Paplašinātā meklēšana
Meklējam Lejas.
Atrasts vārdos (22):
Atrasts vārdu savienojumos (30):
- Krāslavas Lejas dzirnavezers
- Lejas Ančupāni
- Lejas Benči
- Lejas Boleņi
- Lejas Boliņi
- Lejas Brīdziški
- Lejas Bulāna
- Lejas Butkāni
- Lejas Bužezers
- Lejas dīķis
- Lejas Dzeniški
- Lejas dzirnavezers
- Lejas ezers
- Lejas Garezers
- lejas krautuve
- Lejas Kūdeņi
- Lejas Kudiņi
- Lejas pagasts
- Lejas Podnieki
- Lejas Pūdnīki
- Lejas Randari
- Lejas Romuļi
- Lejas Sloboda
- lejas stāvs
- Lejas strauts
- Lejas Trušeļi
- Lejas Tuči
- Lejas Tūči
- Lejas Urdzēni
- Rauņa leja
Atrasts skaidrojumos (744):
- Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta
- Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
- hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība
- Lajas Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" nosaukums vietējā izloksnē
- Šķiņķi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants
- Lajaskrūgs Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Lejaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
- Aļļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Amši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Andriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Cinci apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Čipati apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Gārša apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Grēdas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Ķilpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kožas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Krampani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kručki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Majani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Mālmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Oldermaņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Paideri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Palata apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Silamiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Skujenieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Staidi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Umari apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Viešķeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Viģubi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Zellenes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Barani apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Krāces apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Lapati apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Latvasas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Olekši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Pirtsmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Salaki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Salmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Zvārtavi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Jānuži apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Sinole apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Robežkalns apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā
- Avranša apdzīvota vieta Francijā (_Avranches_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Dīva apdzīvota vieta Francijā (_Deauville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
- Mortaņoperša apdzīvota vieta Francijā (_Mortagne-au-Perche_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Kondē pie Nuaro apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģionā
- Lēgla apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona austrumos
- Senžermēndevo apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos
- Žobūra apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos
- Senvāstlauga apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) departamentā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumos, Sēnas līča piekrastē
- Baijē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Baljē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Falēza apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Flēra apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Kutansa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Lafertēmasē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Mezidonkanona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Toriņī pie Viras apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Sē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Sentilērdiarkuē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Vildjēlepuāla apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Kutanasa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona rietumu daļā
- Karantāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas dienvidaustrumu daļā
- Valoņa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumu daļā
- Brikebeka apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas ziemeļrietumu daļā
- Onflēra apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas grīvlīča dienvidu krastā
- Lika apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
- Uistrama apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
- Granvila apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Senmalo līča piekrastē
- Vira apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes augšteces krastos
- Senlo apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes labajā krastā
- Truvila apdzīvota vieta Francijā, Sēnas līča piekrastē, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Vimutjē apdzīvota vieta Francijā. Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Algeti apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mharē
- Aghtakla apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mhares ziemeļaustrumu daļā
- Aškala apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mhares ziemeļrietumu daļā
- Ango apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Ango_), Lejasveles provincē
- Aktaniša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktanyš_), Tatarstānas Republikā, Lejaskamas ūdenskrātuves dienvidu piekrastē
- Šnēverdingene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē
- Toštete apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē
- Juiste apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
- Špīkeroga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
- Vangeroge apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
- Langeoga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salas ziemeļrietumu piekrastē
- Emliheima apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā
- Neienhausa apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā
- Šitorfa apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā
- Špelle apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā
- Estervēgene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
- Latene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
- Ostrauderfēne apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
- Verlte apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
- Vestrauderfēne apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
- Zēgele apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
- Derpene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā, Emsas labajā krastā
- Hāge apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
- Marienhāfe apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
- Mordofa apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
- Ramslo apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
- Varzingsfēne apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
- Vīsmora apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
- Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
- Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
- Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis
- Paideru akmens atrodas Lejasciema pagastā, 50 m no Gaujas kreisā krasta, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,0 m, augstums - 1,8 m, garums - 5,2 m, platums - 3,5 m, trīsstūra forma, virszemes tilpums - 15 kubikmetri
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
- Zaubes ozols aug Zaubē pie Lejas ezera, stumbra apkārtmērs — 8,05 m, vainaga projekcija — 8 x 17 m, koka augstums — 19 m
- Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Bozeniku upe Augulienas strauts Beļavas un Lejasciema pagastā
- Augšaustrija Austrijas federālā zeme (_Oberösterreich_), platība - 11980 kvadrātkilometru, 1412000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Linca, robežojas ar Lejasaustriju, Štīriju un Zalcburgu, kā arī ar Vāciju un Čehiju
- Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju
- Burgenlande Austrijas federālā zeme, platība - 3962 kvadrātkilometri, 2811900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Eizenštate, robežojas ar Štīriju un Lejasaustriju, kā arī ar Slovākiju un Ungāriju
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
- Klodzka Bistšica Klodzka - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
- Bušezers Bušezers I – Lejas Bužezers Virešu pagastā
- Bušmeņezers Bušmaņa ezers Lejasciema pagastā
- Boma ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā
- Bomīšu ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā
- Buma ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā
- Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā)
- Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību
- Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
- Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni
- Austrumfrīzlande dabas teritorija Vācijā (_Ostfriesland_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļrietumu daļā
- Amūras zemiene dažkārt tā apzīmē Vidusamūras un Lejasamūras zemieni kopā
- lejasstrazdenieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstrazdi" iedzīvotāji
- Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā
- Kūkstiņu ezers Dūkstiņu ezers Lejasciema pagastā
- Cēsaka Dzērves kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums 5 km
- Gerzes kultūra eneolīta kultūra (4. gt. p. m. ē.) Senajā Ēģiptē; nosaukums pēc senkapiem Lejasēģiptē; akmens, krama, vara rīki, keramika ar dzelteno angobu un sarkanu rakstu, apūdeņojuma zemkopība, lopkopība
- lejaskurzemnieki Etnogrāfiskā novada Lejaskurzeme (Kurzemes dienvidrietumu stūrī) iedzīvotāji
- Ādmiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 28 ha
- Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
- Pīļavas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - <1 ha
- Bušmaņa ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1 ha; Bušmeņezers
- Kugru ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,4 ha; Kugres ezers; Kugrītis
- Aizupju ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha
- Dūkstiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Kūkstiņu ezers
- Pakurlītis ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Pakurlīšu ezers; Pakurlīts; Pakurļu ezers; Sikšņu ezers
- Roznieku ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 12,1 ha, dziļums - līdz 5 m
- Mustera ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 16,4 ha; Musteru ezers; Mustura ezers
- Sila ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha; Silezers
- Vaguļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 8 ha; Lēļa ezers; Leļu ezers; Lēļu ezers
- Silamiķeļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 1,3 ha; Silameteļu ezers; Dilles ezers
- Grimnaužu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 2,6 ha
- Lāču ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 5,3 ha, iztek Lāču strauts; Lāčezers
- Galgauskas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema un Galgauskas pagastā, platība — 30,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 450 m, vidējais dziļums — 2,3 m, eitrofs, \~15% virsmas aizaugusi; Koruļezers
- Umbezers ezers Gulbenes novada Lejasciena pagastā, platība - 4,2 ha; Umba; Umbas ezers; Umbazars; Umbis
- Lejs ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība 177,4 ha, līčains, 3 salas; Lejas ezers
- Garais Snidzins ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 36 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,3 km., lielākais dziļums - 5,1 m; Lejassniedziņu ezers; Lejassnīdzinu ezers; Garais Sniedziņu ezers; Snidzēnu-Dolgoje ezers; Snīdzinu ezers; Snīdzeņu ezers
- Lejas Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība - 11,5 ha; Lejasezers
- Lejaslabiņu ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, 122,5 m vjl., platība — 3,7 ha; Lejaslobiņu ezers
- Kalnezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 132,2 m vjl., platība - 1,7 ha; Kalnu ezers; Lejaslāču ezers
- Pelēdas ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 4,5 ha; Lejaspelēdas ezers
- Sudalezers ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts
- Kūžurga Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Latupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Talupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Roznieku ezera
- Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga
- Tirziņa Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Lejasciema pagastā, garums - 18 km, kritums - 15 m
- Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema
- Damurga Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe
- Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte
- Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
- Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera
- Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte
- Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe
- Lajasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušā nosaukuma "Lejasmuiža" variants vietējā izloksnē
- Lejasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušais nosaukums
- Ķēriķi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Aļļi" daļa
- cincēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Cinci" iedzīvotāji
- dūrenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" iedzīvotāji
- jānuzieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Jānuži" iedzīvotāji
- krustakmenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Krustakmens" iedzīvotāji
- lapatieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapati" iedzīvotāji
- Lopati Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapati" nosaukuma variants
- lejasciemieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lejasciems" iedzīvotāji
- lejenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lejasciems" iedzīvotāji
- mālmuižnieki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" (senāk - "Mālu muiža") iedzīvotāji
- mālenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" iedzīvotāji
- Mālumuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Mālmuiža" nosaukuma variants
- Piertsmuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Pirtsmuiža" nosaukums vietējā izloksnē
- Solaki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salaki" nosaukuma variants
- Salmeņi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukuma variants
- Kurmi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Sinole" daļa
- Skujenīši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Skujenieši" nosaukuma variants
- vērēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Vēri" iedzīvotāji
- Aahof Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums
- Ļeiskaja Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums krieviski
- lejasstradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstradi" iedzīvotāji
- Normandija Ģeogrāfisks reģions Francijas ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei, platība - 30627 kvadrātkilometri, \~3,45 mlj iedzīvotāju, 1956. g. šajā teritorijā tika izveidoti divi reģioni - Augšnormandija un Lejasnormandija
- Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa
- Mustera kanāls ietek Mustera ezerā Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Ežupīte Iežupe, Gaujas pieteka Lejasciema pagastā
- Ķivurga Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Lēnupīte Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Suņu grāvis Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Suņugrāvis
- Dziļāgrava Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kūrupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Mērupīte Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Musturga Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale
- Ledupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Ladupe
- Ķeguma ūdenskrātuve izveidota Daugavā 1939. g., atrodas Viduslatvijas zemienē, Lejasdaugavas senlejā, Ķeguma un Lielvārdes novadā, 32 m vjl., platība — 2490 ha, garums — 22 km, lielākais platums — 1,4 km, vidējais dziļums — 6,3 m, lielākais dziļums — 16,5 m
- Ardževani kalna virsotne Gruzijā (_Arjevani, mt’a_), Trialetas grēdā, uz Iekšējās Kartlijas un Lejaskartlijas robežas, augstums - 2757 m
- Džavahetija Kalniene Gruzijā, starp Trialetas grēdu ziemeļos, Kūru rietumos un Lejaskartlijas līdzenumu austrumos, augstākā virsotne - 3301 m
- Kamanu Kamanu kalni - iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, kāpu vaļņi nedaudz izliekti, līdz 2 km gari, relatīvais augstums - līdz 15 m, augstākā virsotne - 128 m vjl.
- Kamenna Kamenna Gura - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
- Piekrastes kanāls kanāls Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, savieno Emsas un Vēzeres upi
- Klinča Klinča ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 4 ha; Klincs; Klinšu ezers; Klints ezers; Ezerkalnu rezers
- Klincs Klinča ezers Lejasciema pagastā
- Ezerkalnu ezers Klinča ezers Lejasciema pagastā
- Klinšu Klinšu ezers - Klinča ezers Lejasciema pagastā
- Klints Klints ezers - Klinča ezers Lejasciema pagastā
- Gāršupe Koruļupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- lejaspodnieki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Podnieki" iedzīvotāji
- Lejas Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Podnieki" nosaukuma variants
- Lejis Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas “Lejas Podnieki” nosaukums latgaliski
- Lejas Boleņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Boliņi" nosaukuma variants
- Lejis Buoleni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Boliņi" nosaukums latgaliski
- Lejis Butkuoni Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Butkāni" nosaukums latgaliski
- Lejis Trušeli Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Trušeļi" nosaukums latgaliski
- Lejis Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Romuļi" nosaukums latgaliski
- Kugrītis Kugru ezers Lejasciema pagastā
- Kugres ezers Kugru ezers Lejasciema pagastā
- Griķi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" bijušais nosaukums
- Lāčezers Lāču ezers Lejasciema pagastā
- Lāčupe Lāču strauts Lejasciema pagastā
- Lāčupīte Lāču strauts Lejasciema pagastā
- Vecpils upe Lāņupe, ūdenstece Lejaskurzemes novadā
- Lejasezers Lejas Bužezers Virešu pagastā
- Lejas ezers Lejas Bužezers Virešu pagastā
- Siltāju dīķis Lejas dīķis Lizuma pagastā
- Siltais ūdens Lejas dīķis Lizuma pagastā
- Siltais dīķis Lejas dīķis Lizuma pagastā
- Ermiķu strauts Lejas strauts, Paparzes labā krasta pieteka Kalncempju pagastā
- Bačka Lejas strauts, Paparzes pieteka Alūksnes novadā
- lejsvāci Lejas vācieši
- nieder- Lejas-, vācu vietu vārdos
- Aahof Lejasciems
- auciems Lejasciems pretstatā ciemam kalnā
- lejdaļa Lejasdaļa (1)
- lejdaļa Lejasdaļa (2)
- Ozolbirzes grāvis Lejasdonavas grāvis, Rojas pieteka
- Lejas dzirnavezers Lejasdzirnavu dzirnavezers Lejasciema pagastā
- lejgals Lejasgals (1)
- lejgals Lejasgals (2)
- Ziemeļu Lejaskalifornija Lejaskalifornija
- Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts Lejaskalifornija, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Baja California")
- trekņenieki Lejaskurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Trekņi" iedzīvotāji
- Lejaslobiņu ezers Lejaslabiņu ezers Laucienes pagastā
- dīle Lejasvācijas un sakšu zemnieku mājās vidus telpa ar ugunskura vietu, ap ko grupējas dažādas citas telpas
- lejasv. Lejasvācu valoda
- Mālu Mālu dzirnavezers - uzpludināts uz Svārbes upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,8 ha
- bose Masas mērvienība \~45 mārciņas (~19 kg), lietoja 16. gs. Lejaskurzemē medus daudzuma noteikšanai; boze
- Lejaskalifornija Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California" / "Estado Libre y Soberano de Baja California"), administratīvais centrs - Mehikali, platība - 71546 kvadrātkilometri, 2844500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Dienvidu Lejaskalifornija Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Dienvidu Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California Sur" / "Estado Libre y Soberano de Baja California Sur"), administratīvais centrs — Lapasa, platība — 73943 kvadrātkilometri, 512170 iedzīvotāju (2005. g.)
- Moveša Moveša ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība - 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
- Movess Moveša ezers Lejasciema pagastā
- Moves ezers Moveša ezers Lejasciema pagastā
- Movešu ezers Moveša ezers Lejasciema pagastā
- Moveža ezers Moveša ezers Lejasciema pagastā
- Movieša ezers Moveša ezers Lejasciema pagastā
- Mūveša ezers Moveša ezers Lejasciema pagastā
- Mustura ezers Mustera ezers Lejasciema pagastā
- Musteru ezers Mustera ezers Lejasciema pagastā
- Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
- lejasbēnūžnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasbēnūži" iedzīvotāji
- Rankas pagasts pagasts Gulbenes novada rietumu daļā, robežojas ar Lejasciema, Lizuma un Druvienas pagastu, kā arī ar Cēsu un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: Ramka, vāciski — Ramkau, krieviski — Ramkauskaja
- Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja
- Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja
- Lizuma pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Lejasciema, Tirzas, Druvienas un pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lijsohn, krieviski — Ļizumskaja
- Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja
- Pakurlīšu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā
- Pakurļu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā
- Sikšņu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā
- Pakurlīts Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
- Lejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Lejasciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā
- Sinoles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā
- Amštetene pilsēta Austrijā (_Amstetten_), Lejasaustrijas federālajā zemē, 22900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādene pilsēta Austrijā (_Baden_), Lejasaustrijas federālajā zemē, 26 km uz dienvidiem no Vīnes, Vīnes Meža priekškalnēs, 25200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hāga pilsēta Austrijā (_Haag_), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Allentštaiga pilsēta Austrijā ("Allentsteig"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādfeslava pilsēta Austrijā ("Bad Voeslau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berndorfa pilsēta Austrijā ("Berndorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bruka pilsēta Austrijā ("Bruck an der Leitha"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Doičvāgrama pilsēta Austrijā ("Deutsch-Wagram"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Drozendorfa pilsēta Austrijā ("Drosendorf-Zisserdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dirnšteina pilsēta Austrijā ("Duernstein"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ebenfurte pilsēta Austrijā ("Ebenfurth"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ebreihsdorfa pilsēta Austrijā ("Ebreichsdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Egenburga pilsēta Austrijā ("Eggenburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fišamende pilsēta Austrijā ("Fischamend"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Genzerndorfa pilsēta Austrijā ("Gaenserndorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gerasa pilsēta Austrijā ("Geras"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gerasdorfa pilsēta Austrijā ("Gerasdorf bei Wien"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gfēla pilsēta Austrijā ("Gfoehl"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Glognica pilsēta Austrijā ("Gloggnitz"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gminde pilsēta Austrijā ("Gmuend"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grosgerungsa pilsēta Austrijā ("Gross Gerungs"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grosencersdorfa pilsēta Austrijā ("Gross-Enzersdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Groszighartse pilsēta Austrijā ("Gross-Siegharts"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hainburga pilsēta Austrijā ("Hainburg an der Donau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hainfelde pilsēta Austrijā ("Hainfeld"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hardega pilsēta Austrijā ("Hardegg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Heidenreihšteina pilsēta Austrijā ("Heidenreichstein"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hercogenburga pilsēta Austrijā ("Herzogenburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hollabrunna pilsēta Austrijā ("Hollabrunn"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horna pilsēta Austrijā ("Horn"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ibsa pilsēta Austrijā ("Ybbs"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kiršlāga pilsēta Austrijā ("Kirchschlag in der Buckligen Welt"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Klosterneiburga pilsēta Austrijā ("Klosterneuburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, Vīnes ziemeļrietumu piepilsēta, 25900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Korneiburga pilsēta Austrijā ("Korneuburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kremsa pilsēta Austrijā ("Krems an der Donau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, osta Donavas kreisajā krastā, 24000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Lā pilsēta Austrijā ("Laa an der Thaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Langenloisa pilsēta Austrijā ("Langenlois"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lilienfelde pilsēta Austrijā ("Lilienfeld"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ličava pilsēta Austrijā ("Litschau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Maisava pilsēta Austrijā ("Maissau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Manka pilsēta Austrijā ("Mank"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mannersdorfa pilsēta Austrijā ("Mannersdorf am Leithagebirge"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Marhega pilsēta Austrijā ("Marchegg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mauterne pilsēta Austrijā ("Mautern an der Donau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Melka pilsēta Austrijā ("Melk"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mistelbaha pilsēta Austrijā ("Mistelbach an der Zaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mēdlinga pilsēta Austrijā ("Moedling"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 20500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neikirhene pilsēta Austrijā ("Neukirchen"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neilengbaha pilsēta Austrijā ("Neulengbach"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pehlama pilsēta Austrijā ("Poechlam"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Poisdorfa pilsēta Austrijā ("Poysdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Presbauma pilsēta Austrijā ("Pressbaum"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pulkava pilsēta Austrijā ("Pulkau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1560 iedzīvotāju (2013. g.)
- Purkersdorfa pilsēta Austrijā ("Purkersdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rābsa pilsēta Austrijā ("Reabs an der Thaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Reča pilsēta Austrijā ("Retz"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktpeltene pilsēta Austrijā ("Sankt Poelten"), Lejasaustrijas federālās zemes administratīvais cetrs, 51900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktvalentīna pilsēta Austrijā ("Sankt Valentin"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šeibsa pilsēta Austrijā ("Scheibbs"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šrātentāle pilsēta Austrijā ("Schrattenthal"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 850 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šremsa pilsēta Austrijā ("Schrems"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Švehata pilsēta Austrijā ("Schwechat"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štokerava pilsēta Austrijā ("Stockerau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 15800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ternica pilsēta Austrijā ("Ternitz"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Traiskirhene pilsēta Austrijā ("Traiskirchen"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 17700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Traismauere pilsēta Austrijā ("Traismauer"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tulna pilsēta Austrijā ("Tulln"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vaidhofene pilsēta Austrijā ("Waidhofen an der Ybbs"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vaidhofene pilsēta Austrijā ("Waidhofen an der Thaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Veitra pilsēta Austrijā ("Weitra"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vīnerneištate pilsēta Austrijā ("Wiener Neustadt"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 39900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Vīzelburga pilsēta Austrijā ("Wieselburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vilhelmsburga pilsēta Austrijā ("Wilhelmsburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Volkersdorfa pilsēta Austrijā ("Wolkersdorf im Weinviertel"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cisterdorfa pilsēta Austrijā ("Zisterdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cvetle pilsēta Austrijā ("Zwettl"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Alindao pilsēta Centrālāfrikas Republikā (_Alindao_), Lejaskoto prefektūrā
- Aržantāna pilsēta Francijā (_Argentan_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Ornas departamentā
- Kāna pilsēta Francijā (_Caen_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kalvadosas departamenta administratīvais centrs, 110000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šerbūra pilsēta Francijā (_Cherbourg-Octeville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manša departamentā, 38400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Hageno pilsēta Francijā (_Haguenau_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Lejasreinas departamentā, 34400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lizjē pilsēta Francijā (_Lisieux_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Kalvadosas departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ageno pilsēta Francijā ("Haguenau"), Elzasas reģiona Lejasreinas departamentā, 34400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ērūvila Senklēra pilsēta Francijā ("Herouville-Saint-Clair"), Lejasnormandijas reģiona Kalvadosas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Illkirhe-Grāfebstādene pilsēta Francijā ("Illkirch-Graffenstaden"), Elzasas reģiona Lejasreinas departamentā, 26400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Šiltinhheima pilsēta Francijā ("Schiltigheim"), Elzasas reģiona Lejasreinas departamentā, 31700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Alansona pilsēta Francijas ziemeļrietumos (_Alençon_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Ornas departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.), mežģīņu ražošana un mežģīņu muzejs
- Ambrolauri pilsēta Gruzijā (_Ambrolauri_), Rača-Lečhumi un Lejassvanetijas mharē, Rioni upes krastos, 2400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tetrickaro pilsēta Gruzijā ("Tetri-Tskaro"), Lejaskartlijas mharē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rustavi pilsēta Gruzijā, Lejaskartlijas mhares administratīvais centrs, 117900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Cageri pilsēta Gruzijā, Rača-Lečhumi un Lejassventijas reģionā, Chenisckali labajā krastā, 1800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Gardabani pilsēta Gruzijā, uz dienvidaustrumiem no Tbilisi, Lejaskartlijas mharē, 19900 iedzīvotāju (2002. g.)
- Marneuli pilsēta Gruzijas dienvidos, Lejaskartlijas mharē, 20000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bolnisi pilsēta Gruzijas dienvidos, Lejaskartlijas mharē, Mašaveras krastā, rajona administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Aketi pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aketi_), Lejasveles provinces dienvidrietumos
- Bambesa pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lejasveles provincē
- Bambili pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lejasveles provincē
- Baranga pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lejasveles provinces austrumos
- Sanpedro pilsēta Kotdivuārā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lejassasandras reģiona administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (1988. g.)
- Agidela pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas ziemeļrietumu daļā, Lejaskamas ūdenskrātuves krastā, 16360 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības no 1980. g.
- Albertoalvarado Aramburo pilsēta Meksikā (_Alberto Alvarado Arámburo_), Dienvidu Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos
- Albertoovjedomota pilsēta Meksikā (_Alberto Oviedo Mota_), Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos, Kolorādo lejteces labajā krastā
- Ensenada pilsēta Meksikā ("Ensenada"), Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos, osta Klusā okeāna krastā, 519800 iedzīvotāju (2015. g.)
- Lapasa pilsēta Meksikā ("La Paz"), Dienvidu Lejaskalifornijas pavalsts administratīvais centrs, 189200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Lasarokardenasa pilsēta Meksikā ("Lazaro Cardenas"), Lejaskalifornijas pavalstī, Ensenadas municipalitātē, 16300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lasarokardenasa pilsēta Meksikā ("Lazaro Cardenas"), Lejaskalifornijas pavalstī, Sankintinas municipalitātē, 15000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Mehikali pilsēta Meksikā ("Mexicali"), Lejaskalifornijas pavalsts administratīvais centrs, 633700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bajaasunsjona pilsēta Meksikā, Dienvidu Lejaskalifornijas pavalstī, Viskaino pussalas rietumu piekrastē
- Baja de los Anhelesa pilsēta Meksikā, Lejaskalifornijas pavalstī, Kalifornijas pussalas austrumu piekrastē
- Batakesa pilsēta Meksikā, Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos
- Tihuana pilsēta Meksikas ziemeļrietumos (sp. val. "Tijuana"), Lejaskalifornijas pavalstī, 5 km no Klusā okeāna, pie ASV robežas, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Gura pilsēta Polijā ("Góra"), Lejassilēzijas vojevodistē, 12500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1289. g.
- Jeleņa Gura pilsēta Polijā ("Jelenia Gora"), Lejassilēzijas vojevodistē, 82800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1288. g.
- Legņica pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 102400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1216. g.
- Kudovazdroja pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Bistšica Klodzka pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
- Sicova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1369. g.
- Kovari pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 11600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1513. g.
- Miliča pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 11900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1245. g.
- Volova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 12600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1285. g.
- Stšelina pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 12600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
- Tšebņica pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 12700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1250. g.
- Bžegdolni pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 12700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1663. g.
- Hojnova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 14200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1333. g.
- Zombkovice Slonske pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 15800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1298. g.
- Jelč-Laskovice pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 15800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1987. g.
- Zlotorija pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 16400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1211. g.
- Bogušova-Gorce pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 16400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1499. g.
- Stšegoma pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 16900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1242. g.
- Vleņa pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 1850 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1214. g.
- Bogatiņa pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 18600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Lubomeža pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1291. g.
- Kamenna Gura pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
- Lubaņa pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 22100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
- Polkovice pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 22700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1291.-1945. g. un kopš 1967. g.
- Prusice pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1287.-1951. g. un kopš 2000. g.
- Svebodzice pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 23300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1279. g.
- Vjonzova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2340 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1252. g.
- Nova Ruda pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 23500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
- Svežava pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1295. g.
- Mendziboža pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1637. g.
- Radkova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1320. g.
- Bardo pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1310.-1945. g. un kopš 1969. g.
- Mendzilese pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2750 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1294. g.
- Vonoša pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1290.-1945. g. un kopš 1984. g.
- Zloti Stoka pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2940 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1344. g.
- Vengliņeca pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 3050 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Ņemča pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1282. g.
- Olava pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 32100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1234. g.
- Zgoželeca pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 32300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1303. g.
- Dzeržoņova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 34700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1290. g.
- Prohovice pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1280. g.
- Olesņica pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 37300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1255. g.
- Vojcešova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Novogrodzeca pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4230 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1233. g.
- Merošova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
- Zavidova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1369. g.
- Sveradovzdroja pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Olšina pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2005. g.
- Lesna pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1282. g.
- Berutova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1266. g.
- Dušņikizdroja pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1346. g.
- Jedlinazdroja pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1768. g.
- Karpača pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1960. g.
- Javožina Slonska pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5260 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Ščitna pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Bolkova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1276. g.
- Sehņice pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1997. g.
- Scinava pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1248. g.
- Ščavnozdroja pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Svidņica pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 59700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1267. g.
- Londekzdroja pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1282. g.
- Peņska pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Stroņe Slonske pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Konti Vroclavske pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1297. g.
- Lubavka pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
- Žmigroda pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Piechovice pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Polaņicazdroja pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Glušice pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Pilava Gurna pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Tvardogura pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1293. g.
- Šklarska Poremba pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
- Glogova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 69200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Žarova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6950 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Grifova Slonska pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 7000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1242. g.
- Sobutka pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 7050 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1399. g.
- Lubina pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 74700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1295. g.
- Hocjanova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 8300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1894. g.
- Oborņiki Slonski pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 9000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Zembice pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1250. g.
- Lvuveka Slonska pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 9300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1217. g.
- Sroda Slonska pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 9300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
- Pešice pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 9700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Valbžiha pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, Sudetu ieplakā 440 m vjl., 119200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1400. g.
- Klodzko pilsēta Polijā, Lejassilēzlijas vojevodistē, 28400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Boleslaveca pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē, Bobras labajā krastā, 39800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1251. g.
- Belava pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē, Sudetu piekājē, 31500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g., kā apdzīvota vieta pirmo reizi minēta XIII gs.
- Vroclava pilsēta Polijas dienvidrietumu daļā, Odras krastos, Lejassilēzijas vojevodistes administratīvais centrs, 631200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Brežice pilsēta Slovēnijā ("Brežice"), Lejassavas reģionā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kostanjevica pilsēta Slovēnijā ("Kostanjevica ob Kirki"), Lejassavas reģionā, 750 iedzīvotāju (2011. g.)
- Krško pilsēta Slovēnijā ("Krško"), Lejassavas reģionā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Radeče pilsēta Slovēnijā ("Radeče"), Lejassavas reģionā, 2300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sevnica pilsēta Slovēnijā ("Sevnica"), Lejassavas reģionā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Āhima pilsēta Vācijā (_Achim_), Lejassaksijas federālajā zemē, 30000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Auriha pilsēta Vācijā (_Aurich_), Lejassaksijas federālajā zemē, 40600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādbentheima pilsēta Vācijā (_Bad Bentheim_), Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumos, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādpīrmonta pilsēta Vācijā (_Bad Pyrmont_), Lejassaksijas federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bergene pilsēta Vācijā (_Bergen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borkuma pilsēta Vācijā (_Borkum_), Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā. 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brāke pilsēta Vācijā (_Brake_), Lejassaksijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bramše pilsēta Vācijā (_Bramsche_), Lejassaksijas federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brēmerferde pilsēta Vācijā (_Bremervörde_), Lejassaksijas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Būholca pilsēta Vācijā (_Buchholz in der Nordheide_), Lejassaksijas federālajā zemē, 37900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Burgdorfa pilsēta Vācijā (_Burgdorf_), Lejassaksijas federālajā zemē, 29400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bukstehūde pilsēta Vācijā (_Buxtehude_), Lejassaksijas federālajā zemē, 39800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Klopenburga pilsēta Vācijā (_Cloppenburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kukshāfene pilsēta Vācijā (_Cuxhaven_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļos, Elbas estuāra dienvidu krastā pie Ziemeļjūras, 48300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Damme pilsēta Vācijā (_Damme_), Lejassaksijas federālajā zemē, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Delmenhorsta pilsēta Vācijā (_Delmenhorst_), Lejassaksijas federālajā zemē, 74100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dīpholca pilsēta Vācijā (_Diepholz_), Lejassaksijas federālajā zemē, 15900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Emdene pilsēta Vācijā (_Emden_), Lejassaksijas federālajā zemē, 49800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ēzense pilsēta Vācijā (_Esens_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļos, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Frērene pilsēta Vācijā (_Frerten_), Lejassaksijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Frīzoite pilsēta Vācijā (_Friesoythe_), Lejassaksijas federālajā zemē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Firstenava pilsēta Vācijā (_Fuerstenau_), Lejassaksijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gronava pilsēta Vācijā (_Gronau_), Lejassaksijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hannovere pilsēta Vācijā (_Hannover_), osta pie Vidusvācijas kanāla un Leines, Lejassaksijas federālās zemes administratīvais centrs, 518400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hārene pilsēta Vācijā (_Haren am Ems_), Lejassaksijas federālajā zemē, 23100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hāzelinne pilsēta Vācijā (_Haseluenne_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jevere pilsēta Vācijā (_Jever_), Lejassaksijas federālajā zemē, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lēre pilsēta Vācijā (_Leer_), Lejassaksijas federālajā zemē, 33900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lingene pilsēta Vācijā (_Lingen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 52200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lēningene pilsēta Vācijā (_Loeningen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lone pilsēta Vācijā (_Lohne im Oldenburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 25200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mepene pilsēta Vācijā (_Meppen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 34100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nīnburga pilsēta Vācijā (_Nienburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 30700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nordene pilsēta Vācijā (_Norden_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļrietumos, 24900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nordenhama pilsēta Vācijā (_Nordenham_), Lejassaksijas federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Norderneja pilsēta Vācijā (_Norderney_), Lejassaksijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nordhorna pilsēta Vācijā (_Nordhorn_), Lejassaksijas federālajā zemē, 52300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oldenburga pilsēta Vācijā (_Oldenburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 159600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Osterholca-Šarmbeka pilsēta Vācijā (_Osterholz-Scharmbeck_), Lejassaksijas federālajā zemē, 29900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pāpenburga pilsēta Vācijā (_Papenburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 35600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šortensa pilsēta Vācijā (_Schortens_), Lejassaksijas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zīke pilsēta Vācijā (_Syke_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zoltava pilsēta Vācijā (_Soltau_), Lejassaksijas federālajā zemē, 21100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štāde pilsēta Vācijā (_Stade_), Lejassaksijas federālajā zemē, 45300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zulingene pilsēta Vācijā (_Sulingen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fārele pilsēta Vācijā (_Varel_), Lejassaksijas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fehta pilsēta Vācijā (_Vechta_), Lejassaksijas federālajā zemē, 30900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fērdene pilsēta Vācijā (_Verden am Aller_), Lejassaksijas federālajā zemē, 26700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Valsrode pilsēta Vācijā (_Walsrode_), Lejassaksijas federālajā zemē, 23400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vēnere pilsēta Vācijā (_Weener_), Lejassaksijas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vesterštede pilsēta Vācijā (_Westerstede_), Lejassaksijas federālajā zemē, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vildeshauzene pilsēta Vācijā (_Wildeshausen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vilhelmshāfene pilsēta Vācijā (_Wilhelmshaven_), Lejassaksijas federālajā zemē, 75700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vinzene pilsēta Vācijā (_Winsen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vitmunde pilsēta Vācijā (_Wittmund_), Lejassaksijas federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vunstorfa pilsēta Vācijā (_Wunstorf_), Lejassaksijas federālajā zemē, 40600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cēvene pilsēta Vācijā (_Zeven_), Lejassaksijas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Alfelde pilsēta Vācijā ("Alfeld am Leine"), Lejassaksijas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādbēvenzene pilsēta Vācijā ("Bad Bevensen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādfallingbostele pilsēta Vācijā ("Bad Fallingbostel"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādgandersheima pilsēta Vācijā ("Bad Gandersheim"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādharcburga pilsēta Vācijā ("Bad Harzburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 21700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādiburga pilsēta Vācijā ("Bad Iburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādlauterberga pilsēta Vācijā ("Bad Lauterberg im Harz"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādmindere pilsēta Vācijā ("Bad Münder am Deister"), Lejassaksijas federālajā zemē, 17300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādnendorfa pilsēta Vācijā ("Bad Nenndorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādzahza pilsēta Vācijā ("Bad Sachsa"), Lejassaksijas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādzalcderfurte pilsēta Vācijā ("Bad Salzdetfurth"), Lejassaksijas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Basuma pilsēta Vācijā ("Bassum"), Lejassaksijas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berzenbrika pilsēta Vācijā ("Bersenbrück"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Blekēde pilsēta Vācijā ("Bleckede"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bokenema pilsēta Vācijā ("Bockenem"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bodenverdere pilsēta Vācijā ("Bodenwerder"), Lejassaksijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Braunlāge pilsēta Vācijā ("Braunlage"), Lejassaksijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Braunšveiga pilsēta Vācijā ("Braunschweig"), Lejassaksijas federālajā zemē, Okeres krastos, 247200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bīkeburga pilsēta Vācijā ("Bückeburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Burgvēdele pilsēta Vācijā ("Burgwedel"), Lejassaksijas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Celle pilsēta Vācijā ("Celle"), Lejassaksijas zemē, Alleres krastos, 68500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Klaustāle-Cellerfelde pilsēta Vācijā ("Clausthal-Zellerfeld"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dannenberga pilsēta Vācijā ("Dannenberg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dasele pilsēta Vācijā ("Dassel"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dinklāge pilsēta Vācijā ("Dinklage"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dīzene pilsēta Vācijā ("Dissen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dransfelde pilsēta Vācijā ("Dransfeld"), Lejassaksijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dūderštate pilsēta Vācijā ("Duderstadt"), Lejassaksijas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Einbeka pilsēta Vācijā ("Einbeck"), Lejassaksijas federālajā zemē, 31600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Elsfleha pilsēta Vācijā ("Elsfleth"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Elce pilsēta Vācijā ("Elze"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ešershauzene pilsēta Vācijā ("Eschershausen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 3450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Garbzene pilsēta Vācijā ("Garbsen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 59900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gēstlande pilsēta Vācijā ("Geestland"), Lejassaksijas federālajā zemē, 30400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gērdene pilsēta Vācijā ("Gehrden"), Lejassaksijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Geoergmarienhūte pilsēta Vācijā ("Georgsmarienhuette"), Lejassaksijas federālajā zemē, 31600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gifhorna pilsēta Vācijā ("Gifhorn"), Lejassaksijas federālajā zemē, 41500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Getingene pilsēta Vācijā ("Goettingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 116900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Goslāra pilsēta Vācijā ("Goslar"), Lejassaksijas federālajā zemē, 50700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hāmelne pilsēta Vācijā ("Hameln"), Lejassaksijā, pie Vēzeres, 56300 iedzīvotāju (2013. g.), viduslaiku apbūve; pazīstama pēc teikas par žurku ķērāju
- Hannmindene pilsēta Vācijā ("Hann. Muenden"), Lejassaksijas federālajā zemē, 23700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hardegsene pilsēta Vācijā ("Hardegsen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Helmštete pilsēta Vācijā ("Helmstedt"), Lejassaksijas federālajā zemē, 22900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hemingene pilsēta Vācijā ("Hemmingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hemmora pilsēta Vācijā ("Hemmoor"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hercberga pilsēta Vācijā ("Herzberg am Harz"), Lejassaksijas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hezišoldendorfa pilsēta Vācijā ("Hessisch Oldendorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hildesheima pilsēta Vācijā ("Hildesheim"), Lejassaksijas federālajā zemē, uz dienvidaustrumiem no Hannoveres, 99400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hicazkere pilsēta Vācijā ("Hitzacker"), Lejassaksijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hoja pilsēta Vācijā ("Hoya"), Lejassaksijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Holcmindene pilsēta Vācijā ("Holzminden"), Lejassaksijas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kēnigslutere pilsēta Vācijā ("Koenigslutter"), Lejassaksijas federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lācene pilsēta Vācijā ("Laatzen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 39500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Langelsheima pilsēta Vācijā ("Langelsheim"), Lejassaksijas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Langenhāgene pilsēta Vācijā ("Langenhagen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 51800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lērte pilsēta Vācijā ("Lehrte"), Lejassaksijas federālajā zemē, 43000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lihova pilsēta Vācijā ("Luechow im Wendland"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Līneburga pilsēta Vācijā ("Lueneburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 71700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Melle pilsēta Vācijā ("Melle"), Lejassaksijas federālajā zemē, 45800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Moringene pilsēta Vācijā ("Moringen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Munstere pilsēta Vācijā ("Munster"), Lejassaksijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt am Ruebenberge"), Lejassaksijas federālajā zemē, 43400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Northeima pilsēta Vācijā ("Northeim"), Lejassaksijas federālajā zemē, 28900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Obernkirhene pilsēta Vācijā ("Obernkirchen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Osterode pilsēta Vācijā ("Osterode am Harz"), Lejassaksijas federālajā zemē, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oterndorfa pilsēta Vācijā ("Ottendorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Patenzene pilsēta Vācijā ("Pattensen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Peine pilsēta Vācijā ("Peine"), Lejassaksijas federālajā zemē, 48400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kvakenbrika pilsēta Vācijā ("Quakenbrueck"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rehburga-Lokuma pilsēta Vācijā ("Rehburg-Loccum"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Retēme pilsēta Vācijā ("Rethem"), Lejassaksijas federālajā zemē, 2370 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rintelne pilsēta Vācijā ("Rinteln"), Lejassaksijas federālajā zemē, 25200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rodenberga pilsēta Vācijā ("Rodenberg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ronnenberga pilsēta Vācijā ("Ronnenberg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 23500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rotenburga pilsēta Vācijā ("Rotenburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zaksenhāgene pilsēta Vācijā ("Sachsenhagen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 1950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zalcgitere pilsēta Vācijā ("Salzgitter"), Lejassaksijas federālajā zemē, 98200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zarštete pilsēta Vācijā ("Sarstedt"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šnākenburga pilsēta Vācijā ("Schnackenburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šnēferdingene pilsēta Vācijā ("Schneverdingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šēningene pilsēta Vācijā ("Schoeningen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šēpenštete pilsēta Vācijā ("Schoeppenstedt"), Lejassaksijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šūtorfa pilsēta Vācijā ("Schuettorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zēlce pilsēta Vācijā ("Seelze"), Lejassaksijas federālajā zemē, 32400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zēzene pilsēta Vācijā ("Seesen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 19400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zēnde pilsēta Vācijā ("Sehnde"), Lejassaksijas federālajā zemē, 23200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Špringe pilsēta Vācijā ("Springe"), Lejassaksijas federālajā zemē, 28300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štathāgene pilsēta Vācijā ("Stadthagen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štatoldendorfa pilsēta Vācijā ("Stadtoldendorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tvistringene pilsēta Vācijā ("Twistringen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ilcene pilsēta Vācijā ("Uelzen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 33300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Uslara pilsēta Vācijā ("Uslar"), Lejassaksijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fīselhēvede pilsēta Vācijā ("Visselhoevede"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vīzmūra pilsēta Vācijā ("Wiesmoor"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vitingene pilsēta Vācijā ("Wittingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Volfenbitele pilsēta Vācijā ("Wolfenbuettel"), Lejassaksijas federālajā zemē, 51600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Volfsburga pilsēta Vācijā ("Wolfsburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 122500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vustrova pilsēta Vācijā ("Wustrow"), Lejassaksijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Osnabrika pilsēta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, 156300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bārzinghauzene pilsēta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, 33200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Augškoto prefektūra Centrālāfrikas Republikā (_Haute-Kotto, Préfecture de la_), robežojas ar Augšmbomu, Mbomu, Lejaskoto, Vakas, Bamingi-Bangoranas un Vakagas prefektūru, kā arī ar Sudānu un Dienvidsudānu, administratīvais centrs - Bria
- Augšnormandija reģions Francijā (_Haute-Normandie_), pastāvēja līdz 2016. g., kad apvienojot to ar Lejasnormandijas reģionu tika izveidots Normandijas reģions
- lejasančuānieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasančupāni" iedzīvotāji
- Lejis Randari Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Randari" nosaukums latgaliski
- Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai
- Bukareste Rumānijas galvaspilsēta (rumāņu valodā "Bucuresti"), atrodas Lejasdonavas līdzenumā, Dimbovicas krastos, 1883400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Anhela de la Gvarda sala Kalifornijas līcī (_Ángel de la Guarda, Isla_), Meksikas Lejaskalifornijas štata teritorija, augstākā virsotne - 1315 m
- šablī Sausais baltvīns no Lejasburgundijas
- hiksi Senu cilšu grupa, kas ap 1700. g. p. m. ē. no Priekšāzijas pāri Suecas zemesšaurumam iebruka Ēģiptē un apmetās Lejasēģiptē, 16. gs. sāk. p. m. ē. ēģiptieši piespieda tos atkāpties uz Palestīnu
- Silezers Sila ezers Lejasciema pagastā
- Silameteļu ezers Silamiķeļu ezers Lejasciema pagastā
- Dilles ezers Silamiķeļu ezers Lejasciema pagastā
- Siltāji Siltāju dīķis - Lejas dīķis Lizuma pagastā
- Sinole Sinoles pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā
- lejasbeltēnieši Skrīveru novada apdzīvotās vietas "Lejasbeltēni" iedzīvotāji
- Sudalu ezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
- Sudaļu ezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
- Sudāļu ezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
- Tolku dzirnavezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
- Dzirnavu dzirnavezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
- Sudala ezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
- Dambja dzirnavezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
- Sudals Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
- Sidoles ezers Sudalezers, ezers Lejasciema un Zeltiņu pagastā
- Mudaža Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Mudžas strauts
- Augulienas strauts Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā; Bozenieku upe; Krampanu upe
- Lejas Kūdeņi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Lejas Kudiņi” nosaukuma variants
- Lejis Kūdeni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Lejas Kudiņi” nosaukums latgaliski
- Lejastacs Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lejastači" nosaukuma variants
- Doņupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Galgauskas un Lejasciema pagastā
- Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa
- Sudaliņa Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 9 km, kritums - 22 m, iztek no Sudalezera, ietek Tirzā pie Lejasciema; Sudala; Sudaliņš
- Bebrupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Egļupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Virešu pagastā; Egļupe
- Svārbe Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 11 km; Svārbīte; Svārde
- Silupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Lejasciema pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Virešu pagastā
- Zellene Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Dzelzupīte Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Lejtecē arī Alūksnes un Smiltenes novada robežupe, garums - 9 km; Dzelzupe
- Tolka Tolkas dzirnavezers - Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
- Emsas-Jādes kanāls ūdensceļš Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā, savieno Emsas un Jādes līci
- Druvas dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 1 ha
- Cepļa dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 3,3 ha; Boma ezers; Bomīšu ezers; Buma ezers
- Olekšupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, lejtecē arī Lejasciema pagasta robežupe, iztek no Pinteļa ezera, ietek Sudalezerā, caurtek Moveša ezeru; Moveša upe
- Baranu grāvis ūdenstece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Zellenes labā krasta pieteka
- Ceidzeļīte Ūdenstece Smiltenes novada Grundzāles un Virešu pagastā, ietek Lejas Bužezerā
- Lāču strauts ūdenstece starp Lāču un Musteru ezeru Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Lāčupe
- Pilskalna dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — <1 ha
- Umbas Umbas ezers - Umbezers Lejasciema pagastā
- Umba Umbezers Lejasciema pagastā
- Umbazars Umbezers Lejasciema pagastā
- Umbis Umbezers Lejasciema pagastā
- Jantra upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas Staraplaninā, Šipkas pārejas apvidū, lejtece - Lejasdonavas līdzenumā
- Vira upe Francijā, Lejasnormandijas reģionā, ietek Sēnas līcī
- Tuka upe Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, ietek Sēnas līcī
- Asinsupīte upe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Koruļupītes kreisā krasta pieteka; Asins upe
- Vehta upe Nīderlandē, izteka Vācijā, Lejassaksijas rietumos, Eiselas labā krasta pieteka
- Dimbovica upe Rumānijā ("Dimbovita"), Ardžešas kreisā krasta pieteka, garums - 250 km, sākas Fegeraša masīva austrumos, lejtece Lejasdonavas līdzenumā, vasarā apsīkst
- Aue upe Vācijā (_Aue_), Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres kreisā krasta pieteka
- Hunte upe Vācijā (_Hunte_), Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres kreisā krasta pieteka, garums - 186 km
- Leine upe Vācijā (_Leine_), Tīringenē un Lejassaksijā, Alleres kreisā krasta pieteka, garums - 281 km, izteka Eihsfeldes augstienē
- Fulda upe Vācijā, Hesenes federālajā zemē, lejtecē arī Hesenes un Lejassaksijas robežupe, Vēzeres kreisā satekupe, garums - 218 km
- Hāze upe Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Emsas labā krasta pieteka
- Vimme upe Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres labā krasta pieteka
- Leda upe Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļrietumu daļā, Emsas labā krasta pieteka
- Zeltiņu dzirnavezers uzpludināta ūdenskrātuve uz Melnupes Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3 ha; Lejas dzirnavezers; Lejasdzirnavu ezers
- Dūres ūdenskrātuve uzpludināta uz Iežupes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 8,3 ha
- Bukas dīķis uzpludināts Siguldas novada Mālpils pagastā uz Sudas upes, platība — 4,5 ha; Bukas dzirnavezers; Lejasjaunzemju dzirnavezers
- Lejasdzirnavu dzirnavezers uzpludināts uz Līvupes Staiceles pagastā, platība - 4,2 ha; Lejas dzirnavezers
- Lejasdzirnavu dzirnavezers uzpludināts uz Sudaliņas upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha
- Jānužu dzirnavezers uzpludināts uz Sudaliņas upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — \~1 ha
- Brandenburgas zeme Vācijas federālā zeme ("Brandenburg"), platība — 29479 kvadrātkilometri, 2518000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Potsdama, robežojas ar Saksijas, Saksijas-Anhaltes, Lejassaksijas un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemi, kā arī ar Poliju, iekšējā robeža ar Berlīni
- Lēļa ezers Vaguļu ezers Lejasciema pagastā
- Leļu ezers Vaguļu ezers Lejasciema pagastā
- Lēļu ezers Vaguļu ezers Lejasciema pagastā
- Vagulis Vaguļu ezers Lejasciema pagastā
- agrā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 3000. g. p. m. ē., kad Augšēģiptes faraons Narmers iekaroja Lejasēģipti un radīja vienotu Ēģiptes valsti
- lejasdirveicieši Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Dirveikas" iedzīvotāji
- lejnieki Venstspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasmuiža" iedzīvotāji
- Lējējupe Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, augštece Laidu pagastā, garums - 19 km, kritums - 60 m; Lejasupe; Lejējupe; Viesalgupe; Viesalupe
- Bretaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļrietumos, Bretaņas pussalā, ietver Ilas un Vilēnas, Kotdamoras, Finistēras un Morblānas departamentu, robežojas ar Lejasnormandijas un Luāras provinci
- Hannovere Vēsturiska province Vācijas ziemeļrietumos, starp Elbu un Nīderlandi, 1692.-1807. g. valdīja kūrfirsts, 1815.-1866. g. - feodāla valstiņa, personālūnijā ar Lielbritāniju 1714.-1807. un 1815.-1837. g., kopš 1946. g. ietilpst Lejassaksijas zemē
- Baltupe Vidagas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Niedrupe Vidagas labā krasta pieteka Smiltenes novada Virešu pagastā, augštece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 14 km
- Elzasa viens no Francijas reģioniem (fr. "Alsace", vācu "Elsass") un vēsturiska province Francijas austrumos, Reinas kreisajā krastā, ietver Augšreinas un Lejasreinas departamentu, administratīvais centrs - Strasbūra, platība - 8280 kvadrātkilometru, 1851400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Augšbavārija viens no septiņiem Vācijas federālās zemes Bavārijas apgabaliem, atrodas Bavārijas dienvidos, ap Minheni, kas ir apgabala administratīvais centrs; robežojas ar Bavārijas apgabaliem Lejasbavāriju, Augšpfalcu, Vidusfrankoniju un Švābiju, kā arī ar Austriju
- Agras rags zemesrags Francijas ziemeļu daļā, Lejasnormandijā, Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos, Lamanša krastā
- Bandas rags zemesrags Kalifornijas pussalas ziemeļrietumos, Meksikas Lejaskalifornijas pavalstī
- Bahas rags zemesrags Kalifornijas pussalas ziemeļritumu daļā (_Baja, Punta_), Meksikas Lejaskalifornijas pavalstī
- Abreohosa rags zemesrags Meksikā (_Abreojos, Punta_), Dienvidu Lejaskalifornijas štatā, Kalifornijas pussalas vidusdaļas rietumu piekrastē
- Baljenas rags zemesrags Meksikā, Lejaskalifornijas pavalsts dienvidu daļā, Kalifornijas pussalas austrumu piekrastes izvirzījums Kalifornijas līcī
- Trāķijas zemiene zemiene Balkānu pussalā, Grieķijas ziemeļaustrumos un Bulgārijas dienvidaustrumos, Rodopu masīva austrumu daļas atzari to sadala Augštrāķijas un Lejastrāķijas zemienē
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Lejas.