Paplašinātā meklēšana
Meklējam Stende.
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (64):
- Lībagu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Stendes pagasta ziemeļaustrumu daļa ar Dižstendi
- Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža
- Lībagi Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem un 7 km no Stendes.
- Zemenes Apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota) Talsu novada Lībagu pagastā pie Rīgas-Ventspils un Talsu-Stendes ceļa krustojuma.
- Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža
- Bizehden Bicēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
- Upkalnu ūdenskrātuve divi uzpludinājumi uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, apvieno Pastendes dzirnavezeru un Brūžezeru
- Brūžezers Ezers, kas uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē, platība - 4,9 ha; Pastendes parka dīķis.
- Gibbeln Ģibuļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
- Ģibuļu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot gandrīz visu pirmskara Pastendes un Spāres pagasta teritoriju, Stendes pagasta rietumu daļu un nelielu teritoriju no Rendas, Valgales un Usmas pagasta
- Kalēju valks Kalējvalks, Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā.
- Kalizzen Kalistu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
- Silupīte Kalnupe, Stendes pieteka.
- Kargadden Kārgadu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Stendes pagastā.
- Lone Lonaste, Stendes pieteka.
- Lūse Lūšupīte, Stendes pieteka.
- Minningen Muniņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
- Lībagu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Mundigciemā, robežojas ar Laucienas, Strazdes, Virbu, Abavas un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Talsu un Stendes pilsētām; bijušie nosaukumi: vāciski — Lipsthusen, krieviski — Lipstguzenskaja
- Virbu pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Stendes pilsētu, Lībagu, Strazdes un Abavas pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpagasta pagasts, vāciski — Neuvaken, krieviski — Nejvakenskaja
- Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
- Stendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lībagu un Ģibuļu pagastā un Stendes pilsētā
- Allu dižpriede priede Ventspils nopvada Usmas pagastā, Stendes upes kreisā krasta kraujā, stumbra apkārtmērs - 4,2 m, vainaga projekcija - 16 x 15 m, augstums - 23,5 m, blīvs zarojums, vecums 250-300 g.
- Potrimps Senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu. 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā. Sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku. Beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu.
- Silupīte Silupe, Stendes pieteka.
- Vecupe Silupe, Stendes pieteka.
- Zilupe Silupe, Stendes pieteka.
- Stenden Stende.
- stenderis Stendere.
- Leļļupe Stendes augšteces līdz Dižstendei paralēls nosaukums.
- Pavārvalks Stendes kreisā krasta pieteka Puzes pagastā.
- Silupe Stendes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu un Lībagu pagastā, garums - 12 km; Zilupe; vidustecē Bezdubens; lejtecē Vecupe.
- Asiķvalks Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 4 km
- Grūžvalks Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 7 km
- Mellupīte Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novadaUsmas pagastā, augštece Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 8 km
- Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- Strumpe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- Lūšupīte Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Lūse.
- Dzelzupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 10 km
- Lonaste Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 12 km, Pāces un Raķupes koptekupe; Lone.
- Trumpe Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 18 km, kritums - 32 m; Strumpe; Mazupe.
- Kalējvalks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 5 km; Kalēju valks.
- Zalkšu valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā, garums - 5 km
- Upatu strauts Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā.
- Aizupju valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, garums \~5 km, iztek no Stiklu Dižpurva.
- Paegļu valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā.
- Stenden Stendes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
- Raķupe Stendes pietekas Lonastes kreisā satekupe (ar Pāci), Ventspils un Talsu novadā, garums - 36 km, kritums - 41 m; Rakupe; Rāķupe; Dižupe; augštecē arī Moricupe.
- SSIS Stendes Selekcijas un izmēģinājumu stacija.
- stendenieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Stende" iedzīvotāji.
- stendnieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Stende" iedzīvotāji.
- stendesmuižnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Stendesmuiža" iedzīvotāji.
- stendsmuižnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Stendesmuiža" iedzīvotāji.
- Mazupe Trumpe, Stendes pieteka.
- Strumpe Trumpe, Stendes pieteka.
- Avotkalnu grāvis ūdenstece Talsu novada Ģibuļu pagastā, Stendes kreisā krasta pieteka
- Vidusupe Upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs.
- Baltā Pūka upe Talsu novadā, Stendes labā krasta pieteka
- Irbe Upe Ventspils novadā, veidojas satekot Rindai un Stendei, garums - 32 km, kritums - 8 m, ietek Baltijas jūrā Irbes šaurumā; Irve; Dižirbe; Dižirve; Lielirbe.
- Pastendes dzirnavezers uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 7,2 ha
- Wizeden Vīcežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Stende.