Paplašinātā meklēšana
Meklējam Kuldīga.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (820):
- Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte.
- Būdnieku valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Brasliņu upe Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Oļupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Ozolupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Sausvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Streijupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā.
- Biežupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Dambupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Žagarvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis.
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
- Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe.
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
- Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam.
- Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis.
- Alekša upīte Alekšupīte, ūdenstece Kuldīgas novadā un Kuldīgā.
- Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Sūrupīte Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Allažu ezers Allažezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
- Allaschen Allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā.
- Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km.
- Alschwangen Alsungas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
- Alschwangen Alsungas pils nosaukums, kas minēts vēstures dokumentos 1341. gadā, atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
- Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā.
- Pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Niktnieki apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
- Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda.
- Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Ēdole Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs.
- Renda Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs.
- Kabile Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 28 km no Kuldīgas, pagasta centrs.
- Pelči Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs.
- Priedaine Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 3 km no Kuldīgas.
- Alsunga Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen".
- Nīkrāce Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 24 km no Skrundas.
- Kurmāle Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novadā 5 km no Kuldīgas.
- Balande Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
- Mātras Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
- Gudenieku muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Ludženieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Mazīvande Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā.
- Vecā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Galamuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Kalnansi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Leiši Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Pusgaldiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Alejas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Jātele Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Upīškalns Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Vecvilgāle Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Zaļāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Rude Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
- Bērzkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
- Alturpe Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
- Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Krācnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Līzesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Tigas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Vēgas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Kaltiķi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Raidstacija Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Slipiņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Āpciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Ezeri Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Jaunmeži Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Kroņrenda Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Mazrenda Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Ozoli Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Jaunsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Kokapuze apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Ļūdikas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Pelči apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Birži Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Ēdas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Lejas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Rumbenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Veldze Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Plostnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Kundi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
- Grantiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Jāmaiķi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Jaunziemeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Klostere Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Ķoniņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Valāti Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Bērzkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
- Adzes Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā; bijušais nosaukums - Adze.
- Basi Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Birži Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Apuze apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā; Apuzes.
- Todaiži Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā.
- Kāņmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Sausgaļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Rimzātciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Dragūnciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Kalnmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Ķīkciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Ķūķciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Mazsālijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
- Viesalgciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
- Kalējciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Kazlēnciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Maras Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Ziemeļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Dūras Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
- Vecvārme Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
- Zalkšciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
- Tiezumi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Raņķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 12 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas "Ranken" teritorijā, pagasta centrs.
- Īvande Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs.
- Snēpele Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Schnehpeln" teritorijā, pagasta centrs.
- Turlava Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi.
- Vārme Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs.
- Gudenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 30 km no Kuldīgas, pagasta centrs.
- Laidi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 32 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Laiden" teritorijā, pagasta centrs.
- Mežvalde Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža.
- Deksne Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs.
- Almāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Alsungas pagasta austrumu daļā, izveidojusies bijušās muižas "Almahlen" teritorijā.
- Vilgāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Planicas muižas "Planetzen" teritorijā, Kurmāles pagasta administratīvais centrs.
- Vanga apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
- Sermīte Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
- Valtaiķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
- Lēnas apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, minēta (ar nosaukumu "Lene") kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g.
- Ķimale Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Ābele Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Novadnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Venta Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Ciecere Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes.
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Pumpuri apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Ķikuri Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Padure Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā.
- Krūkas Apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Muižarāji Apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Ketleri apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Paružas apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
- Āpas Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Vārdupes Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Bangotnes Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
- Segliņi Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Ciemgaļi Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Medulāji Apdzīvota vieta Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
- Medulāji Apdzīvota vieta Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija.
- Appussen Apuzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks.
- Ābolezers Atradās Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta.
- Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
- Ceļarāju ezers atrodas Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - <1 ha.
- Paružu ezers atrodas Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 2,4 ha; Paražu ezers; Parūžu ezers.
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
- Kabiles dīķis atrodas Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 1,1 ha.
- Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten".
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis.
- Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m).
- Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms.
- Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns.
- Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas.
- Mazais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 65 ha (kopā ar salu 66,1 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,2 m.
- Lielais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 70,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,5 m; Lielais Nabas ezers.
- Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
- Pelču pils atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, muižas apbūves komplekss veidojies gk. 19. gs. beigās, tajā ietilpst pils (celta 1904. g.), vagara māja, kalpu mājas, klēts ar ledus pagrabu, stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (tagad pagastnams), kā arī parks.
- Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns.
- Korļu dīķis atrodas Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - 3,0 ha.
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas.
- Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
- Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove".
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten".
- Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja.
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
- Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem.
- Rudes liepa aug Kuldīgas novada Laidu pagastā, bij. Rudes muižā, stumbra apkārtmērs - 6 m, vainaga projekcija - 16 x 14 m, augstums - 22 m.
- Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām.
- Upatu dižozols aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 8,4 m, vainaga projekcija - 11 x 17,5 m, augstums - 11 m, zibens nošķēlis galotni.
- Grīdnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m, vainaga augstums - 10 m, vainaga proerkcija - 20 x 20 m, izcili ainavisks.
- Iesalnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums — 14 m, vainaga projekcija — 22 x 18,5 m, izcili ainavisks.
- Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m.
- Ozolu tīrelis augstais purvs Kuldīgas novada Rendas pagastā, \~9 km uz ziemeļaustrumiem no Kuldīgas, platība — 681 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 4,5 m, iegūst pakaišu kūdru.
- Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni.
- Auningen Auniņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
- Barutzen Baruču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- Dravniekvalks Bērzkalnupes kreisā satekupe Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
- Lielīvandes muiža bijusī muiža Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande.
- Almahlen bijusī muiža, kuras teritorijā Kuldīgas novada Alsungas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Almāle".
- Planetzen Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta bijušais nosaukums.
- Plaņecenskaja Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta nosaukums krieviski.
- Laiden Bijušās Laidu muižas nosaukums, kuras teritorijā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Laidi.
- Gross-Iwanden Bijušās Lielīvandes muižas nosaukums Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande.
- Pelzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelči.
- Dexten Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novada Padures pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Deksne.
- Altdorf Briņķu muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Gudenieku pagasta teritorijā.
- Brozen Brocēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Bresilgen Bruzilas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā.
- Pišķupe Cieceres kreisā krasta pieteka, lejtecē Kuldīgas un Saldus novada robežupe, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
- Spāres pauguraine dabas apvidus Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, uz austrumiem no Usmas ezera, platība — 120 kvadrātkilometri, lielākā daļa Talsu novadā, dienvidu gals — Kuldīgas novadā.
- Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas.
- Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.
- Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.
- Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi.
- Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai.
- Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu.
- Vaivaru dīķis dīķis Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 1,5 ha.
- Muehlhausen Dižsīles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Gross-Sahlingen Dižzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- Duhren Dūres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- Anuži Dzelzceļa pietura Kuldīgas novada Alsungas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 47 km no Ventspils dzelzceļa stacijas.
- Airīte dzelzceļa pieturas punkts Kuldīgas novada Skrundas pagastā pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 144 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Alsunga dzelzceļa stacija Alsungas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 54 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1932. g. pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Kuldīga; 1916.-1924. g. pie šaursliežu dzelzceļa dzelzceļa līnijas Pāvilosta-Alšvanga pastāvēja dzelzceļa stacija Alšvanga (Alsunga).
- Pusgaldiņu dzirnavezers Dzirnavu ezers Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Vārme Ēdas kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m, izveidojas, satekot Ķīšupei un Palīcei.
- Šķēde Ēdas labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 32 km, kritums - 60 m; augštecē saukta arī par Edīti un Eglīti.
- Eckhof Ēķupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Elisenhof Elīzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Annenberg Emburgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
- Dzirnavu strauts Ēnavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Laidu pagastā, garums — 8 km.
- Ernsthof Ernesta muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
- Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu.
- Ķikuru ezers ezers Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība — 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs — \~500 m, dziļums — 3,3 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Kukuru ezers.
- Pilsezers ezers Kuldīgas novada Alsungas un Īvandes pagastā, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m.
- Putrsezers ezers Kuldīgas novada Alsungas un Īvandes pagastā, platība - 3,4 ha; Putras ezers.
- Stulbezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1,4 ha; Plāču ezers.
- Kaķēnezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1,5 ha; Kaķēnu ezers; Kaķezers; Kaķīšu ezers; Kaķītezers; Kaķītis; Kaķu ezers.
- Balgaļu ezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 2 ha; Balgals; Balgāļezers.
- Tulnikezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 2,9 ha; Tulniku ezers; Tūļnieku ezers; Ulnika ezers.
- Puzuma ezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 3,2 ha.
- Kuikarezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 3,5 ha; Kuikata ezers; Kuikatu ezers; Kuiķenu ezers; Kurkatas ezers.
- Pils ezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 3,7 ha.
- Mācītājezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 6,2 ha; Mācītāja ezers; Mācītāju ezers.
- Ērkuls Ezers Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, platība - 6,4 ha; Ērkulis; Ērkules ezers; Ērkuļu ezers.
- Kuratu ezers ezers Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība - <1 ha.
- Āpu ezers ezers Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība - 12,6 ha.
- Bezdibenis Ezers Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 2,2 ha; Bezdibeņa ezers.
- Eniķu ezers ezers Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 8,9 ha.
- Segliņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 42,5 m vjl., platība — 29 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,34 km, lielākais dziļums — 3 m, 2 salas ar kopējo platību 3,8 ha, eitrofs, aizaugums — \~5%; Segliņa ezers.
- Zilonis Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 48,6 m vjl., platība - 16,4 ha, lielākais dziļums - 5,1 m; Dzilonis
- Gulbis Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 49,7 m vjl., platība - 24,6 ha, lielākais dziļums - 3,1 m; Gulbja ezers; Gulbju ezers.
- Sūnezers Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,4 ha; Sūdu ezers; Sūnu ezers; Sūniņu ezers.
- Sventiņš Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,5 ha; Sventiņu ezers.
- Zāļu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,8 ha; Zāļezers.
- Mežmuižas ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 46,2 m vjl., platība — 12,2 ha, lielākais dziļums — 4,6 m; Mežamuižas ezers; Mežkunga ezers; Mežkungu ezers; Mežniecības ezers; Sloku ezers.
- Liekmaņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Laukmeņu ezers.
- Trienīte Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Preinīšu ezers; Prienītis.
- Velna ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Velnacis.
- Zemdegu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha.
- Čiekuriņš Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 1 ha.
- Ezeriņš Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 1 ha.
- Mežezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 1,4 ha.
- Sviriņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 10,5 ha; Sviriņa ezers.
- Mordaiķezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 6,8 ha; Medulāju ezers; Mordaiķu ezers.
- Lejas ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība — <1 ha.
- Ķipīšu ezers ezers Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā, platība - 6,5 ha.
- Pelču ezers ezers Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā, platība — 4,6 ha.
- Āšezers Ezers Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - <1 ha.
- Allažezers ezers Kuldīgas novada Snēpeles pagasta austrumu daļā, platība - 5,6 ha; Allažu ezers.
- Ķepšu ezers ezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība - 1,5 ha.
- Slujas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Rendas pagastā, 31,5 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,6 m, distrofs, aizaugums - 20%; Slūjas ezers.
- Pinku ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 53,6 m vjl., platība - 29 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 12 m; Pinķu ezers; Piņķu ezers; Leismaču ezers.
- Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas.
- Nabes ezeri ezeru pāris Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Padures pagastā, 2,1 m vjl., eitrofi, vidēji aizauguši ezeri; Nabas ezeri.
- Franzhof Franču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
- Gaiken Gaiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
- Endenhof Gala muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- Viesīte Garūdenes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
- Grauduppen Graudupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Dobjais valks Grauzdupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Gruecken Griķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m.
- Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra.
- Mordangas subglaciālā iegultne ielejveida pazeminājums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu un Kuldīgas novada robežjoslā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Spāres, garums - 7 km, platums - 500-700 m, orientēta gk. ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā.
- Iesalnieki Iesalnieku dižozols - aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums - 14 m, vainaga projekcija - 22 x 18,5 m, izcili ainavisks.
- Renda Īvandes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, garums - 6 km.
- Rīteļa Īvandes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, augštece Talsu novada Abavas pagastā, garums - 5 km.
- Skrundas novads izveidojās 2009. g. teritorijai atdaloties no Kuldīgas rajona, ietvēra Skrundas pilsētu, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagastu, 2021. g. iekļauts Kuldīgas novadā.
- Cerenda Jāmaņupe Kuldīgas novadā.
- Cērenda Jāmaņupe Kuldīgas novadā.
- Jahteln Jāteles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- Neu-Kurmahlen Jaunkurmāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
- Neu-Schwarden Jauzvārdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
- Skudru smilts atradne juras kvarca smilts iegula Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, platība 30 ha, derīgā slāņa biezums 5-12.3 m, to veido balts smilšakmens, smiltij raksturīga augsta ugunsizturība (1690 °C),un gāzu caurlaidība.
- Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
- Kabillen Kabiles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Amt-Goldingen Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Bergfeld Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Kaltiķi Kaltiķu ezers - atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība - <1 ha; Kaltika ezers.
- Kalticken Kaltiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Kalvene Kalvenes pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Embūtes, Bunkas, Vecpils, Aizputes un Kazdangas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Tāšu Padure, vāciski - Tasch-Padderen, krieviski - Taš-Paddernskaja.
- Kalves Kalves dīķis - ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 9,3 ha; Kalvas dīķis.
- Kahnenhof Kānu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- Klenzen Klenču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- Klostere Klosteres pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Gaidupe Klūgas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 5 km.
- Bērzkroga upe Kojas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 8 km; Bērza; Dūņupīte.
- Kratzen Krāču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Kreslen Kreslu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Adze Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, Rīves upes krastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta, kas tagad saucas "Adzes" Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Tigves muiža kroņa muiža, kas atradās Kuldīgas novada Paduras pagastā, \~17 km no Kuldīgas un \~1 km no Lielā Nabes ezera.
- Krons-Roennen Kroņrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- cerendnieki Kuldīga novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Cerenda" iedzīvotāji.
- Goldingen Kuldīga.
- Kuldža Kuldīga.
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- Kuldīga Kuldīgas lūzumzona - Rietumkurzemes izciļņa robežās izsekojamā nomatu sērija ar iegrimušu dienvidu un dienvidaustrumu spārnu, garums - \~60 km, nomatu amplitūda 60-200 m, visintensīvāk veidojusies silūra beigās un devona sākumā.
- almalnieki Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Almale" (arī "Almāle") iedzīvotāji.
- Almale Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Almāle" nosaukuma variants.
- bērzkalnieši Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" iedzīvotāji.
- blintenieki Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Blintenes" iedzīvotāji.
- Dižīvande Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Īvande" bijušais nosaukums.
- Lielīvande Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Īvande" bijušais nosaukums.
- Kormale Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" bijušais nosaukums.
- Kūrmale Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" bijušais nosaukums.
- Kurmalen Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" nosaukuma variants, kas minēts 1383. g. dokumentos.
- Kurmale Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" nosaukuma variants.
- rumbenieki Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Rumbas ciems" iedzīvotāji.
- skrundenieki Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Skrunda" iedzīvotāji.
- Wormensate Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Vārme" bijušais nosaukums, kas minēts rakstos 1461. gadā.
- Planīca Kuldīgas novada apdzīvotās vietas (mazciema) "Alejas" bijušais nosaukums.
- Kormalen Kuldīgas novada apdzvotās vietas "Kurmāle" nosaukuma variants, kas minēts 1253. g. dokumentos.
- bāliņnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Bāliņi" iedzīvotāji.
- ēdolnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Ēdole" iedzīvotāji.
- īvandnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Īvande" iedzīvotāji.
- kamburnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Kamburnieki" iedzīvotāji.
- lēpičnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Lēpicas" iedzīvotāji.
- liediķnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Liedigas" iedzīvotāji.
- lieģenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" iedzīvotāji.
- Māteres Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Mātras" bijušā nosaukuma variants.
- Māters Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Mātras" bijušā nosaukuma variants.
- mātrenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Mātras" iedzīvotāji.
- medulājnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Medulāji" iedzīvotāji.
- paružnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Paružas" iedzīvotāji.
- sluķenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Sluķi" iedzīvotāji.
- sluķnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Sluķi" iedzīvotāji.
- struijenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Struijas" iedzīvotāji.
- struijnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Struijas" iedzīvotāji.
- todaižnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Todaiži" iedzīvotāji.
- Edvaļenskaja Kuldīgas novada Ēdoles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- adzenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" ("Adze", "Adžu muiža") iedzīvotāji.
- adznieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" ("Adze", "Adžu muiža") iedzīvotāji.
- Adze Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. Piltenes bīskapam ar ordeni savā starpā zemi dalot.
- Adzmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums.
- basenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Basi" iedzīvotāji.
- biržnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Birži" iedzīvotāji.
- gudenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gudenieki" iedzīvotāji.
- Jaunmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants.
- uzāvnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Užavas" iedzīvotāji.
- vītolnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Vītoli" iedzīvotāji.
- Gudenekenskaja Kuldīgas novada Gudenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Guddeneeken Kuldīgas novada Gudenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- apuznieki Kuldīgas novada Īvandes pagasta apdzīvotās vietas "Apuze" iedzīvotāji.
- mazīvandnieki Kuldīgas novada Īvandes pagasta apdzīvotās vietas "Mazīvande" iedzīvotāji.
- Ivandenskaja Kuldīgas novada Īvandes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Iwanden Kuldīgas novada Īvandes pagasta bijušais nosaukums.
- Jaunāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants.
- jaunsātnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsāti" iedzīvotāji.
- kabilnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kabile" iedzīvotāji.
- Kabele Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kabile" senāk lietots nosaukuma variants.
- kalnansenieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kalnansi" iedzīvotāji.
- kalnansnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kalnansi" iedzīvotāji.
- rozēnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Rozēni" iedzīvotāji.
- Vecāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Vecā muiža" nosaukuma variants.
- Kjabiļenskaja Kuldīgas novada Kabiles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kabillen Kuldīgas novada Kabiles pagasta bijušais nosaukums.
- alejnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Alejas" iedzīvotāji.
- bauženieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Baužas" iedzīvotāji.
- ernestnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Ernesti" iedzīvotāji.
- jātelnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Jātele" iedzīvotāji.
- klanīcnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Klanīcas" iedzīvotāji.
- kormalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Kormale" iedzīvotāji.
- kurmālnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Kurmāle" iedzīvotāji.
- mundicnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Mundicas" iedzīvotāji.
- niedrenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Niedras" iedzīvotāji.
- planīcnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Planīca" iedzīvotāji.
- priedainieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji.
- ropenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Ropji" iedzīvotāji.
- ropnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Ropji" iedzīvotāji.
- taurkalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Taurkalni" iedzīvotāji.
- Smiltnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Upīškalns" bijušais nosaukums.
- vādzenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vāgi" iedzīvotāji.
- vāģnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vāgi" iedzīvotāji.
- vārdupnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vārdupes" iedzīvotāji.
- Vilgāle Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vecvilgāle" bijušais nosaukums.
- Saldenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgāle" bijušais nosaukums.
- vilgalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgale" iedzīvotāji.
- vilgālnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgāle" iedzīvotāji.
- zaļumnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Zaļumnieki" iedzīvotāji.
- Kurmaļenskaja Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kurmahlen Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Kūrmales pagasts Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums.
- Baltavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots 2 m diametrā, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts.
- Melnavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots ar 1,5 m dziļu akaci un melnu nokrāsu, ko piešķir kūdras slānis.
- laidenieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Laidi" iedzīvotāji.
- rudenieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Rude" iedzīvotāji.
- Sermite Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Sermīte" bijušais nosaukums.
- sermitnieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Sermite" iedzīvotāji.
- valtaiķnieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Valtaiķi" iedzīvotāji.
- dižvormsātnieki Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Dižvormsāte" (tagad - "Vormsāte") iedzīvotāji.
- Diždzelda Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Dzelda" bijušais nosaukums.
- dzeldenieki Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Dzelda" iedzīvotāji.
- Dižvormsāte Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Vormsāte" bijušais nosaukums.
- apšenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" iedzīvotāji.
- deksnenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Deksne" iedzīvotāji.
- jaunviercnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvirka" (senāk - "Jaunvierka") iedzīvotāji.
- jaunvircnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvirka" iedzīvotāji.
- keramiķi Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Keramika" iedzīvotāji.
- keramiķieši Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Keramika" iedzīvotāji.
- krāčenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Krāči" iedzīvotāji.
- krāčnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Krāči" iedzīvotāji.
- ķimālnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Ķimāle" iedzīvotāji.
- ozolainieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji.
- padurnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji.
- raņķenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Raņķi" iedzīvotāji.
- Sausgāļciems Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Sausgaļciems" nosaukuma variants.
- vēdzenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Vēgas" iedzīvotāji.
- vēdznieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Vēgas" iedzīvotāji.
- Paddernskaja Kuldīgas novada Padures pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Paddern Kuldīgas novada Padures pagasta bijušais nosaukums.
- dzeišenieki Kuldīgas novada Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Dzeiši" iedzīvotāji.
- dzeišnieki Kuldīgas novada Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Dzeiši" iedzīvotāji.
- kaltiķnieki Kuldīgas novada Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Kaltiķi" iedzīvotāji.
- pelčenieki Kuldīgas novada Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Pelči" iedzīvotāji.
- Ievukalnu ciems Kuldīgas novada Pelču pagasta nosaukums 1945.-1991. g.
- allažnieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Allažas" iedzīvotāji.
- gailīšnieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji.
- iernieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Ieras" iedzīvotāji.
- Skrunda 2 Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums padomju laikā, armijas pilsētiņa un radiolokācijas stacija.
- raņķenieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Raņķi" iedzīvotāji.
- Rankenskaja Kuldīgas novada Raņķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ranken Kuldīgas novada Raņķu pagasta bijušais nosaukums.
- Mežkungmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeri" bijušais nosaukums.
- ezernieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeri" iedzīvotāji.
- grauzdupnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Graudupe" (senāk - "Grauzdupe") iedzīvotāji.
- graudupnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Graudupe" iedzīvotāji.
- jaunmežnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmeži" iedzīvotāji.
- kroņenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji.
- kroņnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji.
- kroņrendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji.
- Rendasmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņrenda" bijušā nosaukuma variants.
- Rendsmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņrenda" bijušā nosaukuma variants.
- lielrendenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Lielrenda" iedzīvotāji.
- lielrendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Lielrenda" iedzīvotāji.
- mazredenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Mazrenda" iedzīvotāji.
- mazrendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Mazrenda" iedzīvotāji.
- Ozolmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" bijušais nosaukums.
- ozolnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
- Lielrenda Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Renda" bijušais nosaukums.
- rendenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Renda" iedzīvotāji.
- rendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Renda" iedzīvotāji.
- spēlenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Spēles" iedzīvotāji.
- spēlnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Spēles" iedzīvotāji.
- streijenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Streijas" iedzīvotāji.
- Rennenskaja Kuldīgas novada Rendas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Roennensche Kuldīgas novada Rendas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Grenču krogs Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pansionāts" bijušais nosaukums.
- pelcenieki Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pelce" iedzīvotāji.
- Zaļā muiža Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Zaļumi" bijušais nosaukums.
- Rudbarenskaja Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- bauņenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bauņi" iedzīvotāji.
- bekmaņnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bekmaņi" (senāk arī "Bētmaņi") iedzīvotāji.
- bētmaņnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bētmaņi" iedzīvotāji.
- dimantnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Dimanti" iedzīvotāji.
- ēdenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ēdas" iedzīvotāji.
- ēdnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ēdas" iedzīvotāji.
- ēķupnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ēķupe" iedzīvotāji.
- griķenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Griķi" iedzīvotāji.
- krogsētnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Krogsēta" iedzīvotāji.
- ķempenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" iedzīvotāji.
- Griķi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" bijušais nosaukums.
- Mežamuiža Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" bijušais nosaukums.
- Mežmuiža Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" bijušais nosaukums.
- mežvaldnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" iedzīvotāji.
- Bauņi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" bijušais nosaukums.
- pārventnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Pārventa" iedzīvotāji.
- piņķenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķmuiža" iedzīvotāji.
- piņķmuižnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķmuiža" iedzīvotāji.
- piņķupīšnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji.
- piņķupītnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji.
- Veldze Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Rumbenieki" bijušais nosaukums.
- rumbenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Rumbenieki" iedzīvotāji.
- teskavnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Teskavas" iedzīvotāji.
- veckuldīdznieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veckuldīga" iedzīvotāji.
- Veldzes ciems Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veldze" bijušais nosaukums.
- veldzenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veldze" iedzīvotāji.
- velženieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Velžmuiža" iedzīvotāji.
- ventenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Venta" iedzīvotāji.
- Goldingenskaja Kuldīgas novada Rumbas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Goldingen Kuldīgas novada Rumbas pagasta bijušais nosaukums.
- Jaunāmuiža Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" bijušais nosaukums.
- jaunmuižnieki Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji.
- pumpurnieki Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpuri" iedzīvotāji.
- bāraucnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārauces" (arī "Baraucas") iedzīvotāji.
- kundenieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Kundi" iedzīvotāji.
- kundnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Kundi" iedzīvotāji.
- snēpelnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Snēpele" iedzīvotāji.
- viesaldznieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji.
- viesaļģnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji.
- Šnepelnskaja Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schnehpeln Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Torlova Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Grantiņi" bijušais nosaukums.
- Turlava Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Grantiņi" bijušais nosaukums.
- jāmaiķnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Jāmaiķi" iedzīvotāji.
- kalējnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalēji" iedzīvotāji.
- klosternieks Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Klostere" iedzīvotājs.
- ķikurnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķikuri" iedzīvotāji.
- libiņnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" iedzīvotāji.
- marenieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Maras" iedzīvotāji.
- mesternieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Mestera muiža" iedzīvotāji.
- platgalnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Platgale" iedzīvotāji.
- torlavnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Torlava" iedzīvotāji.
- Lipaiķi Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Turlava" bijušais nosaukums.
- turlavnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Turlava" iedzīvotāji.
- urālnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Urāle" iedzīvotāji.
- ziemeļnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ziemeļi" iedzīvotāji.
- Lipaiķu ciems Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas “Valāti” bijušais nosaukums.
- Turlauskaja Kuldīgas novada Turlavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Turlausche Kuldīgas novada Turlavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- dūrenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Dūras" iedzīvotāji.
- kauķenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Kauķi" iedzīvotāji.
- laucenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Laucenieki" iedzīvotāji.
- niktenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Niktnieki" iedzīvotāji.
- niktnieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Niktnieki" iedzīvotāji.
- šķēdenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji.
- Vārma Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vārme" bijušais nosaukums.
- vārmenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vārme" iedzīvotāji.
- Vecvārma Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vecvārme" bijušais nosaukums.
- vērbenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vērbas" iedzīvotāji.
- Vormenskaja Kuldīgas novada Vārmes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wormen Kuldīgas novada Vārmes pagasta bijušais nosaukums.
- Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- Kuldīga Kuldīgas pagasts - pagasts Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunojot pagastus, tā teritorijas lielāko daļu Ventas labajā krastā aizņem Rumbas pagasts, bet Ventas kreisā krasta teritorija iekļauta Pelču pagastā.
- kuldīdznieki Kuldīgas pilsētas iedzīvotāji.
- Veckuldīga Kuldīgas pilsētas mikrorajons starp Krāčupīti un Ventu, uz ziemeļiem no Ventspils ielas.
- Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
- Kuldīga Kuldīgas struktūra - valnis Rietumkurzemes izcilnī, \~25 km uz dienvidrietumiem no Kuldīgas, konstatēts pamatklintāja un Kaledonijas struktūrkompleksa iežos, izmēri 15 x 5 km, orientēts rietumu - austrumu virzienā.
- Ķoniņciema elku birzs kulta vieta Kuldīgas novada Turlavas pagastā līdzās Ķoniņciemam, pie Kuldīgas-Aizputes autoceļa, mūsu dienās to iezīmē koki un krūmi, kas aug \~1 ha lielā teritorijā.
- kursenieki Kultūrvēsturiskā apgabala Kursa jeb Kurzeme (Ventspils, Liepājas, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Saldus rajonu) iedzīvotāji.
- Kurmahlen Kurmāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
- Kursiten Kursīšu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā.
- kuršu ķoniņš kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē.
- Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā).
- Lippayten Kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g. minēta apdzīvotā vieta, kas domājams atradās Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Lipaiķu pilskalnā.
- Kerklingen Ķerkliņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
- Kirmhof Ķermes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
- Ķikuri Ķikuru ezers - atrodas Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība - 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs - \~500 m, dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 10%.
- Kimahlen Ķimāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Laide Laidi, apdzīvota vieta Kuldīgas novadā.
- vidus dialekts latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils.
- Laukenhof Lauku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- Louisenhof Lavīžu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
- Sprincupe Lējējupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek no Āpu ezera Kurmāles pagastā, šķērso arī Pelču pagasta nomali, garums - 18 km, kritums - 63 m; Sprinčupe; Sēlija; augštecē Āpa.
- Lones grāvis Lējējupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
- Lemsern Lemzeres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Baltupe Lētīžas labā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā un Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 7 km.
- Libingen Libiņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- Veldze Lieknes kreisā satekupe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 31 km.
- Naba Lielā Nabes ezera noteka uz Ventu Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Gross-Zeezern Lielcieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Gross-Roennen Lielrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Gross-Saticken Lielsatiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
- Lielšķēdes Lielšķēdes ezers - atrodas Kuldīgas novada Vārmes pagastā, platība - <1 ha.
- Kaltiķu māla atradne limnoglaciāla māla iegula Kuldīgas novadā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Kuldīgas, derīgais slānis (tumšbrūns un sarkanbrūns horizontāli slāņots māls) vidēji 4,4 m biezs (1-10 m).
- Lucken Lūku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
- Mangen Manģenes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Klein-Zeezern Mazcieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Klein-Iwanden Mazīvandes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
- Klein-Roennen Mazrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Kanneniekupe Mazupe - Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, vidustece Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
- Mellupe Mazupe, Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
- Porupe Mazupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Roņupe Mazupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Klein-Sahlingen Mazzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- Muehlenhof Mīliņa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- Muischezeem Muižciema muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
- Mundiken Mundikas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Nabben Nabes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Needern Niedres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
- Ventspils novads nodibināts 2009. g. bijušā Ventspils rajona teritorijā, ietver Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojas ar Talsu, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu, kā arī ar Baltijas jūru.
- Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis.
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis.
- Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
- Ohseln Ozolmuiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Paddern Padures muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Rumbas pagasta teritorija pagastā iekļauts viss pirmskara Kuldīgas pagasts, izņemot Ventas kreisā krasta daļu, kas iekļauta tagadējā Pelču pagastā, savukārt Rumbas pagastam pievienota neliela platība Abavas kreisajā krastā, kas atradās bijušajā Zlēku pagastā.
- Lažas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Aizputē, robežojas ar Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laschen und Paddern-Hasenpoht, krieviski — Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja.
- Embūtes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Vībiņos, robežojas ar Vaiņodes, Priekules un Kalvenes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Amboten, krieviski — Ambotenskaja.
- Kazdangas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Lažas, Kalvenes un Aizputes pagastu un Aizputes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Katzdangen, krieviski – Kazdangenskaja.
- Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja.
- Kuldīgas pagasts pagasts Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunojot pagastus, tā teritorijas lielāko daļu Ventas labajā krastā aizņem Rumbas pagasts, bet Ventas kreisā krasta teritorija iekļauta Pelču pagastā.
- Padures pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Deksnē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rumbas, Kurmāles, Īvandes un Ēdoles pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paddern, krieviski — Paddernskaja.
- Nīkrāces pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Dzeldā, robežojas ar Rudbāržu un Skrundas pagastu, kā arī ar Saldus un Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: Briņķu pagasts, vāciski — Brinkenhof, krieviski — Brinkenskaja.
- Rumbas pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Mežvaldē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Kuldīgas pagasts, vāciski - Goldingen, krieviski - Goldingenskaja.
- Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja.
- Kabiles pagasts pagasts Kuldīgas novada austrumu daļā, robežojas ar Vārmes, Rumbas un Rendas pagastu, kā arī ar Talsu un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kabillen, krieviski — Kjabiļevskaja.
- Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta.
- Gudenieku pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu daļā, robežojas ar Īvandes, Kurmāles un Turlavas pagastu, kā arī ar Aizputes, Pāvilostas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Guddeneeken, krieviski — Gudenekenskaja.
- Alsungas pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu malā, robežojas ar Ēdole, Īvandes un Gudenieku pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Alšvangas pagasts, vāciski - Alschwangensche, krieviski - Aļšvangenskaja.
- Ēdoles pagasts pagasts Kuldīgas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Padures, Īvandes un Alsungas pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Edwahlen, krieviski — Edvaļenskaja.
- Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja.
- Turlavas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Gudenieku, Kurmāles, Snēpeles un Laidu pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Turlausche, krieviski — Turlauskaja.
- Rendas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kabiles un Rumbas pagastu, kā arī ar Ventspils un Talsu novadu (pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rendas pagasta robežām); bijušie nosaukumi: vāciski — Ronnensche, krieviski — Rennenskaja.
- Pelču pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Rumbas, Vārmes, Snēpeles un Kurmāles pagastu; līdz 1945. g. šī pagasta rietumu daļa ietilpa Kurmāles pagastā, bet austrumu daļa bijušā Kuldīgas pagasta teritorijā un neliela platība ziemeļu malā — Kuldīgas pilsētā; 1945.-1991. g. saucās “Ievukalnu ciems”.
- Snēpeles pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kurmāles, Pelču, Vārmes, Skrundas, Raņķu, Laidu un Turlavas pagastu, kā arī ar Skrundas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schnehpeln, krieviski — Šnepelnskaja.
- Īvandes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Padures, Kurmāles, Gudenieku, Alsungas un Ēdoles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Iwanden, krieviski — Ivandenskaja.
- Raņķu pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Rudbāržu, Laidu un Snēpeles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ranken, krieviski — Rankenskaja.
- Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja.
- Jaunlutriņu pagasts pagasts Saldus novadā, nodibināts 1820. g., pastāvēja līdz 1890. g., kad to pievienoja Lutriņu pagastam, atjaunots 1990. g., robežojas ar Šķēdes, Lutriņu un Zirņu pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Brocēnu novadu.
- Šķēdes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Gaiķu un Jaunlutriņu pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Tukuma novadu.
- Nīgrandes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Pampāļu, Zaņas un Ezeres pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu un Lietuvu; bijušais nosaukums — Nīgrandas pagasts.
- Zirņu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Saldus pilsētu, Jaunlutriņu, Lutriņu, Saldus, Novadnieku un Pampāļu pagastu, kā arī ar Skrundas un Kuldīgas novadu, pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Saldus pagasta un daļu bijušā Skrundas pagasta teritorijas.
- Pampāļu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zirņu, Novadnieku, Kursīšu, Zaņas un Nīgrandes pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušais nosaukums — Pampāļu-Ezeres pagasts.
- Rudbāržu pagasts pagasts Skrundas novadā, robežojas ar Skrundas pilsētu, Raņķu, Skrundas un Nīkrāces pagastu, kā arī ar Aizputes un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rudbahren, krieviski — Rudbarenskaja.
- Ģibuļu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pastendē, robežojas ar Valdgales, Lībagu, Sabiles pagastu un Talsu pilsētu, kā arī ar Kuldīgas un Ventspils novadu.
- Matkules pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Kandavas un Vānes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Talsu novadu; pastāvējis Tukuma apriņķī līdz 1949. g., atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009.-2021. g. Kandavas novadā.
- Vānes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Matkules, Kandavas, Zemītes un Zantes pagastu, kā arī ar Saldus un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wahnen, krieviski — Vanenskaja.
- Ziru pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Jūrkalnes, Užavas, Vārves, Piltenes un Zlēku pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: Dziru pagasts, vāciski — Sirgen, krieviski — Zirenskaja.
- Ugāles pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Puzes, Usmas, Zlēku, Piltenes, Tārgales, Popes pagastu un Piltenes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ugahlen, krieviski — Ugaļenskaja.
- Usmas pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ugāles un Puzes pagastu, kā arī ar Talsu un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Usmaiten, krieviski — Usmaitenskaja.
- Zlēku pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ziru, Piltenes un Ugāles pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schleck, krieviski — Šlekenskaja.
- ķoniņš Parasti savienojumā "kuršu ķoniņš": kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē.
- Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
- Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
- Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Ventspils rajons pastāvēja 1950.-2009. g. ietvēra (1990.-2009. g.) Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Liepājas rajonu, kā arī ar Baltijas jūru.
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci.
- Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
- Aizputes-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Aizpute-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Basu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Valtaiķu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Laidu pagastā.
- Siekstātes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Griķu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1928. gadam, kad pievienots Kuldīgas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Planīcas pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Sātiņu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Novadnieku un Zirņu pagastā.
- Adzes pagasts pastāvēja pirms 1. pasaules kara Aizputes apriņķī, teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā un Aizputes novada Lažas pagastā.
- Pauren Paures muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- Kļaviņu velnapēdas akmens pēdakmens Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, 400 m uz austrumiem no Kļaviņu mājām, garums 1,8 m, platums 1,25 m, tā virsmā ir 2 pēdas veida iedobumi, teikās saistīts ar Velna darbošanos.
- Pikkuln Pikuļu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- Skrunda pilsēta Latvijā, Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 148 km no Rīgas un 35 km no Kuldīgas, pilsētas tiesības kopš 1996. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1926. g., kad tika sadalītas muižas zemes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g.
- Saldus Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 119 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežotas pilsētas tiesības no 1894. g., 15.-18. gs. šeit bija Frauenburgas pils ar nelielu apkārtējo pilsētas iecirkni, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Brocēni pilsēta Latvijā, Saldus novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Saldus rajonā, 1819.-1949. g. Kuldīgas apriņķī) 113 km no Rīgas un 8 km no Saldus, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1950. g., vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1528. gadā.
- Dižgabala kalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungā, starp Dzirnavu ezeru un Pils ielu, tas ir savrups, 8-10 m augsts, ovāls paugurs, plakums - 22 x 54 m, \~4 m zem plakuma līmeņa visapkārt pilskalnam ir \~8 m plata terase.
- Ardusa pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungas pagastā pie Pilsezera, netālu no bijušās Todaižu muižas un Leiškalnu mājām, minēts 1230. g. Alnas Balduīna noslēgtajā līgumā ar kuršiem par pakļaušanos pāvestam, \~15 m augsts paugurs, kura ziemeļrietumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, bet dienvidu nogāzē - terase; Todaižu pilskalns.
- Vecmuižas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Īvandes pagastā, uzkalns nelielas upītes krastā, plakuma ovāls 50 x 30 m, postīts ņemot granti, precīzs datējums nav zināms; Īvandes pilskalns.
- Kurmāles pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, \~4 km uz rietumiem no Kuldīgas, \~5 m augsts zemes izvirzījums starp 2 gravām Meņģupītes labajā krastā, kura apliec pilskalnu no 3 pusēm, plakums — ovāls \~35 x 20 m.
- Imuļu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2 km uz dienvidrietumiem no Lēnām (saukts arī par Lēnu pilskalnu), aizņem zemu pļavu vidū esoša paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 30 x 40 m; Lēnu pilskalns.
- Rendas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas kreisajā krastā, ir lēzens, 3-4 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Abava un tās pieteka Mazupīte, ziemeļrietumu puse norobežota ar valni, plakums — ovāls \~40 x 25 m, datējums nav zināms, domājams, ka saistāms ar 1230. g. kuršu padošanās līgumā minēto vietvārdu “Rende”.
- Raņķu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Skrundas pagastā, netālu no Ventas labā krasta, ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo Ponakstes krasta stāvās, \~8 m augstās kraujas, dienvidu pusē nocietināts ar valni un grāvi, plakums — 30 x 30 m, datējums nav zināms.
- Planetzen Planicas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā.
- Platgaln Platgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- Klein-Ranken Plūču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
- Dannenhof Priežu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
- Prinzenhof Princa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- Ranken Raņķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
- Vārdupes kalns Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraines un Sudrabkalnu augstākā virsotne, Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, 137,7 m vjl., relatīvais augstums — 48 m.
- Rūpjupe Riežupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Mērgava Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles un Rendas pagastā, garums - 22 km, kritums - 36 m.
- Lībvalks Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, garums - 7 km.
- Graudupe Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Desas grāvis Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
- Rīve Rīva, upe Kuldīgas, Dienvidkurzemes un Ventspils novadā.
- Mara Rīvas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, garums - 9 km; Māra; Mariņa; Māriņa; Mārupīte.
- Aga Rīvas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, vairākos posmos robežupe ar Aizputes novada Lažas pagastu, garums - 9 km.
- Roopen Ropju muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- Dainu melnalksnis Rudbāržu melnalksnis Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā pie Dainu mājām.
- Bebrupe Rudupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas un Rumbas pagastā, garums - 8 km; Zirguvalka.
- Frauenburg Saldus muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Saldus pagastā.
- Sarkanā Sarkanā siena - atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums - \~100 m, augstums - 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
- Padures Sarkanās klintis Sarkanā siena, atsegums Ventas kreisajā krastā, Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Satingen Sātiņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- Saweneeken Savenieku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
- Sessillen Sesīles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- Sieksāte Sieksātes pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Raudiņa Skaldas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, caurtek Ķikuru ezeru; Raudīte.
- Turlava Skaldas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 18 km, kritums - 34 m; Lapupe.
- Schrunden Skrundas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- Skrundenieku ciems Skrundenieku ciems - apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Schnepeln Snēpels muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- Pāze Sprincupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Pelču pagastā, garums - 8 km; Pažupe.
- Mazsālija Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles un Snēpeles pagastā, garums - \~5 km.
- Krogsētu valks Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, garums — \~7 km.
- Āpa Sprincupes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Stricken-Klentzen Striķu Klenču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- Stricken Striķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
- Vārdupes kalni Sudrabkalni Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā.
- Karpene Šķēdes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 10 km; Kārpene; Ausupe.
- Grauzdupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, vidustece Kuldīgas novada Kabiles pagastā, garums - 8 km; Gruzdupe.
- Ūdrupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 10 km; Ūdre.
- Scheden Šķēdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- Šķēdes atsegums Šķēdes upes kreisā krasta krauja Kuldīgas novada Vārmes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., platība — 1,1 ha), augšdevona Famenas stāva Mūru svītas stratotips.
- Dzelda Šķērveļa kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, augštece Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, garums - 24 km, kritums - 89 m, iztek no neliela ezera Embūtes paugurainē, upe stipri līkumaina un tai ir dziļa ieleja ar daudzām sāngravām.
- Todaischen Tadaižu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
- Edwahlen Tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta bijušais nosaukums.
- Tauerkaln Taurkalnes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
- Mazupe Tērandes labā krasta pieteka Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - \~7 km.
- Tigwen Tigves muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Tigas pilskalns Tigves pilskalns Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Turlau Turlavas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- Kundu pilskalns Turlavas pilskalns Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Grunduļu dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1 ha.
- Taurvalka dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1 ha.
- Cūku dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 1,4 ha.
- Bada dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 3 ha.
- Degas dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 7,5 ha.
- Desas dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība - 1,5 ha; Nesu dīķis.
- Krāču dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 10,4 ha.
- Kabiles dzirnavezers ūdenskrātuve Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 6,5 ha; Rentes dzirnavezers.
- Ķūķu dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība — 2 ha.
- Alsungas dzirnavezers ūdenskrātuve Kuldīgas novadā, Alsungas ciemata nomalē, uzpludināta uz Kauliņas upes, platība - 9,6 ha; Alšvangas dzirnavezers.
- Dusmvalks ūdenstece Kuldīgas novada Alsungas pagastā, Dravniekvalka labā krasta pieteka.
- Vārdupe Ūdenstece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, ietek Vilgāles ezerā; Vardupe.
- Ganekļupe Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā un Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Mežezerā (Kāņu ezerā); Ganeklis; Krāčupe.
- Serža Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietek Usmas ezera dienvidu galā; Sērža.
- Meķupe Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietek Usmas ezerā, garums - 5 km.
- Jāmaņupe Ūdenstece Kuldīgas novadā, izteka Gudenieku pagastā, lejtece Kurmāles un Turlavas pagastā, arī šo pagastu robežupe, ietek Vilgāles ezerā, bet daļēji novrzīta uz Rīvu, garums - \~6 km.
- Pāžupe ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā, augštece Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
- Rusaces dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 7 ha.
- Pīļu dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — <1 ha.
- Pavāru dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
- Sūnu dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība — 1,9 ha.
- Kapu dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - 8,1 ha.
- Maņģenes dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība — 5,5 ha; Maņģeņu dīķis; Meņģenu dīķis.
- Poļu dzirnavezers ūdenstilpe Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība — 1,2 ha.
- Ulpen Ulpes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Užava Upe Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - 67 km, kritums - 46 m, sākas netālu no Gudeniekiem satekot grāvjiem, ietek Baltijas jūrā; Dižupe; Zirgmežupe.
- Rīva Upe Kurzemes rietumu piekrastē, Kuldīgas, Dienvidkurzemes un Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā uz dienvidiem no Jūrkalnes, garums - 53 km, kritums - 66 m, iztek no Vilgales ezera Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē; Rīve.
- Alekšupīte Upe Latvijā, Kuldīgas novada Pelču pagastā un Kuldīgas pilsētā, Ventas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km, kritums - 30 m, sākas Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kurmāles paugurainē; Alekša upīte; Brūžupīte; augštecē saucas arī Sure, Sūrupīte, Pelčupe.
- Kāņupe Upe Talsu un Kuldīgas novadā, garums - 8 km, iztek no Mordangas ezera, ietek Usmas ezerā pie Āpciema; Kānupe; Kaņupe; Mordanga; Mordangas upe; Ņivaids; lejtecē - Āpe, Āpupe, Āpšupe, Apupe.
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
- Sudmallejas dzirnavezers uz Rīvas upes uzpludināta ūdenskrātuve Kuldīgas novada Turlavas pagastā, platība - <1 ha.
- Spīķu ūdenskrātuve uzpludināta Šķēdes upē uz Kuldīgas un Saldus novadu robežas Vārmes un Šķēdes pagastā, platība - 16,5 ha; Elektrostacijas ūdenskrātuve.
- Dzeldas HES ūdenskrātuve uzpludināta uz Dzeldas upes Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
- Pūcīšu ūdenskrātuve uzpludināta uz Rūdupes Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - 8,4 ha.
- Pils dzirnavezers uzpludināts Kuldīgas pilsētā uz Alekšupītes, platība — <1 ha.
- Bangotnes dzirnavu ezers uzpludināts uz Dzirnavu strauta Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība — 1,5 ha.
- Planīcas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Planīcas upes Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība — 1 ha; Planicas dzirnavezers.
- Dzirnavu ezers uzpludināts uz Riežupes Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība - 1,8 ha; Pusgaldiņu dzirnavezers; Upesmuižas dzirnavezers.
- Īvandes dzirnavezers uzpludināts uz Vankas upes Ēdolē, Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 10 ha.
- Mežzīles dzirnavezers uzpludināts uz Vardenes upes Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 13 ha; Mežzīļu dzirnavezers; Dzirnavezers.
- Vārmes dzirnavezers uzpludināts uz Vārmes upes Kuldīgas novada Vārmes pagastā, platība — 3,4 ha.
- Šķēdes dzirnavezers uzstādināts uz Šķēdes upes Kuldīgas novada Vārmes pagastā, platība — 3,7 ha.
- Dižupe Užava - upe Kuldīgas un Ventspils novadā.
- Zirgmežupe Užava, upe Kuldīgas, Alsungas un Ventspils novadā.
- Saltvalks Užavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Gaiļvalks Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
- Guļas valks Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, garums - 7 km; Guļas strauts.
- Vanka Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Alsungas novadā, garums - 30 km, kritums - 80 m; augštecē Planīcas upe, Bebriena, Mazupe; vidustecē Ēdole, Ēdoles upe, Lanka.
- Tērande Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - 15 km, kritums - 22 m; Kambarupe; Sluķupīte; Tēranda; Torende; Tervende.
- Wagenhof Vāgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Kuldīgas struktūra valnis Rietumkurzemes izcilnī, \~25 km uz dienvidrietumiem no Kuldīgas, konstatēts pamatklintāja un Kaledonijas struktūrkompleksa iežos, izmēri 15 x 5 km, orientēts rietumu — austrumu virzienā.
- Suņupīte Vankas augšteces kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Sūnupīte Vankas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Īvandes pagastā, augštece Kurmāles pagastā.
- Wahrenhof Vāres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
- Dūre Vārmes kreisā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 17 km, kritums - 36 m; Dūrupe; Spārupīte; augštecē Strumpe, Strumpīte.
- Ķīse Vārmes kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, augštece Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, garums - 11 km; Ķīšupe; Tiše.
- Palīce Vārmes labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 4,5 km; Palšče; Palše.
- Wormen Vārmes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- Alt-Zeezern Veccieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Alt-Goldingen Veckuldīgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Īvandes pagasta teritorijā.
- Īvandes pilskalns Vecmuižas pilskalns Kuldīgas novada Īvandes pagstā.
- Alt-Saticken Vecsatiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
- Alt-Wormen Vecvārmes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- Alt-Schwarden Veczvārdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
- Welsen Vedzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
- Fegen Vēgu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Serenvalks Veldzes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā; Sērenvalks.
- Imala Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā; Lēnupe; Imulas strauts; Lēnupe; Vētrasleja; augštecē arī Sudmalnieku struts, lejtecē - Lēnu upīte.
- Krāčupīte Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Padures pagastā, vidustecē ir arī Īvandes pagasta robežupe, bet lejtecē - Kuldīgas pilsētas robežupe, garums - 8 km; Veckuldīga; augštecē Krača.
- Krebicupīte Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Pelču pagastā; Olarājupe.
- Lējējupe Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, augštece Laidu pagastā, garums - 19 km, kritums - 60 m; Lejasupe; Lejējupe; Viesalgupe; Viesalupe.
- Ēnava Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 19 km, kritums - 41,9 m, sākas pie Sieksātes, ietek Ventā pie Raņķiem.
- Padure Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 19 km, kritums - 62 m, sākas no novadgrāvjiem netālu no Īvandes; augštecē arī Kimele, Ķimele, Sausgale, Sausgalupe.
- Koja Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 25 km, kritums - 70,2 m, iztek no mežezera "Ilziks" Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta austrumu malā.
- Garūdene Ventas kreisā krasta pieteka Skrundas novada Raņķu pagastā, augštecē ir Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta un Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta robežupe, garums - 15,4 km, kritums - 40 m; Garādene; Garūdens upe; Kandeļupe; Kandeļu upe; Ropjupe; Ropju upe.
- Rudupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 18 km, sākas purvainā mežā uz rietumiem no Ozolu tīreļa; Rūdupe; Ruda; Rusāte.
- Bērzene Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Pampāļu pagastā, kur saucas – Bērzenes strauts, garums – 12 km; Mālupe.
- Mazupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, daļa augšteces arī Saldus novadā, garums - 14 km, kritums - 13 m; Mellupe; Melnupe; Kanneniekupe; augštecē Plāņupe un Vadžupe.
- Riežupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 42 km, kritums - 57 m, sākas Austrumkursas augstienes rietumu nogāzē, ietek Ventā lejpus Kuldīgas; Reža; Režupe; augštecē arī Eģenieku grāvis, vidustecē - Rimzātupe; lejpus Veldzes ietekas - Liekne.
- Ēda Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, Pieventas līdzenumā, lejtecē ir Rumbas un Vārmes pagasta robežupe, garums - 6 km, kritums - 13,1 m, izveidojas, satekot Šķēdei un Vārmei; Eda; Ede; Ēde; Edus upe.
- Klūga Ventas labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 17 km, kritums - 53 m, sākas mežu masīvā uz ziemeļiem no Pampāļiem, Vārmes nolaidenumā; Grāverupe.
- Ponakste Ventas labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 27 km, kritums - 46 m, iztek no Veiķenieku ezera, ieteka iepretī Raņķiem; Panakse; Panākmse; Panakste.
- Ventmale Ventas piekraste un tuvākā apkārtne no Kuldīgas līdz Ventspilij.
- Oxenhof Vēršu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- Ventava Vēsturisks kuršu un lībiešu apdzīvots novads Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, kas 13. gs. aptuveni ietvēra tagadējā Ventspils novada Piltenes, Popes, Tārgales, Ugāles, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, kā arī daļu no tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta.
- Pulvernieku starpleduslaikmets viduspleistocēna (mezopleistocēna) starpleduslaikmets Latvijā, atbilst Mindeles-Risas starpleduslaikmetam Alpos, stratotipiskais griezums Lētīžas krastā Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
- Widsershof Vidzeru muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- Wilgahlen Vilgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- Wischeln Višļu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā.
- Zaļo Zaļo dzirnavu upe - Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
- Kaners Zivju dīķis Kuldīgas novada Turlavas pagastā, platība - 19,9 ha; Velna dīķis.
- Sutten Zutēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
Kuldīga citās vārdnīcās:
MEV