Paplašinātā meklēšana
Meklējam Rosa.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (53):
- Arge rosae
- Diplolepis rosae
- Hibiscus rosa-sinensis
- Macrosiphum rosae
- Marssonina rosae
- Phragmidium rosae-pimpinellifolia
- Psila rosae
- Rosa acicularis
- Rosa argestis
- Rosa arvensis
- Rosa banksiae
- Rosa caesia
- Rosa california
- Rosa canina
- Rosa carolina
- Rosa cieselskii
- Rosa cinnamomea
- Rosa coriifolia
- Rosa eglanteria
- Rosa gallica
- Rosa glabrifolia
- Rosa glauca
- Rosa gorinkensis
- Rosa hugonis
- Rosa jūra
- Rosa kalns
- Rosa majalis
- Rosa micrantha
- Rosa mochata
- Rosa mollis
- Rosa moyesii
- Rosa multibracteata
- Rosa multiflora
- Rosa nitida
- Rosa pendulina
- Rosa pimpinellifolia
- Rosa pomifera ssp. glandulosa
- Rosa pratorum
- Rosa roxburgii
- Rosa rubinigosa
- Rosa rubrifolia
- Rosa rugosa
- Rosa šelfa ledājs
- Rosa sherardii
- Rosa spinosissima
- Rosa subcanina
- Rosa tomentosa
- Rosa villosa
- Rosa virginiana
- Rosa vosagiaca
- Rosa woodsii var. fendleri
- Rosa x dumalis
- sub rosa
Atrasts skaidrojumos (102):
- hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā.
- Makmerdo ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas, dibināta - 1956. g.
- Viktorijas Zeme Austrumantarktīdas daļa uz rietumiem no Rosa jūras (angļu val. "Victoria Land"), starp 145. un 170. austrumu garuma grādu, piekrastē Transantarktīdas kalni, augstums — līdz 4023 m vjl.
- poļani Austrumslāvu cilšu apvienība, kas 6.-9. gs. dzīvoja Dņepras vidusteces apvidū no Pripetes līdz Rosai; izveidojās Poļanu kņaziste, kas kļuva par Kijevas Krievzemes kodolu.
- Erebuss Darbīgs vulkāns Rietumantarktīdā (angļu val. "Erebus"), Rosa salā, augstums - 3794 m, krātera diametrs - 850 m.
- podostemonācejas Divdīgļlapju augu dzimta rožaugu rindā ("Rosales"), sīki ūdens augi ar stipri izteiktām piemērošanās parādībām, \~150 sugas 30 ģintīs tropiskās upēs un ūdenskritumos; podostēmi.
- roze Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Rosaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi, 115 ģintis, >3000 sugu, Latvijā konstatētas 24 ģintis, 112 sugu, iedala 4 apakšdzimtās.
- Rosa spinosissima dzeloņainās rozes "Rosa pimpinellifolia" nosaukuma sinonīms.
- Ljankives ezers ezers Čīlē ("Lago Llanquihue"), Longitudiālās ielejas dienvidu galā 51 m vjl., platība - \~740 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 108 m, iekļauts Rosalesa nacionālajā parkā.
- etiķroze Franču roze ("Rosa gallica").
- provincroze Franču roze ("Rosa gallica").
- Skota Jaunzēlandes zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas 24 m vjl.
- Mārkama kalns kalns Transantarktīdas kalnu vidusdaļā, netālu no Rosa šelfa ledāja austrumu krasta, ceturtā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4351 m vjl.
- Monteroza Kalnu masīvs Penninu Alpos (it. val. "Monte Rosa"), Itālijā un Šveicē, augstākā virsotne - 4634 m, virsotnēs šļūdoņi.
- Transantarktīdas kalni kalnu sistēma, kas šķērso Antarktīdu no Rosa jūras rietumu krasta līdz Vedela jūras austrumu krastam, garums - 4000 km, platums - 200-600 km, augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4668 m, līdz \~2000 m vjl. ledājs, virs tā slejas vairāki kaili magmatisko iežu un nogulumiežu masīvi.
- Kergelēna Kergelēna sala - lielākā sala šajā arhipelāgā, platība 6675 kvadrātkilometri, bazalta plato (300-600 m vjl.) ar vulkānisku masīvu (Rosa kalns - 1965 m), ledāji - \~500 kvadrātkilometru, purvi, ezeri, daudz putnu, roņu.
- Kērkpatrika Kērkpatrika kalns - atrodas Transantarktīdas kalnu vidusdaļā ("Mountain Kirkpatrick"), Karalienes Aleksandras grēdā pie Rosa šelfa ledāja, trešā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4528 m vjl.
- rožogacs Krokainā roze ("Rosa rugosa").
- Lazareva Lazareva dziļvaga - atrodas Austrumantarktīdas šelfā, stiepjas 3800 km gar krastu no Deivisa līdz Rosa jūrai, platums starp 700 m izobatām - \~18 km, lielākais dziļums - 1600 m.
- Rosa šelfa ledājs lielākais šelfa ledājs, atrodas Rietumantarktīdā starp Mērijas Bērdas Zemi un Viktorijas Zemi (angļu val. "Ross Ice Shelf"), aizņem ievērojamu Rosa jūras daļu, garums dienvidu-ziemeļu virzienā – \~850 km, austrumu-rietumu virzienā – 900 km.
- Rosa cinnamomea maija rozes "Rosa majalis" nosaukuma sinonīms.
- jāņrozīte Maijrozīte - rožu suga ("Rosa spinosissima").
- maijroze Maijrozīte - rožu suga ("Rosa spinosissima").
- roža Maijrozīte ("Rosa spinosissima").
- vilkdrīceklis Mežroze ("Rosa canina").
- sētroze Pačemuru roze ("Rosa corymbifera").
- žogroze Pačemuru roze ("Rosa corymbifera").
- drīcekle Pelēkzilā roze ("Rosa dumalis").
- drīcekles Pelēkzilā roze ("Rosa dumalis").
- dzeloņroze Pelēkzilā roze ("Rosa dumalis").
- ērkšķis Pelēkzilā roze ("Rosa dumalis").
- ērkšķrozes Pelēkzilā roze ("Rosa dumalis").
- kaneļroze Pelēkzilā roze ("Rosa dumalis").
- mežroziņa Pelēkzilā roze ("Rosa dumalis").
- mežrozīte Pelēkzilā roze ("Rosa dumalis").
- rozītes Pelēkzilā roze ("Rosa dumalis").
- vilkroze Pelēkzilā roze ("Rosa dumalis").
- vilktrīceklis Pelēkzilā roze ("Rosa dumalis").
- Santarosa Pilsēta Argentīnā ("Santa Rosa"), Lapampas provinces administratīvais centrs, 103200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Rosario Pilsēta Argentīnā (sp. val. "Rosario"), jūras osta Paranas labajā krastā, 924000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Rozamonda Pilsēta ASV ("Rosamond"), Kalifornijas štatā, 18150 iedzīvotāju (2010. g.).
- Santaroza Pilsēta ASV ("Santa Rosa"), Kalifornijas štatā, 174000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roza Pilsēta Itālijā ("Rosa"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rozarno Pilsēta Itālijā ("Rosarno"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puerto del Rosario pilsēta Spānijā (“Puerto del Rosario”), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas austrumu piekrastē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bilacerkva Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala dienvidrietumos, Rosas krastos, 210900 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1155. g.; Bila Cerkva
- Bohuslava Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Rosas krastos, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1195. g.; Boguslava.
- Litlamerika Pirmā ASV zinātniskā stacija Antarktīdā ("Little America"), Rosa jūrā, uz Rosa šelfa ledāja malas, darbojās ar pārtraukumiem 1929.-1959. g., atlūstot aisbergam stacija vairākas reizes pārvietota.
- Dienvidpols Punkts, kur iedomātā Zemes ass šķērso dienvidu puslodes virsmu, atrodas Antarktīdas austrumu daļā, 600 km no Rosa jūras krasta.
- Būtijas pussala pussala Kanādas ziemeļu daļā (angļu val. "Boothia Peninsula"), starp Būtijas līci un Dž. Rosa un Franklina šaurumu, platība — 32000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 573 m.
- Mērijas Bērdas Zeme Rietumantarktīdas daļa (angļu val. "Marie Byrd Land") starp Rosa šelfa ledāju rietumos un Elsvērta Zemi austrumos (103.-158. rietumu garuma grāds), ledus plato virsma slejas 1000-1500 m vjl., ledus biezums vietām - >4000 m, augstākā virsotne - 4181 m.
- rožukronis Rosarium - tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kas sastāv no 15 tēvreizēm, katrai no tām pakārtotas 10 lūgšanas "Ave Maria"; lūgšanas secību kontrolē ar savirknētu pērlīšu palīdzību.
- pelēkzilā roze rožu dzimtas suga (“Rosa dumalis”), Latvijā atrasta šaurā joslā Saldus rajonā, aizsargājama, stāvs 1,5-2 m augsts krūms ar gaišiem, tieviem dzeloņiem, lapas pelēkzilas, ziedi iesārti
- smaržlapu roze rožu ģints suga (“Rosa rubiginosa syn. Rosa eglanteria”), Latvijā sastopama reti, aug saulainos pakalnos, mežmalās, ceļmalās, upju un ezeru kratos karbonātaugsnēs, aizsargājama
- adatainā roze rožu suga ("Rosa acicularis").
- Benksa roze rožu suga ("Rosa banksiae").
- suņu roze rožu suga ("Rosa canina").
- simtlapu roze rožu suga ("Rosa centifolia").
- Ceseļska roze rožu suga ("Rosa ciesielskii").
- ādlapainā roze rožu suga ("Rosa coriifolia").
- pačemuru roze rožu suga ("Rosa corymbifera syn. Rosa dumetorum").
- franču roze rožu suga ("Rosa gallica").
- kaillapu roze rožu suga ("Rosa glabrifolia").
- sārtlapu roze rožu suga ("Rosa glauca").
- Gorenku roze rožu suga ("Rosa gorinkensis").
- rudā roze rožu suga ("Rosa majalis syn. Rosa cinnamomea"), savvaļas roze ar sarkanbrūniem dzinumiem.
- mīkstā roze rožu suga ("Rosa mollis").
- spožā roze rožu suga ("Rosa nitida").
- dzeloņainā roze rožu suga ("Rosa pimpinellifolia").
- ābolu roze rožu suga ("Rosa pomifera").
- pļavas roze rožu suga ("Rosa pratorum").
- krokainā roze rožu suga ("Rosa rugosa").
- Šerarda roze rožu suga ("Rosa scherardii"), Latvijā aizsargājama.
- maijrozīte Rožu suga ("Rosa spinosissima"), dzeloņains krūms ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un pielapēm, kupliem bāli dzelteniem ziediem.
- potcelmu roze rožu suga ("Rosa subcanina").
- tūbainā roze rožu suga ("Rosa tomentosa").
- vogēzu roze rožu suga ("Rosa vosagiaca").
- phargmidium Rūsu sēņu ģints "Pucciniaceae" dzimtā, parazitē uz "Rosaceae" augiem (avenāju rūsa, rožu rūsas).
- Rosa rubrifolia sārtlapu rozes "Rosa glauca" nosaukuma sinonīms.
- vīnroze Smaržlapu roze ("Rosa rubiginosa"), satopama retumis saulainos pakalnos un mežmalās, 0,6 līdz 1,2 m gara, zied jūnijā un jūlijā.
- Rosa eglanteria smaržlapu rozes "Rosa rubinigosa" nosaukuma sinonīms.
- drīcekle Suņu roze ("Rosa cania").
- drīcekles Suņu roze ("Rosa cania").
- dzeloņroze Suņu roze ("Rosa cania").
- ērkšķis Suņu roze ("Rosa cania").
- ērkšķrozes Suņu roze ("Rosa cania").
- kaneļroze Suņu roze ("Rosa cania").
- mežroziņa Suņu roze ("Rosa cania").
- mežrozīte Suņu roze ("Rosa cania").
- rozītes Suņu roze ("Rosa cania").
- vilkroze Suņu roze ("Rosa cania").
- vilktrīceklis Suņu roze ("Rosa cania").
- ērkšroze Suņu roze ("Rosa canina").
- Rosa tomentosa Šerarda rozes "Rosa sherardii" nosaukuma sinonīms.
- roze Šīs dzimtas un apakšdzimtas ģints ("Rosa"), dekoratīvs krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru, \~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 17 sugu, no tām 6 ir dārzbēgļi.
- Bīrdmora šļūdonis šļūdonis Antarktīdā (angļu val. "Beardmore Glacier"), viens no lielākajiem šļūdoņiem pasaulē, garums - \~160 km, platums - \~40 km, sākas Antarktīdas plato, iekļaujas Rosa šelfa ledājā.
- berendeji Tjurku nomadu cilts, 11. gs. 2. p. apmetās D-Krievijas stepēs Rosas upes apvidū, 13. gs. daļa pārceļoja uz Bulgāriju un Ungāriju, daļa saplūda ar Zelta Ordas iedz.
- pūkroze Tūbainā roze ("Rosa tomentosa").
- Rostovica Upe Ukrainā, Vinnicas, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Rosas kreisā krasta pieteka.
- Rozalinda Urāna pavadonis ("Rosalind"), vidējais attālums no planētas - 69900 km, izmēri - 72 km.
- būka Vilka (arī vilku) būka - mežroze ("Rosa canina").
- Adēra rags zemesrags Austrumantarktīdā (_Adare, Cape_), Viktorijas Zemes ziemeļaustrumu pussalā, apskalo Rosa jūra.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Rosa.