumiem no Tallinas, garums - 103 km, netālu no ietekas 7 m augsts ūdenskritums.
- Kunda Upe Igaunijas ziemeļu daļā, ietek Somu jūras līcī.
- Rāzika Upe Igaunijas ziemeļu daļā, Jegalas kreisā krasta pieteka.
- Jeneda Upe Igaunijas ziemeļu daļā, Jegalas labā krasta pieteka; Jeni.
- Ambla Upe Igaunijas ziemeļu daļā, Jegalas labā krasta pieteka.
- Dudna Upe Indijā ("Dudna"), Mahārāštras štatā, Godāvari kreisā krastā pieteka.
- Girna Upe Indijā ("Girnā"), Mahārāštras štatā, Tāpi kreisā krastā pieteka.
- Gomati Upe Indijā ("Gomati"), Utarpradēšas štatā, Gangas kreisā krasta pieteka.
- Kāveri Upe Indijā ("Kaveri"), Dekānas plakankalnes dienvidu robeža, garums - \~800 km, sākas Rietumgatu nogāzēs 1745 m vjl., ietek Bengālijas līcī.
- Mahanadi Upe Indijā ("Mahanadi"), Dekānas plakankalnes ziemeļaustrumos, garums - \~900 km, sākas Austrumgatu rietumu daļā 600 m vjl., ietek Bengālijas līcī, veidojot kopēju deltu ar Brahmani, Baltarani u. c. upēm.
- Prānhita Upe Indijā ("Prānhita"), Godāvari kreisā krasta pieteka, Mahāraštras un Āhndra Pradēšas štata robežupe \~250 km garumā, izveidojas Mahāraštras štatā, satekot Vardhai un Pengangai.
- Pūrna Upe Indijā ("Pūrna"), Mahārāštras štata vidienē, Dudnas kreisā krasta pieteka.
- Pūrna Upe Indijā ("Pūrna"), Mahārāštras štata ziemeļu daļā, Tāpi kreisā krasta pieteka.
- Tāpi Upe Indijā ("Tāpi"), Indostānas pussalas ziemeļrietumos, garums - 720 km, sākas Satpūras kalnos, ietek Arābijas jūras Khambhātas līcī.
- Vainganga Upe Indijā ("Waingangā"), Madhja Pradēšas un Mahārāštras štatā, Prānhitas kreisā krasta pieteka.
- Ganga Upe Indijā un Bangladešā (sanskritā "Ganga"), garums - 2700 km, sākas Himalajos >4500 m vjl., no satekupēm Bagirati un Alaknandas, ietek Bengālijas līcī, 500 km no ietekas kopā ar Bramaputru veido vienu no lielākajām deltām pasaulē (~100000 kvadrātkilometru), lejtecē plūdmaiņu ietekme līdz 300 km (3-5,5 m).
- Sārda Upe Indijā un Nepālā, Ghāgharas labā krasta pieteka.
- Čināba Upe Indijā un Pakistānā (angļu val. "Chenab", augštecē Čandra, lejtecē Trimaba), Satledžas labā krasta pieteka, garums - 1100 km, sākas Himalaju rietumu daļā.
- Džheluma Upe Indijā un Pakistānā, Činābas labā krasta pieteka (Indas bas.), garums - \~800 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, tek caur Vulara ezeru, musonu režīms, pali vasarā.
- Rāvi Upe Indijā un Pakistānā, Činābas lielākā kreisā krasta pieteka, garums - 725 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, musonu režīms, uzplūdieni vasarā, izmanto apūdeņošanai, noteci regulē aizsprosti.
- Damodara Upe Indijā, garums 580 km, sākas Čotanagpūras plato, ietek Gangas attekā Hugli, musonu režīms, pali vasarā.
- Menamčaopraja Upe Indoķīnas pussalā (taju val. "Mae Nam Chao Phraya"), veidojas satekot 3 upēm - Pingai, Nanai un Jomai, garums - 1500 km (kopā ar Pingu), iztekas sākas Kuntana grēdā \~2000 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūras Siāmas līcī; Menama.
- Asahana Upe Indonēzijā ("Asahan"), Sumatras salā, iztek no Tobas ezera, ietek Malakas šaurumā.
- Batanhari Upe Indonēzijā ("Batanghari"), Sumatras salas dienvidu daļā, garums - \~600 km, sākas Barisana grēdas ziemeļaustrumu nogāzē, ietek Berhalas šaurumā.
- Mahakama Upe Indonēzijā ("Mahakam"), Kalimantānas salas austrumu daļā, garums - \~720 km, sākas Bovenkapuasa grēdā, ietek Makasaras šaurumā, veido plašu deltu.
- Melavi Upe Indonēzijā, Kalimantānas salas rietumu daļā, Kapuasas kreisā krasta pieteka.
- Sekajana Upe Indonēzijā, Kalimantānas salas rietumu daļā, Kapuasas labā krasta pieteka.
- Narmada Upe Indostānas pussalā (angļu val. "Narmada"), Indijā, garums - 1312 km, sākas Maikala grēdā (Dekānas plakankalnes ziemeļos), ietek Arābijas jūras Kambejas līcī, veido estuāru, hinduistu svētā upe; Narbada.
- Godāvari Upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Godavari"), Indijā, garums - 1450 km, sākas Rietumgatu austrumu nogāzē (80 km no Arābijas jūras piekrastes), ietek Bengālijas līcī, hinduistu svētā upe.
- Krišna Upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Krishna"), Indijā, garums - 1400 km, sākas Rietumgatos 1337 m vjl., 64 km no Arābijas jūras piekrastes, ietek Bengālijas līcī.
- Šatelaraba Upe Irākā, lejtecē Irānas un Irākas robežupe (arābu val. "Shatt al Arab"), garums - 195 km, veidojas satekot Tigrai un Eifratai, ietek Persijas līcī.
- Kārūna Upe Irānā ("Kārūn"), garums - 820 km, sākas Zerdkuha kalnu nogāzēs, lejtecē veido deltu, viens atzars ietek Šatelarabā, otrs - Persijas līcī.
- Dijala Upe Irānā un Irākā ("Diyala"), Tigras kreisā krasta pieteka, garums - \~500 km.
- Atraka Upe Irānā un Turkmenistānā ("Atrak"), daļēji robežupe, garums - 669 km, sākas Kopetdagā, palu laikā ietek Kaspijas jūrā (pārējā laikā visu ūdeni izmanto apūdeņošanai).
- Karasū Upe Irānā, Araksas labā krasta pieteka.
- Kotura Upe Irānā, Araksas labā krasta pieteka.
- Kešgana Upe Irānā, Karhes kreisā krasta pieteka.
- Seimerre Upe Irānā, Karhes upes nosaukums tās augštecē.
- Deza Upe Irānā, Kārūnas labā krasta pieteka.
- Hilmenda Upe Irānas kalnienē (angļu val. "Helmand River"), Afganistānā un Irānā, garums - 1150 km, sākas Hindukuša Babas grēdā 4500 m vjl., ietek Sistānas beznoteces ieplakas Hāmūna ezeros.
- Karhe Upe Irānas rietumos ("Karkheh"), lejtece Irakā, garums 870 km, tek pa Zagrosa kalniem, lejtece Huzistānas zemienē, kur upe ietek purvos, daļa palu ūdens ieplūst Tigrā.
- Sefīdrūda Upe Irānas ziemeļrietumos ("Sefīd Rūd"), veidojas, satekot Kezelūzenai un Sahāsrūdai, ietek Kaspijas jūrā, veido deltu, garums kopā ar Kezelūzanu - 720 km, tek pa aizu starp Elbursu un Bogrovdaga kalniem, Gilanas zemienē izmanto apūdeņošanai.
- Kezelūzana Upe Irānas ziemeļrietumu daļā ("Qezel Ūzan), Sefīdrūdas kreisā satekupe.
- Sahāsrūda Upe Irānas ziemeļu daļā ("Sahās Rūd"), Sefīdrūdas labā satekupe.
- Tjoursau Upe Islandē, garums - 230 km, uzņem salas vidienes ledāju ūdeņus, vidustecē krāces, ūdenskritumi, lejtecē ezeri, ietek Atlantijas okeānā.
- Tungnaau Upe Islandē, Tjoursau kreisā krasta pieteka.
- Ada Upe Itālijā ("Adda"), Po kreisā krasta pieteka Itālijas ziemeļos, garums - 313 km, sākas Rētijas Alpos.
- Avizio Upe Itālijā, Adidžes kreisā krasta pieteka.
- Izarko Upe Itālijā, Adidžes kreisā krasta pieteka.
- Noče Upe Itālijā, Adidžes labā krasta pieteka.
- Toče Upe Itālijā, izteka Lepontijas Alpos pie Šveices robežas, ietek Lagomadžores ezerā.
- Marta Upe Itālijā, Lacio reģiona ziemeļos, iztek no Bolsēnas ezera, ietek Tirēnu jūrā.
- Bormida Upe Itālijā, Tanāro labā krasta pieteka.
- Anhilāra Upe Itālijā, Tibras kreisā krasta pieteka, iztek no Trazimēna ezera.
- Arno Upe Itālijā, Toskānas reģionā, plūst cauri Florencei un Pizai, ietek Ligūrijas jūrā, garums - 245 km, sākas Apenīnos 1350 m vjl., kuģojama līdz Florencei.
- Kjani Upe Itālijas vidienē ("Chiani"), Tibras labā krasta pieteka.
- Nera Upe Itālijas vidienē ("Nera"), Tibras kreisā krasta pieteka.
- Tibra Upe Itālijas vidienē (it. "Tevere", lat. "Tiberis"), garums - 405 km, sākas Centrālajos Apenīnos 1268 m vjl., augštecē krāces, 108 m augsta kaskāde, lejtecē meandrē, ietek Tirēnu jūrā.
- Kjeze Upe Itālijas ziemeļos ("Chiese"), Lombardijas reģionā, Oljo kreisā krasta pieteka.
- Minčo Upe Itālijas ziemeļos ("Mincio"), Lombardijas reģionā, Po kreisā krasta pieteka, iztek no Gardas ezera.
- Oljo Upe Itālijas ziemeļos ("Oglio"), Po kreisā krasta pieteka, garums - 280 km, sākas Ortlesa masīva dienvidos.
- Mella Upe Itālijas ziemeļos, Lombardijas reģionā, Oljo kreisā krasta pieteka.
- Tanāro Upe Itālijas ziemeļrietumos ("Tanaro"), Po labā krasta pieteka, garums - 276 km, izteka Piejūras Alpos, pie Francijas robežas, tek pa Pjemontas līdzenumu.
- Adidže Upe Itālijas ziemeļu daļā ("Adige"), garums - 410 km, sākas Rētijas Alpos 1586 vjl., ietek Adrijas jūrā, veidojot daļēji kopēju deltu ar Po.
- Po Upe Itālijas ziemeļu daļā (it. val. "Po"), garums - 652 km, sākas Kotas Alpos, ietek Adrijas jūrā.
- Jordāna Upe Izraēlā un Jordānijā, kuras kreiso krastu, Rietumkrastu, 1967. g. okupēja Izraēla, sākas Hermona kalnā Sīrijas dienvidos un ietek Nāves jūrā, garums - \~35O km.
- Neļgese Upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas kreisā krasta pieteka, garums \~500 km.
- Čarki Upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas labā krasta pieteka, garums \~300 km.
- Tuostaha Upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas labā krasta pieteka, garums \~400 km.
- Isikari Upe Japānā ("Ishikari"), Hokaido salā, garums - 365 km, sākas Daisecuzdana grēdā, ietek Japāņu jūras Isikari līcī, pavasaros pārplūst.
- Tone Upe Japānā ("Tone gawa"), Honsju salas vidienē, garums - 322 km, sākas Ečigo grēdā, tek pa Kanto līdzenumu, ietek Klusajā okeānā.
- Striklenda Upe Jaungvinejas salā, Papuā-Jaungvinejā, Flajas kreisā krasta pieteka, garums - 500 km.
- Flaja Upe Jaungvinejas salas dienvidos ("Fly"), Papuā-Jaungvinejā, garums - 1130 km, sākas Centrālajos kalnos, ietek Koraļļu jūras Papuas līcī, veidojot līdz 80 km platu estuāru, paisuma vilnis (5 m) līdz 320 km no grīvas.
- Mamberano Upe Jaungvinejas salas rietumos ("Mamberano"), Indonēzijā, satekupes Tarika un Taritata sākas Maokes kalnos, garums (kopā ar Taritatu) - \~750 km, ietek Klusajā okeānā pie d'Irvila raga.
- Fananui Upe Jaunzēlandē ("Wanganui"), Ziemeļsalā, ietek Tasmana jūras Dienvidu Taranaki līcī.
- Kavarava Upe Jaunzēlandē, Dienvidsalā, Klūtas labā krasta pieteka, iztek no Vakatipa ezera.
- Vaimakariri Upe Jaunzēlandes Dienvidsalā, ietek Klusajā okeānā, izteka Dienvidalpos, Artura pārejas nacionālā parka dienvidrietumos.
- Otira Upe Jaunzēlandes Dienvidsalā, ietek Tasmana jūrā, izteka Dienvidalpos, Artura pārejas nacionālā parka dienvidrietumos.
- Klūta Upe Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidos ("Clutha"), garums - 322 km, sākas Dienvidalpos pie Aspairinga kalna, tek caur Vanakas ezeru, Otagas plato vietām aizā, ietek Klusajā okeānā.
- Barito Upe Kalimantānas salā ("Barito"), Indonēzijā, garums - 885 km, sākas Millera kalnu dienvidos, satekot Nurungai un Busangai, ietek Javas jūrā, kuģojama 400 km.
- Kapuasa Upe Kalimantānas salas rietumos (indonēziešu val. "Sungai Kapuas"), Indonēzijā, garums - 1040 km, sākas Bovenkapuasa grēdā, ietek Natunas jūrā, kuģojama 902 km.
- Tertera Upe Kalnu Karabahā un Azerbaidžānā, Kūras labā krasta pieteka, kas tagad ietek Galvenajā Milas-Karabahas kolektorā.
- Hakari Upe Kalnu Karabahā, Vorotanas kreisā krasta pieteka.
- Džerema Upe Kamerūnā ("Djerem"), Sanagas labā satekupe.
- Mbama Upe Kamerūnā ("Mbam"), Sanagas labā krasta pieteka.
- Sanaga Upe Kamerūnā ("Sanaga"), veidojas Adamavas plakankalnē satekot Džeremai un Lomai, garums kopā ar Djeremu - 918 km, ietek Gvinejas līcī.
- Dža Upe Kamerūnā, lejtecē arī robežupe ar Kongo Republiku, Ngoko labā satekupe.
- Bumba Upe Kamerūnā, Ngoko kreisā satekupe.
- Olbani Upe Kanādā ("Albany River"), Ontārio provincē, garums - 982 km, iztek no Keta ezera, ietek Džeimsa līcī.
- Asiniboina Upe Kanādā ("Assiniboine River"), Saskačevanas un Manitobas provincē, Ziemeļu Redriveras kreisā krasta pieteka, garums - \~750 km.
- Čērčila Upe Kanādā ("Churchill"), Saskačevanas un Manitobas provincē, garums - 1610 km, ietek Hudzona līcī, pavasarī pali, vasarā uzplūdieni, ledus sega \~8 mēneši.
- Fortnelsona Upe Kanādā ("Fort Nelson River"), Britu Kolumbijā, Liārdas labā krasta pieteka.
- Frānsisa Upe Kanādā ("Frances River"), Jukonā, Liārdas kreisā krasta pieteka.
- Kazana Upe Kanādā ("Kazan River"), Dubontas labā krasta pieteka, garums 732 km.
- Kenogami Upe Kanādā ("Kenogami River"), Ontārio provincē, Olbani labā krasta pieteka.
- Klondaika Upe Kanādā ("Klondike River"), Jukonas teritorijā, Jukonas upes labā krasta pieteka.
- Lagranda Upe Kanādā ("La Grande Riviere"), Labradoras pussalā, garums - \~1000 km, augštecē tek caur vairākiem ezeriem, ietek Džeimsa līcī.
- Liārda Upe Kanādā ("Liard"), Jukonā, Britu Kolumbijā un Ziemeļrietumu Teritorijās, Makenzi kreisā krasta pieteka, garums - 1215 km, sākas Peli kalnos, augštecē krāces, kanjoni.
- Nipigona Upe Kanādā ("Nipigon River"), iztek no Nipigona ezera, ietek Augšezerā, garums - \~50 km.
- Nortsaskačevana Upe Kanādā ("North Saskatchewan"), Saskačevanas satekupe, garums - 1223 km, sākas Klinšu kalnos Albertas provinces rietumos, lejtece Saskačevanas provinces vidusdaļā.
- Ogoki Upe Kanādā ("Ogoki River"), Ontārio provincē, Olbani labā krasta pieteka.
- Petito Upe Kanādā ("Petitot River"), Albertā, Britu Kolumbijā un Ziemeļrietumu Teritorijās, Liārdas labā krasta pieteka, iztek no Bisčo ezera.
- Koksoaka Upe Kanādā ("Riviere Koksoak"), Labradoras pussalā, garums - 1062 km, ietek Ungavas līcī, augštecē to sauc par Kaniapisko.
- Sageneja Upe Kanādā ("Riviére Saguenay"), Kvebekas provincē, iztek no Senžana ezera, Sentlorensas estuāra kreisā krasta pieteka.
- Sevērna Upe Kanādā ("Severn River"), garums - 981 km, iztek no Blekbērča ezera, tek caur Dīra, Sandi ezeru, ietek Hudzona līcī, krāčaina, pali pavasarī.
- Sleiva Upe Kanādā ("Slave River"), Albertas provincē un Ziemeļrietumu Teritorijās, garums - 415 km, iztek no Atabaskas ezera, ietek Greitsleiva ezerā, vidustecē krāces.
- Sautnahani Upe Kanādā ("South Nahanni River"), Ziemeļrietumu Teritorijās, Liārdas kreisā krasta pieteka.
- Nelsona Upe Kanādā (angļu val "Nelson"), garums - 644 km (kopā ar Saskačevanu 2575 km), iztek no Vinipega ezera, kas uzņem Saskačevanas baseina ūdeņus, ietek Hudzona līcī.
- Otava Upe Kanādā (angļu val. "Ottawa", fr. val. "Outaouais"), Sentlorensas kreisā krasta pieteka, garums - 1271 km, sākas Lorenca augstienē.
- Sentmērisa Upe Kanādā un ASV ("Saint Marys"), šo valstu robežupe, garums - 112 km, iztek no Augšezera Vaitfiša līča, ietek Hūrona ezra Nortčenela šaurumā.
- Kolumbija Upe Kanādā un ASV (angļu val. "Columbia"), garums - 2250 km, iztek no ezera Klinšu kalnu piekājē 800 m vjl., ietek Klusajā okeānā, veidojot 50 km garu un 5-10 km platu estuāru.
- Stikina Upe Kanādā, Britu Kolumbijā, un ASV Aļaskas štata dienvidu daļā, ietek Klusajā okeānā.
- Ruperta Upe Kanādā, Kvebekā, iztek no Mistasini ezera, ietek Hudzonas līča Džeimsa līcī.
- Kaniapisko Upe Kanādā, Labradoras pussalā, Koksoakas augšteces nosaukums.
- Greitbēra Upe Kanādā, Makenzi labā krasta pieteka.
- Pīsrivera Upe Kanādā, Sleivas kreisā krasta pieteka, garums - 1920 km, veidojas Klinšu kalnos, satekot Finli un Parsnipai.
- Sautsaskačevana Upe Kanādas dienvidos ("South Saskattchewan"), Saskačevanas satekupe garums - 1364 km, sākas Klinšu kalnos, augštecē saucas - Bova.
- Saskačevana Upe Kanādas dienvidos (angļu val. "Saskatchewan"), veidojas, satekot Nortsaskačevanai un Sautsaskačevanai, kas sākas Klinšu kalnos, garums - 540 km, kopā ar Sautsaskačevanu 1930 km, ietek Vinipega ezerā.
- Vinipega Upe Kanādas Ontārio un Manitobas provincē, iztek no Vudsu ezera, ietek Vinipegā.
- Tompsona Upe Kanādas rietumos ("Thompson River"), Freizeras kreisā krasta pieteka.
- Freizera Upe Kanādas rietumos (angļu val. "Fraser"), garums - 1310 km, sākas Klinšu kalnos, pie Vankūveras ietek Klusā okeāna Džordžijas šaurumā.
- Atabaska Upe Kanādas rietumos Makenzi baseinā (angļu "Athabasca"), garums - 1231 km, sākas Klinšu kalnos, ietek Atabaskas ezerā.
- Baka Upe Kanādas ziemeļos ("Back River"), garums - 973 km, sākas Lorensa augstienē nelielā ezerā 390 m vjl., tek caur Peli, Gara, Makdugala, Franklina ezeru, ietek Ziemeļu Ledus okeāna Čantri līcī.
- Dubonta Upe Kanādas ziemeļos ("Dubawnt"), garums 830 km, sākas Saskačevanas ziemeļu daļā \~450 m vjl., tek caur Voldajas, Dubonta, Vortona ezeru, saplūst ar Telonu un caur Eberdīna, Šulca, Beikera ezeru ietek Česterfīlda līcī (Hudzona līča baseina ziemeļrietumos).
- Telona Upe Kanādas ziemeļos, saplūst ar Dubontu, augštecē Telonas rezervātas.
- Makenzi Upe Kanādas ziemeļrietumos (angļu val. "Mackenzie River"), garums - 1738 km, iztek no Greitsleivleika (Lielā Vergu ezera), ietek Ziemeļu Ledus okeāna Boforta jūrā.
- Pīla Upe Kanādas ziemeļrietumos, Makenzi kreisā krasta pieteka.
- Eleka Upe Kazahstānā ("Elek"), Urālas kreisā krasta pieteka, Krievijā saucas - Iļeka, garums 623 km, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē.
- Žamansarisu Upe Kazahstānā ("Jaman-Sarisw"), Sarisu satekupe, garums - 198 km.
- Sarisu Upe Kazahstānā ("Sarisw"), garums - 761 km, sākas, satekot Žaksisarisu un Žamansarisu, tek pa Kazahstānas sīkpauguraini un Betpakdalas tuksnesi, ietek Telekola ezerā.
- Išima Upe Kazahstānā (Esila) un Krievijā, Irtišas kreisā krasta pieteka, garums - 2450 km, sākas Kazahstānas sīksopkainē, lejtecē palos pārplūst līdz 15 km platumā.
- Sileti Upe Kazahstānā, Akmolas un Ziemeļkazahstānas apgabalā, palu periodā ietek Siletitenizā, pārējā laikā izsīkst un izbeidzas ezera dienvidu krasta purvos.
- Ilkenkobda Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Iļekas (Urālas pietekas) kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Karahobdai un Sarihobdai, garums - 277 km.
- Irghiza Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Turgajas labā krasta pieteka, garums - 593 km, sākas Mugodžaru austrumu nogāzē, vasarā ūdens saglabājas atsevišķās iedzelmēs.
- Temira Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Žemas labā krasta pieteka.
- Saghiza Upe Kazahstānā, Aktebes un Atirau apgabalā, garums - 511 km, sākas Mugodžaru rietumu malā, tek pa Piekaspijas zemieni, izsīkst solončakos 60-70 km attālumā no Kaspijas jūras.
- Žema Upe Kazahstānā, Aktebes un Atirau apgabalā, garums 712 km, sākas Mughalžara rietumu nogāzē, tek pa sausām stepēm, lejtecē pa Piekaspijas pustuksnesi un tuksnesi, bieži izsīkst, nesasniegusi Kaspijas jūru.
- Tenteka Upe Kazahstānā, Almati apgabala austrumos, iztek no Džungarijas Alatau, ietek Sasikkelā, lejtecē mēdz izsīkt.
- Aksu Upe Kazahstānā, Almati apgabalā, garums - 316 km, sākas Džungārijas Alatava šļūdoņos, ietek Balhašā.
- Ajageza Upe Kazahstānā, Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, garums - 492 km, sākas Tarbaghataja ziemeļu nogāzē, tek pa pustuksnešainu ieleju, ietek (palu laikā) Balhaša austrumu daļā.
- Lepsi Upe Kazahstānā, garums - 417 km, sākas Džungārijas Alatau ziemeļu nogāzes ledājos, tek pa Semirečjes stepēm un smiltājiem, kur to intensīvi izmanto apūdeņošanai, ietek Balhaša ezera austrumu daļā, kas daļēji izžūst.
- Karakola Upe Kazahstānā, ietek Sasikkelā.
- Karahobda Upe Kazahstānā, Ilkenkobdas satekupe.
- Sarihobda Upe Kazahstānā, Ilkenkobdas satekupe.
- Turgaja Upe Kazahstānā, izveidojas Kazahijas sīkpaugurainē, satekot Žaldamai un Karaturgajai, garums - 825 km, tek pa Turgajas garenieplaku, sadalās attekās, daudz ezeru un vecupju, sateka ar Irgizu, izsīkst Šalkarteniza solončakā.
- Žaksisarisu Upe Kazahstānā, Sarisu satekupe.
- Ubagana Upe Kazahstānā, Tobolas labā krasta pieteka.
- Ora Upe Kazahstānas Aktebes apgabalā un Krievijas Orenburgas apgabalā, Urālas kreisā krasta pieteka, garums - 332 km, veidojas Mugodžaru rietumu nogāzē, satekot Šijli un Terisbutakai.
- Šijli Upe Kazahstānas Aktebes apgabalā, Oras satekupe.
- Terisbutaka Upe Kazahstānas Aktebes apgabalā, Oras satekupe.
- Nura Upe Kazahstānas vidienē, garums - 978 km, sākas Keregetasa kalnos 970 m vjl., ietek Tengiza ezerā.
- Šu Upe Kirgizstānā un Kazahstānā, garums - 1186 km, satekupes Džuanarika un Kočkora sākas no Iekšējā Tjanšana ledājiem, ūdeņus plaši izmanto apūdeņošanā un upe izsīkst Aščikola ieplakā, nesasniedzot Sirdarju.
- Talasa Upe Kirgizstānā un Kazahstānā, garums - 661 km, izsīkst Mujunkuma smiltājos.
- Jasi Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Kardarjas labā krasta pieteka.
- Kugarta Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Kardarjas labā krasta pieteka.
- Karadarja Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas kreisā satekupe (labā - Narina), sākas Fergānas un Alaja grēdā, satekot Karakuldžai un Tarai, garums - 180 km.
- Čatkala Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas kreisā satekupe, garums - 240 km.
- Narina Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā satekupe, garums - 807 km, sākas Centrālā Tjanšana ledājos.
- Kuršaba Upe Kirgizstānā, Karadarjas kreisā krasta pieteka, garums 157 km, sākas Altaja grēdas ziemeļu nogāzē, vasarā bieži lejtecē izsīkst, jo ūdens tiek izmantots apūdeņošanai.
- Tara Upe Kirgizstānā, Kardarjas kreisā satekupe.
- Karakuldža Upe Kirgizstānā, Kardarjas labā satekupe.
- Atbaši Upe Kirgizstānā, Narinas kreisā krasta pieteka.
- Sonkela Upe Kirgizstānā, Narinas labā krasta pieteka, iztek no Sonkela.
- Kekemerena Upe Kirgizstānā, Narinas labā krasta pieteka.
- Ponoja Upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, garums - 410 km, sākas Keivi augstienē, ietek Baltajā jūrā, lejtece kanjonveida ielejā, krāčaina.
- Umba Upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, iztek no Umbezera, ietek Baltās jūras Kandalakšas līcī.
- Ačerjoka Upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas kreisā krasta pieteka.
- Losinga Upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas kreisā krasta pieteka.
- Purna Upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas labā krasta pieteka.
- Apaporisa Upe Kolumbijā ("Rio Apaporis"), Kaketas kreisā krasta pieteka.
- Kagvana Upe Kolumbijā ("Rio Caguan"), Kaketas kreisā krasta pieteka.
- Kauinari Upe Kolumbijā ("Rio Cahuinari"), Kaketas labā krasta pieteka.
- Kaketa Upe Kolumbijā ("Rio Caqueta"), Amazones kreisā krasta pietekas Žapuras nosukums tās augštecē.
- Jari Upe Kolumbijā ("Rio Yari"), Kaketas kreisā krasta pieteka.
- Miritiparana Upe Kolumbijā ("Rio Miriti Parana"), Amazonasas departamenta ziemeļu daļā, Kaketas kreisā krasta pieteka.
- Neči Upe Kolumbijā ("Rio Nechi"), Kaukas labā krasta pieteka, sākas Andu Centrālajā Kordiljerā.
- Kauka Upe Kolumbijā (sp. val. "Cauca"), Magdalenas kreisā krasta pieteka, garums - 1350 km, sākas Andu Centrālajā Kordiljerā.
- Magdalena Upe Kolumbijā (sp. val. "Magdalena"), garums - 1550 km, sākas Andos (Centrālajā Kordiljerā), ietek Karību jūrā.
- Purui Upe Kolumbijā un Brazīlijā ("Rio Purui"), Žapuras labā krasta pieteka.
- Sinu Upe Kolumbijā, Antjokijas un Kordovas departamentā, izteka Rietumkordiljeru ziemeļu galā, ietek Karību jūrā.
- Sesara Upe Kolumbijā, Magdalenas labā krasta pieteka.
- Sogamoso Upe Kolumbijā, Magdalenas labā krasta pieteka.
- Lukenije Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Lukenie"), Kasai labā krasta pieteka.
- Ruki Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Ruki"), Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Busirai un Mombojai, garums - 105 km (kopā ar Busiru un tās satekupi Čuapu - \~1300 km).
- Lulonga Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Lopori un Maringai, garums no satekas - 180 km, kopā ar Lopori - \~1000 km.
- Lulva Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai labā krasta pieteka, garums - \~900 km, sākas Lundas plato 1000 m vjl., strauja, krāces un ūdenskritumi.
- Sankuru Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai labā krasta pieteka, garums - 1200 km, sākas Lundas plato.
- Luiza Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulvas labā krasta pieteka.
- Lukoši Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulvas labā krasta pieteka.
- Lukuga Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Tangaņikas provincē, Lualabas (Kongo augšteces) labā krasta pieteka, garums - \~350 km, iztek no Tangaņikas ezera, krāčaina.
- Giri Upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Giri"), Ubangi kreisā krasta pieteka.
- Lua Upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Lua"), Ubangi kreisā krasta pieteka.
- Vele Upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Uele"), Ubangi kreisā satekupe, garums - >1000 km, sākas Zilajos kalnos uz ziemeļrietumiem no Alberta ezera; Uele.
- Likvalaozerba Upe Kongo Republikā, Sangas kreisā krasta pieteka.
- Jula Upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka.
- Pokšeņga Upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka.
- Ježuga Upe Kreivijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka.
- Čornaja Upe Kreivijas Arhangeļskas apgabalā, viena no Piņegas sateupēm, garums - \~40 km.
- Iļeka Upe Krievijā ("Ilek"), Urālas kreisā krasta pieteka, garums 623 km, augštece Kazahstānā, vidustece Krievijā, lejtecē Krievijas un Kazahstānas robežupe, Kazahstānā saucas - Eleka, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē.
- Sudosta Upe Krievijā (Brjanskas apgabalā) un Ukrainā (Čerņigovas apgabalā, tikai neliels lejteces posms - Sudista), Desnas labā krasta pieteka.
- Belaja Upe Krievijā (gk. Baškortostānas Republikā, baškīru val. "Agizela"), Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 1430 km, sākas Dienvidurālos pie lielā Iremela kalna.
- Birjusa Upe Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), Angaras baseinā, garums - 1012 km, satekot ar Čunu, veido Tasejevu, ledus sega no oktobra līdz maijam; augštecē saucas arī Boļšaja Birjusa; lejtecē - Ona.
- Olima Upe Krievijā Kurskas un Ļipeckas apgabalā, nelielā posmā (tuvāk lejtecei) arī Ļipeckas un Orlas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka.
- Beseda Upe Krievijā Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, augštecē – posms Baltkrievijas Mogiļovas apgabalā, lejtece Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, Baltkrievijā saucas – Bjesjedza, Sožas kreisā krasta pieteka.
- Iputa Upe Krievijā un Baltkrievijā (Ipuca), Sožas kreisā krasta pieteka, garums - 437 km.
- Ņukža Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Amūras apgabalā, Oļokmas labā krasta pieteka.
- Čikoja Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā (daļēji Krievijas un Mongolijas robežupe), Selengas labā krasta pieteka, garums 769 km.
- Hiloka Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Selengas labā krasta pieteka, garums - 840 km, iztek no Arahļeja ezera.
- Oļokma Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Amūras apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1436 km, sākas Aizbaikāla novada kalnos.
- Gazimura Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Arguņas kreisā krasta pieteka, garums - 592 km, sākas Ņerčas grēdā.
- Menza Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Čikojas kreisā krasta pieteka.
- Čita Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ingodas kreisā krasta pieteka.
- Oļenguja Upe krievijā, Aizbaikāla novadā, Ingodas labā krasta pieteka.
- Džila Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ingodas labā krasta pieteka.
- Čara Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļokmas kreisā krasta pieteka, garums - 851 km, sākas Kodara dienvidu nogāzē.
- Tungira Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Oļokmas labā krasta pieteka.
- Borzja Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ononas labā krasta pieteka.
- Unda Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ononas labā krasta pieteka.
- Ingoda Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, satekot ar Ononu veido Šilku, garums - 708 km, sākas Henteja grēdā, sekla, strauja, krāčaina.
- Bludnaja Upe Krievijā, Aizbaikālā, Hilokas kreisā krasta pieteka.
- Ungo Upe Krievijā, Aizbaikālā, Hilokas kreisā krasta pieteka.
- Suhara Upe Krievijā, Aizbaikālā, Hilokas labā krasta pieteka.
- Koksa Upe Krievijā, Altaja novadā un Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka.
- Kučuka Upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kučuka ezerā.
- Kulunda Upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kulundas ezerā.
- Sujetka Upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kulundas ezerā.
- Anuja Upe Krievijā, Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka.
- Barnaulka Upe Krievijā, Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka.
- Čumiša Upe Krievijā, Altaja novadā, Obas labā krasta pieteka, garums 644 km, sākas Salairas skraustā.
- Iša Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Katuņas labā krasta pieteka.
- Čariša Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka, garums 547 km, sākas Korgonas grēdas nogāzēs.
- Pesčanaja Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka.
- Katuņa Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, satekot ar Biju, veido Obu, garums - 688 km, sākas Beluhas kalna dienvidu nogāzē no Katuņas šļūdoņa 1970 m vjl.
- Sema Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka.
- Ursula Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka.
- Čuja Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka, garums 320 km.
- Arguta Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka.
- Kadrina Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka.
- Uļma Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Selemdžas kreisā krasta pieteka.
- Nora Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Selemdžas labā krasta pieteka.
- Selemdža Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka, garums - 647 km, sākas pie Jamalina un Ezopa grēdu saskares, lejtece - Zejas-Burejas līdzenumā.
- Giļuja Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka, garums 545 km, sākas Stanovoja grēdāja dienvidu nogāzē.
- Kosma Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Ciļmas kreisā krasta pieteka.
- Ciļma Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 374 km, sākas Timana skraustā.
- Šapkina Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 514 km, iztek no Lielā Šapkina ezera.
- Kolva Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka (Pečoras baseinā), garums - 546 km.
- Oņega Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, garums 416 km, sākas Lačas ezerā, ietek Baltās jūras Oņegas līcī.
- Peza Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka, garums - 343 km (kopā ar Ročugu - 515 km), sākas Timana skraustā satekot Ročugai un Bludnajai.
- Kima Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka.
- Sula Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka.
- Sula Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 321 km, sākas Timana skrausta nogāzēs.
- Soina Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras pietekas Sulas kreisā krasta pieteka.
- Bludnaja Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pezas kreisā satekupe.
- Ročuga Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pezas labā satekupe, garums - 172 km.
- Vija Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka.
- Iļeša Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka.
- Ustja Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Vagas labā krasta pieteka, garums - 484 km, sākas purvos.
- Piņega Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 779 km, izveidojas, satekot Belajai un Čornajai.
- Kubena Upe Krievijā, Arhangeļskas un Vologdas apgabalā, ietek Kubenas ezerā.
- Vitima Upe Krievijā, Austrumsibīrijā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1837 km, veidojas, satekot Činai un Vitimkanai, sākas Ikatas grēdā Aizbaikālā.
- Boļšojika Upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka.
- Sakmara Upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Uraltava grēdas austrumu nogāzē.
- Zilaira Upe Krievijā, Baškorostānas Republikā, Sakmaras labā krasta pieteka.
- Tanalika Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē.
- Ika Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Tatarstānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 571 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē.
- Malijinzera Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Inzeras labā krasta pieteka.
- Čermasana Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka; Semesena.
- Sjuņa Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka; Sena.
- Karmasana Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka.
- Uršaka Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka.
- Inzera Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Simas kreisā krasta pieteka, garums - 307 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava piekājē.
- Nuguša Upe Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidos, Kamas pietekas Belajas labā krasta pieteka.
- Aškadara Upe Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidu daļā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka.
- Bira Upe Krievijā, Baškortostānas Republikas ziemeļu daļā, Kamas kreisā krasta pietekas Belajas labā krasta pieteka.
- Psjola Upe Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, tālāk, Ukrainā saucas - Psela, Dņepras kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 717 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Sņežeta Upe Krievijā, Brjanskas apgabala austrumu daļā, Desnas kreisā krasta pieteka.
- Uņeča Upe Krievijā, Brjanskas apgabalā, Iputas kreisā krasta pieteka.
- Bulakita Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Cirika Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Demjada Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Gorbiloka Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Ima Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Kevekte Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Krivaja Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Majgunda Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Nimnokita Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Sivakita Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Talikita Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Uakita Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Želbana Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
- Aktragda Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Bira Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Bojme Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Bugarikta Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Bulanki Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Konnorina Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Nerungda Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Olingda Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Vojmakana Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
- Cipa Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Vitimas kreisā krasta pieteka, garums 692 km, sākas Ikatas grēdas nogāzēs.
- Molbo Upe Krievijā, Čaras kreisā krasta pieteka.
- Toko Upe Krievijā, Čaras labā krasta pieteka.
- Aksaja Upe Krievijā, Čečenijā un Dagestānā, Novijterekas labā krasta pieteka.
- Jurjuzaņa Upe Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Ufas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava ziemeļu daļā, ietek Pavlovkas ūdenskrātuvē.
- Miasa Upe Krievijā, Čeļabinskas un Kurgānas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Isetas labā krasta pieteka, garums - 658 km, sākas Dienvidurālu austrumu nogāzē, tek gar Ilmeņa kalniem un pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Čusovaja Upe Krievijā, Čeļabinskas un Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums 592 km, sākas Vidusurālu austrumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
- Ufa Upe Krievijā, Čeļabinskas, Sverdlovskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas labā krasta pieteka (Volgas baseins), garums - 933 km, iztek no neliele ezera Vidusurālos.
- Anadira Upe Krievijā, Čukču autonomajā apvidū, garums - 1150 km, sākas Anadiras plakankalnē, ietek Beringa jūras Anadiras līcī, grīvā līdz 7 km plata.
- Oloičana Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka.
- Oloja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka.
- Boļšojaņuja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas kreisā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 693 km.
- Malijaņuja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas labā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 738 km.
- Bula Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
- Karla Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
- Kubņa Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
- Boļšojciviļa Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā, Volgas labā krasta pieteka.
- Hopjora Upe Krievijā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 979 km, sākas Pievolgas augstienē.
- Aksaja Upe Krievijā, Donas labā krasta pieteka Rostovas apgabalā.
- Učura Upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 812 km, sākas Stanovoja grēdas austrumos.
- Maja Upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas pieteka, garums - 1053 km, veidojas no divām satekupēm, kas sākas Judoma-Majas kalnienē.
- Judoma Upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), lejtecē robežupe, Majas labā krasta pieteka, garums 820 km, sākas Suntarhajatas grēdā.
- Ajakita Upe Krievijā, Habarovskas novadā, Burejas grēdā, Amguņas satekupe.
- Suluka Upe Krievijā, Habarovskas novadā, Burejas grēdā, Amguņas satekupe.
- Gorbi Upe Krievijā, Habarovskas novadā, Judomas kreisā krasta pieteka.
- Akačana Upe Krievijā, Habarovskas novadā, Judomas labā krasta pieteka.
- Aima Upe Krievijā, Habarovskas novadā, Majas kreisā krasta pieteka.
- Maimakana Upe Krievijā, Habarovskas novadā, Majas kreisā krasta pieteka.
- Malijabakana Upe Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Abakanas labā satekupe.
- Serdoba Upe Krievijā, Hopjoras kreisā krasta pieteka.
- Savala Upe Krievijā, Hopjoras labā krasta pieteka.
- Dimka Upe Krievijā, Ikas kreisā krasta pieteka.
- Meļļa Upe Krievijā, Ikas kreisā krasta pieteka.
- Menzeļa Upe Krievijā, Ikas kreisā krasta pieteka.
- Useņa Upe Krievijā, Ikas labā krasta pieteka.
- Oka Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, Angaras kreisā krasta pieteka, garums - 630 km, iztek no neliela ezera Munkusardika piekājē, Austrumsajānos, ietek Bratskas ūdenskrātuvē.
- Angara Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Jeņisejas ūdeņainākā pieteka, garums - 1779 km, iztek no Baikāla.
- Katanga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tunguskas kreisā satekupe.
- Ļena Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 4400 km, sākas Baikāla grēdas rietumu nogāzē, ietek Laptevu jūrā.
- Čona Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka, garums 802 km, ietek Viļujas ūdenskrātuvē.
- Iļima Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angāras labā krasta pieteka, garums - 589 km, lejtecē Ustjiļimskas ūdenskrātuves atzars.
- Čerčeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Čermančeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Kremenšeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Ļistvenņičnaja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Ņersa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Penčeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Tagula Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Tanšeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Tenišeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Tumanšeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Verhņaja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Hindičeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Izana Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Kočetara Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Kunčeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Peja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Sļudjanka Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Takučeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Toporoka Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Žuja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Čaras kreisā krasta pieteka, garums 337 km, izteka Patomas kalnienē.
- Ija Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums - 486 km, sākas Austrumsajānu ziemeļu nogāzē, ietek Bratskas ūdenskrātuvē.
- Ikeja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas kreisā krasta pieteka.
- Iļira Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas kreisā krasta pieteka.
- Kireja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas labā krasta pieteka.
- Čora Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas kreisā krasta pieteka.
- Turiga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas kreisā krasta pieteka.
- Kočenga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas labā krasta pieteka.
- Handa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas kreisā krasta pieteka.
- Miņa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas labā krasta pieteka.
- Uļkana Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas labā krasta pieteka.
- Kirenga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 746 km, sākas Baikāla grēdā 856 m vjl., satekot divām upēm.
- Ņepa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ņižņaja Tunguskas kreisā krasta pieteka, garums - 683 km, sākas Angāras skraustā.
- Teza Upe Krievijā, Ivanovas apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
- Luha Upe Krievijā, Ivanovas un Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
- Ņerļa Upe Krievijā, Ivanovas un Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
- Kasta Upe Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka.
- Sota Upe Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka.
- Abakana Upe Krievijā, Jeņisejas augšteces kreisā krasta pieteka, izveidojas, satekot upēm Boļšaja Abakana un Malijabakana, garums - 514 km (kopā ar Boļšaja Abakana).
- Protva Upe Krievijā, Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka.
- Lava Upe Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, augštece Polijā, kur saucas - Lina, kopējais garums - 289 km, no tiem Krievijā - 74 km.
- Oklana Upe Krievijā, Kamčatkas novada ziemeļaustrumu daļā, Penžinas labā krasta pieteka.
- Penžina Upe Krievijā, Kamčatkas novada ziemeļos, garums - 713 km, sākas Kolimas kalnienē, ietek Ohotskas jūras Penžinas līcī.
- Kamčatka Upe Krievijā, Kamčatkas novadā, garums - 758 km, sākas Vidusgrēdā, tek pa mežaino Kamčatkas ieplaku, ietek Klusā okeāna Kamčatkas līcī.
- Iča Upe Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalalas vidusdaļā, ietek Ohotskas jūrā.
- Bistraja Upe Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas upes kreisā krasta pieteka.
- Jelovka Upe Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas upes kreisā krasta pieteka.
- Ščapina Upe Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas upes labā krasta pieteka.
- Avača Upe Krievijā, Kamčatkas pussalas dienvidaustrumos.
- Urupa Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
- Boļšojzeļenčuka Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Stavropoles novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
- Malijzeļenčuka Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
- Teberda Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
- Učkulana Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva šļūdoņa.
- Ullukama Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva Ullukama ledāja.
- Kasma Upe Krievijā, Kemerovas apgabalā, Iņas kreisā krasta pieteka.
- Iņa Upe Krievijā, Kemerovas un Novosibirskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 633 km, sākas Kuzņeckas ieplakā.
- Sisola Upe Krievijā, Kirovas apgabalā un Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka, garums - 487 km.
- Lala Upe Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļos, Luzas labā krasta pieteka.
- Pušma Upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Jugas labā krasta pieteka.
- Moloma Upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka, garums - 419 km.
- Luza Upe Krievijā, Kirovas un Vologdas apgabalā un Komi Republikā, Jugas labā krasta pieteka, garums - 574 km.
- Vetluga Upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km).
- Debina Upe Krievijā, Kolimas kreisā krasta pieteka.
- Bahapča Upe Krievijā, Kolimas labā krasta pieteka.
- Lopju Upe Krievijā, Komi Republikā daļā, Luzas labā krasta pieteka.
- Vaška Upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas kreisā krasta pieteka, garums - 605 km.
- Šoča Upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka.
- Ļohta Upe Krievijā, Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Luzas labā krasta pieteka.
- Tobiša Upe Krievijā, Komi Republikā, Ciļmas kreisā krasta pieteka.
- Mila Upe Krievijā, Komi Republikā, Ciļmas labā krasta pieteka.
- Paļju Upe Krievijā, Komi Republikā, Iličas kreisā krasta pieteka.
- Kogeļa Upe Krievijā, Komi Republikā, Iličas labā krasta pieteka.
- Jurjaha Upe Krievijā, Komi Republikā, Lajas labā krasta pieteka.
- Iliča Upe Krievijā, Komi Republikā, Pečoras labā krata pieteka, garums - 411 km, sākas Ziemeļurālu piekājē, lejtece Pečoras zemienē.
- Lopju Upe Krievijā, Komi Republikā, Sisolas labā krasta pieteka.
- Ožina Upe Krievijā, Komi Republikas dienvidu daļā, Luzas labā krasta pieteka.
- Poruba Upe Krievijā, Komi Republikas dienvidu daļā, Luzas labā krasta pieteka.
- Kostroma Upe Krievijā, Kostromas apgabalā (lejtecē arī Jaroslavļas apgabala robežupe), Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 354 km, sākas Gaļičas-Čuhlomas augstienes ziemeļu daļā.
- Andoba Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
- Gaļičska Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
- Meza Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
- Šača Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
- Tebza Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
- Veksa Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
- Meža Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka, garums - 186 km, veidojas satekot Koņugai un Mičugai, kuras sākas Ziemeļuvālos.
- Laba Upe Krievijā, Krasnodaras novadā un Adigejas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka, garums - 214 km, izveidojas, satekot Boļšajai un Malajai Labai.
- Farsa Upe Krievijā, Krasnodaras novadā un Adigejas Republikā, Labas kreisā krasta pieteka.
- Afipsa Upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
- Belaja Upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
- Psekupsa Upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
- Pšiša Upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
- Čamlika Upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Labas labā krasta pieteka.
- Agapa Upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas kreisā krasta pieteka.
- Jangoda Upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka.
- Tareja Upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka.
- Kungusa Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Agulas kreisā krasta pieteka.
- Agula Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, augštece Irkutskas apgabala rietumos, Kanas labā krasta pieteka.
- Kana Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 629 km, sākas Austrumsajānos.
- Anža Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas kreisā krasta pieteka.
- Ribnaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas kreisā krasta pieteka.
- Kuriša Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas labā krasta pieteka.
- Poima Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Jeņiseja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, Austrumsibīrijas un Rietumsibīrijas robežupe, plūst no Ziemeļmongolijas līdz Ziemeļu Ledus okeānam, garums - 3487 km, ietek Karas jūrā, lejtecē gultnes platums sasniedz 20 km, dziļums - līdz 15-20 m, lielākā daļa kuģojama, taču \~8-9 mēnešus gadā ir aizsalusi.
- Pjasina Upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalā, garums - 818 km, ietek Karas jūras, lejtecē sadalās attekā, grīvas posmā daudz salu.
- Gusiha Upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalā, iztek no Portņagina ezera, ietek Laptevu jūras Hatangas līcī.
- Hantaika Upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, aiz polārā loka, Jeņisejas labā krasta pieteka.
- Dudipta Upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, Pjasinas labā krasta pieteka, garums 687 km, iztek no Makara ezera.
- Jeika Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, augštecē arī robežupe ar Irkutskas apgabalu, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
- Čerčeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Čipinšeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Kojoka Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Pakanačeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Početa Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Podkamennaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Šigašeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Talaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Kņazeva Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Osinovaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Tenčeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Tulenčeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Kimču Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka.
- Mutoraja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka.
- Tičani Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka.
- Maimeča Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Hetas labā krasta pieteka, garums - 650 km.
- Kureika Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 888 km, sākas Putoranas plato dienvidu nogāzē.
- Turu Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas kreisā krasta pieteka.
- Embemčime Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas labā krasta pieteka.
- Tembenči Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas labā krasta pieteka.
- Mojero Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kotujas labā krasta pieteka, garums - 825 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni, strauja, ar krāčainiem posmiem.
- Ambardaha Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Maimečas kreisā krasta pieteka.
- Mojerokona Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Mojero labā krasta pieteka.
- Kočečuma Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tunguskas labā krasta pieteka, garums - 733 km, sākas uz dienvidiem no Putoranas plato.
- Iļimpeja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka.
- Učami Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka.
- Tutončana Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
- Čuņa Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennaja Tungunskas labā krasta pieteka, garums - 1000 km, veidojas satekot Severnaja Čuņai un Južnaja Čuņai.
- Pura Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Taimiras pussalā, Pjasinas kreisā krasta pieteka.
- Čistjakova Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
- Durakova Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
- Kuzminka Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
- Ņikoļskaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
- Poģelannaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
- Šišina Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
- Usolka Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
- Bojarskaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
- Lugovaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
- Mašukovka Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
- Rižkova Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
- Rodina Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
- Iseta Upe Krievijā, Kurgānas un Tjumeņas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka.
- Svapa Upe Krievijā, Kurskas apgabalā, augštecē arī robežupe ar Orlas apgabalu, Seimas labā krasta pieteka.
- Tuskara Upe Krievijā, Kurskas apgabalā, Seimas labā krasta pieteka.
- Tima Upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, Sosnas labā krasta pieteka.
- Kšeņa Upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, vidustecē \~10 km posmā ir šo apgabalu robežupe, bet lejāk \~25 km Orlas un Ļipeckas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka.
- Ņeva Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, garums - 74 km, iztek no Lādogas ezera, ietek Baltijas jūras Somu līča Ņevas grīvlīcī, veido deltu ar daudziem atzariem.
- Ižora Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, Ņevas kreisā krasta pieteka.
- Svira Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, garums - 224 km, iztek no Oņegas ezera, ietek Lādogas ezerā.
- Oredeža Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Lugas labā krasta pieteka.
- Mga Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas kreisā krasta pieteka.
- Tosna Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas kreisā krasta pieteka.
- Ohta Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas labā krasta pieteka.
- Tihvinka Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Sjasas labā krasta pieteka, garums - 144 km.
- Paša Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka.
- Molongda Upe Krievijā, Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apgabala robežupe, Omolonas labā krasta pieteka.
- Jasačnaja Upe Krievijā, Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka.
- Omolona Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Čukotkas autonomajā apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas labā krasta pieteka, garums - 1114 km, izteka un augštece Kolimas kalnienē, lejtecē sadalās atzaros.
- Korkodona Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Kolimas labā krasta pieteka.
- Kedona Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Omolonas kreisā krasta pieteka.
- Kegaļi Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka.
- Gižiga Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, sākas Kolimas augstienā, ietek Ohotskas jūras Šeļihova līcī, garums - \~150 km.
- Iļeta Upe Krievijā, Marijelas Republikā un Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Elneta.
- Drezna Upe Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas labā krasta pieteka.
- Pehorka Upe Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes kreisā krasta pieteka.
- Nara Upe Krievijā, Maskavas un Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka, garums - 158 km, sākas Maskavas augstienē.
- Kļazma Upe Krievijā, Maskavas un Vladimiras apgabalā, nelielā posmā Ivanovas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, Okas kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Maskavas augstienē.
- Siviņa Upe Krievijā, Mordvijas Republikā, Mokšas labā krasta pieteka.
- Ņiva Upe Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 36 km, sākas Imandras ezerā, tek caur Pinezeru, Pļosezeru, ietek Baltās jūras Kandalakšas līcī.
- Pola Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, garums - 267 km, sākas Valdajas ziemeļrietumu nogāzē (Tveras apgabalā), ietek Ilmeņa ezerā.
- Redja Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Lovates kreisā krasta pieteka.
- Holova Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka.
- Ļņanaja Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka.
- Huba Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka.
- Mda Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka.
- Uvera Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka.
- Polometa Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Polas labā krasta pieteka.
- Holiņja Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Poļistas kreisā krasta pieteka.
- Volhova Upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 224 km, kritums - 13 m, iztek no Ilmeņa ezera, ietek Ladogas ezerā.
- Sjasa Upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 260 km, sākas Tihvinas grēdas dienvidaustrumos, ietek Lādogas ezerā.
- Luga Upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 353 km, sākas Tjosovskas purvos, ietek Somu līča Lugas grīvlīcī.
- Berezaika Upe Krievijā, Novgorodas un Tveras apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka.
- Koboža Upe Krievijā, Novgorodas un Vologdas apgabalā, Mologas kreisā krasta pieteka.
- Karasuka Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, ietek Boļšoje Topoļnojes ezerā pie Kazahstānas robežas.
- Kamenuška Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas labā krasta pieteka.
- Ora Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas labā krasta pieteka.
- Iča Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka.
- Kama Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka.
- Tartasa Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka.
- Tara Upe Krievijā, Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 806 km, sākas Vasjugaņjes purvos, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Šegarka Upe Krievijā, Novosibirskas un Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka.
- Hosedaju Upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Adzjvas labā krasta pieteka.
- Adzjva Upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka.
- Pjana Upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mordvijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka, garums - 423 km, līkumaina, krastos karsta alas, iebrukumu piltuves.
- Tjoša Upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Okas labā krasta pieteka.
- Urga Upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Suras kreisā krasta pieteka.
- Kosesa Upe Krievijā, Obas pietekas Timas labā krasta pieteka.
- Limbeļka Upe Krievijā, Obas pietekas Timas labā krasta pieteka.
- Sangiļka Upe Krievijā, Obas pietekas Timas labā krasta pieteka.
- Suunduka Upe Krievijā, Orenburgas apgabala austrumuos, Urālas kreisā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē.
- Borovka Upe Krievijā, Orenburgas apgabala rietumu daļā, Samaras labā krasta pieteka.
- Djoma Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas kreisā krasta pieteka, garums 535 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumu nogāzē.
- Kupagana Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras kreisā krasta pieteka.
- Kargalka Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka.
- Salmiša Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka.
- Buzuluka Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka.
- Boļšojurana Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Kuvaja Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Malijurana Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Toka Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Kutuluka Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka.
- Malijkineļa Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka.
- Boļšojkineļa Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Samaras labā krasta pieteka, garums - 437 km, sākas Obščijsirta rietumu nogāzē.
- Soka Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē.
- Sosna Upe Krievijā, Orlas un Ļipeckas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - 302 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Isa Upe Krievijā, Penzas apgabalā un Mordvijas Republikā, Mokšas labā krasta pieteka.
- Atmisa Upe Krievijā, Penzas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka.
- Vada Upe Krievijā, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā un Rjazaņas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka.
- Mokša Upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā un Mordvijas Republikā, Okas labā krasta pieteka, garums - 656 km, sākas Pievolgas augstienē, gultne līkumaina, daudz vecupju.
- Viša Upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā, Cna labā krasta pieteka.
- Kolva Upe Krievijā, Permas apgabalā, Višeras labā krasta pieteka (Kamas baseinā), garums - 400 km, sākas Urālu ziemeļu daļas nogāzēs.
- Tanipa Upe Krievijā, Permas novada dienvidos un Baškortostānas Republikas ziemeļu daļā, Kamas pietekas Belajas labā krasta pieteka.
- Kambarka Upe Krievijā, Permas novadā un Udmurtijas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka.
- Kuva Upe Krievijā, Permas novada ziemeļrietumu daļā, Iņvas kreisā krasta pieteka.
- Iņva Upe Krievijā, Permas novada ziemeļrietumu daļā, Kamas kreisā krasta pieteka.
- Koiva Upe Krievijā, Permas novadā, Čusovajas labā krasta pieteka.
- Usvja Upe Krievijā, Permas novadā, Čusovajas labā krasta pieteka.
- Uļviča Upe Krievijā, Permas novadā, Jaivas labā krasta pieteka.
- Jaiva Upe Krievijā, Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 303 km, sākas Kvarkuša grēdas dienvidrietumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
- Obva Upe Krievijā, Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka.
- Velva Upe Krievijā, Permas novadā, Komi-Permiešu apvidū, Iņvas kreisā krasta pieteka.
- Anuja Upe Krievijā, Piejūras novadā, Amūras labā krasta pieteka.
- Pļusa Upe Krievijā, Pleskavas un Ļeņingradas apgabalā, Narvas labā krasta pieteka, garums - 295 km, iztek no Zapļusjas ezera, ietek Narvas ūdenskrātuvē.
- Lovate Upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, garums - 530 km, iztek no Lovateca ezera Baltkrievijā, ietek Ilmeņa ezerā.
- Šeloņa Upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, ietek Ilmeņa ezerā.
- Poļista Upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, Lovates kreisā krasta pieteka.
- Kuņja Upe Krievijā, Pleskavas, Tveras un Novgorodas apgabalā, Lovates labā krasta pieteka.
- Oba Upe Krievijā, Rietumsibīrijā, veidojas satekot Bijai un Katuņai, garums - 3650 km (kopā ar Katuņu 4338 km, kopā ar Irtišu 5410 km), ietek Karas jūrā.
- Vasjugana Upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 1082 km.
- Čižapka Upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas kreisā krasta pieteka.
- Ņuroļka Upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas kreisā krasta pieteka.
- Čertala Upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas labā krasta pieteka.
- Jagiļjaha Upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas labā krasta pieteka.
- Ranova Upe Krievijā, Rjazaņas un Tambovas apgabalā, Proņas labā krasta pieteka.
- Proņa Upe Krievijā, Rjazaņas un Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 336 km, sākas Viduskrievijas augstienē, krasti augsti, stāvi.
- Sala Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Jergeņu augstienes rietumu nogāzē, vasarā augštecē izsīkst (sausos periodos pat 370 km garā posmā).
- Kaļitva Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Doņecas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, sākas Donas grēdas dienvidu nogāzē.
- Boļšaja Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka.
- Oļhovaja Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka.
- Karasala Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas labā krasta pieteka.
- Čira Upe Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums 360 km, sākas Donas grēdas austrumos, ietek Cimļanskas ūdenskrātuvē.
- Derbeke Upe Krievijā, Saha Republikā (Jakutijā), Adičas kreisā krasta pieteka, garums \~250 km.
- Oļeņoka Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augštece - Krasnojarskas novadā, garums - 2292 km, sākas Austrumsibīrijas plakankalnē, ietek Laptevu jūrā.
- Hroma Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 685 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Austrumsibīrijas jūrā, veidojot grīvlīci.
- Čondona Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 606 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Laptevu jūrā.
- Moma Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas labā krasta pieteka, garums - 406 km, sākas Ulahančistaja grēdā.
- Bitantaja Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km.
- Dulgalaha Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas kreisā satekupe.
- Abirabita Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā krasta pieteka.
- Sartanga Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā satekupe, garums 620 km, sākas Verhojanskas grēdāja ziemeļu nogāzē, lejtece Janas-Oimjakonas kalnienē, gk. sniegūdeņu pieplūde.
- Ožogina Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka, garums - 523 km, sākas Momas grēdā, satekot Sulakanai un Deļkju.
- Aldana Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), lielākā Ļenas pieteka, garums - 2273 km, kuģojama vidustecē un lejtecē (1753 km), sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē.
- Molodo Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 556 km (kopā ar Molodo-Ungaanabilu - 623 km), veidojas satekot Molodo-Ungaanabilai un Molodo-Hangasanabilai, tek pa Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu malu.
- Muna Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 715 km, veidojas satekot Ortomunai un Ulahanmunai.
- Kengkeme Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 589 km.
- Morkoka Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Marhas kreisā krasta pieteka.
- Hanja Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Marhas labā krasta pieteka.
- Birekte Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
- Bura Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
- Pura Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
- Ukukita Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
- Unukita Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
- Merčimdena Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka.
- Siļigira Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka.
- Hoska Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas kreisā krasta pieteka.
- Čočoļugjuna Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas labā krasta pieteka.
- Deļkju Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā.
- Sulakana Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā.
- Marha Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 1181 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumos.
- Ņuja Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, tek pa Pieļenas plato.
- Betinče Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
- Hamaki Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
- Očugujmurbaji Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
- Timpičana Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
- Ulahanmurbaji Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
- Sutama Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Gonamas labā krasta pieteka.
- Gonama Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Učuras kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē.
- Rosoha Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Alazejas kreisā krasta pieteka, garums - 453 km, līkumo pa ezeriem un purviem bagāto Kolimas zemieni, veidojas satekot Iļinjurjahai un Argajurjahai.
- Alazeja Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - 1520 km, veidojas satekot Ņeļkanai un Kadilčanai, kas sākas Alazejas plakankalnē, tek pa Kolimas zemieni, ļoti līkumaina, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Iļinjurjaha Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe, garums - 337 km.
- Argajurjaha Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe.
- Anabara Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, garums - 939 km, sākas Anabaras plato dienvidu daļā, ietek Laptevu jūras Anabaras līcī, baseinā dimantu atradnes.
- Karalika Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Boļšojirgizas labā krasta pieteka.
- Sjezžaja Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka.
- Kondruča Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Sokas labā krasta pieteka.
- Surguta Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Solas kreisā krasta pieteka.
- Čapajevka Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums 320 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumos, augštecē vasarā vietām izžūst.
- Sestra Upe Krievijā, Samaras un Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka.
- Malijuzeņa Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, agštece Kazahstānā (kur saucas - Sariezena), \~100 km posmā arī Krievijas un Kazahstānas robežupe, garums - 638 km, ietek beznoteku Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst.
- Boļšojkušuma Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka.
- Kameļika Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka.
- Idolga Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka.
- Karamiša Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka.
- Atkara Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka.
- Balanda Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka.
- Ilovļa Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Pievolgas augstienē, vasarā ūdens saglabājas tikai iedzelmēs.
- Medvedica Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 745 km, sākas Pievolgas augstienē, tek pa plašu ieleju, līkumaina.
- Jeruslana Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Obščijsirta dienvidrietumu malā.
- Viļuja Upe Krievijā, Sibīrijas vidienē (gk. Jakutijā), Ļenas garākā pieteka, garums - 2650 km, augštece Vidussibīrijas plakankalnē.
- Ostjora Upe Krievijā, Smoļenskas apgabalā, lejtecē Krievijas un Baltkrievijas robežupe, Sožas kreisā krasta pieteka, Baltkrievijā saucas - Ascjora.
- Voroņica Upe Krievijā, Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, Iputas kreisā krasta pieteka.
- Gračovka Upe Krievijā, Stavropoles novadā, Kalausas kreisā krasta pieteka.
- Aigurka Upe Krievijā, Stavropoles novadā, Kalausas labā krasta pieteka.
- Kuma Upe Krievijā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā un Dagestānas Republikā, garums 802 km, ietek Kaspijas jūrā.
- Kalausa Upe Krievijā, Stavropoles novadā, Maničas labā krasta pieteka, garums - 436 km, sākas Stavropoles augstienē.
- Kosjva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas labā krasta pieteka.
- Alapaiha Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas kreisā krasta pieteka.
- Ņeiva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņicas kreisā satekupe.
- Kakva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Sosjvas kreisā krasta pieteka.
- Ļaļa Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Sosjvas kreisā krasta pieteka.
- Salda Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas labā krasta pieteka.
- Lozjva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā satekupe, garums - 637 km, sākas Ziemeļurālu austrumu nogāzē.
- Sosjva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas labā satekupe, garums - 635 km, sākas Urālu austrumu nogāzē.
- Ņica Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka.
- Salda Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka.
- Silva Upe Krievijā, Sverdlovskas un Permas apgabalā, Čusovajas kreisā krasta pieteka, garums - 493 km, sākas Urālu rietumu nogāzē, līkumaina, lejtece (100 km) Kamas ūdenskrātuves uzstādinājuma zonā, veido ūdenskrātuves līci.
- Pišma Upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Turas labā krasta pieteka, garums - 603 km, sākas Urālu austrumu nogāzē, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Cna Upe Krievijā, Tambovas un Rjazaņas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka, garums 465 km.
- Ertiļa Upe Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, Bitjugas kreisā krasta pieteka.
- Maizasa Upe Krievijā, Taras labā krasta pieteka.
- Kazanka Upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Kazana.
- Azasa Upe Krievijā, Tivas Republikā, Lielās Jeņisejas labā krasta pieteka.
- Hamsira Upe Krievijā, Tivas Republikā, Lielās Jeņisejas labā krasta pieteka.
- Nadima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, garums - 545 km, ietek Karas jūras Obas līcī.
- Poluja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Obas labā krasta pieteka, veidojas Rietumsibīrijas līdzenumā, satekot Glubokijpolujai un Suhojpolujai, garums - 369 km.
- Glubokijpoluja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Polujas satekupe, garums - 266 km.
- Suhojpoluja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Polujas satekupe.
- Pura Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļu daļā, garums - 389 km, ietek Karas jūras Tazas līcī, veidojas satekot Aivasedapurai un Pjakupurai.
- Malijjugana Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Boļšojjuganas labā krasta pieteka.
- Boļšojaltima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka.
- Ļamina Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka.
- Nazima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka.
- Tromjogana Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka.
- Konda Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Irtišas kreisā krasta pieteka, garums - 1097 km, līkumaina gultne, ieleja plaša, daudz purvu un ezeru.
- Boļšojtapa Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka.
- Jukonda Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka.
- Kama Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka.
- Mulimja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka.
- Kuma Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas labā krasta pieteka.
- Ščučja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas labā krasta pieteka.
- Soruma Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Kazimas labā krasta pieteka.
- Boļšojjugana Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 1063 km, kuģojama 457 km no ietekas.
- Boļšojsalima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka.
- Kazima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 659 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļu.
- Purpe Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Pjakupuras kreisā krasta pieteka.
- Vingapura Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Pjakupuras labā krasta pieteka.
- Hadute Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka.
- Jevojaha Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka.
- Tabjaha Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka.
- Pjakupura Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā satekupe, garums - 542 km (kopā ar Jangjagunu - 635 km).
- Aivasedapura Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras labā satekupe.
- Ļapina Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas kreisā krasta pieteka.
- Vogulka Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas kreisā krasta pieteka.
- Vagaja Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Irtišas kreisā krasta pieteka.
- Mendeļa Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas kreisā krasta pieteka.
- Ļisica Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka.
- Orlovka Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka.
- Sočura Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka.
- Parabeļa Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, veidojas Vasjugaņjes purvos, satekot Kengai un Čuzikai.
- Čaja Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka.
- Labrjogana Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka.
- Čuzika Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Parabeļas kreisā satekupe.
- Kenga Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Parabeļas labā satekupe, garums - 498 km.
- Mogoča Upe Krievijā, Tveras apgabalā, Mologas labā krasta pieteka.
- Msta Upe Krievijā, Tveras un Novgorodas apgabalā, garums - 445 km, iztek no Mstino ezera Valdaja augstienes ziemeļaustrumos, ietek Ilmeņa ezerā.
- Mologa Upe Krievijā, Tveras, Novgorodas un Vologdas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - \~450 km, ietek Ribinskas ūdenskrātuvē.
- Vala Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Kiļmezas kreisā krasta pieteka.
- Čepca Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 501 kilometrs, sākas Augškamas augstienes dienvidu nogāzē.
- Iža Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka.
- Nilga Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā, Valas labā krasta pieteka.
- Uva Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā, Valas labā krasta pieteka.
- Biserta Upe Krievijā, Ufas labā krasta pieteka.
- Tjuja Upe Krievijā, Ufas labā krasta pieteka.
- Svijaga Upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 375 km, veidojas Pievolgas augstienes nogāzēs, tek gandrīz paralēli Volgai, bet pretējā virzienā, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- Bariša Upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, Suras labā krasta pieteka, garums - \~250 km.
- Sura Upe Krievijā, Uļjanovskas, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā, Čuvašijas Republikā, Marijelas Republikā un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 841 km, sākas Pievolgas augstienes rietumu nogāzē.
- Kiržača Upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
- Kolokša Upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
- Pekša Upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
- Sudogda Upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas labā krasta pieteka.
- Šura Upe Krievijā, Volgas kreisā krasta pieteka, lejtecē Čuvašijas Republikas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, izteka Penzas apgabalā, vidustecē arī Uļjanovskas apgabala un Mordvijas Republikas robežupe.
- Kama Upe Krievijā, Volgas lielākā pieteka, garums - 1805 km, sākas Augškamas augstienē 331 m vjl., ietek Volgā (Kuibiševas ūdenskrātuvē), noteci regulē vairākas HES ūdenskrātuves.
- Buzuluka Upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Hopjoras kreisā krasta pieteka.
- Torguna Upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Jeruslanas kreisā krasta pieteka.
- Arčeda Upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka.
- Kovža Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā.
- Megra Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā.
- Kičmeņga Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas kreisā krasta pieteka.
- Šaržeņga Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas kreisā krasta pieteka.
- Jentala Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas labā krasta pieteka.
- Čagodošča Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Mologas kreisā krasta pieteka.
- Uftjuga Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas kreisā krasta pieteka.
- Tolšma Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas labā krasta pieteka.
- Vologda Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas labā krasta pieteka.
- Suhona Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisā krasta pieteka, garums - 558 km, iztek no Kubenas ezera.
- Obnora Upe Krievijā, Vologdas un Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka.
- Juga Upe Krievijā, Vologdas un Kirovas apgabalā, satekot ar Suhonu veido Ziemeļu Dvinu, garums - 574 km, sākas Ziemeļuvālos.
- Monza Upe Krievijā, Vologdas un Kostromas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka.
- Ojata Upe Krievijā, Vologdas un Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka.
- Čembara Upe Krievijā, Voronas kreisā krasta pieteka.
- Bogučarka Upe Krievijā, Voroņežas apgabala dienvidrietumos, Donas labā krasta pieteka.
- Uruha Upe Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Terekas labā krasta pieteka, iztek no Karaugoma šļūdoņa Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē.
- Aga Upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Ononas kreisā krasta pieteka.
- Aguca Upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Ononas kreisā krasta pieteka.
- Kira Upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Ononas kreisā krasta pieteka.
- Kalakana Upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Vitimas labā krasta pieteka.
- Kalara Upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Vitimas labā krasta pieteka.
- Karenga Upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Vitimas labā krasta pieteka.
- Zeja Upe Krievijas Amūras apgabalā, Amūras lielākā pieteka, garums - 1242 km, izteka Stanovoja grēdā.
- Depa Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka.
- Toma Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka.
- Brjanta Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka.
- Urkana Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka.
- Vovča Upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Harkivas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka.
- Vorkslica Upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu apgabalā, Vorsklas labā krasta pieteka.
- Vorskla Upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu un Poltavas apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 464 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumu nogāzē, ietek Dņeprodzeržinskas ūdenskrātuvē.
- Džida Upe Krievijas Burjatijas Republikā, Selengas kreisā krasta pieteka.
- Temnika Upe Krievijas Burjatijas Republikā, Selengas kreisā krasta pieteka.
- Uda Upe Krievijas Burjatijas Republikā, Selengas labā krasta pieteka.
- Muja Upe Krievijas Burjatijas Republikā, Vitimas kreisā krasta pieteka.
- Urāla Upe Krievijas Čeļabinskas, Orenburgas appgabalā un Kazahstānā, garums - 2428 km, sākas Dienvidurālos Uraltava grēdas nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā.
- Veļikaja Upe Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, izveidojas Korjaku kalnienē, garums - 451 km, tek pa Anadiras zemieni, veidojot attekas, ietek Beringa jūras Onemenas līcī.
- Samura Upe Krievijas Dagestānas Republikā un Azerbaidžānā (kā robežupe), garums - 213 km, sākas Lielā Kaukāza Taklika grēdā, ietek Kaspijas jūrā, veidojot ar Gjuļgeričaju kopēju deltu.
- Sulaka Upe Krievijas Dagestānas Republikā, garums - 144 km, veidojas, satekot Avāras Koisu un Andijas Koisu, tek 700-1500 m dziļā kanjonā, ietek Kaspijas jūrā.
- Čirahčaja Upe Krievijas Dagestānas Republikā, Gjuļgeričajas kreisā satekupe, sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas ziemeļaustrumu nogāzē.
- Kuraha Upe Krievijas Dagestānas Republikā, Gjuļgeričajas labā satekupe, sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzē.
- Gjuļgeričaja Upe Krievijas Dagestānas Republikā, izveidojas, satekot Čirahčajai un Kurahai, kas abas sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā, veidojot ar Samuru kopēju deltu.
- Ahtičaja Upe Krievijas Dagestānas Republikā, Samuras labā krasta pieteka.
- Volga Upe Krievijas Eiropas daļā (garākā Eiropa), garums - 3530 km, sākas Valdaja augstienē, ietek Kaspijas jūrā.
- Dona Upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos, garums - 1870 km, sākas Viduskrievijas augstienes austrumu nogāzē, ietek Azovas jūras Taganrogas līcī.
- Oka Upe Krievijas Eiropas daļas vidienē, 2. lielākā Volgas pieteka, garums - 1500 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumos, ietek Volgā pie Ņižnijnovgorodas.
- Pečora Upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabala Ņencu autonomajā apvidū, garums - 1800 km, sākas Ziemeļurālos 675 m vjl., ietek Barenca jūras dienvidaustrumu daļā, veidojot \~45 km platu deltu.
- Maja Upe Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, Udas kreisā krasta pieteka.
- Uda Upe Krievijas Habarovskas novadā, garums - 457 km (kopā ar satekupi Aņjandžu - 520 km), sākas Džagdi grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Ohotskas jūras Udas līcī.
- Tirkana Upe Krievijas Habarovskas novadā, Učuras kreisā krasta pieteka.
- Ujana Upe Krievijas Habarovskas novadā, Učuras kreisā krasta pieteka.
- Čogara Upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas kreisā krasta pieteka.
- Džana Upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas kreisā krasta pieteka.
- Galama Upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas labā krasta pieteka.
- Gerbikana Upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas labā krasta pieteka.
- Ševļi Upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas labā krasta pieteka.
- Aņjandža Upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas satekupe, garums - 63 km.
- Toma Upe Krievijas Hakasijas Republikā, Kemerovas un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 827 km, sākas Abakanas grēdas rietumu nogāzē.
- Sunža Upe Krievijas Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā, Terekas labā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē.
- Mama Upe Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, Vitimas kreisā krasta pieteka.
- Tuba Upe Krievijas Irkutskas apgabalā, Iļimas labā krasta pieteka.
- Žizdra Upe Krievijas Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka.
- Reseta Upe Krievijas Kalugas apgabalā, Žizdras labā krasta pieteka.
- Resa Upe Krievijas Kalugas un Smoļenskas apgabalā, Ugras labā krasta pieteka.
- Pissa Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Angrapas labā krasta pieteka, iztek no Vištīta ezera Lietuvas pierobežā.
- Prēgele Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, garums - 123 km, veidojas satekot Angrapai un Instručai, ietek Baltijas jūras Vislas līča Kaļiņingradas līcī; Pregoļa.
- Angrapa Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe, augštece Polijā, kur saucas - Vengorapa, iztek no Mamrija ezera.
- Instruča Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) labā satekupe.
- Agrapa Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles kreisā satekupe, izteka Polijā.
- Kema Upe Krievijas Karēlijas Republikā, garums - 191 km, iztek no Apakšējā Kuito ezera, ietek Baltās jūras Oņegas līcī.
- Suna Upe Krievijas Karēlijas Republikā, garums - 280 km, sākas Rietumkarēlijas augstienē, tek caur ezeriem, ietek Oņegas ezera Kondopogas līcī, krāčaina, ūdenskritumi.
- Kivača Upe Krievijas Karēlijas Republikā, ietek Sjamezerā.
- Sudaka Upe Krievijas Karēlijas Republikā, ietek Sjamezerā.
- Sjaņga Upe Krievijas Karēlijas Republikā, iztek no Sjamezera, ietek Oņegas ezerā.
- Šuja Upe Krievijas Karēlijas Republikā, iztek no Sjamezera, ietek Oņegas ezerā.
- Ura Upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Iņas kreisā krasta pieteka.
- Kondoma Upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas kreisā krasta pieteka.
- Mrasu Upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas kreisā krasta pieteka.
- Taidona Upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka.
- Usa Upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka.
- Vjatka Upe Krievijas Kirovas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Kamas labā krasta pieteka, garums - 1314 km, sākas Augškamas augstienē.
- Lumpuna Upe Krievijas Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, Kiļmezas labā krasta pieteka.
- Soza Upe Krievijas Kirovas apgabala ziemeļos, Kobras kreisā krasta pieteka.
- Soma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Belajas Holuņicas kreisā krasta pieteka.
- Ivkina Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Bistricas kreisā krasta pieteka.
- Lobaņa Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Kiļmezas labā krasta pieteka.
- Fedorovka Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Kobras labā krasta pieteka.
- Kuzjuga Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas kreisā krasta pieteka.
- Šubrjuga Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas kreisā krasta pieteka.
- Volmanga Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas labā krasta pieteka.
- Bokovaja Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas kreisā krasta pieteka.
- Juma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas kreisā krasta pieteka.
- Iža Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
- Jaraņa Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
- Bistrica Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Kiškiļa Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Ludjana Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Ņemda Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Voja Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Pižma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Veļikaja Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Suma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vojas labā krasta pieteka.
- Irdoma Upe Krievijas Kirovas un Kostromas apgabalā, Vohmas kreisā krasta pieteka.
- Usta Upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
- Vičegda Upe Krievijas Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 1130 km, sākas Timana skrausta dienvidaustrumu galā.
- Kobra Upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Ļetka Upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Berjozovka Upe Krievijas Komi Republikā un Permas apgabalā, Kolvas labā krasta pieteka.
- Paga Upe Krievijas Komi Republikā, Ļemvas labā krasta pieteka, sākas Polārajos Urālos.
- Junjaha Upe Krievijas Komi Republikā, Ļemvas labā krasta pieteka.
- Ižma Upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 531 km, sākas Timana skrausta dienvidos; Izjva.
- Usa Upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 365 km, izveidojas, satekot Malaja Usai un Boļšaja Usai.
- Ļebeda Upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka.
- Kosju Upe Krievijas Komi Republikā, Usas kreisā krasta pieteka, sākas Piepolārajos Urālos.
- Ļemva Upe Krievijas Komi Republikā, Usas kreisā krasta pieteka, sākas Polāro Urālu dienvidrietumu nogāzēs.
- Seida Upe Krievijas Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka.
- Lokčima Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka.
- Ņema Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka.
- Vima Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka, garums 499 km, sākas Timana skrausta nogāzēs.
- Višera Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka.
- Voļa Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka.
- Koina Upe Krievijas Komi Republikā, Vimas kreisā krasta pieteka.
- Vesļana Upe Krievijas Komi Republikā, Vimas kreisā krasta pieteka.
- Jelva Upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka.
- Požega Upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka.
- Vorikva Upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka.
- Vorkuta Upe Krievijas Komi Republikas ziemeļaustrumos, Usas labā krasta pieteka.
- Ņelša Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Ņejas labā krasta pieteka.
- Belijluha Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka.
- Kņažaja Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka.
- Ņeja Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
- Ponga Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
- Viga Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
- Ņeja Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
- Piščuga Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Voča Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vohmas labā krasta pieteka.
- Tasejeva Upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Angāras kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Čunai un Birjusai, garums - 116 km (kopā ar Čunu - 1319 km).
- Tima Upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 950 km, līkumo pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Turuhana Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisā krasta pieteka, garums - 639 km, izteka aiz polārā loka, augštecē tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu uz dienvidiem.
- Taimura Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tungunskas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni.
- Vivi Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka, iztek no tāda paša nosaukuma ezera.
- Amila Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas kreisā satekupe, izteka Kurtušibinas grēdas ziemeļaustrumos pie Tivas Republikas robežas.
- Kazira Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas labā satekupe, garums - 388 km, izteka Irkutskas apgabala rietumos, Udas grēdas ziemeļaustrumos.
- Tuba Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, veidojas satekot Kazirai un Amilai, kuras sākas Austrumsajānos, garums - 119 km (kopā ar Kaziru - 507 km), tek pa paugurainu stepi, plašajā palienē sadalā vairākos atzaros, ietek Krasnojarskas ūdenskrātuvē.
- Seima Upe Krievijas Kurskas apgabalā un Ukrainā, kur saucas - Sejma, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Oskola Upe Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabalā, lejtece Ukrainā (kur saucas - Oskila), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Černaja Upe Krievijas Ļeņingradas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka.
- Tigoda Upe Krievijas Ļeņingradas un Novgorodas apgabalā, Volhovas kreisā krasta pieteka.
- Usmaņa Upe Krievijas Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Voroņežas kreisā krasta pieteka.
- Laža Upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Ņemdas labā krasta pieteka.
- Ņemda Upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
- Tuloma Upe Krievijas Murmanskas apgabalā, iztek no Notezera, ietek Barenca jūras Kolas līcī, garums - 64 km, krāčaina, ūdenskritumi.
- Peča Upe Krievijas Murmanskas apgabalā, Tulomas kreisā krasta pietek.
- Uļita Upe Krievijas Murmanskas apgabalā, Tulomas kreisā krasta pietek.
- Keresta Upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas kreisā krasta pieteka.
- Oskuja Upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka.
- Pževča Upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka.
- Čeka Upe Krievijas Novosibirskas apgabalā, Taras labā krasta pieteka.
- Oma Upe Krievijas Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 1091 km, sākas Vasjuganas līdzenuma dienvidaustrumos, pie ietekas Omska.
- Laja Upe Krievijas Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 332 km, iztek no Lajata ezera.
- Juronga Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Rutka Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Čeboksaru ūdenskrātuvē.
- Ižma Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas kreisā krasta pieteka.
- Čornaja Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labā krasta pieteka.
- Vaja Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labā krasta pieteka.
- Lapšanga Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Ļunda Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Vola Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Ošma Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
- Šukša Upe Krievijas Penzas apgabalā, Suras kreisā krasta pieteka.
- Uza Upe Krievijas Penzas apgabalā, Suras kreisā krasta pieteka.
- Vorona Upe Krievijas Penzas, Tambovas un Voroņežas apgabalā, Hopjoras labā krasta pieteka, garums - 454 km.
- Višera Upe Krievijas Permas apgabalā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 415 km, sākas Ziemeļurālu rietumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
- Berjozovaja Upe Krievijas Permas apgabalā, Kolvas kreisā krasta pieteka.
- Jazvja Upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka.
- Ulsa Upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka.
- Veisa Upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka.
- Usuri Upe Krievijas Piejūras un Habarovskas novadā, daļēji robežupe ar Ķīnu, Amūras labā krasta pieteka, veidojas Sihotealina grēdā, garums - 897 km.
- Veļikaja Upe Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - 430 km, sākas Bežaņicu augstienē un tek caur 18 ezeriem, ietek Pleskavas ezerā.
- Maniča Upe Krievijas Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 219 km, iztek no Maničgudila ezera.
- Berjozovaja Upe Krievijas Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka.
- Timptona Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 644 km, sākas Stanovojā, tek pa Aldanas kalnieni.
- Omoloja Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 593 km, sākas Sijetindes grēdā (Verhojanskas grēdājā), tek uz ziemeļiem gar Kulara grēdu, ietek Laptevu jūras Buorhajas līcī.
- Selenjaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 796 km, veidojas Čerska grēdājā satekot Hargisalai un Ņamņai, tek pa Momas-Selenjahas ieplaku un Abijas zemieni.
- Ujandina Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisā krasta pieteka, garums - 586 km, sākas Polousnija skrausta atzaros.
- Ļinde Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 804 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu daļā, ļoti līkumaina.
- Argajurjaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka.
- Buhuruka Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka.
- Kuranahjurjaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka.
- Ulahanbaki Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka.
- Ulahankuegulura Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas labā krasta pieteka.
- Hargisala Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Selenjahas satekupe, garums - 49 km.
- Ņamņa Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Selenjahas satekupe.
- Boļšojillimaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka.
- Čuļmana Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka.
- Hatimi Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka.
- Dželtulaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas labā krasta pieteka.
- Seimdže Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas labā krasta pieteka.
- Ginima Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Učuras kreisā krasta pieteka.
- Igiata Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka.
- Ulahanbotuobuja Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka.
- Ulahanvava Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka.
- Tjukjana Upe Krievijas Sahas Republkā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 747 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnē.
- Čagra Upe Krievijas Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Saratovas ūdenskrātuvē.
- Boļšojuzeņa Upe Krievijas Saratovas apgabalā un Kazahstānā, garums - 650 km, sākas Obščijsirta augstienes dienvidrietumos, ietek Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst.
- Tersa Upe Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka.
- Vorja Upe Krievijas Smoļenskas apgabalā (lejtecē robežupe ar Kalugas apgabalu), Ugras kreisā krasta pieteka.
- Soža Upe Krievijas Smoļenskas apgabalā un Baltkrievijas Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, lejtecē \~15 km garā posmā arī Baltkrievijas un Ukrainas robežupe, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 648 km, sākas Smoļenskas augstienē.
- Ugra Upe Krievijas Smoļenskas un Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km, sākas Smoļenskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, krasti stāvi, vietām krauji.
- Jegorlika Upe Krievijas Stavropoles novadā un Rostovas apgabalā, Maničas kreisā krasta pieteka, garums - 448 km, sākas Stavropoles augstienē, sniegūdeņu un gruntsūdeņu pieplūde.
- Boļšojousa Upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Pelimas labā krasta pieteka.
- Pelima Upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā krasta pieteka, garums - 707 km.
- Tagila Upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka.
- Tura Upe Krievijas Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka, garums - 1030 km, sākas Urālu kalnu vidusdaļā.
- Matira Upe Krievijas Tambovas un Ļipeckas apgabalā, Voroņežas kreisā krasta pieteka.
- Voroņeža Upe Krievijas Tambovas, Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, labais krats stāvs, augsts, kreisais - zems.
- Taza Upe Krievijas Tjumeņas apgabala un Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļos, garums - 1401 km, sākas Sibīrijas Uvālos, ietek Karas jūras Obas līcī, veidojot grīvlīci.
- Vaha Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 964 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma centrālo daļu, līkumaina.
- Koļikjegana Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka.
- Kulinigola Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka.
- Sabuna Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka.
- Upa Upe Krievijas Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 345 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Veņovka Upe Krievijas Tulas apgabalā, Osjotras labā satekupe.
- Plava Upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas kreisā krasta pieteka.
- Šata Upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas labā krasta pieteka.
- Uperta Upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas labā krasta pieteka.
- Toropa Upe Krievijas Tveras apgabalā, Daugavas labā krasta pieteka, garums - 174 km.
- Seļižarovka Upe Krievijas Tveras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka.
- Kiļmeza Upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 270 km, sākas Augškamas augstienes atzaros.
- Ļuga Upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Umjaka Upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Uta Upe Krievijas Udmurtijas Republikā, Kiļmezas labā krasta pieteka.
- Usa Upe Krievijas Uļjanovskas un Samaras apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- Kema Upe Krievijas Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā.
- Lundonga Upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas kreisā satekupe.
- Juza Upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
- Kunoža Upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
- Kema Upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā satekupe, garums - 105 km.
- Kokšenga Upe Krievijas Vologdas un Arhangeļskas apgabalā, Ustjas kreisā krasta pieteka.
- Vaga Upe Krievijas Vologdas un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisā krasta pieteka, garums - 575 km, sākas purvos, tek pa mežainu apvidu.
- Vohma Upe Krievijas Vologdas un Kostromas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Ida Upe Krievijas Vologdas un Kostromas apgabalā, Vigas kreisā krasta pieteka.
- Unža Upe Krievijas Vologdas, Kostromas, Ivanovas apgabalā, garums - 426 km, iztekas Kema un Lundonga sākas Ziemeļurālu rietumu daļā, ietek Gorkijas ūdenskrātuvē.
- Severnaja Upe Krievujā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
- Čuruksa Upe Krimā, Kačas labā krasta pieteka.
- Kača Upe Krimā, sākas Krimas kalnos, ietek Melnajā jūrā pussalas rietumu krastā, \~20 km uz ziemeļiem no Sevastopoles.
- Salgira Upe Krimas pussalā, garums - 204 km, sākas Krimas kalnu Galvenās grēdas ziemeļu nogāzē, augštece šaurā aizā, ietek Sivaša līcī.
- Užava Upe Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - 67 km, kritums - 46 m, sākas netālu no Gudeniekiem satekot grāvjiem, ietek Baltijas jūrā; Dižupe; Zirgmežupe.
- Venta Upe Kurzemē (augštece Lietuvā), garums - 348 km (Latvijā 178 km, 3 km Latvijas un Lietuvas robežupe), kritums - 166 m, sākas Žemaitijas augstienē, ietek Baltijas jūrā.
- Dursupe Upe Kurzemē, Talsu un Tukuma novadā, arī šo novadu robežupe, garums - 28 km, kritums - 85 m, izteka un augšteces posms ir Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, ietek Engures ezerā uz dienvidiem no Grebju pussalas; atsevišķos posmos saucas arī Boles upe, Jeidas upe, Kažupe, Skujupe, Spilva.
- Bārta Upe Kurzemes dienvidrietumos un Lietuvā ("Bartuva"), garums - 98 km (Latvijā 43 km), kritums - 155 m (Latvijā 11 m), sākas Lietuvā Žemaitijas augstienē, ietek Liepājas ezera dienvidu daļā.
- Rīva Upe Kurzemes rietumu piekrastē, Kuldīgas, Dienvidkurzemes un Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā uz dienvidiem no Jūrkalnes, garums - 53 km, kritums - 66 m, iztek no Vilgales ezera Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē; Rīve.
- Jalundzjana Upe Ķīnā ("Yalong Jiang"), Jandzi kreisā krasta pieteka, garums - \~1500 km, sākas Tibetas kalnienē, Bajanharaulas grēdā, ieleja šaura, dziļa, krasti stāvi.
- Jaludzjana Upe Ķīnā ("Yalu Jiang"), robežupe ar Ziemeļkoreju, kur saucas - Amnokgana, garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī.
- Jandzi Upe ķīnā ("Yangzi"), garākā un ūdeņainākā upe Eirāzijas kontinentā, garums - 5800 km, sākas Tibetas kalnienes centrālajā daļā no Tanglas un Kukušili grēdas ledājiem (5500 m vjl.), ietek Austrumķīnas jūrā, veidojot plašu deltu; Jandzidzjana; Čandzjana; Zilā upe.
- Arguņa Upe Ķīnā un Krievijā (Čitas apgabalā), Amūras satekupe (ar Šilku), garums - 1260 km, sākas Lielajā Hingānā Ķīnā, lejtecē ir Ķīnas un Krievijas robežupe (950 km).
- Inda Upe Ķīnā, Indijā un Pakistānā, garums - 3180 km, sākas Tibetas kalnienes Kailaša grēdas nogāzēs \~5300 m vjl., tek starp Himalajiem un Hindukušu pa 3000 m dziļu aizu, deltā sadalās 11 atzaros un ieplūst Arābijas jūrā.
- Satledža Upe Ķīnā, Indijā un Pakistānā, Indas lielākā pieteka (angļu val. "Sutlej"), garums - 1536 km (1050 km Indijas ter.), sākas Tibetas kalnienē, Kailasa grēdā.
- Ghāghara Upe Ķīna, Nepālā un Indijā ("Ghāghara"), Gangas kreisā krasta pieteka, garums - 950 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidos, Nepālā šķērso Himalajus.
- Kosī Upe Ķīnā, Nepālā un Indijā ("Kosi"), Gangas kreisā krasta pieteka, garums - 730 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidos, uz austrumiem no Makalu kalna dziļā aizā šķērso Himalajus.
- Hulanhe Upe Ķīnā, Sungari labā krasta pieteka.
- Cačucangpo Upe Ķīnā, Tibetas kalnienē, ietek Sellinga ezerā.
- Gaņdzjana Upe Ķīnas austrumu daļā ("Gan Jiang"), Jandzi sistēmā, garums - 760 km, sākas Nanlina kalnos, ietek Pojanhu ezerā.
- Huaihe Upe Ķīnas austrumu daļā ("Huai He"), garums (atkarībā no ietekas) - 813-1087 km, sākas Tunbošaņa kalnos, daļa ūdens pa ezeru un kanālu sistēmu ieplūst Jandzi, kanāli savieno ar Dzelteno jūru un Huanhi.
- Jundinhe Upe Ķīnas austrumu daļā ("Yongding He"), Baihes labā krasta pieteka, sākas Šansi plato ziemeļaustrumos, satekot Sanganhei un Jahei, garums (kopā ar Sanganhi) - \~700 km, Guantinas aizā ūdenskrātuve, apgādā Pekinu ar ūdeni.
- Sjandzjana Upe Ķīnas austrumu daļā ("Xiang Jiang"), garums - \~800 km, sākas Haijanšana grēdā, ietek Duntinhu ezerā.
- Sidzjana Upe Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Xun Jiang"), garums - 2130 km, sākas Juņnaņas kalnienē, augštecē nosaukums Judzjana, ietek Dienvidķīnas jūrā, veidojot kopēju deltu ar Beidzjanu un Dundzjanu.
- Čerčena Upe Ķīnas rietumu daļā ("Cherchen"), garums \~725 km, sākas Arkataga grēdā, lejtecē izsīkst, palu laikā (jūlijā-augustā) aizplūst līdz purviem Lobnora ezera dienvidrietumos.
- Kašgara Upe Ķīnas rietumu daļā ("Kashgar") un Kirgizstānā (augštecē nosaukums - Kizilsu), garums - 765 km, sākas Alaja un Aizalaja grēdā, lejtece Tarimas līdzenumā, izsīkst Tograkuma smiltājos (senāk ietecēja Jarkendā).
- Hotana Upe Ķīnas rietumu daļā (angļu val. "Khotan"), Tarimas labā krasta pieteka, garums (kopā ar Karakašu) - 1035 km, sākas, satekot Karakašai un Jurunkašai Karakorumā un Kuņluņa rietumos, šķērso Taklamakana tuksnesi.
- Mudaņdzjana Upe Ķīnas ziemeļaustrumos ("Mudan Jiang"), Sungari labā krasta pieteka, garums - \~700 km, sākas Džanguancailina grēdas dienvidos.
- Luanhe Upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Luanhe"), garums - 877 km, sākas Veičanas plato, ietek Dzeltenās jūras Bohaivana līcī.
- Liaohe Upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Liao He"), garums - 1430 km, sākas Hingāna un Žehes kalnu sadurā, ietek Dzeltenās jūras Liaodunas līcī.
- Siļaohe Upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaohe kreisā krasta pieteka.
- Sinkaihe Upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaohe kreisā krasta pieteka.
- Taidzihe Upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaohe kreisā krasta pieteka.
- Ļuhe Upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaohe labā krasta pieteka.
- Jarkanta Upe Ķīnas ziemeļrietumos ("Yarkant He"), Tarimas vidējā satekupe, garums - \~1000 km, sākas Karakoruma ledājos, šķērso Kunluna atzarus, Tarimas līdzenumu.
- Tarima Upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Tarim He"), veidojas satekot Aksu (dod 70-80% kopējās noteces), Jarkendai un Hotanai, garums - 2030 km (kopā ar Jarkendu), ietek Lopnūra ezerā.
- Urunga Upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā, garums - \~750 km, veidojas Mongolijas Altajā satekot Bulgangolai un Čingilai, grīva nepastāvīga, vasaras uzplūdienos ietek gan Baganura, gan Uļungura ezerā.
- Žosuja Upe Ķīnas ziemeļu daļā ("Ruoshui", augštecē arī "Edzingola" un vidustecē "Heihe"), garums - \~900 km, sākas Nanšana ledājos, tek uz ziemeļiem, ar vairākiem atzariem (galvenie - Moringola, Ihgola) ietek Gašunnura un Sogonura ezerā, vasarā uzplūdieni, ziemāun pavasarī izsīkst, apūdeņo Džanjes oāzi.
- Īslīce Upe Latvijā (daļēji), Lielupes kreisā pieteka Bauskas un Jelgavas novados, garums - 70 km (Latvijā 49 km), sākas Lietuvā, kritums - 48 m; Islica; Īslica; Īslīca; Īslīcis (Lietuvā Īslīkis).
- Rītupe Upe Latvijā (Ludzas un Rēzeknes novadā) un Krievijā (Ostrovas un Pitalovas rajonā), Veļikajas kreisā krasta pieteka, garums - 176 km (Latvijā 56 km), kritums Latvijā - 49 m, iztek no Meirānu ezera; Ūdrāja; Krievijā Utroja.
- Abaine Upe Latvijā, Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe, dabiskā izteka atradās Lubāna pārplūstošajā palienē, Balto klānu dienvidu daļā, bet pēc Lubāna iedambēšanas vairs nav savienota ar to, tagadējais garums - 14 km; Abaina; Abaiņa.
- Akmeņupe Upe Latvijā, Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, Dvietes labā krasta pieteka, garums - 12 km; Akmeņupīte.
- Alainīte Upe Latvijā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Ērgļu pagastā, Ogres labā krasta pieteka, garums - 12 km.
- Aiviekste Upe Latvijā, dabiskā robeža starp Latgali un Vidzemi lielākajā daļā sava garuma (izņemot iztekas daļu līdz vietai, kur tajā ietek Pededze), iztek no Lubāna ezera un ietek Daugavā, lielākā Daugavas pieteka Latvijas teritorijā, garums - 114 km (augštece regulēta un izmainīta, agrākais garums - 132 km).
- Akmeņvalks Upe Latvijā, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes kreisā krasta pieteka; Akmeņu valks.
- Aistere Upe Latvijā, Dienvidkurzemes novadā, Dunalkas un Tadaiķu pagasta robežupe, garums - 6 km; Aisteres grāvis.
- Ālave Upe Latvijā, Dobeles novada Naudītes, Penkules, Auru, Krimūnu un Bērzes pagastā, Bērzes labā krasta pieteka, garums - 36 km, kritums - 40 m; Ālava; Alave.
- Alksne Upe Latvijā, Gulbenes novada Daukstu pagastā, Krustalīces labā krasta pieteka; Alksnes strauts.
- Akmeņrūcis Upe Latvijā, Gulbenes un Balvu novada robežupe, Sitas labā krasta pieteka.
- Abrupe Upe Latvijā, Jaunpiebalgas pagastā, Kalnupes labā krasta pieteka, garums - \~3 km, senāk uzskatīta par Gaujas labā krasta pieteku ar garumu 9 km, bet Kalnupe par tās kreisā krasta pieteku.
- Arālīte Upe Latvijā, Jēkabpils novadā, Dienvidsusējas labā krasta pieteka, lejtecē ir Aknīstes un Elkšņu pagasta robežupe, izteka Kalna pagastā, garums - 21 km, kritums - 25,5 m; Areles strauts; Arelītes strauts; Orele; Orļa.
- Alūksnīte Upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā, Bērzaunes labā krasta pieteka, garums - \~11 km, no tiem \~9 km ir šo novadu robežupe; Alūkste; Aloksnīte.
- Aktīca Upe Latvijā, Krāslavas novadā, Asūnīcas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km; Aktica.
- Āriņupīte Upe Latvijā, Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km.
- Alekšupīte Upe Latvijā, Kuldīgas novada Pelču pagastā un Kuldīgas pilsētā, Ventas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km, kritums - 30 m, sākas Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kurmāles paugurainē; Alekša upīte; Brūžupīte; augštecē saucas arī Sure, Sūrupīte, Pelčupe.
- Andrupīte Upe Latvijā, Madonas novada Jumurdas pagastā, tek no Jumurdas uz Pakšēnu ezeru, garums - 11 km; Akmene; Lukstas upe.
- Akmeņupe Upe Latvijā, Madonas novada Liezēres pagastā, Gāršupes labā krasta pieteka; Akmensupīte.
- Aronīte Upe Latvijā, Madonas novada Vestienas un Sausnējas pagastā, Vesetas labā krasta pieteka, garums - 7 km.
- Ālande Upe Latvijā, Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, sākas Ploča purvā Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, augštecē ir Vērgales un Medzes pagasta robežupe, iztek caur Tāšu ezeru, Grobiņā uz tās uzpludināts Grobiņas dzirnavu dīķis, ietek Liepājas ezera ziemeļu galā, garums - 24 km; Alanda; Alande.
- Abrupe Upe Latvijā, Saldus novadā, Zaņas kreisā krasta pieteka, garums - 7 km.
- Aims Upe Latvijā, Smiltenes novada Gaujienas pagastā, Gaujas kreisā krasta pieteka, iztek no Zvārtavas ezera, garums - \~1 km; Zvārtava.
- Āriņa Upe Latvijā, Sūlas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 10 km; Ārupīte.
- Andumupe Upe Latvijā, Talsu novadā, Virbupes kreisā satekupe.
- Ančupīte Upe Latvijā, Valmieras novada Ēveles pagastā, Šūnupes kreisā krasta pieteka.
- Ārņupīte Upe Latvijā, Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas labā krasta pieteka.
- Andrupe Upe Latvijā, Valmieras novadā, Jērcēnu un Valmieras pagasta robežupe, kas satekot ar Lielupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums - 10 km; Andrupīte.
- Abava Upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka, garums - 129 km, kritums - 47 m, iztek no Lestenes ezera Spārnenes viļņotajā līdzenumā Lestenes-Ēnavas purvā.
- Adlerupe Upe Latvijā, Vilkates augšteces senāks nosaukums.
- Vecaldaunīca Upe Latvijā, Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Kalna pagastā, kā arī lejtecē Kalna un Ābdeļu pagasta robežupe, garums - 12 km; Aldaunīca; Aldaune; Aldauniece; Aldaunīte.
- Āsī Upe Libānā, Sīrijā un Turcijā, garums - 571 km, ietek Vidusjūrā; arī Asi; senatnē saucās Oronta.
- Klaida Upe Lielbritānijā ("Clyde"), Skotijā, garums - 170 km (kopā ar estuāru - 208 km), augštece Dienvidskotijas augstienē.
- Greitūza Upe Lielbritānijā ("Great Ouse"), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, garums - 258 km, ietek Ziemeļjūras Voša līcī.
- Ūza Upe Lielbritānijā ("Ouse"), Anglijā, garums - 99 km, veidojas satekot Sveilai un Jūrai, ietek Ziemeļjūrā.
- Sveila Upe Lielbritānijā ("Swale"), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas kreisā satekupe, garums - 125 km.
- Trenta Upe Lielbritānijā ("Trent"), Anglijā, garums - 274 km, izteka Peninu kalnu dienvidos, ietek Ziemeļjūrā.
- Velenda Upe Lielbritānijā ("Welland"), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī.
- Vitema Upe Lielbritānijā ("Witham"), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī.
- Aidla Upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas kreisā krasta pieteka.
- Dava Upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas kreisā krasta pieteka.
- Dērventa Upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas kreisā krasta pieteka.
- Sora Upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas labā krasta pieteka.
- Eksa Upe Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumu daļā, Kornvolas pussalā, sākas Eksmūras augstienē, ietek Lamanša Laima līcī.
- Ērna Upe Lielbritānijā, Skotijā, sākas Grempjanu kalnos, ietek Ziemeļjūras Fērtofteja līcī.
- Temza Upe Lielbritānijas dienvidaustrumos, garums - 328 km, izteka Kotsvoldas augstienē, šķērso Čilternas augstieni, lejtece Londonas baseinā, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru (platums līdz 16 km).
- Sevērna Upe Lielbritānijas dienvidrietumos ("Severn"), augštece Kembriānu kalnos Velsā, garums - 320 km (kopā ar estuāru - 390 km), ietek Bristoles līcī.
- Širvinta Upe Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Šešupes kreisā krasta pieteka.
- Audra Upe Lietuvā, ietek Sartu ezerā.
- Serbentupe Upe Lietuvā, ietek Sartu ezerā.
- Apašča Upe Lietuvā, Mēmeles kreisā krasta pieteka, garums - 88 km.
- Verseka Upe Lietuvā, Merķes kreisā krasta pieteka.
- Lukna Upe Lietuvā, Merķes labā krasta pieteka.
- Minija Upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, garums - 213 km, sākas Didova ezerā Žemaitijas augstienē, satekot ar Nemunas atteku Atmatu, veido deltu, Klaipēdas kanāls savieno ar Kuršu jomu.
- Naroča Upe Lietuvā, Nēres labā krasta pieteka.
- Serveča Upe Lietuvā, Nēres labā krasta pieteka.
- Barupe Upe Lietuvā, Nevēžas kreisā krasta pieteka.
- Joda Upe Lietuvā, Nevēžas kreisā krasta pieteka.
- Linkava Upe Lietuvā, Nevēžas kreisā krasta pieteka.
- Obele Upe Lietuvā, Nevēžas kreisā krasta pieteka.
- Dotnuvēle Upe Lietuvā, Nevēžas labā krasta pieteka.
- Josta Upe Lietuvā, Nevēžas labā krasta pieteka.
- Kriauna Upe Lietuvā, sākas Latvijā, Ilūkstes novadā, kur saucas - Kreuna, ietek Sartu ezerā.
- Dovine Upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka.
- Nova Upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka.
- Pilve Upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka.
- Babrunga Upe Lietuvā, Telšu apriņķī, Minijas labā krasta pieteka, iztek no Plateļu ezera.
- Zaķupīte Upe Limbažu un Salacgrīvas novadā, garums - 16 km, kritums - 30 m, pie Tūjas ietek Rīgas jūras līcī; Zaķupe.
- Istalsna Upe Ludzas novada Nirzas un Istalsnas pagastā, garums - 20 km, kritums - 26,4 m, iztek no Sporņa ezera Rāznavas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Nirzas, tek caur Istalsnas ezeru, ietek Lielā Ludzas ezera dienvidaustrumu galā, augšpus Istalsnas ezera saucas arī Ļadiņa, Ļadinas strauts.
- Buļļupe Upe Ludzas novada Ņukšu pagastā, Lielā Zurzu ezera noteka uz Mazo Zurzu ezeru, garums \~0,5 km.
- Pilda Upe Ludzas novadā, ietek Lielajā Ludzas ezerā, garums - 36 km, kritums - 48 m, ja uzskata, ka šī upe caurtek Pildas ezeru; augštecē arī Ilža, Robežniece; lejtecē - Isnauda, Nukša.
- Leidiukšņa Upe Ludzas novadā, iztek no Leidiukšņa ezera, ietek Lielajā Zurzu ezerā, garums - \~10 km.
- Apozole Upe Madonas novada Ļaudonas pagastā un Jēkabpils novada Mežāres pagastā, lejtecē \~3 km posmā arī Mežāres un Kūku pagasta robežupe, Odzes labā krasta pieteka, garums - 11 km; Baltais strauts.
- Asna Upe Madonas novada Ošupes pagastā, Zvidzes kanāla labā krasta pieteka, senāk ietecēja Lubānā.
- Cālīšupe Upe Madonas novada Sausnējas pagastā, tek no Zosina ezera uz Stirnezeru.
- Muara Upe Malaizijā ("Muar"), Malakas pussalā, Pahanas labā krasta pieteka, Pahanas štatā, izteka Negerisembulanas štatā.
- Muara Upe Malaizijā ("Muar"), Malakas pussalas dienvidaustrumu daļā, izteka Negerisembulanas štata vidienē, lejtece Džohoras štata ziemeļaustrumos, ietek Malakas šaurumā.
- Radžana Upe Malaizijā ("Rajang"), Saravakas štatā, Kalimantānas salas ziemeļrietumos, garums - \~600 km, sākas Irana grēdā, ietek Dienvidķīnas jūrā, ūdenīga, augštecē un vidustecē krāces.
- Šire Upe Malāvijā un Mozambikā ("Shire"), Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km, iztek no Njasas ezera dienvidu gala, augštecē daudz krāču un ūdenskritumu.
- Abida Upe Marokā, Umm Rbijas kreisā krasta pieteka.
- Tesauta Upe Marokā, Umm Rbijas kreisā krasta pieteka.
- Neriņa Upe Mārupes novadā, ietek Babītes ezerā, garums - 18 km, kritums - 10 m, sākumu veido novadgrāvji starp Bieriņu un Mēdema purvu; Neriņš.
- Bolanjosa Upe Meksikā ("Rio Bolaņos"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka.
- Končosa Upe Meksikā ("Rio Conchos"), Čivavas štatā, Riograndes labā krasta pieteka.
- Grihalva Upe Meksikā ("Rio Grijalva"), Čjapasas un Tabasko pavalstī, garums - 766 km, ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Usumasintu veido deltu.
- Hučipila Upe Meksikā ("Rio Juchipila"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka.
- Lerma Upe Meksikā ("Rio Lerma"), Riograndes de Santjago augštece līdz Čapalas ezeram, garums - 510 km.
- Salado Upe Meksikā ("Rio Salado"), Koavila de Saragosas, Nuevoteonas un Tamaulipasas štatā, Riograndes labā krasta pieteka.
- Sanhuana Upe Meksikā ("Rio San Juan"), Nuevoleonas un Tamaulipasas štatā, Riograndes labā krasta pieteka.
- Verde Upe Meksikā ("Rio Verde"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka.
- Lakantuna Upe Meksikas Čjapasas pavalstī, Usumasintas kreisā krasta pieteka.
- Tuspana Upe Meksikas Verakrusas pavalstī, izveidojas, satekot Vinasko un Pantepekai, ietek Meksikas līcī.
- Piva Upe Melnkalnē, Drinas kreisā satekupe.
- Tara Upe Melnkalnē, Drinas labā satekupe, garums 140 km.
- Ibara Upe Melnkalnē, Kosovā un Serbijā ("Ibar"), Zapadna Moravas labā krasta pieteka, garums - 241 km.
- Lima Upe Melnkalnē, Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā, Drinas labā krasta pieteka, garums 220 km.
- Ūdens dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Upes dievs.
- Kubolta Upe Moldovā ("Cubolta"), Reutas kreisā krasta pieteka.
- Reuta Upe Moldovā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas un tek pa Beļcu stepi.
- Čugura Upe Moldovā, Prutas kreisā krasta pieteka.
- Rakoveca Upe Moldovā, Prutas kreisā krasta pieteka.
- Onona Upe Mongolijā un Krievijā, Šilkas labā satekupe (Amūras baseins), garums - 1032 km, sākas Henteja grēdas ziemeļaustrumu nogāzē.
- Hurahgola Upe Mongolijā un Krievijas Aizbaikāla novadā, Ononas labā krasta pieteka.
- Halhingola Upe Mongolijā un Ķīnā ("Khalkh River"), garums - 233 km, sākas Lielā Hingāna rietumu nogāzē, ietek Buinūra ezerā (atteka Orčungolā).
- Dzavhana Upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol"), garums - 808 km, sākas Hangaja grēdas dienvidrietumos, satekot Bujantgolai un Šarausgolai, ietek Airagnura ezerā, kas savienots ar Hirgisnura ezeru.
- Tola Upe Mongolijas vidienē ("Tuul Gol"), Orhonas labā krasta pieteka, garums - 704 km, sākas Henteja grēdā.
- Orhona Upe Mongolijas ziemeļu daļā (angļu val. "Orhon"), Selengas labā krasta pieteka, garums - 1124 km, sākas Hangaja grēdā 3500 m vjl.
- Selenga Upe Mongolijas ziemeļu daļā un Krievijas Burjatijas Republikā, garums - 1024 km (Krievijā 409 km), ietek Baikāla ezera dienvidu daļā.
- Egingola Upe Mongolijas ziemeļu daļā, Selengas kreisā krasta pieteka.
- Hanuingola Upe Mongolijas ziemeļu daļā, Selengas labā krasta pieteka.
- Šangane Upe Mozambikā ("Changane"), Limpopo kreisā krasta pieteka, izteka un īss augšteces posms Zimbabves dienvidaustrumos.
- Sangutane Upe Mozambikā ("Sangutane"), Šanganes labā krasta pieteka.
- Luženda Upe Mozambikā, Ruvumas labā krasta pieteka.
- Šigombe Upe Mozambikā, Šanganes labā krasta pieteka.
- Šīpemba Upe Mozambikā, Šanganes labā krasta pieteka.
- Olifantsa Upe Namībijā ("Olifants"), Auobas kreisā satekupe, sezonāli izžūst.
- Rāpti Upe Nepālā un Indijā, Ghāgharas kreisā krasta pieteka.
- Eisela Upe Nīderlandē ("Ijssel"), Reinas lejteces labās attekas Lekas atzars uz ziemeļiem, garums 123 km, sākas pie Arnemas, ietek Eselmēras līcī.
- Leka Upe Nīderlandē ("Lek"), Reinas lejteces labais atzars, sākas augšpus Arnemas, ietek Ziemeļjūrā.
- Vāla Upe Nīderlandē ("Waal"), Reinas lejteces kreisais (galvenais) atzars, garums - 91 km, sākas augšpus Neimegenas, ietek Ziemeļjūrā.
- Shipbēka Upe Nīderlandē, Eiselas labā krasta pieteka.
- Holandsdīpa Upe Nīderlandē, Reinas lejteces atzara Vālas nosaukums lejpus Māsas ietekas attekām starp salām.
- Kaduna Upe Nigērijā ("Kaduna"), Nigēras kreisā krasta pieteka.
- Sokoto Upe Nigērijā ("Sokoto"), Nigēras kreisā krasta pieteka.
- Tāna Upe Norvēģijā ("Tana"), robežupe ar Somiju, kur saucas - Teno ("Teno", senāk arī "Tenojoki"), garums - 344 km, satekupes Karasjoka un Anajoka sākas Mānselkes ziemeļu nogāzē, ietek Barenca jūras Tanafjordā.
- Trīsilelva Upe Norvēģijā ("Trysilelv"), iztek no Fēmunenna ezera, lejtece Zviedrijā, kur saucas Klārelvena ("Klaraelven"), kopējais garums - 347 km, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades.
- Esterdālelvena Upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas kreisā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos Norvēģijā, garums - 280 km.
- Vesterdālelvena Upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas labā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos.
- Logene Upe Norvēģijas dienvidos, garums - 342 km, sākas Skandināvijas kalnu Hārdangervidas plato, ietek Skageraka Bohusas līcī.
- Glomma Upe Norvēģijas dienvidos, garums - 587 km, divi ūdenskritumi (Vammafoss - 31 m un Sarpfoss - 21 m), iztek no ezera Skandināvijas kalnos, ietek Skagerakā.
- Sepika Upe Papua-Jaungvinejas ziemeļos ("Sepik"), garums - 1120 km, grīvā platums - 18 km, dziļums - 16-30 m, plūdmaiņas 100 km augšpus ietekas Jaungvinejas jūrā.
- Briede Upe Pārgaujas, Kocēnu un Burtnieku novadā, garums - 42 km, ietek Burtnieka dienvidu galā; Līdace; augštecē arī Lielupe.
- Kolorado Upe Patagonijas ziemeļos (sp. val. "Rio Colorado"), Argentīnā, garums - 1200 km, sākas Andos, satekot Riograndei un Barankasai, ietek Atlantijas okeāna Elrinkona līcī; Riokolorado.
- Valjaga Upe Peru ("Huallaga"), Maranjonas labā krasta pieteka, garums - \~1200 km, sākas Peru Andos Rietumkordiljerā \~5000 m vjl., tek pa dziļu ieleju, lietus sezonā (septembris-marts) lejtecē līmenis ceļas par 6-7 m.
- Pjedrasa Upe Peru ("Rio de las Piedras"), Madre de Djosas reģionā, Madre de Djosas kreisā krasta pieteka.
- Javari Upe Peru ("Rio Yavari"), un Brazīlijas robežupe, Amazones labā krasta pieteka, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Brazīlijā - Žavari.
- Inambari Upe Peru ("Rio Inambari"), Puno un Madre de Djosas reģionā, Madre de Djosas labā krasta pieteka.
- Žurua Upe Peru (kur saucas - Žurva) un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3280 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs) \~500 m vjl.
- Purusa Upe Peru un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3200 km, sākas Montanjā \~500 m vjl., ieteka \~200 km augšpus Manausas.
- Maranjona Upe Peru, Amazones kreisā satekupe, garums - 1600 km, sākas Peru Andos, Rietumkordiljeras austrumu nogāzē 4840 m vjl., satekot ar Ukajali veido Amazoni.
- Mantaro Upe Peru, Apurimakas kreisā krasta pieteka.
- Lāčupīte Upe Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novadā, garums - 31 km, kritums - 66 m, iztek no Sekļa ezera Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, lejtecē no Apšuciema 3,5 km tek paralēli jūras krastam un ietek Rīgas jūras līcī pie Klapkalnciema; Lāčupe, augštecē arī Lankupe, Lanka.
- Taho Upe Pireneju pussalas vidienē, Spānijā un Portugālē (sp. val. "Tajo", port. val. "Tejo"), garums - 1010 km, ietek Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no Lisabonas; Težu.
- Doru Upe Pireneju pussalas ziemeļos, tās nosaukums Portugālē (port. val. "Douro"), Spānijā - Dvero (sp. val. "Duero"), garums - 938 km, sākas Ibērijas kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
- Dvero Upe Pireneju pussalas ziemeļos, tās nosaukums Spānijā (sp. val. _Duero_), Portugālē - Doru (port. val. _Douro_), garums - 938 km, sākas Ibērijas kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
- Lisvarta Upe Polijā ("Liswarta"), Silēzijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka.
- Nera Upe Polijā ("Ner"), Lodzas vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 126 km.
- Noteca Upe Polijā ("Notec"), Vartas labā krasta pieteka, garums - 361 km, divas iztekas: austrumu zars - no Brdovas ezeriem Kujāvijā tek caur Goplo ezeru un rietumu - no Skožencinskes ezera caur Pakoscas ezeru.
- Obra Upe Polijā ("Obra"), Lielpolijas un Lubušas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka, garums - 173 km.
- Pilica Upe Polijā ("Pilica"), Vislas kreisā krasta pieteka, garums - 319 km, sākas Krakovas-Čenstohovas augstienē 350 m vjl., tek pa Mazpolijas augstieni un Mazovijas zemieni, izmanto Lodzas ūdensapgādei.
- Prosna Upe Polijā ("Prosna"), Opoles, Lodzas un Lielpolijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka, garums - 229 km.
- Sana Upe Polijā ("San"), augštecē Polijas un Ukrainas robežupe, garums - 444 km, izteka Austrumkarpatos 843 m vjl. (pie Užokas pārejas), lejtece - Sandomežas ieplakā.
- Vidavka Upe Polijā ("Widawka"), Lodzas vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 103 km.
- Rata Upe Polijā un Ukrainā, Bugas kreisā krasta pieteka.
- Kšna Upe Polijā, Bugas kreisā krasta pieteka, garums 116 km.
- Liveca Upe Polijā, Bugas kreisā krasta pieteka, garums 120 km.
- Hučva Upe Polijā, Bugas kreisā krasta pieteka.
- Vkra Upe Polijā, Bugas labā krasta pieteka, garums 246 km.
- Velna Upe Polijā, Lielpolijas un Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 117 km.
- Šešupe Upe Polijā, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Nemunas kreisā krasta pieteka, garums - 299 km, sākas Baltijas grēdā.
- Ožica Upe Polijā, Mazovijas un Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka, garums - 146 km.
- Gvda Upe Polijā, Notecas labā krasta pieteka, garums - 147 km.
- Drava Upe Polijā, Notecas labā krasta pieteka, garums - 199 km.
- Bebža Upe Polijā, Podlases vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka, garums - 164 km.
- Suprasla Upe Polijā, Podlases vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka.
- Visloka Upe Polijā, Sanas kreisā krasta pieteka, garums - 228 km.
- Taneva Upe Polijā, Sanas labā krasta pieteka.
- Omuleva Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas un Mazovijas vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka.
- Pisa Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas un Podlases vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka.
- Pisa Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Linas labā krasta pieteka.
- Lina Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, sākas Mazuru ezeru augstienē, tek caur Laņskes u. c. mazākiem ezeriem, lejtece - Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Lava, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 289 km, no tiem Polijā - 215 km.
- Vengorapa Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļaustrumu daļā, iztek no Mamrija ezera, lejtece Krievijā, kur saucas - Angrapa, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe.
- Drvenca Upe Polijā, Vislas labā krasta pieteka, garums 207 km, sākas Mazuru ezeru augstienē, ieteka augšpus Toruņas.
- Vepša Upe Polijas austrumos ("Wieprz"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 328 km, augštece Ļubļinas augstienē, lejtece Mazovijas-Podlases zemienē.
- Dunajeca Upe Polijas dienvidos ("Dunajec"), Vislas labā krasta pieteka, garums 247 km, sākas Tatros satekot Bjali Dunajecai un Čarni Dunajecai pie Novi Targas.
- Leba Upe Polijas ziemeļu daļā, Pomožes vojevodistē, garums - 150 km, ietek Lebas ezerā.
- Tereka Upe Priekškaukāzā, Gruzijā, kā arī Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā), garums - 623 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, pa Darjala aizu šķērso Sānu grēdu, šķērso Piekaspijas zemieni, ietek Kaspijas jūrā.
- Desagvadera Upe Punas plakankalnē ("Desaguadero"), Bolīvijā, garums 290 km, iztek no Titikakas ezera, ietek Popo sāļezerā.
- Rēzekne Upe Rēzeknes novadā, iztek no Rāznas ezera, ietek Lubānā, garums - 116 km, kritums - 71 m; Rezekne; Rēzne.
- Gambija Upe Rietumāfrikā (angļu val. "Gambia"), Gvinejā, Senegālā un Gambijā, garums - 1200 km, sākas Futadžalona plato, ietek Atlantijas okeānā, veidojot līdz 20 km platu estuāru.
- Nigēra Upe Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), Gvinejā, Mali, Nigērā un Nigērijā, trešā lielākā upe Āfrikā (aiz Nīlas un Kongo), garums - 4200 km, sākas Leones-Libērijas augstienē (nosaukums Džoliba) 850 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Gvinejas līcī.
- Komoe Upe Rietumāfrikā, gk. Kotdivuārā, augštece - Burkinfaso, garums - 900 km, ietek Gvinejas līcī, lejtecē Amonvo ūdenskritums.
- Langa Upe Rīgā un Carnikavas pagastā, ietek Ķīšezerā (senāk savienoja Ķīšezeru ar jūru, bet to laika gaitā nosprostojušas ceļojošās kāpas), garums - 8 km, kritums - 0,6 m; Garupe; Laņģe; Laņķa.
- Līgupe Upe Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 20 km, apvadkanāls 8 km, kritums - 29 m, sākas purvainā apvidū netālu no Lietuvas robežas, ieplūst Papes ezera apvadkanālā, un tās notece pa Papes ezera kanālu tiek ievadīta Baltijas jūrā (senāk ietecēja Papes ezera); Līgotņupe; Līgupis.
- Begaveke Upe Rumānijā ("Bega Veche"), Aradas un Timišas žudecā, lejtece Serbijā, kur saucas - Stari Begeja, senāk bija Tisas kreisā krasta pieteka, tagad ievadīta Donavas-Tisas-Donavas kanālā.
- Krasna Upe Rumānijā ("Crasna"), Selažas un Satumares žudecā, lejtece Ungārijā, kur saucas - Kražna, Tisas kreisā krasta pieteka.
- Dimbovica Upe Rumānijā ("Dimbovita"), Ardžešas kreisā krasta pieteka, garums - 250 km, sākas Fegeraša masīva austrumos, lejtece Lejasdonavas līdzenumā, vasarā apsīkst.
- Jalomica Upe Rumānijā ("Ialomita"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 330 km, izteka Bučedžu masīvā pie Oma kalniem, augštece (Jalomičoara) Dienvidkarpatos krāčaina, ieslēgta aizās.
- Žižija Upe Rumānijā ("Jijia"), Botošanu un Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka, garums - 280 km.
- Someša Upe Rumānijā ("Somesul" un Ungārijā, kur saucas - Samoša "Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai.
- Timiša Upe Rumānijā ("Timisul"), lejtece Serbijā (kur saucas - Tamiša "Tamiš"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas.
- Birzava Upe Rumānijā un Serbijā, Tamišas kreisā krasta pieteka.
- Mureša Upe Rumānijā un Ungārijā (rum. val. "Mures", ung. val. "Maros"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 883 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka iepretī Segedai; Maroša.
- Kereša Upe Rumānijā un Ungārijā, Tisas kreisā krasta pieteka, veidojas no 3 satekupēm, kas sākas Apusenos, garums - 580 km.
- Sabara Upe Rumānijā, Ardžešas kreisā krasta pieteka.
- Miletina Upe Rumānijā, Botošanu un Jasu žudecā, Žižijas kreisā krasta pieteka.
- Sihna Upe Rumānijā, Botošanu žudecā, Žižijas kreisā krasta pieteka.
- Sfintugeorge Upe Rumānijā, Donavas deltas dienvidu atzars, garums - 113 km.
- Jalomičoara Upe Rumānijā, Jalomicas augšteces nosaukums Dienvidkarpatos.
- Bahluja Upe Rumānijā, Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka.
- Birlada Upe Rumānijā, Siretas kreisā krasta pieteka.
- Somešulmika Upe Rumānijā, Somešas kreisā satekupe, izteka - Bihoras grēdā.
- Somešulmare Upe Rumānijā, Somešas labā satekupe, izteka - Austrumkarpatos.
- Pogeniša Upe Rumānijā, Timišas kreisā krasta pieteka.
- Džilorta Upe Rumānijā, Žiu kreisā krasta pieteka.
- Motru Upe Rumānijā, Žiu labā krasta pieteka.
- Lilaste Upe Saulkrastu un Carnikavas pagastā, šo pagastu robežupe, garums - 1 km, iztek no Lilastes ezera, ietek Rīgas jūras līcī; Līlaste.
- Begeja Upe Serbijā ("Begej"), savieno Donavas-Tisas-Donavas kanālu ar Tisu, bijušais Begejas upes lejteces posms, pirms kanāla izbūves.
- Raška Upe Serbijā ("Raška"), Ibaras kreisā krasta pieteka.
- Resava Upe Serbijā ("Resava"), Velika Moravas labā krasta pieteka.
- Tamiša Upe Serbijā ("Tamiš"), Vojvodinā, augštece Rumānijā (kur saucas - Timiša "Timisul"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas.
- Toplica Upe Serbijā ("Toplica"), Južna Moravas kreisā krasta pieteka.
- Drina Upe Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā un lielākajā daļā garuma šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums 340 km, veidojas Dināru kalnienē, satekot Pivai un Tarai.
- Pčiņa Upe Serbijā un Ziemeļmaķedonijā ("Pčinja"), Vardaras kreisā krasta pieteka, garums - 122 km.
- Kolima Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Jana Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, garums - 872 km (kopā ar Sartangu 1492 km), satekupes Dulgalaha un Sartanga sākas Verhojanskas grēdāja dienvidos, ietek Laptevu jūrā.
- Indigirka Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1726 km, veidojas satekot Hastahai un Tarinjurjahai Halkanas grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Arupīte Upe Siguldas novada Allažu pagastā, lejtecē 9 km arī Siguldas un Ropažu novada robežupe, Tumšupes kreisā krasta pieteka, garums - 14 km.
- Singapūra Upe Singapūras salā.
- Jermūka Upe Sīrijā un Jordānijā ("Yarmūk"), Jordānas kreisā krasta pieteka.
- Hrona Upe Slovākijā ("Hron"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Zemajos Tatros 977 m vjl., lejtece Vidusdonavas līdzenumā, kur pavasaros pārplūst.
- Poprada Upe Slovākijā un Polijā, Dunajecas labā krasta pieteka, garums 154 km.
- Bodroga Upe Slovākijā un Ungārijā ("Bodrog"), Tisas labā krasta pieteka, garums - 121 km.
- Ondava Upe Slovākijā, Bodrogas kreisā satekupe, garums - 146 km.
- Vāha Upe Slovākijā, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 433 km, izteka Tatros, pie ietekas Komārno osta.
- Laboreca Upe Slovākijā, Latoricas labā krasta pieteka, garums - 135 km.
- Slana Upe Slovākijā, Šajo kreisā satekupe, garums - 111 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu austrumu daļā, uz Ungārijas robežas sateka ar Rimavu.
- Rimava Upe Slovākijā, Šajo labā satekupe, garums - \~90 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu vidusdaļā, uz Ungārijas robežas satek ar Slanu.
- Nitra Upe Slovākijā, Vāhas kreisā krasta pieteka, garums - 243 km.
- Bodva Upe Slovākijas dienvidos un Ungārijas ziemeļu daļā, Šajo kreisā krasta pieteka.
- Sutla Upe Slovēnijā un tās robežupe ar Horvātiju, Savas kreisā krasta pieteka.
- Saviņa Upe Slovēnijā, Savas kreisā krasta pieteka.
- Krka Upe Slovēnijā, Savas labā krasta pieteka.
- Rauza Upe Smiltenes novadā, bijusī Palsas pieteka, kas tagad kopā ar Vecpalsu veido Gaujas kreiso pieteku, garums - 56 km, kritums - 144 m, iztek no Lizdoles ezera.
- Vuoksi Upe Somijā un Krievijas Ļeņingradas apgabalā, garums - 156 km (no tiem Krievijā - 143 km), iztek no Saimas ezera, ietek Lādogas ezerā, kritums - 172 m.
- Ounasjoki Upe Somijā, Lapzemē, Kemijoki labā krasta pieteka, garums - 340 km.
- Teno Upe Somijā, robežupe ar Norvēģiju, kur saucas - Tāna, arī augštece un lejtece Norvēģijā.
- Kimmene Upe Somijas dienvidos ("Kymene") ar daudziem atzarojumiem ietek Somu jūras līcī, garums - 204 km.
- Kimijoki Upe Somijas dienvidos ("Kymijoki"), Peijenes ezeru sistēmas \~600 ezeru noteka uz Somu līci, garums - 208 km.
- Kokemeenjoki Upe Somijas dienvidrietumos ("Kokemaenjoki"), ezeru plato rietumos, garums - \~400 km, sākas pie Tamperes, ietek Botnijas līcī pie Pori.
- Muonio Upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās somu nosaukums (zviedru - Muonioelvena), izveidojas, satekot Leteseno un Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvena), satekot ar Tornelvenu izveido Tornionjoki (zviedru - Torne), kas ietek Botnijas līcī.
- Muonioelvena Upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās zviedru nosaukums (somu - Muonio), izveidojas, satekot Leteseno un Šēnšemeelvenai (somu - Konkemeeno), satekot ar Tornelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas ietek Botnijas līcī.
- Konkemeeno Upe Somijas ziemeļos, robežupe ar Zviedriju (zviedru nosaukums - Šēnšemeelvena), satekot ar Leteseno izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu).
- Leteseno Upe Somijas ziemeļrietumos, satekot ar Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvenu) izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu), kas ir robežupe ar Zviedriju.
- Tornionjoki Upe Somijas ziemeļu daļā, robežupe ar Zviedriju (kur saucas - Torne), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonio (zviedru - Muonioelvena), ietek Botnijas līcī.
- Balasote Upe Spānijā ("Balazote"), Kastīlijā-Lamančā, Hukaras labā krasta pieteka.
- Kavrjela Upe Spānijā ("Cabriel"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, Hukaras kreisā krasta pieteka, garums - 218 km.
- Sinka Upe Spānijā ("Cinca"), Katalonijā, Segre labā krasta pieteka, garums - 192 km.
- Henila Upe Spānijā ("Genil"), Gvadalkiviras kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Sjerranevadā, Mulasena nogāzē 2900 m vjl., šķērso Andalūzijas kalnus, lejtece Andalūzijas zemienē.
- Gvadalimara Upe Spānijā ("Guadalimar"), Gvadalkiviras labā krasta pieteka.
- Magre Upe Spānijā ("Magre"), Valensijā, Hukaras kreisā krasta pieteka.
- Gvadalkivira Upe Spānijā (sp. val. "Guadalquivir"), Pireneju pussalas dienvidos, garums - 650 km, izteka Andalūzijas kalnos, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī, veido 7 km platu estuāru.
- Gvadjana Upe Spānijā un Portugāles dienvidos (sp. val. "Guadiana"), garums - 820 km, izteka Lamančas plato 890 m vjl, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī.
- Adaha Upe Spānijā, Duero kreisā krasta pieteka, garums - 191 km.
- Tormesa Upe Spānijā, Duero kreisā krasta pieteka, garums - 284 km.
- Aragona Upe Spānijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 160 km.
- Galjego Upe Spānijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 190 km.
- Halona Upe Spānijā, Ebro labā krasta pieteka, garums - 234 km.
- Gvadalope Upe Spānijā, Ebro labā krasta pieteka.
- Hukara Upe Spānijas austrumos ("Jucar"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, garums - 506 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūras Valensijas līcī.
- Turija Upe Spānijas austrumos, garums - 243 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūrā pie Valensijas.
- Mundo Upe Spānijas dienvidaustrumos ("Mundo"), Seguras kreisā krasta pieteka.
- Sangonera Upe Spānijas dienvidaustrumos ("Sangonera"), Seguras labā krasta pieteka.
- Segura Upe Spānijas dienvidaustrumos ("Segura"), garums - 341 km, izteka Betikas Kordiljerā, ietek Vidusjūrā.
- Segre Upe Spānijas ziemeļaustrumos ("Segre"), Katalonijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 265 km, sākas Austrumpirenejos, Francijā, tek pa aizu uz dienvidiem no Andoras, lejtece ieplakā.
- Boedo Upe Spānijas ziemeļos ("Boedo"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka.
- Sea Upe Spānijas ziemeļos ("Cea"), Eslas kreisā krasta pieteka tās vidustecē, izteka Kantabrijas Kordiljerā.
- Esla Upe Spānijas ziemeļos ("Esla"), Dvero labā krasta pieteka, garums 280 km, izteka Kantabrijas kalnu augstākajā daļā.
- Pisverga Upe Spānijas ziemeļos ("Pisuerga"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Dvero labā krasta pieteka, garums - 283 km, sākas Kantabrijas Kordiljērā, dziļā ielejā tek pa Veckastīlijas plakankalni.
- Porma Upe Spānijas ziemeļos ("Porma"), Eslas labā krasta pieteka tās augšteces daļā, izteka Kantabrijas Kordiljerā.
- Torio Upe Spānijas ziemeļos ("Torio"), Eslas labā krasta pieteka tās augšteces daļā, izteka Kantabrijas Kordiljerā.
- Arlansona Upe Spānijas ziemeļos, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas kreisā krasta pieteka.
- Karrjona Upe Spānijas ziemeļos, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka.
- Miņo Upe Spānijas ziemeļrietumos, lejtecē Spānijas un Portugāles (kur saucas - Miņu) robežupe, garums - 340 km, ietek Atlantijas okeānā.
- Aliste Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Aliste"), Eslas labā krasta pieteka tās lejtecē.
- Esgeva Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Esgueva"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas kreisā krasta pieteka.
- Orvigo Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Orbigo"), Eslas labā krasta pieteka tās vidustecē.
- Tera Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Tera"), Eslas labā krasta pieteka tās lejteces posmā.
- Lielupe Upe Strenču novada Jērcēnu pagastā, kas satekot ar Andrupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums kopā ar Krāčupi - 19 km.
- Araba Upe Sudānā un Dienvidsudānā Bahrelgazālas kreisā krasta pieteka.
- Mindanao Upe šajā salā ("Mindanao", augštecē saucas - Pulangi), garums - \~550 km, ietek Sulavesi jūras Iljanas līcī.
- Mahaveli Upe Šrilankas austrumos ("Mahaweli"), garums - \~330 km, sākas centrālajā kalnienē, ietek Bengālijas līcī.
- Tūra Upe Šveicē ("Thur"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 125 km.
- Arva Upe Šveicē un Francijā ("Arve"), Ronas kreisā krasta pieteka.
- Tičīno Upe Šveicē un Itālijā, Po kreisā krasta pieteka, tek cauri Lagomadžore ezeram.
- Sarina Upe Šveicē, Āres kreisā krasta pieteka, garums - 129 km.
- Reisa Upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka, garums - 159 km.
- Limmate Upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka, iztek no Cīrihes ezera, garums - 125 km.
- Emme Upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka.
- Treza Upe Šveicē, iztek no Lugāno ezera, ietek Lagomadžore ezerā.
- Rona Upe Šveices dienvidu un Francijas dienvidaustrumu daļā (vācu val. "Rotten", fr. val. "Rhone"), garums - 812 km, sākas no šļūdoņa Lepontijas Alpos 2120 m vjl., tek cauri Ženēvas ezeram, ietek Vidusjūras Lionas līcī.
- Hanaka Upe Tadžikistānā ("Hanaka"), Kofarnihonas labā krasta pieteka.
- Iļjaka Upe Tadžikistānā ("Ilyak"), Kofarnihonas kreisā krasta pieteka.
- Kofarnihona Upe Tadžikistānā ("Kafirnigan"), Amudarjas labā krasta pieteka, garums - 387 km, sākas Hisaras grēdā.
- Varzoba Upe Tadžikistānā ("Varzob"), Kofarnihonas labā krasta pieteka.
- Zarafšona Upe Tadžikistānā un Uzbekistānā, garums - 877 km, sākas no šļūdoņa Koksas grēdā, pie Samarkandas sadalās 2 atzaros un izveido salu, izsīkst tuksnesī nesasniegusi Amudarju (~25 km).
- Vahša Upe Tadžikistānā, Amudarjas labā satekupe, garums - 524 km, veidojas Aizalaja grēdā (Kirgizstānā), satekot Kizilsu un Muksu.
- Jahsu Upe Tadžikistānā, Kizilsu pieteka.
- Jazgulema Upe Tadžikistānā, Pandžas labā krasta pieteka.
- Kizilsu Upe Tadžikistānā, Pjandžas labā krasta pieteka, garums - 235 km, sākas Vahšas grēdas dienvidu nogāzē.
- Amūra Upe Tālajos Austrumos, Ķīnas un Krievijas robežupe (ķīniešu valodā "Heilong Jiang" - Heilundzjana), garums - 2824 km, veidojas satekot Arguņai un Šilkai, lielākajā daļā garuma Krievijas un Ķīnas robežupe, lejtece Krievijas Federācijas Habarovskas novadā, ietek Ohotskas jūras Sahalīnas līcī, kuģojama visā garumā.
- Briežupe Upe Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Plunču ezerā, garums - 15 km, pārrakta un iztaisnota.
- Aizklāņupe Upe Talsu novada Kolkas un Rojas pagastā, iztek no Bažu purva, ietek Rīgas jūras līcī, garums - \~2,5 km; Aizklāņu upe; Mazupīte.
- Vidusupe Upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs.
- Kāņupe Upe Talsu un Kuldīgas novadā, garums - 8 km, iztek no Mordangas ezera, ietek Usmas ezerā pie Āpciema; Kānupe; Kaņupe; Mordanga; Mordangas upe; Ņivaids; lejtecē - Āpe, Āpupe, Āpšupe, Apupe.
- Spāre Upe Talsu un Ventspils novadā, garums - 15 km, kritums - 4 m, iztek no Spāres ezera, ietek Ilziķī.
- Ķikans Upe Talsu un Ventspils novadā, lejtecē šo novadu robežupe, garums - \~20 km, sākas purvainos mežos Dundagas pacēluma ziemeļrietumu malā, ietek Irbes šaurumā pie Sīkraga; Sīkragupīte; Ķikens; Ķikenupīte; Ķikna.
- Džūkste Upe Tukuma novada dienvidu daļā, garums - 30 km, kritums - 42 m, ietek Kauguru kanālā, kas tālāk ūdeņus novada pa Vecbērzes poldera apvadkanālu uz Lielupi; Džukste.
- Slampe Upe Tukuma novada Slampes un Džūkstes pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, no satekas ar Džūksti sākas Kauguru kanāls, kas novada ūdeņus uz Lielupi.
- Čoruha Upe Turcijā un Gruzijā, garums 438 km, ietek Melnajā jūrā pie Batumi, Gruzijā tikai lejteces 26 km.
- Seihana Upe Turcijā, Adanas ilā, lejtecē Adanas un Mersinas ila robežupe, izteka Taura kalnos, ietek Vidusjūrā.
- Kūra Upe Turcijā, Gruzijā un Azerbaidžānā (turku val. "Kura", gruz. val. "Mtkvari", azerb. val. "Kuer"), garums - 1364 km, sākas Turcijā, Armēnijas kalnienē, 2742 m vjl., ietek Kaspijas jūrā.
- Džejhana Upe Turcijā, ietek Vidusjūrā, pie Iskenderunas līča rietumu piekrastes.
- Araksa Upe Turcijā, Irānā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Kūras lielākā pieteka (labā krasta), garums - 1072 km, sākas Bingelas grēdā (Turcijā), ir Armēnijas un Turcijas robežupe, Armēnijas un Irānas robežupe, arī Azerbaidžānas un Irānas robežupe, ietek Kūrā pie Sibirabadas.
- Porsuka Upe Turcijā, Sakarjas kreisā krasta pieteka.
- Kirmira Upe Turcijā, Sakarjas labā krasta pieteka.
- Eifrata Upe Turcijā, Sīrijā un Irākā ("Euphrates"), veidojas satekot Muratai un Karasu, garums kopā Muratu - 3065 km, sākas Armēnijas kalnienē, satekot ar Tigru, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī.
- Murata Upe Turcijas austrumos ("Murat Nehri"), satekot ar Karasu, veido Eifratu, garums - 610 km, sākas Aladaga grēdā, tek pa Armēnijas kalnieni.
- Karasu Upe Turcijas austrumos, satekot ar Muratu veido Eifratu, garums - 470 km, tek pa dziļām aizām, šķērso Erzurumas un Erzindžanas ieplaku.
- Kizilirmaka Upe Turcijas ziemeļos ("Kizilirmak"), garums - 1151 km, sākas Tedžeras kalnu grēdā, šķērso Anatolijas plakankalni, ietek Melnajā jūrā.
- Sakarja Upe Turcijas ziemeļrietumos ("Sakaraya"), garums - \~790 km, sākas Anatolijas plakankalnē, ietek Melnajā jūrā.
- Murgapa Upe Turkmenistānā ("Murgap"), augštece Afganistānā, kur sucas - Morgāba ("Morghāb"), kopējais garums - 978 km, sākas Parapomiza kalnos, lejtece Karakuma tuksnesī, beidzas Karakuma kanālā.
- Etreka Upe Turkmenistānā un Irānā (daļēji robežupe), Atrakas lejteces posms no Sumbaras ietekas.
- Sumbara Upe Turkmenistānā, Atrekas labā krasta pieteka.
- Guški Upe Turkmenistānā, Murgapas kreisā krasta pieteka, augštece Afganistānā sezonāli izsīkst.
- Oržica Upe Ukrainā ("Orzhytsia"), Sulas labā krasta pieteka Poltavas apgabalā, izteka – Kijivas apgabala austrumos.
- Psela Upe Ukrainā ("Psel"), Dņepras kreisā krasta pieteka, izteka Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, kur saucas - Psjola, kopējais garums - 717 km.
- Goriņa Upe Ukrainā (Horiņa) un Baltkrievijā (Hariņa).
- Horiņa Upe Ukrainā un Baltkrievijā (kur saucas - Hariņa), garums - 659 km, sākas Kremeņecas augstienē.
- Stira Upe Ukrainā un Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 494 km, sākas Podolijas augstienē.
- Miusa Upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, garums - 258 km, sākas Doņecas skrausta dienvidu nogāzē, ietek Azovas jūras Miusas limānā.
- Krinka Upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, Miusas labā krasta pieteka.
- Latorica Upe Ukrainā un Slovākijā, Bodrogas kreisā satekupe, garums - 182 km.
- Buga Upe Ukrainā, Baltkrievijā un Polijā (poļu val. "Bug"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 772 km, izteka Podolijas augstienā (Ukrainā).
- Tjasmina Upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē.
- Viļšanka Upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē.
- Udaja Upe Ukrainā, Černihivas un Poltavas apgabalā, Sulas labā krasta pieteka.
- Ostera Upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka.
- Snova Upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas labā krasta pieteka, izteka un augštece Krievijā, Brjanskas apgabalā.
- Bazavluka Upe Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kahovkas ūdenskrātuvē.
- Siverskijdoneca Upe Ukrainā, Donas labā krasta pieteka, augštecē un lejtecē (Krievijā) saucas Doņeca, kopējais garums - 1053 km.
- Bika Upe Ukrainā, Doneckas un Dņepropetrovskas apgabalā, Dņepras pietekas Samaras kreisā krasta pieteka.
- Sluča Upe Ukrainā, Hmeļnickas, Žitomiras un Rivnes apgabalā, Horiņas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Poļesji.
- Sivca Upe Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Dņestras labā krasta pieteka.
- Čeremoša Upe Ukrainā, Ivanofrankivskas un Čerņivcu apgabalā, Prutas labā krasta pieteka.
- Pruta Upe Ukrainā, kā arī Moldovas un Rumānijas robežupe, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 953 km, sākas Austrumkarpatos (Ukrainā), Goverlas masīva apkaimē.
- Supija Upe Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē.
- Inhula Upe Ukrainā, Kirovohradas un Nikolajevas apgabalā, garums - 354 km, sākas Piedņestras augstienē, lejtecē sazarojas un ietek Dienvidbugā.
- Inhuleca Upe Ukrainā, Kirovohradas, Dņepropetrovskas, Nikolajevas un Hersonas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums - 549 km, sākas Piedņestras augstienē.
- Strija Upe Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 230 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē.
- Ikva Upe Ukrainā, Ļvivas, Ternopiļas un Rivnes apgabalā, Stiras labā krasta pieteka.
- Tiļihula Upe Ukrainā, Odesas apgabala ziemeļaustrumos, ietek Melnajā jūrā, veido limānu \~60 km garumā.
- Kodima Upe Ukrainā, Odesas un Nikolajevas apgabalā, Dienvidbugas labā krasta pieteka.
- Stviha Upe Ukrainā, Rivnes apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Scviha).
- Balakļeika Upe Ukrainā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka Harkivas apgabalā.
- Tisa Upe Ukrainā, Slovākijā, Ungārijā, Serbijā (ukraiņu, slovāku un serbu val. "Tisa", ungāru val. "Tisza"), Donavas lielākā pieteka, garums - 966 km, sākas Austrumkarpatos \~2000 m vjl., satekot Bila Tisai un Čorna Tisai.
- Pena Upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas kreisā krasta pieteka.
- Gruņa Upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas labā krasta pieteka.
- Horola Upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas labā krasta pieteka.
- Sereta Upe Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka.
- Zbruča Upe Ukrainā, Ternopiļas un Hmeļnickas apgabala robežupe, Dņestras kreisā krasta pieteka.
- Soba Upe Ukrainā, Vinnicas apgabalā, Dienvidbugas kreisā krasta pieteka.
- Gnilopjata Upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka.
- Hujva Upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka.
- Rosa Upe Ukrainā, Vinnicas, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 346 km, sākas Piedņepras augstienē, ietek Kremenčugas ūdenskrātuvē.
- Rostovica Upe Ukrainā, Vinnicas, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Rosas kreisā krasta pieteka.
- Luha Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Bugas labā krasta pieteka.
- Stohida Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 188 km.
- Turija Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka.
- Lva Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, un Baltkrievijā (kur saucas - Ļva), Pripetes labā krasta pieteka.
- Vovča Upe Ukrainā, Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka, garums - 323 km, sākas Doņecas skrausta rietumu nogāzē.
- Uborta Upe Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Ubarca), kopējais garums - 256 km.
- Irša Upe Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Teterivas kreisā krasta pieteka.
- Teteriva Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 365 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Volīnijas Poļesji, ietek Kijivas ūdenskrātuvē.
- Irpiņa Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka.
- Uža Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums – 256 km.
- Zdviža Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka.
- Oskila Upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES.
- Kolomaka Upe Ukrainas Harkivas un Poltavas apgabalā, Vorsklas kreisā krasta pieteka.
- Merlo Upe Ukrainas iun Poltavas apgabalā, Vorsklas kreisā krasta pieteka.
- Sejma Upe Ukrainas Sumu un Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, augštece Krievijā, kur saucas - Seima.
- Hajčura Upe Ukrainas Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Vovčas kreisā krasta pieteka.
- Kražna Upe Ungārijā ("Krazsna"), Sabolča-Satmāra-Berega meģē, Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucas - Krasna.
- Samoša Upe Ungārijā ("Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucās Someša ("Somesul"), kopējais garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai.
- Zaģva Upe Ungārijā ("Zagyva"), Nogradas, Hevešas un Jāsas-Naģkunas-Solonkas meģē, Tisas labā krasta pieteka, garums - 180 km.
- Zala Upe Ungārijā ("Zala"), Vašas un Zalas meģē, ietek Mazajā Balatonā.
- Egera Upe Ungārijā, Hevešas meģē, Tisas labā krasta pieteka.
- Ģeņģeša Upe Ungārijā, Rābas kreisā krasta pieteka.
- Marcala Upe Ungārijā, Rābas labā krasta pieteka.
- Šajo Upe Ungārijas ziemeļaustrumos, Tisas labā krasta pieteka, garums - 111 km, satekupes Slana un Rimava.
- Hernāda Upe Ungārijas ziemeļu daļā, Šajo kreisā krasta pieteka, garums - 186 km.
- Surhondarja Upe Uzbekistānā, Amudarjas labā krasta pieteka, garums - 196 km (kopā ar Karatagu - 306 km), veidojas Hisaras grēdas dienvidu nogāzē, satekot Tupalangdarjai un Karatagai.
- Kaškadarja Upe Uzbekistānā, garums - 378 km, sākas Zeravšanas un Hisaras grēdas atzaros, augštecē dziļas aizas un kanjoni, vidustece plašā ielejā, izsīkst Karši stepē.
- Guzardarja Upe Uzbekistānā, Kaškadarjas kreisā krasta pieteka.
- Jakabagdarja Upe Uzbekistānā, Kaškadarjas kreisā krasta pieteka.
- Kačigdžara Upe Uzbekistānā, Kaškadarjas labā krasta pieteka.
- Čirčika Upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pieteka, veidojas satekot Piskomai un Čatkalai, garums 173 km (kopā ar Čatkalu - 413 km), sniegūdeņu pieplūde, izmanto enerģētikā un apūdeņošanai.
- Piskoma Upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas labā satekupe, garums - \~150 km.
- Aue Upe Vācijā ("Aue"), Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres kreisā krasta pieteka.
- Bode Upe Vācijā ("Bode"), Zāles kreisā krasta pieteka, garums - 169 km.
- Elde Upe Vācijā ("Elde"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 220 km.
- Enca Upe Vācijā ("Enz"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras kreisā krasta pieteka, garums - 112 km.
- Erfta Upe Vācijā ("Erft"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 115 km.
- Hāfele Upe Vācijā ("Havel"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 341 km, sākas Mēkelburgas ezeru plato., tek caur vairākiem ezeriem (Plaues, Vanzē, Švīlovas ezers), kritums 45 m.
- Hunte Upe Vācijā ("Hunte"), Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres kreisā krasta pieteka, garums - 186 km.
- Ilme Upe Vācijā ("Ilm"), Zāles kreisā krasta pieteka, garums - 120 km.
- Ilmenava Upe Vācijā ("Ilmenau"), Elbas kreisā krasta pieteka.
- Izāra Upe Vācijā ("Isar"), Bavārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 295 km, sākas Karvendela grēdā, Alpos 1788 m vjl. (Austrijā).
- Jagsta Upe Vācijā ("Jagst"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras labā krasta pieteka, garums - 196 km.
- Kohere Upe Vācijā ("Kocher"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras labā krasta pieteka, garums - 180 km.
- Lāna Upe Vācijā ("Lahn"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 245 km, sākas Vestervaldē 602 m vjl.
- Leine Upe Vācijā ("Leine"), Tīringenē un Lejassaksijā, Alleres kreisā krasta pieteka, garums - 281 km, izteka Eihsfeldes augstienē.
- Lipe Upe Vācijā ("Lippe"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 237 km, sākas Teitoburgas Meža dienvidaustrumos.
- Mulde Upe Vācijā ("Mulde"), Elbas kreisā krasta pieteka, Saksijā un Saksijā-Anhaltē, garums - 124 km, izveidojas, satekot Freibergas Muldei un Cvikavas Muldei.
- Nāe Upe Vācijā ("Nahe"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 116 km.
- Oste Upe Vācijā ("Oste"), Elbas kreisā krasta pieteka, garums - 145 km.
- Rēdnica Upe Vācijā ("Rednitz"), Rēgnicas satekupe, garums - 115 km.
- Rēgnica Upe Vācijā ("Regnitz"), Mainas kreisā krasta pieteka, garums - 68 km (kopā ar satekupi Rēdnicu - 183 km), iztekas Franku Albā, ieteka lejpus Bambergas.
- Remsa Upe Vācijā ("Rems"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras kreisā krasta pieteka.
- Rota Upe Vācijā ("Rott"), Bavārijas austrumu daļā, Innas kreisā krasta pieteka, garums - 120 km.
- Rūra Upe Vācijā ("Ruhr"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 235 km, izteka - Zauerlandē 674 m vjl., ieteka - pie Dīsburgas.
- Zāle Upe Vācijā ("Saale"), Elbas kreisā krasta pieteka, garums - 427 km, izteka Fihtela kalnos.
- Zīge Upe Vācijā ("Sieg"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 130 km.
- Šprē Upe Vācijā ("Spree"), Hāfeles kreisā krasta pieteka, garums - 398 km, izteka Lužicas kalnos 500 m vjl. (pie Čehijas robežas), ieteka Berlīnes rietumu daļā.
- Unštrute Upe Vācijā ("Unstrut"), Zāles kreisā krasta pieteka, garums - 188 km.
- Vera Upe Vācijā ("Werra"), Vēzeres labā satekupe, garums - 292 km, izteka Tīringenes Meža dienvidos 812 m vjl., līdz satekai ar Fuldu kritums 695 m.
- Ohrže Upe Vācijā un Čehijā (vācu val. "Eger", čehu val. "Ohre"), Labas kreisā krasta pieteka, garums - 316 km (247 km Čehijā), sākas Fihtela kalnos, tek pa ieplakām Rūdu kalnu piekājē.
- Rūra Upe Vācijā un Nīderlandē ("Ruhr"), Māsas labā krasta pieteka, garums - 207 km.
- Berkela Upe Vācijā un Nīderlandē, Eiselas labā krasta pieteka.
- Nīrsa Upe Vācijā un Nīderlandē, Māsas labā krasta pieteka, garums - 120 km.
- Rēgene Upe Vācijā, Bacvārijā, Donavas kreisā krasta pieteka.
- Argene Upe Vācijā, Bādenē-Virtenbergā, ietek Bodenezerā.
- Šustene Upe Vācijā, Bādenē-Virtenbergā, ietek Bodenezerā.
- Ampere Upe Vācijā, Bavārijā, Izāras kreisā krasta pieteka, garums - 175 km, iztek no Ammerezera.
- Virme Upe Vācijā, Bavārijā, Izāras pieteka, iztek no Štarnbergas ezera.
- Loizaha Upe Vācijā, Bavārijā, Izāras pieteka.
- Vertaha Upe Vācijā, Bavārijā, Švābijā, Lehas kreisā krasta pieteka.
- Ammere Upe Vācijā, Bavārijas plakankalnē, garums - 86 km, ietek Ammerezerā.
- Plane Upe Vācijā, Brandenburgā, Hāfeles pieteka.
- Dose Upe Vācijā, Brndenburgā, Hāfeles kreisā krasta pieteka, garums 120 km.
- Rīne Upe Vācijā, Brndenburgā, Hāfeles pieteka, garums 105 km.
- Nute Upe Vācijā, Brndenburgā, Hāfeles pieteka.
- Fulda Upe Vācijā, Hesenes federālajā zemē, lejtecē arī Hesenes un Lejassaksijas robežupe, Vēzeres kreisā satekupe, garums - 218 km.
- Kincinga Upe Vācijā, Hesenes federālās zemes dienvidu daļā, Mainas labā krasta pieteka.
- Vimme Upe Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres labā krasta pieteka.
- Vupere Upe Vācijā, Reinas labā krasta pieteka, garums - 105 km.
- Lenne Upe Vācijā, Reinas pietekas Rūras pieteka, garums - 131 km.
- Mēne Upe Vācijā, Reinas pietekas Ruras pieteka.
- Pleise Upe Vācijā, Veise Elsteres (Baltās Eisteres) labā krasta pieteka, garums - 90 km.
- Vipere Upe Vācijā, Zāles kreisā krasta pieteka.
- Nekāra Upe Vācijas dienvidrietumu daļā ("Neckar"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 367 km, izteka pie Švenningenes, starp Švarcvaldi un Švābu Albu.
- Maina Upe Vācijas vidusdaļā ("Main"), Reinas lielākā pieteka, garums - 524 km, veidojas satekot Rotermainai (no Franku Albas) un Veisarmainai (no Fihtela kalniem), ieteka iepretī Maincai.
- Omuļupe Upe Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas (Igaunijā Ehne), garums - 94 km, ietek Virtsjarva ezerā, Latvijā tikai vidusteces 11 km.
- Anuļa Upe Valmieras novada Kocēnu pagastā, Jumāras kreisā satekupe, garums - 16 km.
- Kasikjare Upe Venecuēlā ("Rio Casiquiare"), atzarojas no Orinokas augšteces (atņem 1/3 ūdens), ietek Riunegru (Amazones baseinā), garums - 410 km.
- Orinoko Upe Venecuēlā (sp. val. "Rio Orinoco"), Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - 2730 km, sākas Gvajānas plakankalnes Parimas grēdā 1047 m vjl., ietek Atlantijas okeānā; Orinoka.
- Kujuni Upe Venecuēlā un Gajānā ("Cuyuni"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās lejtecē.
- Kukenana Upe Venecuēlā, Orinoko labā krasta pietekas Karoni pieteka.
- Kāžupe Upe Ventspils novada Ugāles un Zlēku pagastā, garums - 11 km, ietek Kāžezerā, dažkārt tā dēvē arī Dzirnavupes posmu no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, bet citkārt tā tiek uzskatīta par Dzirnavupes augšteci.
- Lūžupe Upe Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā pie Lūžņas, garums - 10 km, senāk iztecēja no Klāņezera, tagad šī izteka ir aizsērējusi un par tās sākumu uzskata Lūžņas purvu; Lužna; Lužņa; Lūžņa; Nabele; Nobele; augštecē Nābeļupe.
- Engure Upe Ventspils novadā, Irbes baseinā, garums - 19 km, kritums - 8 m, iztek no Usmas ezera, ietek Puzes ezerā.
- Irbe Upe Ventspils novadā, veidojas satekot Rindai un Stendei, garums - 32 km, kritums - 8 m, ietek Baltijas jūrā Irbes šaurumā; Irve; Dižirbe; Dižirve; Lielirbe.
- Amudarja Upe Vidusāzijā (Tadžikistānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, robežupe ar Afganistānu), garums - 1415 km, sākas satekot Pandžai un Vahšai Pamira kalnu rajonā, ietek Arāla jūrā.
- Sirdarja Upe Vidusāzijā (Uzbekistānā, Tadžikistānā un Kazahstānā), garums - 2212 km, veidojas Ferganas ielejas ziemeļaustrumu daļā satekot Narinai un Karadarjai, ietek Arāla jūrā.
- Bebrupe Upe Viduslatvijas nolaidenumā, Aizkraukles novada Iršu un Bebru pagastā, lejtecē arī Bebru un Kokneses pagastu robežupe, ietek Lobes ezera austrumu galā, garums - 27 km, kritums - 23 m, sākas pie Iršiem; Bebrīte; Bebrupīte; Lobe.
- Hatanga Upe Vidussibīrijas ziemeļos, Krievijā (Krasnojarskas novadā), veidojas satekot Hetai un Kotujai, garums - 227 km (kopā ar Kotuju - 1636 km), ietek Laptevu jūrā, upes estuārs pāriet Hatangas līcī.
- Salaca Upe Vidzemes ziemeļu daļā, iztek no Burtnieku ezera ziemeļrietumu gala, ietek Rīgas jūras līcī pie Salacgrīvas, garums - 95 km, kritums - \~42 m; Salace.
- Kafue Upe Zambijā ("Kafue"), Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~1000 km, sākas Kongo-Zambezes ūdensšķirtnes plato, tek gk., pa zemu, purvainu apvidu, vidustecē 26 km garā posmā dziļa aiza.
- Luangva Upe Zambijā ("Luangwa"), lejtecē Zambijas un Mozambikas robežupe, Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~770 km, tek gar Mučingas kalnu austrumu nogāzi.
- Luapula Upe Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), lielākā daļā tecējuma ir šo valstu robežupe, iztek no Bangveula ezera un ietek Mveru ezerā, bieži tiek uzskatīta par Luvua vidusteces posmu.
- Lufupa Upe Zambijā, Ziemeļrietumu provincē, Kafue labā krastā pieteka.
- Lunga Upe Zambijā, Ziemeļrietumu provincē, Kafue labā krastā pieteka.
- Iecava Upe Zemgalē, Lielupes labā krasta pieteka Jaunjelgavas, Vecumnieku, Bauskas, Iecavas un Ozolnieku novadā, garums - 136 km (līdz Velna grāvim), kritums - 66 m.
- Detroita Upe Ziemeļamerikā ("Detroit River"), ASV un Kanādas robežupe, garums - 51 km, iztek no Sentklēras ezera, ietek Ēri ezerā.
- Sentklēra Upe Ziemeļamerikā ("Saint Clair River"), ASV un Kanādas robežupe, Sentlorensas sistēmas posms, garums - 64 km, iztek no Hūrona ezera, ietek Sentklēras ezerā, veido deltu.
- Niagāra Upe Ziemeļamerikā (angļu val. "Niagara"), savieno Ēri un Ontārio ezeru, garums - 58 km, ASV un Kanādas robežupe.
- Kubaņa Upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni).
- Tedongana Upe Ziemeļkorejas ziemeļrietumu daļā ("Taedong-gang"), garums - 439 km, sākas Nannimas grēdā, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī.
- Bregalnica Upe Ziemeļmaķedonijā ("Bregalnica"), Vardaras kreisā krasta pieteka, garums - 184 km.
- Crna Upe Ziemeļmaķedonijā ("Crna reka"), Vardaras labā krasta pieteka, garums - 201 km.
- Treska Upe Ziemeļmaķedonijā ("Treska"), Vardaras labā krasta pieteka, garums - 112 km.
- Vardara Upe Ziemeļmaķedonijā ("Vardar") un Grieķijā (kur saucas - Aksja), garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī.
- Umzinvani Upe Zimbabvē ("Umzingwani"), Limpopo kreisā krasta pieteka.
- Mvenezi Upe Zimbabvē un Mozambikā ("Mwenezi"), Limpopo kreisā krasta pieteka.
- Indālselvena Upe Zviedrijā ("Indalsaelven"), ietek Botnijas līcī uz ziemeļiem no Sundsvallas, garums - 420 km, 2 iztekas (Ēna no Sīlfjelleta un Jerpstremma, kas sākas Norvēģijā), vairāki ūdenskritumi un spēkstacijas.
- Klārelvena Upe Zviedrijā ("Klaraelven"), augštece Norvēģijā, kur saucas - Trīsilelva ("Trysilelv"), kopējais garums - 347 km, iztek no Fēmunnena ezera, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades.
- Jungana Upe Zviedrijā ("Ljungan"), garums - 350 km, sākas no Hēlagfjella, ietek Botnijas līcī pie Sundsvallas, vairākas HES.
- Lāgana Upe Zviedrijas dienvidos, iztek no Bolmena ezera Smolandes augstienes dienvidu malā 142 m vjl., ietek Kategatā.
- Jeta Upe Zviedrijas dienvidrietumos, iztek no Vēnerna ezera un ietek Kategatā (Ziemeļjūrā), 91 km gara, pie grīvas atrodas Gēteborgas osta.
- Fjelša Upe Zviedrijas vidienē, garums - 260 km, Ongermanelvenas labā krasta pieteka.
- Fakselvena Upe Zviedrijas vidienē, garums - 340 km, Ongermanelvenas labā krasta pieteka.
- Ongermanelvena Upe Zviedrijas vidienē, garums - 450 km, sākas Skandināvijas kalnos, dziļā ielejā tek pa Norlandes plakankalni, ietek Botnijas līcī.
- Vojmona Upe Zviedrijas vidienē, Ongermanelvenas kreisā krasta pieteka.
- Dālelvena Upe Zviedrijas vidusdaļā, izveidojas, satekot Vesterdālelvenai un Esterdālelvenai, garums - 240 km (kopā ar Esterdālelvenu - 520 km), ietek Botnijas līcī.
- Kālikselvena Upe Zviedrijas ziemeļos ("Kalixaelven"), garums - 430 km, sākas Skandināvijas kalnos uz dienvidiem no Kebnekaises kalna, ietek Botnijas līča ziemeļu galā.
- Pīte Upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 305 km, sākas Skandivānijas kalnos, tek caur šauru ezeru virkni, ūdenskritumi vairākās pakāpēs, ietek Botnijas līcī.
- Šelleftelvena Upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 410 km, iztek no Ikesjaura ezera Skandināvijas kalnos, tek pa Norlandes plakankalni caur Hūrnavana, Udjaures, Stūrāvana ezeru, ietek Botnijas līcī.
- Lūlelvena Upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 450 km, sākas Norvēģijā, ietek Botnijas līcī pie Lūleo.
- Engesona Upe Zviedrijas ziemeļos, Kālikselvenas labā krasta pieteka.
- Kaituma Upe Zviedrijas ziemeļos, Kālikselvenas labā krasta pieteka.
- Šēnšeneelvena Upe Zviedrijas ziemeļos, robežupe ar Somiju (somu nosaukums - Konkemeeno), satekot ar Leteseno izveido Muonioelvenu (somu - Muonio), kas arī ir robežupe ar Somiju.
- Torne Upe Zviedrijas ziemeļu daļā, robežupe ar Somiju (kur saucas - Tornionjoki), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonioelvenai (somu - Muonio), ietek Botnijas līcī.
- Vindelvena Upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenā, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, garums - 450 km.
- Juktana Upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenā, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka.
- tece Upe, kanāls u. tml.
- caurtece Upe, kanāls, grāvis, kas savieno ūdenskrātuves.
- tranzītupe Upe, kas atrodas divu vai vairāku valstu teritorijās un ko (parasti) izmanto tranzītam.
- pieteka Upe, kas ietek citā (parasti lielākā) upē vai ezerā.
- satekupe Upe, kas satekot ar otru upi veido galveno upi.
- robežupe Upe, kas tek gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
- caurupe Upe, kas zināmās dzelzi saturošās vietās nekad neaizsalst.
- ostupe Upe, kuras grīvā iekārtota osta.
- dzirnupe Upe, kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
- rio Upe, straume, arī upei līdzīgs jūras līcis, parasti vietvārdos.
- riu Upe, straume, arī upei līdzīgs jūras līcis, parasti vietvārdos.
- rāvupīte Upe, strauts ar necaurspīdīgu, dzelzi saturošu ūdeni.
- koptekupe Upe, tās posms, kas izveidojies divām (vai vairākām) upēm satekot kopā un izveidojot kopēju gultni tālākam tecējumam (piemēram, Daugavas pieteka Berezovka).
- kiang Upe.
- ups Upe.
- Reža Upele, Sesavas pieteka.
- zustrene Upene (1).
- zustrene Upene (2).
- upine Upene (augs).
- upine Upene (oga).
- buburene Upene.
- žusteri Upenes.
- žustiķi Upenes.
- žustrenes Upenes.
- upinājs Upeņu krūma lapas.
- upenājs Upeņu krūms, arī upeņu krūmu audze.
- upinājs Upeņu krūms.
- auda Upes atvars.
- dumbēris Upes atvars.
- dumbieris Upes atvars.
- pietaka Upes atzarojums, neliela pieteka.
- sānupe Upes atzarojums.
- sāņupe Upes atzars.
- atteka Upes daļa, kas, upei virzienu mainot, palikusi sānis no galvenās straumes un parasti nav vairs ar to saistīta; vecupe.
- strauma Upes daļa, kur ir visātrākā ūdensplūsma.
- glīze Upes dūņas.
- līčenieki Upes dzelmes apdzīvotāji.
- straumene Upes dzīle.
- anksāris Upes dziļums.
- plētne Upes grīva.
- upsmute Upes grīva.
- nogultne Upes gultne (veca).
- krāts Upes gultne.
- atteka Upes gultnes daļa, ko no pamatgultnes atdala sala.
- iedzelme Upes gultnes dziļākā daļa, kas atrodas starp šķēršļiem un kas veidojas vietās, kur palu laikā palielinās straumes ātrums un tiek intensīvi izskalota gultne.
- meandrēšana Upes gultnes līkumošanās.
- maiandrs Upes gultnes līkums jeb serpentīne, ko upe met, tekot pa līdzenumu.
- ūdenskritums Upes gultnes vieta, kur krasi mainās gultnes augstums un kur krīt upes ūdens; upes ūdens, kas krīt šādā vietā.
- upesleja Upes ieleja.
- pamatkrasts Upes ielejas vai senlejas malas nogāze.
- jūrgals Upes ieteka jūrā.
- lejasdaļa Upes ietekai tuvākā (salas) daļa.
- mute Upes izteka; sākums.
- purašķis Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
- trauslis Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
- traušlis Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
- trusēlis Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
- truši Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
- trusis Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
- truslis Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
- ūdensskostas Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
- zirgašķi Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
- gruzis Upes kosa ("Equisetum limosum").
- kalts Upes krasta daļa, kas ieliecas upē.
- uplīcis Upes krasta izliekums, līkums.
- berma Upes krasta nogāze.
- būna Upes krastā straumes šķērsvirzienā izveidota hidrotehniska būve (dambis), kas, samazinot caurplūdes šķērsgriezumu, palielina straumes ātrumu un novērš gultnes piesērēšanu un krastu izskalošanu.
- piegrīve Upes lejas gals.
- nīcgals Upes lejgals; nīca.
- nīca Upes lejgals; zema vieta.
- nīcgalieši Upes lejteces apkārtnes iedzīvotāji.
- aizgrieznis Upes līcis.
- lanka Upes līcis.
- upeslīcis Upes līcis.
- joms Upes līkums.
- upvija Upes līkums.
- upmala Upes mala; upes tuvākā apkārtne.
- upmale Upes mala; upes tuvākā apkārtne.
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā.
- zutiņš Upes nēģis ("Lampetra fluviatilis", senāk "Petromyzon fluviatilis").
- grīvi Upes piegultnes vaļņi palienē.
- pieupe Upes piekraste, tuvākā apkārtne.
- grīva Upes posms pie ietekas jūrā, ezerā, ūdenskrātuvē vai citā upē; vieta upes lejtecē, kur ūdens izsīkst, nesasniedzot ieteku.
- aizupnieki Upes pretējā krasta apdzīvotāji.
- uzbojs Upes sausgultne Vidusāzijas tuksnešos, kas saglabājusies kā relikta reljefa forma.
- krūklis Upes vai grāvja grīva, kur mēdz augt gara zāle.
- uzlūšana Upes vai ūdenstilpes ledus segas sairšana, kas notiek siltuma vai mehānisko spēku iedarbībā, intensīvi pieplūstot ūdenim.
- platžaunis Upes zivs.
- akvadroms Upes, ezera vai jūras iecirknis, kur apkalpes mācās vadīt tankus uz ūdens un zem ūdens.
- Uppegriwe Upesgrīva.
- margaritiferidae Upespērļgliemeņu dzimta.
- margaritifera Upespērļgliemeņu dzimtas ģints.
- upesveidīgs Upesveida.
- astacus Upesvēži - upesvēžu dzimtas ģints.
- astacidae Upesvēžu dzimta.
- Upinīki Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants.
- upesčeirānieši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Upesčeirāni" iedzīvotāji.
- Upmaļu dīķis uzpludināts uz Ķīves Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 5,3 ha; Upenieku ūdenskrātuve; Vilces ūdenskrātuve.
- Dzirnavu ezers uzpludināts uz Riežupes Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība - 1,8 ha; Pusgaldiņu dzirnavezers; Upesmuižas dzirnavezers.
- Hoverūda Vieta Zviedrijā, Dālslandē, kur atrodas akvedukts, kas Dālslandes kanālu 32,5 m garumā pārvada pār Uperūdas upi.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Upe.