Paplašinātā meklēšana
Meklējam Mara.
Atrasts vārdos (26):
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (91):
- Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī.
- Aristeids Atēnu politiķis ("Aristeidēs", \~530.-468. g. p. m. ē.), komandēja kauju pie Maratonas (490. g.), piedalījas Dēlas savienības dibināšanā.
- skuju dobumsēnīte dobumsēnīšu suga ("Marasmiellus perforans", syn. "Micromphale perforans").
- Īkarijs grieķu mitoloģijā - dzīvoja Atikā, Maratonas tuvumā, no Dionīsa iemācījies darīt vīnu, aiznesa ganiem ādas maisu ar vīnu, kas dzērumā viņu nogalināja un apraka līķi.
- Hekale grieķu mitoloģijā - vecenīte, kas viesmīlīgi uzņēma Tēseju, kad viņš devās medīt mežonīgo vērsi, kas postīja Maratonas līdzenumu.
- almoravidi Islama sekta un dinastija, ko Āfrikas ziemeļrietumu daļā ap 1040. g. nodibināja Abdallahs ibn Jasins, no 1062. g. rezidence Marakešā, Marokā, valdīja arī Spānijā un Baleāru salās (1086.-1149. g.).
- marenieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Maras" iedzīvotāji.
- Marakaibo ezers lagūna Marakaibo zemienē (sp. val. “Lago de Maracaibo”), Venecuēlā, platība — 13300 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 250 m, kanāls savieno ar Venecuēlas līci, ietek \~50 upju.
- dobumsēnīte lapiņu sēņu ģints ("Marasmiellus").
- vītenīte lapiņu sēņu ģints ("Marasmiellus").
- Māra Mara, Rīvas pieteka.
- Mariņa Mara, Rīvas pieteka.
- Māriņa Mara, Rīvas pieteka.
- Mārupīte Mara, Rīvas pieteka.
- leptoptilos Marabu.
- marabu Marabuts.
- Marakaivas ezers Marakaibo ezers Venecuēlā.
- Marakaiva Marakaibo, pilsēta Venecuēlā.
- maralbriedis Marals.
- Maraņana Maranjauna, štats Brazīlijas ziemeļaustrumos.
- Maraņona Maranjona, upe Peru.
- kalateja Marantu dzimtas ģints ("Calathea"), kas dabā sastopama gk. Dienvidamerikas tropu mežos, dabiski raibās lapas tos padarījušas par iecienītiem telpaugiem.
- ktenante Marantu dzimtas ģints ("Ctenanthe"), kas sastopama Dienvidamerikā, Eiropā tiek audzēta kā dekoratīvi telpaugi.
- stromante Marantu dzimtas ģints ("Stromanthe"), Dienvidamerikas augs, ko Latvijā izplata kā telpaugu.
- maranta Marantu dzimtas ģints.
- niedru maranta marantu suga ("Maranta arundinacea"), ko tropu apgabalos kultivē un sakneņus izmanto uzturā un arorūta ieguvei.
- baltdzīslu maranta marantu suga ("Maranta leuconeura"), kuras dažādas šķirnes ir izplatīti telpaugi.
- Merapi Marapi, vulkāns Sumatrā, Indonēzijā.
- maraskīns Maraskīno.
- marati Marathi.
- marathi Marathu valoda - indoāriešu valoda, kurā galvenokārt runā marathi, kas dzīvo Indijas centrālajā un rietumu daļā, tā ir Indijas štata Mahārāštras oficiālā valoda.
- maratonists Maratonskrējējs.
- Maraža Maražo, sala Amazones grīvā, Brazīlijā.
- Vagavaga Pilsēta Austrālijā ("Wagga Wagga"), Jaundienvidvelsas dienvidos, pie Marambidži upes, 54000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Abaetetuba pilsēta Brazīlijā (_Abaetetuba_), Paras štatā, Atlantijas okeāna Maražo līča krastā, 78000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Afua pilsēta Brazīlijā (_Afuǎ_), Paras štatā, Amazone deltā, Maražo salas ziemeļos.
- Prezidenti Dutra pilsēta Brazīlijā ("Presidente Dutra"), Maraņaunas štatā, 185900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sanluisa Pilsēta Brazīlijā ("Sao Luis"), Maranjaunas štata administratīvais centrs, 1012000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Maranello Pilsēta Itālijā ("Maranello"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marāno Vinčentīno pilsēta Itālijā ("Marano Vincentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maratea Pilsēta Itālijā ("Maratea"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marano di Napoli pilsēta Itālijā (“Marano di Napoli”), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 57200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bvafle Pilsēta Kotdivuārā, Marahue reģiona administratīvais centrs, 86700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Agije pilsēta Nigērā (_Aguié_), Maradi reģiona dienvidu daļā.
- Tesava Pilsēta Nigērā, Maradi reģionā, 31700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Maradi Pilsēta Nigēras dienvidos ("Maradi"), reģiona administratīvais centrs, 148000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Tirgulepuša Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 11700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Višeu de Susa pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bajasprije Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 15500 iedzīvotāju (2011. g.); Felšēbāņa.
- Borša Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 27600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dragomirešti Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sigetumarmaceja Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 37600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Selištja de Susa pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kavnika Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Teuci-Megereuša Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ulmeni Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šomkutamare Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Seini Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.); Sinērvāralja.
- Bajamare Pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos ("Baia-Mare"), Maramurešas žudeca administratīvais centrs, 123800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Marampa Pilsēta Sjerraleones rietumos ("Marampa"), \~20000 iedzīvotāju, dzelzs rūdas ieguves un bagātināšanas centrs.
- Marasena Pilsēta Spānijā ("Maracena"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Musoma Pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļu daļā, Viktorijas ezera austrumu piekrastē, Maras provinces administratīvais centrs, 72500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Turmero Pilsēta Venecuēlā, Marakajas piepilsēta, 226100 iedzīvotāju (2000. g.).
- Marakaja Pilsēta Venecuēlas ziemeļos (sp. val. "Maracay"), Karību Andos 457 m vjl., Aragvas štata administratīvais centrs, 400000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Marakaibo Pilsēta Venecuēlas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Maracaibo"), Sulijas štata administratīvais centrs, Venecuēlas 2. lielākā pilsēta, 2072000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Livingstona Pilsēta Zambijā ("Livingstone"), Dienvidu provinces administratīvais centrs, 97500 iedzīvotāju (2000. g.); Maramba.
- vītene Pūkaiņu dzimtas ģints ("Marasmius"), sēnes ar maziem, plāniem, sīkstiem augļķermeņiem, kas sausā laikā sažūst, bet pēc lietus augšanu turpina, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- ķiploksēne Pūkaiņu dzimtas vīteņu ģints suga ("Marasmius scorodonius"), sēne ar nelieliem pasausu augļķermeni, kas smaržo pēc ķiplokiem un var lietot kā garšas piedevu virām, labi aug jauktos un lapu koku mežos, starp sūnām sausākās vietās.
- maranta Šīs dzimtas ģints ("Maranta"), kuras vairākas sugas un šķirnes audzē siltumnīcās vai siltās, mitrās telpās.
- Tokantinsa Štats Brazīlijā ("Tocantins"), administratīvais centrs - Palmasa, platība - 277621 kvadrātkilometrs, 1292000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maranjaunas, Baijas, Gojasas, Matugrosu un Patras štatu.
- Sulija Štats Venecuēlas rietumos ("Zulia"), administratīvais centrs - Marakaibo, platība - 63100 kvadrātkilometru, 3821000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Aragva Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Aragua"), administratīvais centrs - Marakaja, platība - 7014 kvadrātkilometru, 1736000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Marakaibo zemiene tektoniskas izcelsmes ieplaka Ziemeļrietumu Andos, starp Perihas grēdu un Meridas Kordiljeru, Venecuēlā (neliela daļa Kolumbijā), ar Marakaibo ezeru centrālajā daļā.
- Balsasa Upe Brazīlijā ("Rio das Balsas"), Maraņaunas štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka.
- Tokantinsa Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 2850 km, veidojas Brazīlijas plakankalnes vidusdaļā, satekot Maranjanai un Almasai, ietek Amazones attekā Parā, veidojot estuāru.
- Tiete Upe Brazīlijā, Sanpaulu štatā, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1120 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mara grēdā.
- Paraiba du Sula upe Brazīlijas dienvidaustrumos (“Rio Paraibo do Sul”), Riodežaneiro štatā, garums — 1150 km (kopā ar Paraitingu), sākas Brazīlijas plakankalnes Mara grēdā, ietek Atlantijas okeānā.
- Igvasu Upe Brazīlijas dienvidaustrumos, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1320 km, sākas Mara grēdā netālu no Atlantijas okeāna, tek rietumu virzienā, lejtecē veido robežu ar Argentīnu.
- Itapekuru Upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Itapicuru"), Maranjaunas štatā, garums - 1650 km, sākas Brazīlijas plakankalnē, ietek Atlantijas okeāna Sanžozē līcī.
- Alperkatasa Upe Brazīlijas ziemeļaustrumu daļā, Maranjaunas štatā, Itapekuras kreisā krasta pieteka.
- Valjaga Upe Peru ("Huallaga"), Maranjonas labā krasta pieteka, garums - \~1200 km, sākas Peru Andos Rietumkordiljerā \~5000 m vjl., tek pa dziļu ieleju, lietus sezonā (septembris-marts) lejtecē līmenis ceļas par 6-7 m.
- maranta Viendīgļlapju klases dzimta ("Marantaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, gk. tropos Amerikas mitrajos mūžamežos, arī Āzijā un Āfrikā, 32 ģintis, 350 sugu.
- Viņa del Mara Vinja del Mara, pilsēta Čīlē.
- zaru vītenīte vītenīšu suga ("Marasmiellus ramealis").
- vairoga vītene vīteņu suga ("Gymnopus androsaceus", syn. "Marasmius androsaceus").
- lapu vītene vīteņu suga ("Marasmius epiphyllus").
- pļavas vītene vīteņu suga ("Marasmius oreades").
- riteņu vītene vīteņu suga ("Marasmius rotula").
- baltā vītene vīteņu suga ("Marasmius saccharinus").
- ķiploku vītene vīteņu suga ("Marasmius scorodonius"); ķiploksēne.
- vinneja vītene vīteņu suga ("Marasmius wynneae").
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Mara.