Paplašinātā meklēšana
Meklējam Rio.
Atrasts vārdos (30):
- Rio:1
- Rioni:1
- Rioza:1
- Riočiko:1
- Riomuni:1
- Riosari:1
- Riotuba:1
- Riobamba:1
- Riobravo:1
- Riodeoro:1
- Riodulse:1
- Rionegro:1
- Riorančo:1
- Riovamba:1
- Rioverde:1
- Riogrande:1
- Riokvarto:1
- Riosalada:1
- Riosalado:1
- Riobermeha:1
- Riobermeho:1
- Riotersera:1
- Riotersero:1
- Riogaļegosa:1
- Riokolorada:1
- Riokolorado:1
- Riodežaneira:1
- Riodežaneiro:1
- Riogaljegosa:1
- Riograndesitija:1
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (200):
- Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
- Entreriosas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Entre Rios" / "Provincia de Entre Rios"), administratīvais centrs — Parana, platība — 78781 kvadrātkilometrs, 1282000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santakrusas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Cruz" / "Provincia de Santa Cruz"), administratīvais centrs — Riogaljegosa, platība — 243943 kvadrātkilometri, 234100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Edvarda plato atrodas ASV ("Edwards Plateau"), Lielo līdzenumu dienvidu daļā, starp Kolorādo un Riograndi, augstums — līdz 832 m, dziļi saposmots galdveida kaļķakmens plato, subtropu klimats
- Augšējā Kalifornijas līča un Kolorādo deltas biosfēras rezervāts biosfēras rezervāts Meksikā (_Alto Golfo de California y Delta del Rio Colorado, Reserva de la Biosfera_), aptver Kolorādo upes deltu un Kalifornijas līča ziemeļaustrumu galu
- Riodežaneiro Brazīlijas štats ("Rio de Janeiro"), platība - 43696 kvadrātkilometri, 16010400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Sanpaulu, Minasžeraisa un Espiritu Santu štatu, apskalo Atlantijas okeāns
- Araruama ezers Brazīlijā (_Araruama, Lago de_), Riodežaneiro štata dienvidaustrumos
- puelči Indiāņu cilts, kas pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja Pampu starp tagadējo Buenosairesu, Kordovu, Mendosu un Rio Negro upi, bet tagad tur izzuduši; atlikums vēl paglābies Patagonijas trūcīgās, eiropiešu kolonizācijai nederīgās stepēs
- Pandiasukars kalns Brazīlijā, Riodežaneiro pilsētā, pie ieejas Gvanabaras līcī, augstums - 395 m, gneisa ieži veido cukurgalvai līdzīgu konusveida virsotni
- Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gauja Kerepa, upe Venecuēlā, Orinoko pietekas Čurunas pieteka, ko Aleksandrs Laime 1946. g. nosauca Gaujas vārdā ("Rio Gauja", angliskos tekstos arī "Rio Gauya"), bet mūsdienās vairāk tiek lietots senais indiāņu nosaukums
- Larjohas province Larjoha, Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums (“Provincia de La Rioja”)
- Larjoha Larjohas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("La Rioja" / "Provincia de La Rioja"), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība - 89680 kvadrātkilometru, 362600 iedzīvotāju (2014. g.)
- galvenā Kaukāza grēda Lielā Kaukāza kalnu sistēmas augsti paceltās joslas ass (kopā ar Sānu grēdu) ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, ūdensšķirtne upēm, kas tek uz ziemeļiem (Kubaņas, Terekas, Sulakas bas.) un dienvidiem (Kodori, Inguri, Rioni, Kūras bas.)
- Amistada ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve un dambis uz ASV un Meksikas robežas (_Amistad, Presa la_), Riograndes / Riobravo upē, kas būvēta, lai nodrošinātu ūdens uzglabāšanu apūdeņošanai, plūdu kontroli un hidroenerģijas ražošanu
- Bigbendas nacionālais parks nacionālais parks ASV, Teksasas štata dienvidrietumu daļā, Riograndes upes ielokā, ietver Emori smaili - 2385 m
- Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci
- Riugrandi Paranas satekupe Brazīlijā (port. val. "Rio Grande"), garums - 1230 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mantikeiras grēdā
- Mamisonas pārkāpe pārkāpe Galvenās Kaukāza grēdas centrālajā daļā, Ardonas un Rioni augšteces baseinā, uz Gruzijas un Krievijas robežas, augstums - 2820 m, Osetijas Kara ceļa augstākais posms
- Arrojoverde periodiski izsīkstoša upe Argentīnā (_Arroyo Verde_), Rionegro provinces dienvidaustrumos, lietus periodā ietek Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcī
- Aljena pilsēta Argentīnā (_Allen_), Rionegro provincē
- Anjelo pilsēta Argentīnā (_Añelo_), Rionegro provinces ziemeļu daļā
- Larjoha pilsēta Argentīnā ("La Rioja"), provinces administratīvais centrs, 181000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Riotersero pilsēta Argentīnā ("Rio Tercero"), uz dienvidiem no Kordovas, 46300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vjedma pilsēta Argentīnā ("Viedma"), Rionegro provinces administratīvais centrs, 53100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bariloče pilsēta Argentīnā, Rionegro provinces rietumos
- Riogaljegosa pilsēta Argentīnas dienvidos ("Rio Gallegos"), osta pie Gaļegosas ietekas Atlantijas okeānā, Santakrusas provinces administratīvais centrs, 97700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Huhuja pilsēta Argentīnas ziemeļu daļā ("Jujuy"), Centrālajos Andos, Riograndes ielejā 1260 m vjl., provinces administratīvais centrs, 719000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Delrio pilsēta ASV ("Del Rio"), Teksasas štatā, 36100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Makalena pilsēta ASV ("McAllen"), Teksasas štatā, Riograndes kreisajā krastā, 138600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Riograndesitija pilsēta ASV ("Rio Grande City"), Teksasas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Riorančo pilsēta ASV ("Rio Rancho"), Ņūmeksikas štatā, 93800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beljavista pilsēta Bolīvijā, Beni departamenta austrumu daļā, Rioblanko upes labajā krastā
- Angra duš Reiša pilsēta Brazīlijā (_Angra dos Reis_), Riodežaneiro štata rietumu daļā
- Araruama pilsēta Brazīlijā (_Araruama_), Riodežaneiro štatā
- Armasauna dus Buzjusa pilsēta Brazīlijā (_Armação dos Búzios_), Riodežaneiro štatā, Atlantijas okeāna piekrastē
- Arajala du Kabu pilsēta Brazīlijā (_Arraial do Cabo_), Riodežaneiro štatā, uz pussalas Atlantijas okeāna krastā
- Djū de Kaksija pilsēta Brazīlijā ("Duque de Caxias"), Riodežanero štatā, Rodežaneiro ziemeļu piepilsēta, 341300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nilopolisa pilsēta Brazīlijā ("Nilopolis"), Riodežaneiro piepilsēta, 102200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Petropolisa pilsēta Brazīlijā ("Petropolis"), Riodežaneiro štatā, Brazīlijas plakankalnē 838 m vjl., 185900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Riuklaru pilsēta Brazīlijā ("Rio Claro"), Sanpaulu štatā, 201500 iedzīvotāju (2016. g.)
- Riunegru pilsēta Brazīlijā ("Rio Negro"), Matugrosu du Sula štatā, <10000 iedzīvotāju
- Voltaredonda pilsēta Brazīlijā ("Volta Redonda"), Riodežaneiro štatā, 259800 iedzīvotāju (2009. g.)
- Riubranku pilsēta Brazīlijā (port. val. "Rio Branco"), Akri štata administratīvais centrs, 269500 iedzīvotāju (2007. g.)
- Nova Igvasa pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro piepilsēta, 787600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bara du Pirai pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro štatā
- Sanžuana di Meriti pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro štatā, 234300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sangonsala pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro štatā, Gvanabaras līča austrumu krastā, 337300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Baramansa pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro štatā, Paraibas labajā krastā, 179000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Belfordrošu pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro štatā, Riodežaneiro ziemeļrietumu piepilsēta
- Riodežaneiro pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Rio de Janeiro"), osta Atlantijas okeāna un Gvanabaras līča krastā, štata administratīvais centrs, 6,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Niteroja pilsēta Brazīlijjā ("Niteroi"), osta Gvanabaras līča krastā, pretī Riodežaneiro (kopš 1974. g. tās savieno 14,3 km garš tilts), 487600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Riobamba pilsēta Ekvadorā ("Riobamba"), Andos 2754 m vjl., pie Panamerikas autoceļa, Čimboraso provinces administratīvais centrs, 141000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Ambrolauri pilsēta Gruzijā (_Ambrolauri_), Rača-Lečhumi un Lejassvanetijas mharē, Rioni upes krastos, 2400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Oni pilsēta Gruzijā, Rioni kreisajā krastā, pie Osetijas kara ceļa, 3000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Riolo Terme pilsēta Itālijā ("Riolo Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rionero Vulturē pilsēta Itālijā ("Rionero in Vulture"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pinara del Rio pilsēta Kubā ("Pinar del Rio"), provinces administratīvais centrs, 137800 iedzīvotāju (2006. g.)
- Bajaonda pilsēta Kubā, Pinara del Rio provinces ziemeļaustrumu daļā
- Akunja pilsēta Meksikā (_Acuña_), Koavila de Saragosa pavalsts ziemeļaustrumos pie ASV robežas, Riobravo krastā
- Pjedrasnegrasa pilsēta Meksikā ("Piedras Negras"), Koavilas štatā pie ASV robežas, Riobravo (Riograndes) labajā krastā (pretējā krastā - ASV pilsēta Īglpāsa), 150200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rejnosa pilsēta Meksikā ("Reynosa"), Tamaulipasas pavalstī, Riobravo kreisajā krastā, 508000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Huaresa pilsēta Meksikas ziemeļos ("Juarez"), Čivavas pavalstī 1135 m vjl., robežupes Riograndes labajā krastā pretim Elpaso pilsētai ASV, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Riumaiora pilsēta Portugālē ("Rio Maior"), Santareimas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Riutintu pilsēta Portugālē ("Rio Tinto"), Portu apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Korija del Rio pilsēta Spānijā ("Coria del Rio"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 30100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palma del Rio pilsēta Spānijā (“Palma del Rio”), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Adžametas rezervāts rezervāts Gruzijā, Rioni baseinā, platība 4800 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Imerētijas un Hartvisa ozolu, dzelkvu u. c. reliktus augus
- Agenda 21 rīcības programma 21. gadsimtam, kas izstrādāta 1992. gadā Riodežaneiro notikušajā Pasaules vides konferencē
- Riovamba Riobamba, pilsēta Ekvadorā
- Marakana Riodežaneiro (Brazīlija) municipālais stadions, kas ir lielākais pasaulē ar \~80 tūkstošiem sēdvietu, bet sākotnējā kopējā ietilpība ļāva piedalītes līdz 200000 skatītājiem
- Riodežaneira Riodežaneiro, pilsēta Brazīlijā
- Riogaļegosa Riogaljegosa, pilsēta Argentīnas dienvidos
- Riobravo Riogrande, ASV un Meksikas robežupes nosaukums Meksikā
- Rebutia riograndensis Riograndes rebūcija
- Rionegro Rionegro province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Rio Negro" / "Provincia de Rio Negro"), robežojas ar Naukenas, Lapampas, Buenosairesas un Čubutas provinci, kā arī ar Čīli, austrumos apskalo Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcis, administratīvais centrs - Vjedma, platība - 203013 kvadrātkilometri, 603800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Rioni Rioni zemiene - Kolhīdas zemiene
- Riotersera Riotersero, pilsēta Argentīnā
- Bigkanjona sezonāli izsīkstoša upe ASV, Teksasas štatā, Stoktona plato, lietus periodā Riograndes kreisā krasta pieteka
- Riugrandi du Norti štats Brazīlijas austrumos (“Rio Grande do Norte”), administratīvais centrs — Natala, platība — 52797 kvadrātkilometri, 3137500 iedzīvotāju (2009. g.)
- Riugrandi du Sula štats Brazīlijas dienvidos (“Rio Grande do Sula”), administratīvais centrs — Portualegri, platība — 281749 kvadrātkilometri, 10914100 iedzīvotāju (2009. g.)
- sīkraibenis tauriņu kārtas dzimta ("Nemeobiidae syn. Riodinidae"), gk. tropos, Eiropā un Latvijā konstatēta 1 suga
- Abikjū ūdenskrātuve ūdenskrātuve ASV (_Abiquiu Reservoir_), izveidota Riočamas upē, Ņūmeksikas štata ziemeļaustrumu daļā
- Agvavarmeļas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Brazīlijā (_Água Varmelha, Represa de_), izveidota Riograndi upē uz Sanpaulu un Minasžeirasas štata robežas
- Apurimaka Ukajali kreisā satekupe Peru (_Apurimac, Rio_), Amazones garākā iztekupe, garums - 1250 km, sākas ziemeļrietumos no Titikakas ezera
- Agrio upe Argentīnā (_Agrio, Rio_), Neukenas provincē, Neukenas labā krasta pieteka, garums 400 km, vidustecē ūdenskritums - augstums 50 m
- Atvela upe Argentīnā (_Atuel, Rio_), Mendosas un Lapampas provincē, Salado labā krasta pieteka
- Rionegro upe Argentīnā ("Rio Negro"), veidojas Andos, satekot Neukenai un Limajai, garums (kopā ar Neukenu) - 1300 km, tek pa Patagoniju, ietek Atlantijas okeānā
- Salado upe Argentīnā (sp. val. "Rio Salado"), Kolorado kreisā krasta pieteka (lejtecē - sausgultne)
- Salado upe Argentīnā (sp. val. "Rio Salado"), Paranas labā krasta pieteka, garums - 1300 km, sākas Andos; Riosalado
- Riodulse upe Argentīnas ziemeļrietumos ("Rio Dulce"), garums - \~650 km, sākas Andos, Akonkihas grēdā, sausajā Grančako līdzenumā veido attekas, ietek Marčikitas ezerā, vasarā uzplūdieni
- Alamitokrīka upe ASV (_Alamito Creek_), Teksasas štata rietumu daļā, Riograndes kreisā krasta pieteka
- Pekosa upe ASV dienvidrietumos ("Pecos"), Riograndes kreisā krasta pieteka, garums - 1480 km, sākas Klinšu kalnos
- Riogrande upe ASV un Meksikā (angļu val. "Rio Grande", sp. val. "Rio Bravo"), gk. robežupe, garums - 3034 km, sākas Klinšu kalnos, ietek Meksikas līcī; Riobravo
- Apere upe Bolīvijā (_Apere, Rio_), Mamores kreisā krasta pieteka
- Itonamasa upe Bolīvijā ("Rio Itonamas"), Gvapores kreisā krasta pieteka
- Ortona upe Bolīvijā ("Rio Orthon"), Pando departamentā, Madre de Djosas kreisā krasta pieteka
- Mamore upe Bolīvijā, Madeiras labā satekupe, lejtecē arī Brazīlijas robežupe, garums - >2000 km, sākas Centrālajos Andos Austrumkordiljerā, nosaukums augštecē - Kaine, vidustecē - Riogrande
- Abakašisa upe Brazīlijā (_Abacaxis, Rio_), Amazonasas štata austrumos, Madeiras attekas Paranas Urarijas labā krasta pieteka
- Akara upe Brazīlijā (_Acará, Rio_), Paras štata austrumu daļā, ietek Atlantijas okeāna Maražo līcī
- Akarau upe Brazīlijā (_Acaraú, Rio_), Searas štata rietumu daļā, ietek Atlantijas okeānā
- Akari upe Brazīlijā (_Acari, Rio_), Amazonasas štatā, Madeiras pietekas Kanumanas kreisā satekupe
- Ajurvoka upe Brazīlijā (_Aiuruoca, Rio_), Riugrandi kreisā krasta pieteka
- Alalau upe Brazīlijā (_Alalaū, Rio_), Riunegru kreisā krasta pieteka, Roraimas un Amazonasas štata robežupe
- Almasa upe Brazīlijā (_Almas, Rio_), Gojasas štatā, Tokantinsas kreisā krasta pieteka, ietek Seras da Mesas ūdenskrātuvē
- Alkobasa upe Brazīlijā (_Alvobaça, Rio_), Baijas štata dienvidrietumos, izteka un augštece Minasžeraisas štata austrumos
- Amambai upe Brazīlijā (_Amambai, Rio_), Matugrosu du Sula štata dienvidos, Paranas labā krasta pieteka
- Amapari upe Brazīlijā (_Amapari, Rio_), Aragvari labā krasta pieteka
- Anamu upe Brazīlijā (_Anamu, Rio_), Paras štata ziemeļos, Trombetasas kreisā krasta pieteka
- Anava upe Brazīlijā (_Anauá, Rio_), Roraimas štatā, Riubranku kreisā krasta pieteka
- Aņandui upe Brazīlijā (_Anhandui, Rio_), Matugrosu du Sula štatā, Paranas labā krasta pieteka
- Apodi upe Brazīlijā (_Apodi, Rio_), Riograndi du Norti štata ziemeļaustrumos, sausajos periodos izsīkst, ietek Atlantijas okeānā
- Apore upe Brazīlijā (_Aporé, Rio_), Paranas labā krastapieteka, visā garumā Gojasas un Matugrosu du Sulas štata robežupe
- Akidavana upe Brazīlijā (_Aquidauana, Rio_), Matugrosu du Sula štatā, Mirandas labā krasta pieteka
- Arasa upe Brazīlijā (_Araça, Rio_), Amazones baseinā, Amazonasas štata ziemeļaustrumos, Riunegru kreisā krasta pieteka
- Arasuai upe Brazīlijā (_Araçuai, Rio_), Minasžeraisas štatā, Žektiņoņas labā krasta pieteka
- Aragvaja upe Brazīlijā (_Araguaia, Rio_), Tokantinsas kreisā krasta pieteka (Amazones baseinā), garums - 2630 km, tek pa Brazīlijas plakankalni, vidustecē sadaloties attekās kā Brasa Majora un Brasa Menora, veido vienu no pasaules lielākajām upju salām - Bananalu (300 x 75 km), lejtecē krāces, kuģojama vidustecē 1300 km
- Aragvari upe Brazīlijā (_Araguari, Rio_), Amapas štatā, izceļas Tumukumakes kalnu grēdas austrumos, ietek Atlantijas okeānā
- Arinusa upe Brazīlijā (_Arinos, Rio_), Matugrosu štatā, Žuruenas labā krasta pieteka
- Aripuanana upe Brazīlijā (_Aripuanã, Rio_), Matugrosu un Amazonasas štatā, Madeiras labā krasta pieteka
- Arajasa upe Brazīlijā (_Arraias, Rio_), Matugrosu štatā, Šingu kreisā krasta pieteka
- Aruana upe Brazīlijā (_Aruā, Rio_), Amazonasas štatā, Kuari ezera pieteka
- Ati-Parana upe Brazīlijā (_Ati-Paraná, Rio_), Amazonasas štatā, Žapuras labā krasta pieteka
- Aragvari upe Brazīlijā ("Rio Araguari"), Minasžeraisas štatā, Paranaibas kreisā krasta pieteka
- Katrimani upe Brazīlijā ("Rio Catrimani"), Roraimas štatā, Riubranku labā krasta pieteka
- Dosi upe Brazīlijā ("Rio Doce"), Minasžerisa un Espritu Santa štatā, garums \~600 km, veidojas Brazīlijas plakankalnē satekot Pirangai un Šopotai, ietek Atlantijas okeānā
- Fresku upe Brazīlijā ("Rio Fresco"), Šingu labā krasta pieteka
- Mukažai upe Brazīlijā ("Rio Mucajai"), Roraimas štatā, Riubranku labā krasta pieteka
- Paranapaneima upe Brazīlijā ("Rio Paranapanema"), augštece Sanpaulu štata dienvidu daļā, tālāk Sanpaulu un Paranas štata robežupe, garums - \~900 km
- Ronuro upe Brazīlijā ("Rio Ronuro"), Šingu kreisā krasta pieteka
- Surumu upe Brazīlijā ("Rio Surumu"), Roraimas štatā, Takutu labā krasta pieteka
- Takutu upe Brazīlijā ("Rio Tacutu"), Roraimas štatā, kā arī Brazīlijas un Gajānas robežupe, Riubranku kreisā satekupe
- Urarikuera upe Brazīlijā ("Rio Uraricoera"), Roraimas štatā, Riubranku labā satekupe
- Verdi upe Brazīlijā ("Rio Verde"), Ggojasas štatā, Paranaibas labā krasta pieteka
- Riubranku upe Brazīlijā, Roraimas štatā (port. val. "Rio Branco"), Riunegru kreisā krasta pieteka, kas izceļas, satekot Urarikuerai, kas sākas Parimas grēdas austrumu nogāzēs (Gvajānas plakankalnē) un Takutu, kas sākas Kamoas kalnos, garums - (kopā ar Urarikveru) 1300 km
- Paraiba du Sula upe Brazīlijas dienvidaustrumos (“Rio Paraibo do Sul”), Riodežaneiro štatā, garums — 1150 km (kopā ar Paraitingu), sākas Brazīlijas plakankalnes Mara grēdā, ietek Atlantijas okeānā
- Alperkatasa upe Brazīlijas ziemeļaustrumu daļā (_Alpercatas, Rio_), Maraņaunas štatā, Itapekuru kreisā krasta pieteka
- Abunana upe Dienvidamerikā (_Abunā, Rio_), Bolīvijas un Brazīlijas robežupe (Bolīvijas ziemeļos), Madeiras kreisā krasta pieteka; Abuna
- Abuna upe Dienvidamerikā (_Abuná, Rio_), Bolīvijas un Brazīlijas robežupe (Bolīvijas ziemeļos), Madeiras kreisā krasta pieteka; Abunana
- Akre upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), augštecē Peru un Bolīvijas robežupe, nelielā posmā arī Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, vidustece un lejtece Brazīlijā, kur saucas _Akri_, Purusas kreisā krasta pieteka
- Akri upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), Purusas labā krasta pieteka Brazīlijā, augštecē Brazīlijas un Peru robežupe, un \~100 km Brazīlijas un Bolīvijas robežupe
- Amazone upe Dienvidamerikā (portugāļu valodā _Rio Amazonas_), Peru un Brazīlijā, Kolumbijas robežupe, lielākā upe pasaulē pēc garuma (6450 km), ūdenīguma un baseina platuma, ietek Atlantijas okeānā, veidojot lielu deltu, kuģojama 4300 km garumā (no grīvas līdz Andiem), 1700 km no grīvas Manausas osta pieejama okeāna kuģiem
- Kvirila upe Gruzijā ("Kvirila"), Rioni labā krasta pieteka
- Chenisckali upe Gruzijā ("Tsenistskali"), Rioni labā krasta pieteka, sākas Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzes ledājos, ieteka Kolhidas zemienē
- Džodžora upe Gruzijā, Rioni kreisā krasta pieteka
- Abaša upe Gruzijā, Rioni labā krasta pieteka
- Civi upe Gruzijā, Rioni labā krasta pieteka
- Hanisckali upe Gruzijā, Rioni labā krasta pieteka
- Usumasinta upe Gvatemalā un Meksikā ("Usumacinta"), garums - 1000 km, sākas Čjapasas Sjerramadrē (augštecē nosukumi - Rionegro, Čihoja, Salinasa), ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Grihalvu veido deltu
- Sanpedro upe Gvatemalā un Meksikas Tabasko pavalstī ("Rio San Pedro"), Usumasintas labā krasta pieteka
- Agvana upe Hondurasā (_Aguán, Rio_), lejtece Kolonas departamentā, ietek Karību jūrā
- Arjari upe Klumbijā (_Ariari, Rio_), Gvavjares labā krasta pieteka
- Ahahu upe Kolumbijā (_Ajajú, Rio_), Apaporisas labā satekupe, visā garumā ir Kaketas un Gvavjares departamenta robežupe
- Ariporo upe Kolumbijā (_Ariporo, Rio_), Kasanares departamentā, Metas kreisā krasta pieteka, izceļas Austrumkordiljeras kalnos
- Atrato upe Kolumbijā (_Atrato, Rio_), Čoko un Antjokijas departamentā
- Apaporisa upe Kolumbijā (_Rio Apaporis_), Kaketas kreisā krasta pieteka
- Kagvana upe Kolumbijā ("Rio Caguan"), Kaketas kreisā krasta pieteka
- Kauinari upe Kolumbijā ("Rio Cahuinari"), Kaketas labā krasta pieteka
- Kaketa upe Kolumbijā ("Rio Caqueta"), Amazones kreisā krasta pietekas Žapuras nosukums tās augštecē
- Jari upe Kolumbijā ("Rio Yari"), Kaketas kreisā krasta pieteka
- Miritiparana upe Kolumbijā ("Rio Miriti Parana"), Amazonasas departamenta ziemeļu daļā, Kaketas kreisā krasta pieteka
- Neči upe Kolumbijā ("Rio Nechi"), Kaukas labā krasta pieteka, sākas Andu Centrālajā Kordiljerā
- Purui upe Kolumbijā un Brazīlijā ("Rio Purui"), Žapuras labā krasta pieteka
- Arauka upe Kolumbijā un Venecuēlā (_Arauca, Rio_), \~60 km posmā arī šo valstu robežupe, Orinoko kreisā krasta pieteka
- Amakusaka upe Meksikā (_Amacuzac, Rio_), Meskalas labā krasta pieteka Gerreto pavalstī, izteka un augštece Mehiko pavalstī, šķērso Morelosas pavalsti
- Ameka upe Meksikā (_Ameca, Rio_), Halisko pavalsts ziemeļos, lielāko daļu tecējuma (izņemot augšteces posmu) ir Halisko un Najaritas pavalsts robežupe, ietek Klusā okeāna Banderasa līcī
- Atengo upe Meksikā (_Atengo, Rio_), Najaritas pavalstī, Riograndes labā krasta pieteka
- Atojaka upe Meksikā (_Atoyac, Rio_), Gerrero pavalstī, ietek Klusajā okeānā
- Atojaka upe Meksikā (_Atoyac, Rio_), Oahakas pavalstī, Verdes kreisā krasta pieteka
- Atojaka upe Meksikā (_Atoyac, Rio_), Pueblas pavalstī, Meskalas labā krasta pieteka
- Bolanjosa upe Meksikā ("Rio Bolaņos"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka
- Končosa upe Meksikā ("Rio Conchos"), Čivavas štatā, Riograndes labā krasta pieteka
- Riogrande de Santjago upe Meksikā (“Rio Grande de Santiago”), garums — 965 km, sākas Vulkāniskajā grēdā (agštece līdz Čapalas ezeram saucas — Lerma), ietek Klusajā okeānā, krāčaina
- Grihalva upe Meksikā ("Rio Grijalva"), Čjapasas un Tabasko pavalstī, garums - 766 km, ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Usumasintu veido deltu
- Hučipila upe Meksikā ("Rio Juchipila"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka
- Lerma upe Meksikā ("Rio Lerma"), Riograndes de Santjago augštece līdz Čapalas ezeram, garums - 510 km
- Salado upe Meksikā ("Rio Salado"), Koavila de Saragosas, Nuevoteonas un Tamaulipasas štatā, Riograndes labā krasta pieteka
- Sanhuana upe Meksikā ("Rio San Juan"), Nuevoleonas un Tamaulipasas štatā, Riograndes labā krasta pieteka
- Verde upe Meksikā ("Rio Verde"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka
- Apa upe Paragvajā un Brazīlijā (_Apa, Rio_), šo valstu robežupe, izņemot augšteces posmu, Paragvajas kreisā krasta pieteka
- Kolorado upe Patagonijas ziemeļos (sp. val. "Rio Colorado"), Argentīnā, garums - 1200 km, sākas Andos, satekot Riograndei un Barankasai, ietek Atlantijas okeāna Elrinkona līcī; Riokolorado
- Altopurusa upe Peru (_Alto Purús, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos un Brazīlijas Akri štatā, Purusas kreisā satekaupe
- Kuranha upe Peru (_Curanja, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos, Altopurusas kreisā krasta pieteka
- Pjedrasa upe Peru ("Rio de las Piedras"), Madre de Djosas reģionā, Madre de Djosas kreisā krasta pieteka
- Javari upe Peru ("Rio Yavari"), un Brazīlijas robežupe, Amazones labā krasta pieteka, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Brazīlijā - Žavari
- Inambari upe Peru ("Rio Inambari"), Puno un Madre de Djosas reģionā, Madre de Djosas labā krasta pieteka
- Altara upe un sausgultne Meksikā (_Altar, Rio_), Sonoras pavalstī, Altara tuksnesī, lietus periodā Magdalenas labā krasta pieteka
- Agvanavala upe un sausgultne Meksikas vidienē (_Aguanaval, Rio_), Durango pavalsts austrumu pierobežā, daļēji arī robežupe ar Kovila de Saragosas pavalsti
- Amana upe Venecuēlā (_Amana, Rio_), Gvanipas kreisā krasta pieteka Monagasas štatā, augštece Ansoategi štatā
- Apongvao upe Venecuēlā (_Aponguao, Rio_), Bolivara štatā, Karoni labā krasta pieteka, izteka Lagransabanas kalnu grēdā
- Apure upe Venecuēlā (_Apure, Rio_), Orinoko kreisā krasta pieteka, garums - 1580 km, veidojas satekot Uribantei un Sararei, kas sākas Andos
- Aro upe Venecuēlā (_Aro, Rio_), Bolivara štatā, Orinoko labā krasta pieteka
- Kasikjare upe Venecuēlā ("Rio Casiquiare"), atzarojas no Orinokas augšteces (atņem 1/3 ūdens), ietek Riunegru (Amazones baseinā), garums - 410 km
- Orinoko upe Venecuēlā (sp. val. "Rio Orinoco"), Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - 2730 km, sākas Gvajānas plakankalnes Parimas grēdā 1047 m vjl., ietek Atlantijas okeānā; Orinoka
- Atabapo upe Venecuēlā un Kolumbijā (_Atabapo, Rio_), vidustecē un lejtecē šo valstu robežupe, Orinoko kreisā krasta pieteka
- Imeretija Vēsturisks novads Gruzijas rietumu daļā, Rioni vidusteces rajonā, no XV gs. beigām valsts (galvaspilsēta — Kutaisi), kas apvienoja Mergēliju, Gūriju, Abhāziju un Saventiju, 1811. - 1990. g. bija iekļauta Krievijas un Padomju Savienības sastāvā
- Latīņamerika Vidusamerika un Dienvidamerika, aptver 33 neatkarīgas valstis, uz dienvidiem no Riograndes upes (Meksikas ziemeļu robeža)
- Aguļasnegrass virsotne Brazīlijā (_Agulhas Negras, Pico das_), uz Minasžeraisas un Riodežaneiro štata robežas, augstums 2791 m
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Rio.