Paplašinātā meklēšana
Meklējam Lejas.
Atrasts vārdos (22):
Atrasts vārdu savienojumos (49):
- Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts
- Dienvidu Lejaskalifornija
- Krāslavas Lejas dzirnavezers
- Lejas Ančupāni
- Lejas Benči
- Lejas Boleņi
- Lejas Boliņi
- Lejas Brīdziški
- Lejas Bulāna
- Lejas Butkāni
- Lejas Bužezers
- Lejas dīķis
- Lejas Dzeniški
- Lejas dzirnavezers
- Lejas ezers
- Lejas Garezers
- Lejas Kūdeņi
- Lejas Kudiņi
- Lejas pagasts
- Lejas Podnieki
- Lejas Pūdnīki
- Lejas Randari
- Lejas Romuļi
- Lejas Sloboda
- Lejas strauts
- Lejas Trušeļi
- Lejas Tuči
- Lejas Tūči
- Lejas Urdzēni
- Lejasamūras zemiene
- Lejasbitēnu kapulauks
- Lejasciema pagasta teritorija
- Lejasciema pagasts
- Lejasdaugavas senleja
- Lejasdonavas grāvis
- Lejasdonavas līdzenums
- Lejasdopeļu kapulauks
- Lejasdzirnavu dzirnavezers
- Lejasjaunzemju dzirnavezers
- Lejaskalifornijas ieleja
- Lejaslabiņu ezers
- Lejaslāču ezers
- Lejaslobiņu ezers
- Lejaspelēdas ezers
- Lejassaksijas zeme
- Lejassnīdzinu ezers
- Lejassniedziņu ezers
- Lejastrāķijas zemiene
- Ziemeļu Lejaskalifornija
Atrasts skaidrojumos (400):
- Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta
- Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
- Hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība
- Lajas Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" nosaukums vietējā izloksnē
- Šķiņķi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants
- Lajaskrūgs Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Lejaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
- Aļļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Amši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Andriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Cinci apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Čipati apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Gārša apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Grēdas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Ķilpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kožas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Krampani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kručki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Majani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Mālmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Oldermaņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Paideri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Palata apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Silamiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Skujenieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Staidi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Umari apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Viešķeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Viģubi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Zellenes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Barani apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Krāces apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Lapati apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Latvasas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Olekši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Pirtsmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Salaki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Salmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Zvārtavi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Jānuži apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Sinole apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Robežkalns apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā
- Avranša apdzīvota vieta Francijā (_Avranches_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Dīva apdzīvota vieta Francijā (_Deauville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
- Mortaņoperša apdzīvota vieta Francijā (_Mortagne-au-Perche_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Kondē pie Nuaro apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģionā
- Lēgla apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona austrumos
- Senžermēndevo apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos
- Žobūra apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos
- Senvāstlauga apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) departamentā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumos, Sēnas līča piekrastē
- Baijē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Baljē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Falēza apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Flēra apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Kutansa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Lafertēmasē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Mezidonkanona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Toriņī pie Viras apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Sē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Sentilērdiarkuē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Vildjēlepuāla apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Kutanasa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona rietumu daļā
- Karantāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas dienvidaustrumu daļā
- Valoņa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumu daļā
- Brikebeka apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas ziemeļrietumu daļā
- Onflēra apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas grīvlīča dienvidu krastā
- Lika apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
- Uistrama apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
- Granvila apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Senmalo līča piekrastē
- Vira apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes augšteces krastos
- Senlo apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes labajā krastā
- Truvila apdzīvota vieta Francijā, Sēnas līča piekrastē, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Vimutjē apdzīvota vieta Francijā. Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Algeti apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mharē
- Aghtakla apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mhares ziemeļaustrumu daļā
- Aškala apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mhares ziemeļrietumu daļā
- Ango apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Ango_), Lejasveles provincē
- Bujo apdzīvota vieta Kotdivuārā, Lejassasandras reģiona ziemeļu daļā
- Aktaniša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktanyš_), Tatarstānas Republikā, Lejaskamas ūdenskrātuves dienvidu piekrastē
- Šnēverdingene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē
- Toštete apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē
- Juiste apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
- Špīkeroga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
- Vangeroge apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
- Langeoga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salas ziemeļrietumu piekrastē
- Emliheima apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā
- Neienhausa apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā
- Šitorfa apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā
- Špelle apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā
- Estervēgene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
- Latene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
- Ostrauderfēne apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
- Verlte apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
- Vestrauderfēne apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
- Zēgele apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
- Derpene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā, Emsas labajā krastā
- Hāge apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
- Marienhāfe apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
- Mordofa apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
- Ramslo apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
- Varzingsfēne apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
- Vīsmora apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
- Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
- Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
- Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis
- Paideru akmens atrodas Lejasciema pagastā, 50 m no Gaujas kreisā krasta, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,0 m, augstums - 1,8 m, garums - 5,2 m, platums - 3,5 m, trīsstūra forma, virszemes tilpums - 15 kubikmetri
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
- Zaubes ozols aug Zaubē pie Lejas ezera, stumbra apkārtmērs — 8,05 m, vainaga projekcija — 8 x 17 m, koka augstums — 19 m
- Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Bozeniku upe Augulienas strauts Beļavas un Lejasciema pagastā
- Augšaustrija Austrijas federālā zeme (_Oberösterreich_), platība - 11980 kvadrātkilometru, 1412000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Linca, robežojas ar Lejasaustriju, Štīriju un Zalcburgu, kā arī ar Vāciju un Čehiju
- Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju
- Burgenlande Austrijas federālā zeme, platība - 3962 kvadrātkilometri, 2811900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Eizenštate, robežojas ar Štīriju un Lejasaustriju, kā arī ar Slovākiju un Ungāriju
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
- Klodzka Bistšica Klodzka - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
- Bušezers Bušezers I – Lejas Bužezers Virešu pagastā
- Bušmeņezers Bušmaņa ezers Lejasciema pagastā
- Boma ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā
- Bomīšu ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā
- Buma ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā
- Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā)
- Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību
- Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
- Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni
- Austrumfrīzlande dabas teritorija Vācijā (_Ostfriesland_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļrietumu daļā
- Amūras zemiene dažkārt tā apzīmē Vidusamūras un Lejasamūras zemieni kopā
- lejasstrazdenieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstrazdi" iedzīvotāji
- Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā
- Kūkstiņu ezers Dūkstiņu ezers Lejasciema pagastā
- Cēsaka Dzērves kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums 5 km
- Gerzes kultūra eneolīta kultūra (4. gt. p. m. ē.) Senajā Ēģiptē; nosaukums pēc senkapiem Lejasēģiptē; akmens, krama, vara rīki, keramika ar dzelteno angobu un sarkanu rakstu, apūdeņojuma zemkopība, lopkopība
- lejaskurzemnieki Etnogrāfiskā novada Lejaskurzeme (Kurzemes dienvidrietumu stūrī) iedzīvotāji
- Ādmiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 28 ha
- Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
- Pīļavas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - <1 ha
- Bušmaņa ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1 ha; Bušmeņezers
- Kugru ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,4 ha; Kugres ezers; Kugrītis
- Aizupju ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha
- Dūkstiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Kūkstiņu ezers
- Pakurlītis ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Pakurlīšu ezers; Pakurlīts; Pakurļu ezers; Sikšņu ezers
- Roznieku ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 12,1 ha, dziļums - līdz 5 m
- Mustera ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 16,4 ha; Musteru ezers; Mustura ezers
- Sila ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha; Silezers
- Vaguļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 8 ha; Lēļa ezers; Leļu ezers; Lēļu ezers
- Silamiķeļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 1,3 ha; Silameteļu ezers; Dilles ezers
- Grimnaužu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 2,6 ha
- Lāču ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 5,3 ha, iztek Lāču strauts; Lāčezers
- Galgauskas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema un Galgauskas pagastā, platība — 30,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 450 m, vidējais dziļums — 2,3 m, eitrofs, \~15% virsmas aizaugusi; Koruļezers
- Umbezers ezers Gulbenes novada Lejasciena pagastā, platība - 4,2 ha; Umba; Umbas ezers; Umbazars; Umbis
- Lejs ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība 177,4 ha, līčains, 3 salas; Lejas ezers
- Garais Snidzins ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 36 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,3 km., lielākais dziļums - 5,1 m; Lejassniedziņu ezers; Lejassnīdzinu ezers; Garais Sniedziņu ezers; Snidzēnu-Dolgoje ezers; Snīdzinu ezers; Snīdzeņu ezers
- Lejas Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība - 11,5 ha; Lejasezers
- Lejaslabiņu ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, 122,5 m vjl., platība — 3,7 ha; Lejaslobiņu ezers
- Kalnezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 132,2 m vjl., platība - 1,7 ha; Kalnu ezers; Lejaslāču ezers
- Pelēdas ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 4,5 ha; Lejaspelēdas ezers
- Sudalezers ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts
- Kūžurga Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Latupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Talupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Roznieku ezera
- Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga
- Tirziņa Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Lejasciema pagastā, garums - 18 km, kritums - 15 m
- Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema
- Damurga Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe
- Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte
- Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
- Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera
- Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte
- Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe
- Lajasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušā nosaukuma "Lejasmuiža" variants vietējā izloksnē
- Lejasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušais nosaukums
- Ķēriķi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Aļļi" daļa
- cincēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Cinci" iedzīvotāji
- dūrenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" iedzīvotāji
- jānuzieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Jānuži" iedzīvotāji
- krustakmenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Krustakmens" iedzīvotāji
- lapatieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapati" iedzīvotāji
- Lopati Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapati" nosaukuma variants
- lejasciemieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lejasciems" iedzīvotāji
- lejenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lejasciems" iedzīvotāji
- mālmuižnieki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" (senāk - "Mālu muiža") iedzīvotāji
- mālenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" iedzīvotāji
- Mālumuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Mālmuiža" nosaukuma variants
- Piertsmuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Pirtsmuiža" nosaukums vietējā izloksnē
- Solaki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salaki" nosaukuma variants
- Salmeņi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukuma variants
- Kurmi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Sinole" daļa
- Skujenīši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Skujenieši" nosaukuma variants
- vērēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Vēri" iedzīvotāji
- Aahof Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums
- Ļeiskaja Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums krieviski
- lejasstradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstradi" iedzīvotāji
- Normandija Ģeogrāfisks reģions Francijas ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei, platība - 30627 kvadrātkilometri, \~3,45 mlj iedzīvotāju, 1956. g. šajā teritorijā tika izveidoti divi reģioni - Augšnormandija un Lejasnormandija
- Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa
- Mustera kanāls ietek Mustera ezerā Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Ežupīte Iežupe, Gaujas pieteka Lejasciema pagastā
- Ķivurga Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Lēnupīte Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Suņu grāvis Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Suņugrāvis
- Dziļāgrava Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kūrupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Mērupīte Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Musturga Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale
- Ledupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Ladupe
- Ķeguma ūdenskrātuve izveidota Daugavā 1939. g., atrodas Viduslatvijas zemienē, Lejasdaugavas senlejā, Ķeguma un Lielvārdes novadā, 32 m vjl., platība — 2490 ha, garums — 22 km, lielākais platums — 1,4 km, vidējais dziļums — 6,3 m, lielākais dziļums — 16,5 m
- Ardževani kalna virsotne Gruzijā (_Arjevani, mt’a_), Trialetas grēdā, uz Iekšējās Kartlijas un Lejaskartlijas robežas, augstums - 2757 m
- Cikuri kalna virsotne Gruzijā, Rača-Lečhumi un Lejassvanetijas reģiona (mhares) rietumos, augstums - 3137 m
- Džavahetija Kalniene Gruzijā, starp Trialetas grēdu ziemeļos, Kūru rietumos un Lejaskartlijas līdzenumu austrumos, augstākā virsotne - 3301 m
- Kamanu Kamanu kalni - iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, kāpu vaļņi nedaudz izliekti, līdz 2 km gari, relatīvais augstums - līdz 15 m, augstākā virsotne - 128 m vjl.
- Kamenna Kamenna Gura - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
- Piekrastes kanāls kanāls Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, savieno Emsas un Vēzeres upi
- Klinča Klinča ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 4 ha; Klincs; Klinšu ezers; Klints ezers; Ezerkalnu rezers
- Klincs Klinča ezers Lejasciema pagastā
- Ezerkalnu ezers Klinča ezers Lejasciema pagastā
- Klinšu Klinšu ezers - Klinča ezers Lejasciema pagastā
- Klints Klints ezers - Klinča ezers Lejasciema pagastā
- Gāršupe Koruļupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- lejaspodnieki Krāslavas novada AuLejas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Podnieki" iedzīvotāji
- Lejas Pūdnīki Krāslavas novada AuLejas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Podnieki" nosaukuma variants
- Lejis Pūdnīki Krāslavas novada AuLejas pagasta apdzīvotās vietas “Lejas Podnieki” nosaukums latgaliski
- Lejas Boleņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Boliņi" nosaukuma variants
- Lejis Buoleni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Boliņi" nosaukums latgaliski
- Lejis Butkuoni Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Butkāni" nosaukums latgaliski
- Lejis Trušeli Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Trušeļi" nosaukums latgaliski
- Lejis Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Romuļi" nosaukums latgaliski
- Kugrītis Kugru ezers Lejasciema pagastā
- Kugres ezers Kugru ezers Lejasciema pagastā
- Griķi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" bijušais nosaukums
- Lāčezers Lāču ezers Lejasciema pagastā
- Lāčupe Lāču strauts Lejasciema pagastā
- Lāčupīte Lāču strauts Lejasciema pagastā
- Vecpils upe Lāņupe, ūdenstece Lejaskurzemes novadā
- Lejasezers Lejas Bužezers Virešu pagastā
- Lejas ezers Lejas Bužezers Virešu pagastā
- Siltāju dīķis Lejas dīķis Lizuma pagastā
- Siltais ūdens Lejas dīķis Lizuma pagastā
- Siltais dīķis Lejas dīķis Lizuma pagastā
- Ermiķu strauts Lejas strauts, Paparzes labā krasta pieteka Kalncempju pagastā
- Bačka Lejas strauts, Paparzes pieteka Alūksnes novadā
- lejsvāci Lejas vācieši
- nieder- Lejas-, vācu vietu vārdos
- Aahof Lejasciems
- auciems Lejasciems pretstatā ciemam kalnā
- lejdaļa Lejasdaļa (1)
- lejdaļa Lejasdaļa (2)
- Ozolbirzes grāvis Lejasdonavas grāvis, Rojas pieteka
- Lejas dzirnavezers Lejasdzirnavu dzirnavezers Lejasciema pagastā
- lejgals Lejasgals (1)
- lejgals Lejasgals (2)
- Ziemeļu Lejaskalifornija Lejaskalifornija
- Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts Lejaskalifornija, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Baja California")
- trekņenieki Lejaskurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Trekņi" iedzīvotāji
- Lejaslobiņu ezers Lejaslabiņu ezers Laucienes pagastā
- dīle Lejasvācijas un sakšu zemnieku mājās vidus telpa ar ugunskura vietu, ap ko grupējas dažādas citas telpas
- lejasv. Lejasvācu valoda
- Mālu Mālu dzirnavezers - uzpludināts uz Svārbes upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,8 ha
- bose Masas mērvienība \~45 mārciņas (~19 kg), lietoja 16. gs. Lejaskurzemē medus daudzuma noteikšanai; boze
- Lejaskalifornija Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California" / "Estado Libre y Soberano de Baja California"), administratīvais centrs - Mehikali, platība - 71546 kvadrātkilometri, 2844500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Dienvidu Lejaskalifornija Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Dienvidu Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California Sur" / "Estado Libre y Soberano de Baja California Sur"), administratīvais centrs — Lapasa, platība — 73943 kvadrātkilometri, 512170 iedzīvotāju (2005. g.)
- Moveša Moveša ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība - 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
- Movess Moveša ezers Lejasciema pagastā
- Moves ezers Moveša ezers Lejasciema pagastā
- Movešu ezers Moveša ezers Lejasciema pagastā
- Moveža ezers Moveša ezers Lejasciema pagastā
- Movieša ezers Moveša ezers Lejasciema pagastā
- Mūveša ezers Moveša ezers Lejasciema pagastā
- Mustura ezers Mustera ezers Lejasciema pagastā
- Musteru ezers Mustera ezers Lejasciema pagastā
- Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
- lejasbēnūžnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasbēnūži" iedzīvotāji
- Rankas pagasts pagasts Gulbenes novada rietumu daļā, robežojas ar Lejasciema, Lizuma un Druvienas pagastu, kā arī ar Cēsu un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: Ramka, vāciski — Ramkau, krieviski — Ramkauskaja
- Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja
- Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja
- Lizuma pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Lejasciema, Tirzas, Druvienas un pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lijsohn, krieviski — Ļizumskaja
- Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja
- Pakurlīšu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā
- Pakurļu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā
- Sikšņu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā
- Pakurlīts Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
- Lejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Lejasciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā
- Sinoles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā
- Amštetene pilsēta Austrijā (_Amstetten_), Lejasaustrijas federālajā zemē, 22900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādene pilsēta Austrijā (_Baden_), Lejasaustrijas federālajā zemē, 26 km uz dienvidiem no Vīnes, Vīnes Meža priekškalnēs, 25200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hāga pilsēta Austrijā (_Haag_), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Allentštaiga pilsēta Austrijā ("Allentsteig"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādfeslava pilsēta Austrijā ("Bad Voeslau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berndorfa pilsēta Austrijā ("Berndorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bruka pilsēta Austrijā ("Bruck an der Leitha"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Doičvāgrama pilsēta Austrijā ("Deutsch-Wagram"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Drozendorfa pilsēta Austrijā ("Drosendorf-Zisserdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dirnšteina pilsēta Austrijā ("Duernstein"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ebenfurte pilsēta Austrijā ("Ebenfurth"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ebreihsdorfa pilsēta Austrijā ("Ebreichsdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Egenburga pilsēta Austrijā ("Eggenburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fišamende pilsēta Austrijā ("Fischamend"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Genzerndorfa pilsēta Austrijā ("Gaenserndorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gerasa pilsēta Austrijā ("Geras"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gerasdorfa pilsēta Austrijā ("Gerasdorf bei Wien"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gfēla pilsēta Austrijā ("Gfoehl"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Glognica pilsēta Austrijā ("Gloggnitz"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gminde pilsēta Austrijā ("Gmuend"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grosgerungsa pilsēta Austrijā ("Gross Gerungs"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grosencersdorfa pilsēta Austrijā ("Gross-Enzersdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Groszighartse pilsēta Austrijā ("Gross-Siegharts"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hainburga pilsēta Austrijā ("Hainburg an der Donau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hainfelde pilsēta Austrijā ("Hainfeld"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hardega pilsēta Austrijā ("Hardegg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Heidenreihšteina pilsēta Austrijā ("Heidenreichstein"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hercogenburga pilsēta Austrijā ("Herzogenburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hollabrunna pilsēta Austrijā ("Hollabrunn"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horna pilsēta Austrijā ("Horn"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ibsa pilsēta Austrijā ("Ybbs"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kiršlāga pilsēta Austrijā ("Kirchschlag in der Buckligen Welt"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Klosterneiburga pilsēta Austrijā ("Klosterneuburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, Vīnes ziemeļrietumu piepilsēta, 25900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Korneiburga pilsēta Austrijā ("Korneuburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kremsa pilsēta Austrijā ("Krems an der Donau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, osta Donavas kreisajā krastā, 24000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Lā pilsēta Austrijā ("Laa an der Thaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Langenloisa pilsēta Austrijā ("Langenlois"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lilienfelde pilsēta Austrijā ("Lilienfeld"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ličava pilsēta Austrijā ("Litschau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Maisava pilsēta Austrijā ("Maissau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Manka pilsēta Austrijā ("Mank"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mannersdorfa pilsēta Austrijā ("Mannersdorf am Leithagebirge"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Marhega pilsēta Austrijā ("Marchegg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mauterne pilsēta Austrijā ("Mautern an der Donau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Melka pilsēta Austrijā ("Melk"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mistelbaha pilsēta Austrijā ("Mistelbach an der Zaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mēdlinga pilsēta Austrijā ("Moedling"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 20500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neikirhene pilsēta Austrijā ("Neukirchen"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neilengbaha pilsēta Austrijā ("Neulengbach"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pehlama pilsēta Austrijā ("Poechlam"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Poisdorfa pilsēta Austrijā ("Poysdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Presbauma pilsēta Austrijā ("Pressbaum"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pulkava pilsēta Austrijā ("Pulkau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1560 iedzīvotāju (2013. g.)
- Purkersdorfa pilsēta Austrijā ("Purkersdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rābsa pilsēta Austrijā ("Reabs an der Thaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Reča pilsēta Austrijā ("Retz"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktpeltene pilsēta Austrijā ("Sankt Pölten"), Lejasaustrijas federālās zemes administratīvais cetrs, 51900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktvalentīna pilsēta Austrijā ("Sankt Valentin"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šeibsa pilsēta Austrijā ("Scheibbs"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šrātentāle pilsēta Austrijā ("Schrattenthal"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 850 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šremsa pilsēta Austrijā ("Schrems"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Švehata pilsēta Austrijā ("Schwechat"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štokerava pilsēta Austrijā ("Stockerau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 15800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ternica pilsēta Austrijā ("Ternitz"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Traiskirhene pilsēta Austrijā ("Traiskirchen"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 17700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Traismauere pilsēta Austrijā ("Traismauer"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tulna pilsēta Austrijā ("Tulln"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vaidhofene pilsēta Austrijā ("Waidhofen an der Ybbs"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vaidhofene pilsēta Austrijā ("Waidhofen an der Thaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Veitra pilsēta Austrijā ("Weitra"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vīnerneištate pilsēta Austrijā ("Wiener Neustadt"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 39900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Vīzelburga pilsēta Austrijā ("Wieselburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vilhelmsburga pilsēta Austrijā ("Wilhelmsburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Volkersdorfa pilsēta Austrijā ("Wolkersdorf im Weinviertel"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cisterdorfa pilsēta Austrijā ("Zisterdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cvetle pilsēta Austrijā, Lejasaustrijas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Alindao pilsēta Centrālāfrikas Republikā (_Alindao_), Lejaskoto prefektūrā
- Aržantāna pilsēta Francijā (_Argentan_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Ornas departamentā
- Kāna pilsēta Francijā (_Caen_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kalvadosas departamenta administratīvais centrs, 110000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šerbūra pilsēta Francijā (_Cherbourg-Octeville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manša departamentā, 38400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Hageno pilsēta Francijā (_Haguenau_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Lejasreinas departamentā, 34400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lizjē pilsēta Francijā (_Lisieux_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Kalvadosas departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ageno pilsēta Francijā ("Haguenau"), Elzasas reģiona Lejasreinas departamentā, 34400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ērūvila Senklēra pilsēta Francijā ("Herouville-Saint-Clair"), Lejasnormandijas reģiona Kalvadosas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Illkirhe-Grāfebstādene pilsēta Francijā ("Illkirch-Graffenstaden"), Elzasas reģiona Lejasreinas departamentā, 26400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Šiltinhheima pilsēta Francijā ("Schiltigheim"), Elzasas reģiona Lejasreinas departamentā, 31700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Alansona pilsēta Francijas ziemeļrietumos (_Alençon_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Ornas departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.), mežģīņu ražošana un mežģīņu muzejs
- Ambrolauri pilsēta Gruzijā (_Ambrolauri_), Rača-Lečhumi un Lejassvanetijas mharē, Rioni upes krastos, 2400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tetrickaro pilsēta Gruzijā ("Tetri-Tskaro"), Lejaskartlijas mharē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rustavi pilsēta Gruzijā, Kūras krastos, Lejaskartlijas mhares administratīvais centrs, 117900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Calka pilsēta Gruzijā, Lejaskartlijas mharē, Calkas ūdenskrātuves dienvidaustrumu krastā
- Cageri pilsēta Gruzijā, Rača-Lečhumi un Lejassventijas reģionā, Chenisckali labajā krastā, 1800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Gardabani pilsēta Gruzijā, uz dienvidaustrumiem no Tbilisi, Lejaskartlijas mharē, 19900 iedzīvotāju (2002. g.)
- Marneuli pilsēta Gruzijas dienvidos, Lejaskartlijas mharē, 20000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bolnisi pilsēta Gruzijas dienvidos, Lejaskartlijas mharē, Mašaveras krastā, rajona administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Aketi pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aketi_), Lejasveles provinces dienvidrietumos
- Bambesa pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lejasveles provincē
- Bambili pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lejasveles provincē
- Buta pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lejasveles provinces administratīvais centrs
- Baranga pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lejasveles provinces austrumos
- Bondo pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lejasveles provinces rietumu daļā
- Sanpedro pilsēta Kotdivuārā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lejassasandras reģiona administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (1988. g.)
- Agidela pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas ziemeļrietumu daļā, Lejaskamas ūdenskrātuves krastā, 16360 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības no 1980. g.
- Albertoalvarado Aramburo pilsēta Meksikā (_Alberto Alvarado Arámburo_), Dienvidu Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos
- Albertoovjedomota pilsēta Meksikā (_Alberto Oviedo Mota_), Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos, Kolorādo lejteces labajā krastā
- Ensenada pilsēta Meksikā ("Ensenada"), Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos, osta Klusā okeāna krastā, 519800 iedzīvotāju (2015. g.)
Atrasts piemēros (2):
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Lejas.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv