Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ho.

Atrasts vārdos (248):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1254):

exegi monumentum "Uzcēlis esmu es pieminekli" (Horācija "Odu" 3. grāmatas 30. odas sākums).
aurea mediocritas "zelta vidusceļš" (Horācija izteiciens "Odu" 2. grāmatas 10. odā).
decimālā pēda 1/10 mērrīkstes = \~31,4 cm, Rīgā ieviesās 18.-19. gs. no Holandes.
županija Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Horvātijā; viens no šīs valsts 20 reģioniem
župa Administratīvi teritoriāla vienība Horvātijā (līdz 1918. g.), Ungārijā (līdz 1919. g.), Čehoslovākijā (līdz 1928. g.), Krievijas Aizkarpatos (līdz 1919. g.)
Bajanulgī aimaks Mongolijas rietumos, robežojas ar Uvsnūra un Hovdas aimaku, kā arī ar Ķīnu un Krieviju
Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu
Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains
alenča Alenča govis - Holandes šķirnes govis
ammodenia Ammodenia peploides - neļķu dzimtas honkēniju ģints vienīgās sugas "Honckenya peploides" nosaukuma sinonīms
Hjūstona apdzīvota vieta ("Houston"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hjūstona apdzīvota vieta ("Houston"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vecpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs
Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs
Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas
Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā
Brizule apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā
Alderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā
Branti apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs
Holispringsa apdzīvota vieta ASV ("Holly Springs"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hauarda apdzīvota vieta ASV ("Howard"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hauarda apdzīvota vieta ASV ("Howard"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kailua apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, Honolulu salā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kāneohe apdzīvota vieta ASV ("Kaneohe"), Havaju štatā, Honolulu salā, 34600 iedzīvotāju (2014. g.)
Pērlsitija apdzīvota vieta ASV ("Pearl City"), Havaju štatā, Honolulu salā, 47700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vaipahu apdzīvota vieta ASV ("Waipahu"), Havaju štatā, Honolulu salā, 38200 iedzīvotāju (2014. g.)
Luuka apdzīvota vieta Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Holo salas austrumu daļā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Angohrāna apdzīvota vieta Irānā (_Angohrān_), Hormozgānas ostāna dienvidu daļā
Bājka apdzīvota vieta Irānā, Rezāvi Horasāna ostānā
Akabira apdzīvota vieta Japānā, Hokaido prefektūrā, Hokaido salas rietumu daļā
Ašoro apdzīvota vieta Japānā, Hokaido salā un prefektūrā
Akana apdzīvota vieta Japānā, Hokaido salas austrumu daļā
Azgana apdzīvota vieta Ķīnā (_Azgan_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā reģiona Hotenas prefektūrā
Selkērka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, starp Gelašīlsu un Hoiku
Holiheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Holiailendas salas ziemeļaustrumu daļā
Altaja apdzīvota vieta Mongolijā (_Altaj_), Hovdas aimaka dienvidu daļā
Bajannūra apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanulgī aimakaaustrumos pie Hovdas upes
Askeja apdzīvota vieta Norvēģijā (_Askøy_), Hordalannes filkē
Eidfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Fitjara apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Grānvina apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Innrearna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Knārvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Linnosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Lufthusa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Mangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Nūrheimsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Streume apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Ulvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Ūseiru apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Vosevangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Stūrehē apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē, Hutarejas salā
Reldāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidaustrumu daļā
Sveijo apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidrietumos
Etne apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidu daļā
Honkajoki apdzīvota vieta Somijā (_Honkajoki_), Satakuntas reģionā
Bordesholma apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē
Sanktpētere-Ordinga apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Eiderštetes pussalas rietumu galā Ziemeļjūras piekrastē
Vika apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes ziemeļrietumos, Fēras salas dienvidaustrumu piekrastē
Leka apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas zemes ziemeļos
Tarpa apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvingas-Holšteinas federālajā zemē
Hūvmantorpa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Hovmantorp_), Krūnuberjas lēnē
Asahi kalns aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas centrālajā daļā, augstums - 2290 m
Kariba Aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas dienvidrietumu daļā, Osimas pussalā, augstums - 1520 m
UHL Apvienotā hokeja līga (angļu "United Hockey League") - Ziemeļamerikas profesionālā hokeja līga, izveidota 1991. gadā
Dalmācijas salas arhipelāgs (~1000 salas) Adrijas jūrā, Horvātijas teritorijā, kopējā platība — \~2500 kvadrātkilometru, lielākais augstums — 778 m
hoija Asklēpiju dzimtas ģints ("Hoya")
holveja asku sēņu nodalījuma ģints ("Holwaya")
UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods
Havajas ASV štats (angļu val. "Hawaii"), aptver Havaju salas, izņemot administratīvi atdalīto Midveju, administratīvais centrs - Honolulu, platība - 28311 kvadrātkilometru, 1419600 iedzīvotāju (2014. g.)
Koraļļu pils atrodas Homstedā, \~40 km uz dienvidrietumiem no Maiami, uzcēlis E. Liedskalniņš kā savu māju, kas pēc viņa nāves kļuvusi par tūrisma objektu un iekļauta Evergleidsas nacionālajā parkā
Idzu pussala atrodas Honsju salas dienvidos ("Izu hanto"), Japānā, garums - \~60 km, platums - 15-34 km, augstums - līdz 1406 m
Kinki zemiene atrodas Honsju salas dienvidos Japānā, aizņem ar Osakas līci un Bivas ezeru kopējo tektonisko ieplaku, garums - \~50 km, viens no visblīvāk apdzīvotajiem rajoniem Japānā
Hondurasas līcis atrodas Karību jūras rietumu daļā ("Golfo de Honduras"), Centrālās Amerikas piekrastē, dziļums — 22-54 m, pie ieejas — >200 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 0,7 m
Idzu-Boninas dziļvaga atrodas Klusajā okeānā, uz austrumiem no Nampo salām, sniedzas no Honsju uz dienvidiem no līdz Bonina salām, ziemeļos - Japānas, dienvidos - Volkana dziļvaga, garums - \~1000 km, dziļums - 7000-9000 m, lielākais dziļums - 10554 m
Korejas šaurums atrodas starp Korejas pussalu un Japānas dienvidrietumu salām (Iki, Kjusju un Honsju dienvidrietumu galu), savieno Japāņu un Austrumķīnas jūru, garums — 324 km, platums — 180-388 km, dziļums — līdz 1092 m, plūdmaiņas — līdz 3 m, pastāvīga straume plūst ziemeļu virzienā ar ātrumu 1-2 km/h
Fansipans Augstākā virsotne Vjetnamā, Hoanljensona grēdā, augstums - 3148 m, gk. gneisi
Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m
Kuriļu straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, plūst no ziemeļiem gar Kuriļu salu un Hokaido austrumu krastiem, sastopoties ar silto Kurosio straumi, rada virpuļveida riņķojumu un grimst, veidojot sākumu Klusā okeāna Ziemeļu straumei
Transleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme viņpus Leitas) - Ungārijas Karaliste, kurā ietilpa Ungārija, Slovākija, Horvātija, Transilvānija u. c. novadi
Hosta albo-marginata baltmalu hostas "Hosta sieboldii" nosaukuma sinonīms
holobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Holobasidiomycetidae"), kam ir veselas vienšūnas bazīdijas, Latvijā konstatētas 8 rindas
bifeļādas samtbeka beku dzimtas suga ("Hortiboletus bubalinus", syn. "Xerocomus bubalinus"), lapu koku mikorizas sēne, aug arī parkos, dārzos, zālainās vietās, bieži sastopama apdzīvotās vietās, mežos reti
Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
flāmi Beļģijas, Holandes, Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa; runā flāmu valodā, ticīgie - katoļi
Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers
tulipomanija Bezprātīga aizraušanās no tulpēm Hollandē 16. gadsimtā, kuras toreiz bija modē un ar kurām spekulēja pat biržās
Judīte Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriote, kas ar savu skaistumu savaldzināja asīriešu karavadoni Holofernu un viņam miegā nocirta galvu, izglābjot savu dzimto pilsētu
Hofburga Bijusī ķeizaru rezidence Vīnes centrā ("Hofburg"), Austrijā, celta baroka stilā
Heminga kods bināru lineāru blokkodu saime, ko 1950. gadā atklāja R. Hemings un kas ļauj izlabot jebkuru atsevišķu kļūdu blokā. Vairāku vienlaicīgu kļūdu labošanai izmanto tādu Heminga kodu vispārinājumu kā Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodus
BCH kodi Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodi (angļu "Bose-Choudhuri-Hocquenghem codes")
semustīns C~10~H~18~ClN~3~O~2~, lomustīna metilanalogs, citotoksisks nitrozurīnvielas grupas antineoplastiskais līdzeklis; lieto gk. smadzeņu audzēju, zarnu un kuņģa karcinomas, Hodžkina ("Hodgkin") slimības un ļaundabīgās melanomas ārstēšanā
pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns
neoantrops cilvēka evolūcijas stadija - fosilais mūsdienu cilvēks (lat. "Homo sapiens fossilis"); dzīvojis vēlajā paleolītā
stentors cilvēks ar ļoti spēcīgu balsi - pēc kāda Homēra varoņa vārda
saprātīgais cilvēks cilvēku ģints suga ("Homo sapiens"), dzīvās būtnes, kas sasniegušas augstāko zināmo biotiskās attīstības pakāpi - saprātu un mācīšanās spēju
Sangaras šaurums Cugaru šaurums starp Honsju un Hokaido salu
Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs
Komagatake Darbīgs vulkāns Japānā ("Komaga take"), Hokaido salas Osimas pussalā, augstums - 1140 m
Asama darbīgs vulkāns Japānā, Honsju salas vidienē, augstums - 2542 m, bieži pelnu izvirdumi
Bandajs Darbīgs vulkāns Ou grēdas dienvidu galā ("Bandai san"), Honsju salā, Japānā, augstums - 1819 m, katastrofāls izvirdums 1888. g., iekļauts Bandaja-Asahi nacionālajā parkā
lielā plakandēle dēļu suga ("Hoementeria costata"), ķermeņa garums - 4 cm
Atlantida departaments Hondurasas ziemeļos (_Atlántida_), Karību jūras piekrastē
utile dulci miscere derīgo savienot ar patīkamo (to ieteicis Horācijs "Dzejas mākslā")
Hornas rags Dienvidamerikas visvairāk uz dienvidiem izvirzītais punkts (sp. val. "Cabo de Hornos"), kas atrodas Hornas salā Ugunszemes arhipelāgā Čīlē
Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija
horvāti Dienvidslāvu tauta gk. Horvātijā; runā horvātu valodā, lieto latīņu alfabētu un gk. ir katoļi
DHCP dinamiskais hostdatora konfigurācijas protokols (angļu "Dynamic Host Configuration Protocol")
vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija
hornungija Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Hornungia"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
divkanši Divkanšu miezis ("Hordeum distichon")
dveiļi Divkanšu miezis ("Hordeum distichon")
Hordeum vulgare ssp. distichon divkanšu mieža "Hordeum distichon" nosaukuma sinonīms
Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas
jūrasgurķi Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), jūras dzīvnieki ar gurķveidīgu vai maisveidīgu ķermeni; holotūrijas
omārs Dzīvnieku valsts posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Homaridae"), 16 sugu, dzīvo gk. Atlantijas okeānā, mūža ilgums līdz 50 g.
Muta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Amona sieva un dieva Honsa māte
Onuriss Ēģiptiešu mitoloģijā - medību dievs, kuru uzskatīja par pasaules radītāju un kara dievu, viņš palīdzēja dievam Ra cīņā ar milzu čūsku Apopu, bet dievam Horam - cīņā ar dievu Setu
Īhi Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas dievs, dievietes Hatoras un dieva Hora dēls
Sets Ēģiptiešu mitoloģijā - Ozīrisa ļaunais brālis; viņš nogalināja savu brāli un pārtrauca viņa zemes valdnieka gaitas, līdz viņu pašu nogalināja Hors; kļuva par kara, vētru, tuksnešu un haosa dievu
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
Kanto Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas centrālajā daļā (Ibaraki, Točigi, Gummas, Saitamas, Čibas, Tokijas, Kangavas prefektūras), platība - 32200 kvadrātkilometru
Kansaja Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas dienvidos, Kinki zemienē (Hjogo, Kioto, Šigas un Osakas prefektūras)
čurrigerisms Eksotiski grezns baroka arhitektūras stils Spānijā, nosaukts arhitekta Hosē Benito de Čurrigeras (1665.-1725. g.) vārdā
Odiseja Episka poēma, par kuras autoru parasti uzskata aklo dzejnieku Homēru (dzīvojis 8. gs. p. m. ē.), eposs vēsta par Itakas valdnieka Odiseja klejojumiem un piedzīvojumiem pēc Trojas kara beigām
Akanas ezers ezers Japānā (_Akan-ko_), Hokaido salas austrumu daļā, Akanas nacionālā parka teritorijā
Hundzehu ezers Ķīnas austrumu daļā ("Hongzehu"), platība - 3180 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m, izveidojies 1403.-1424. g. pēc Lielo kanālu ietverošo dambju izbūves
Ačitnūrs ezers Mongolijā, Uvsnūra aimakā, pie tā rietumu robežas, caurtek Hovda (Kobdo)
Holšteina Federālās zemes Šlēzvigas-Holšteinas dienvidu daļa ("Holstein"), Vācijā, agrāk - hercogiste
ūnitāriji Filoloģijā virziens 19. gadsimteņa sākumā, kas atzina, ka Homēra dzejas cēlušās no viena autora
antitrinitāriji Filoloģijā virziens 19. gadsimteņa sākumā, kas atzina, ka Homēra dzejas cēlušās no viena autora; ūnitāriji
Bemlafjords fjords Norvēģijas rietumos, Hordalandes filkes dienvidrietumu daļā
Javas cilvēks fosilā cilvēka atradums Javas salā (E. Dibuā, 1891. g.), kas ieguva nosaukumu pitekantrops un tiek uzskatīts par pirmo "Homo erectus" atradumu
Volisa un Futuna Francijas aizjūras kopiena (fr. val. "Wallis et Futuna"), platība - 274 kvadrātkilometri, 15343 iedzīvotāji (2010. g.), administratīvais centrs - Matāutu, administratīvais iedalījums - 3 karalistes, ietver Volisa salas un Hornas salas, lielākais augstums - 765 m
Alo Francijas aizjūras teritorijas Volisa un Futuna administratīvi teritoriāla vienība, kas aizņem Alofi salu Hornas salās: Tua
Fudzijama Fudzi kalns (jap. val. "Fuji-san"), darbīgs vulkāns Honsju salas dienvidaustrumos (Japānā), augstums - 3776 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - \~250 m, nogāzēs sānkrāteri un sānkonusi, kopš 781. g. bijuši 12 izvirdumi, pēdējais 1707.-1708. g.
Ou grēda galvenā ūdensšķirtnes grēda Honsju salas ziemeļos (“Ou sammyaku”), Japānā, garums — \~400 km, augstums — līdz 2041 (vulkāns Ivate), grēdā 7 vulkānu grupas, arī darbīgais vulkāns Bandajs
Garsmirs Gersmirs - piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuzu
tievā gludlape gludlapju suga ("Homalia trichomanoides")
meduszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Holcus"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
kāpumiezis Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordelymus"), daudzgadīgi lakstaugi, 1 suga
mieži Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordeum"), viengadīgi labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām
Kanake grieķu mitoloģijā - Aiola (Deikaliona mazdēla) un Ainaretes meita (variants - vēju dieva Aiola meita), Poseidona sieva, kas viņam dzemdējusi piecus dēlus: Hopleju, Nīreju, Epopeju, Aloeju un Triopu
Dione grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna meita vai viena no okeanīdām; Homēram viņa ir Zeva sieva un Afrodītes māte; arī viens no Afrodītes vārdiem
vienādvārpu grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Homostachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam ziedkopā ir 1 vai vairākas sēdošas divdzimumu vārpiņas, Latvijā konstatētas 23 sugas
Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūras Hondurasas līcis, rietumos - Klusais okeāns
holandieši ģermāņu tauta, Holandes pamatiedzīvotāji
Holšteina-Gotorpa Hercogiste 1544.-1773. g. ("Holstein-Gottorp"), izveidota no Šlēzvigas un Holšteinas teritorijām; viens Holšteinas-Gotorpu dzimtas atzars ieguva Zviedrijas troni 1751.-1818. g. (Ādolfs Fredriks, Gustavs III, Gustavs IV Ādolfs, Kārlis XIII), cits atzars 1762.-1917. g. valdīja Krievijā
Japānas alpi Hidas grēda Honsju salā
opisthocomidae Hoacīnu dzimta
hobī Hobijs
Klarpfiszke Hoftenbergas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā
Sūrsāri Hoglande - sala Baltijas jūras Somu līcī
Jabolunschi Hohenbergen - Veļķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veļķu pagastā
staufer Hohenštaufi
štaufi Hohenštaufi
skaistā hoija hoiju suga ("Hoya bella"), saukta arī par mazo vaskapuķi
gaļīgā hoija hoiju suga ("Hoya carnmosa"), ko Latvijā biežāk dēvē par vaskapuķi
daudzziedu hoija hoiju suga ("Hoya multiflora")
Edzo Hokaido - sala Japānas ziemeļos, viens no tās nosaukumiem līdz 1868. g.
Jeso Hokaido - sala Japānas ziemeļos, viens no tās nosaukumiem līdz 1868. g.
Osimas pussala Hokaido salas dienvidrietumu daļa Japānā, garums - >100 km, kalnaina, augstākā virsotne - 1520 m (aprimis vulkāns), divi darbīgi vulkāni
Macmaja Hokaido, sala Japānas ziemeļos, viens no tās nosaukumiem līdz 1868. g.
hļuška Hokeja nūja
kļuška Hokeja nūja
lavene Hokeja vārtsarga cimds ar aprīkojumu ripu ķeršanai
kački Hokejam līdzīga bērnu spēle ar koka ripu un nūjām
florbols Hokejam līdzīga spēle ar bumbiņu sporta zālē uz grīdas
kļobene Hokejnūja
hoki Hokejs
hoķis Hokejs
ledushokejs Hokejs - komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un ripu
ledushoki Hokejs - komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un ripu
Impatiens hawkeri Hokera sprigane
Golaja Pristaņa Hola Pristaņa, pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, tās nosaukums līdz 1992. g.
Hollande Holande, Nīderlande
holandrs Holanders - viena no svarīgākām mašīnām papīra ražošanā, kurā gatavo šķidro papīra masu, samaisa un samaļ to
Ulmus x hollandica Holandes goba
Tilia x vulgaris Holandes liepa
olendžs Holandes siers
spinozisms Holandiešu filozofa B. Spinozas (1632-1677) filozofijas mācība
elzevīras Holandiešu grāmatu iespiedēju Elzevīru (16. gs. beigas - 18. gs. sākums) izdoti iespieddarbi
koppensnellers Holandiešu nosaukums malajiešu mežoņu ciltīm Borneo, Sumatras un Filipīnu salās, kam ieradums ienadnieku gūstekņiem nogriezt galvas (holandiešu "galvu griezēji")
hol. Holandiešu-; holandiešu valoda
holangiokarcinoma Holangiocelulāra karcinoma
pseidoholecistīts Holecistītam līdzīgs sindroms, ko novēro kā alerģisku reakciju pret dažiem uzturlīdzekļiem
cholera Holera
kolera Holera
kolieris Holera
koliers Holera
kalieris Holēra
koliera Holera - bīstama zarnu infekcijas slimība
kulieris Holera - bīstama zarnu infekcijas slimība
koleriķis Holeriķis
holeriķis Holerisks cilvēks; cilvēks, kam ir holerisks temperaments
kolērisks Holerisks, nelīdzsvarots (par cilvēku)
ksantogranulomatoze Holesterīna granulomas plakanajos kaulos; ja tās lokalizējas galvaskausa kaulos, var pievienoties eksoftalms vai bezcukura diabēts
aloholesterīns Holesterīna izomērs, atrodams lanolīnā
izoholesterīns Holesterīna izomērs, atrodams lanolīnā
deholesterinizācija Holesterīna līmeņa pazemināšanās asinīs
holesterinerēze Holesterīna pastiprināta izdale ar žulti
holestanols Holesterīna redukcijas produkts, koprosterīna izomērs
holesterinopoēze Holesterīna sintēze
holesterols Holesterīns
holesterinēmija Holesterīns asinīs
holesterinūrija Holesterīns urīnā
acetilholīns Holīna etiķskābes esteris, darbojas kā kairinājuma impulsu novadītājs nervu galos
fosforilholīns Holīna fosforskābes esteris, lecitīna molekulas fragments
lobelīns Holinomimētisks līdzeklis, alkaloīds, atrodas dažādās lobēliju sugās, iegūst arī sintētiski
galvanomagnētiskās parādības Holla efekts, magnetopretestība, ko izraisa lādiņnesēju noliekšanās metālos un pusvadītājos ārēja magnētiskā lauka ietekmē
Hulma Holma - pilsēta Afganistānā
Taškurgana Holma - pilsēta Afganistānā
Maoka Holmska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
holobasidiomycetidae Holobazīdijsēnes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase
alūvijs Holocēns - pēcleduslaikmets, aptuveni pēdējie 10 tūkstoši gadu
holoedrisks Holoedram piederīgs
holokrinie Holokrinie dziedzeri - dziedzeri, kuru sekrēta veidošanās ir saistīta ar sekrētu radošo šūnu bojā eju, piem., tauku dziedzeri
holosteum Holostejas
hiloteisms Holozoisma paveids, kas vielā redz dievību, izplatīts primitīvās tautās
holāts Holskābes sāls
tauroholskābe Holskābes un taurīna savienojums, sastopama suņa žultī, atrodama arī cilvēka žultī
holanopoēze Holskābes, tās atvasinājumu vai sāļu veidošanās aknās
holanerēze Holskābes, tās savienojumu vai sāļu pastiprināta rašanās vai izvade
holters Holtera monitors - portatīva ilglaika elektrokardiogrāfijas ierīce, kas reģistrē pacienta sirdsdarbību 24 stundas un ilgāk
gļotainā holveja holveju ģints sēņu suga ("Holwaya mucida")
homoiopatija Homeopātija
dinamizācija Homeopātijā zāļu līdzekļu potences kāpināšana atšķaidīšanas vai saberšanas ceļā
homeopāts Homeopātijas speciālists
homeopolārs Homeopolārā (arī kovalentā) saite ir ķīmiska saite, kas veidojas, rodoties elektronu pārim, kas kopējs savstarpēji saistītiem atomiem; šai saitei atbilst homeopolārā molekula, piem., ūdeņraža molekula H2, ko veido divi vienādi ūdeņraža atomi
forminga Homēra laikmeta stīgu instruments, līdzīgs lirai vai katarai
tumšie gadsimti Homēra laikmets (11.-9. gs. p. m. ē.). Apzīmējums radies tāpēc, ka par šo laikmetu ir niecīga informācija - maz arheoloģisko materiālu, no rakstītiem avotiem ziņas par tālaika dzīvi sniedz vienīgi Homēra eposi
pelazgi Homēra poēmās kāda tesaliešu cilts, kas dzīvoja ap Larisu; vēlākie grieķi tā sauca pirmatnējos Grieķijas iedzīvotājus
hominidae Hominīdi
hominoidea Hominīdi
melodija Homofonajā mūzikā - visizteiksmīgākā balss
oseomucīns Homogēna pamatviela, kas saista kaulaudu kolagēnšķiedras un elastīgās šķiedras
kristalli Homogeni, anizotropi ķermeņi, kas labvēlīgos rašanās apstākļos iegūst pareizu, plaknēm ierobežotu, gk. no iekšējās struktūras atkarīgu formu
homogenizators Homogenizācijas aparāts, piem., audu homogenizācijai pirms ķīmiskās analīzes veikšanas
homoģens Homogēns
homologrāfisks Homologrāfiskās projekcijas - projekcijas, kas pareizi atveido laukumu attiecību
alēlomorfs Homologu hromosomu identiski novietoti gēni, no kuriem atkarīga pazīme
sinapse Homoloģisko hromosomu konjugācija un sinaptonemālā kompleksa veidošanās mejozes profāzē
konjugācija Homoloģisko hromosomu vai hromosomu homoloģisko rajonu tuvināšanās mejozes profāzē (zigotēnā - pahitēnā), veidojot bivalentus vai multivalentus
monomorfisms Homomorfisms, kura apgrieztā atbilstība arī ir viennozīmiga
lesbiete Homoseksuāla sieviete, kas piekopj dzimumsakarus ar sievieti; nosaukums pēc Lesbas salas Egejas jūrā
androfilija Homoseksuāla un heteroseksuāla dzimumtieksme uz pieaugušiem vīriešiem
efēbofilija Homoseksuāla un heteroseksuāla dzimumtieksme uz pusaudžiem un jauniešiem
homiķis Homoseksuālis
homis Homoseksuālis
homītis Homoseksuālis
homo Homoseksuālis
komiņš Homoseksuālis
mīkstais Homoseksuālis
pidars Homoseksuālis
piders Homoseksuālis
silts Homoseksuālis
zilais Homoseksuālis
zils Homoseksuālis
pediņš Homoseksuālis (parasti pasīvais)
peģiks Homoseksuālis (parasti pasīvais)
tribadija Homoseksuālisma paveids, sieviešu savstarpēja kopošanās; lesbisms
ekviseksuālisms Homoseksuālisms
golubojs Homoseksuālists
gomiks Homoseksuālists
urnings Homoseksuālists (pats pret savu dzimumu slimīgi tiecīgs vīrietis)
ansamblis Homoseksuālistu kompānija
mīksts Homoseksuāls
lesbisks Homoseksuāls (par sievieti), nosaukums pēc Lesbas salas, kurā dzīvoja grieķu dzejniece Sapfo
gejs Homoseksuāls vīrietis
pufters Homoseksuāls vīrietis
homotermisks Homotermiskie dzīvnieki - siltasiņu dzīvnieki, kas ir relatīvi neatkarīgi no vides temperatūras, piemēram, putni, zīdītāji
homerule Homrūls
homrula Homrūls
homrūle Homrūls
homrulis Homrūls
chondrilla Hondrillas
hondrioma Hondriosomu kopums
chondrophora Hondroforas
hondroitūrija Hondroitīnsērskābe urīnā
hondrozamīns Hondroitīnsērskābes struktūras vienība
hondromukoīds Hondroitīnsērskābes un proteīna savienojums, kas veido skrimšļa starpšūnu vielu
rabdomiohondroma Hondroma kopā ar rabdomiomu
miksoenhondroma Hondroma, kas daļēji miksomatozi deģenerējusies
osteolipohondroma Hondroma, kurā ir kaulaudi un taukaudi
osteohondromatoze Hondromatoze ar osifikāciju
miksohondrosarkoma Hondrosarkoma ar plašu gļotaino deģenerāciju
HN Hondurasa, valsts divburtu kods
Hondurasas Republika Hondurasa, valsts pilnais nosaukums
HND Hondurasa, valsts trīsburtu kods
Baijas salas Hondurasas departaments, kas patver šīs salas, administratīvais centrs - Roatana
Tegusigalpa Hondurasas galvaspilsēta (sp. val. "Tegucigalpa"), departamenta administratīvais centrs, atrodas Čolutekas ielejā, Hondurasas kalnienē 975 m vjl., 894000 iedzīvotāju (2007. g.)
hondurasieši Hondurasas pamatiedzīvotāji, gk. metisi - spāņu ieceļotāju (16.-18. gs.) un vietējo indiāņu pēcteči, ar kuriem asimilējas arī nēģeri (imigranti no Jamaikas un Vestindijas salām); runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi
Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis
hongalva Honēšanas galva - tapnis ar sīkgraudainām galodiņām
elektrohonēšana Honēšanas veids, kurā sagatavi ievieto elektrolītā, pieslēdz anodam, bet hongalvu - katodam, apstrādāto virsmu pulējot, var iegūt spoguļvirsmu
Sarkanā upe Hongha, upe Ķīnā un Vjetnamā
Juandzjana Honghas upes nosaukums tās augštecē, Ķīnā
Songkoja Honha - upe Vjetnamā
Culukidze Honi pilsētas Gruzijā nosaukums 1936.-1991. g.
honckenya Honkēnijas
Sjangana Honkonga, Ķīnas īpašs administratīvais reģions
Viktorija Honkonga, pilsēta Ķīnā, tās senāks angliski lietots nosaukums
HK Honkonga, teritorijas divburtu kods
HKG Honkonga, teritorijas trīsburtu kods
Bothriocephalus gowkongensis Honkongas botriocefals
HKD Honkongas dolārs; Ķīnas Tautas Republikas Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - cents
honis Hons
Hondo Honsju - lielākā sala Japānā
Kokijangvuti Hopi (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - dievība, ko radījis pasaules radītājs, lai uz zemes būtu dažādas dzīvas būtnes
Masauu Hopu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - viens no svarīgākajiem gariem - kačiniem, pazemes valstības sargs
Kateršini Hora Svate Kateršini - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.)
Horremabada Horamābāda, pilsēta Irānā
Horremšehra Horamšahra - pilsēta Irānā
notohorda Horda jeb muguras stīga, plātnīte embrija ķermenī zem smadzeņu kanāla, primārā skeleta ass
chordata Hordaiņi
neirula Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa attīstības stadija; šajā stadijā no ektodermas izdalās nervu kārtiņa, no kuras izveidojas visa nervu sistēma; dīglis šajā stadijā
neirulācija Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa nervu kārtiņas veidošanās un tās turpmākā ieslēgšanās nervu caurulītē; šajā periodā dīgļlapās sāk izveidoties orgānu sistēmu aizmetņi
nefrotoms Hordaiņu (arī cilvēku) dīgļa izvadorgānu aizmetnis
mugurkaulnieki Hordaiņu tipa apakštips ("Vertebrata syn. Craniota"), visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips; šī apakštipa dzīvnieki
putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā)
skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas
Horoga Horega - pilsēta Tadžikistānā
monohoreja Horeja, kas skar vienu ķermeņa daļu
horejveida- Horejai līdzīgs
horejisks Horejai līdzīgs; tāds, kas atgādina horeju
ortohoreja Horejas forma, kad horejiskās kustības parādās tikai stāvot
hemihoreja Horejas veids, kad no gribas neatkarīgas kustības ir tikai ķermeņa vienā pusē
svīta Horeogrāfijā - kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu
horeogrāfs Horeogrāfijas speciālists; horeogrāfiskas kompozīcijas autors
rotaļdeja Horeogrāfiska norise, kurā apvienota tautas deja un rotaļa
tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums; arī dejotāja apgrieziens
choreogrāfs Horeogrāfs
horioangiofibroma Horija angiofibroma
eksohorijs Horija ārējā kārta
horioģenēze Horija attīstība
kotiledons Horija bārkšu grupa
prolans Horija gonadotropins
terase Horizontāla (vaļēja vai segta) celtnes piebūve, arī kādas daļas pārsegums
skailaits Horizontāla gaismas lūka (logs) uz kuģa vai jahtas
bāzlīnija Horizontāla izlīdzināšanas līnija mazajiem burtiem, kuriem nav tādu lejupejošu daļu, kas atrodas zem šīs līnijas
štreks Horizontāla kalnraktuves apakšzemes eja bez tiešas izejas uz virszemi
karnīze Horizontāla līnija kokgriezumā vai akmens kalumā, kas izvietota gar ēkas ārsienu
onihoshīze Horizontāla nagu plaisāšana
orts Horizontāla raktuvju eja, kurai nav tiešas izejas virszemē un kuru izbūvē derīgo izrakteņu slāņa virzienā, leņķī pret atradni
grodi Horizontāla sija, uz kuras balstās griesti
spārnesis Horizontāla sija, uz kuras balstās jumta spāres
kveršlāgs Horizontāla vai ieslīpa pazemes eja derīgo izrakteņu izpētei, transportēšanai, ventilācijai, ūdens notecei
terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja
destabilizatori Horizontālais spārnojums, kas novietots pirms spārna virsskaņas lidmašīnās; nodrošina garenstabilitāti un vadību
pseidonistagms Horizontālas acs kustības, kas atšķiras no īstā nistagma ar to, ka nav ritmiskas, regulāras
buferattālums Horizontālas attālums no kodolsprādziena epicentra, kas, ja to pieskaita drošības radiusam, dod vēlamo pārliecību, ka netiks pārsniegta vēlamā riska pakāpe
ieliekņa Horizontālas virsmas ieliekums, lēzena bedre
ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida; šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa
izohipsa Horizontāle
slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās
rīģelis Horizontāli vai ieslīpi novietots nesošs būvelements (sija, stienis), kas stingri vai ar locīklu savieno statņus vai kolonnas; rigelis; spraislis
tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai
plandeniski Horizontāli, guļus
sistava Horizontālo aužamo stāvu detaļa - ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai
gulisks Horizontāls
šļaucisks Horizontāls
adums Horizontāls apaļkoks masta priekšpusē, kas paredzēts taisno buru piestiprināšanai
laukumaizsegs Horizontāls dūmu aozsegs pār noteiktu teritoriju
bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts apaļkoks, pie kura piestiprina klīverus, lai palielinātu kuģa manevrēšanas spēju
kempferis Horizontāls vai vertikāls balsta koks loga rāmja vidū (pie kura piestiprina atsevišķas loga daļas)
klājs Horizontāls vienlaidu segums (kuģa vai jahtas korpusā)
šķore Horizontās stienis, kurā ar āķi iekar katlu
horiconts Horizonts
apvārsme Horizonts, apvārsnis
Gorki Horki, pilsēta Baltkrievijā
nostocales Hormogoni - zilaļģu nodalījuma klase
hormogonophyceae Hormogonu klase
spirulina Hormogonu klases ģints
stigonema Hormogonu klases ģints
tolypothrix Hormogonu klases ģints
oscillatoriales Hormogonu klases rinda
gloeotrichia Hormogonu klases rindas "Nostocales" ģints
hormonopoēze Hormona produkcija; iekšējā sekrēcija
prolāns Hormonāla viela, ko izdala grūtnieces placenta; tās konstatēšana urīnā palīdz noteikt agro grūtniecības laiku
folikuloma Hormonāli aktīvs audzējs, kas cēlies no olnīcas granulārā apvalka šūnām
tireoidīns Hormonāls ārstniecības preparāts - sažāvēti un pulverī saberzti dzīvnieku vairogdziedzeri; lieto pavājinātas vairogdziedzeru funkcijas ārstēšanai
bradikinīns Hormonam līdzīgs polipeptīds, kas rodas no asins globulīniem proteāžu ietekmē; izraisa asinsvadu paplašināšanos un gludās muskulatūras kontrakcijas
citokinīni Hormoni, kas veicina šūnu dalīšanos
dzimumhormoni Hormoni, ko izdala dzimumdziedzeri
vagotonīns Hormonpreparāts, ko iegūst no aizkuņģa dziedzera; pastiprina insulīna darbību, stimulē parasimpātisko nervu sistēmu
paratireoidīns Hormonpreparāts, ko iegūst no liellopu epitēlijķermenīšiem; lieto pret dažādām tetānijas formām, spazmofiliju, alerģiskām slimībām
gestagēns Hormons ar progesterona aktivitāti
progestagēns Hormons ar progesterona aktivitāti
EPO Hormons eritropoetīns, kas veicina sarkano asins ķermenīšu ražošanu un tādējādi uzlabo skābekļa apriti organismā; sportā tiek uzskatīts par dopingu
enterogastrons Hormons zarnu augšējā posma gļotādā; tas kavē kuņģa sekrēciju un kustības
sekretīns Hormons, kas piedalās aizkuņģa dziedzera sekrēcijas regulēšanā
kallikreīns Hormons, kas rodas pankreātā un cirkulē asinīs; izdalās ar urīnu
gonadotropīns Hormons, kas stimulē
neirohormons Hormons, kas stimulē nervu sistēmu
eritropoetīns Hormons, kas veicina sarkano asins ķermenīšu ražošanu un tādējādi uzlabo skābekļa apriti organismā; sportā tiek uzskatīts par dopingu
melatonīns Hormons, kas veidojas augšējā smadzeņu piedēklī; ietekmē cilvēka bioloģisko diennakts ritmu
adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei
insulīns Hormons, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris un kas regulē ogļhidrātu maiņu organismā
gastrīns Hormons, ko producē kuņģa vārtnieka intermediārie dziedzeri; tas ierosina un veicina sekrēciju kuņģa dibena dziedzeros
glukagons Hormons, ko secernē Langerhansa saliņu alfa šūnas; izraisa glikogenolīzi aknās un lipolīzi taukaudos
hormonoprivija Hormonu iztrūkums organismā
dishormonisms Hormonu veidošanās vai funkcijas traucējums
Stropharia hornemannii Hornemaņa virpainīte
Plana Horni Plana - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
hornungia Hornungijas
klinšu hornungija hornungiju suga ("Hornungia petraea"), Latvijā aizsargājama
kronverks Hornverks - cietokšņa prieksnocietinājums
kontrgarde Hornverks - cietokšņa priekšnocietinājums
kontrverks Hornverks - cietokšņa priekšnocietinājums
Gorodenka Horodenka - pilsēta Ukrainā
Gorodišče Horodišče - pilsēta Ukrainā
Gorodņa Horodņa - pilsēta Ukrainā
Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā
Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā
Gorohova Horohiva, pilsēta Ukrainā
horohromatisks Horohromatiskā karte - karte, kurā attēlotā teritorija ir sadalīta zonu sērijās un katra no sērijām iekrāsota vai iesvītrota
hydrangea Hortenzijas
hydrangeaceae Hortenziju dzimta
deicija Hortenziju dzimtas ģints ("Deutzia"), dekoratīvi krūmi Ķīnā, Japānā, Meksikā, 50-55 sugas, dažas sugas un šķirnes Latvijā introducētas 19. gs.
kirengešoma Hortenziju dzimtas ģints ("Kirengeshoma"), dekoratīvi ziedaugi
filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes
vīteņhortenzija Hortenziju dzimtas hortenziju ģints ("Hydrangea") atsevišķu krūmveida liānu sugu nosaukums
džeimsija Hortenziju dzimtas suga ("Jamesia americana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, izcelsme no Ziemeļamerikas
hrvati Horvāti
kroati Horvāti
Hrvatska Horvātija
Kroatija Horvātija, tās nosaukums vācu, angļu, franču un dažās citās valodās
HR Horvātija, valsts divburtu kods
Horvātijas Republika Horvātija, valsts pilnais nosaukums
HRV Horvātija, valsts trīsburtu kods
sabors Horvātijas parlaments
Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra
Zagreba Horvātijas Republikas galvaspilsēta ("Zagreb"), atrodas Savas krastos, 790000 iedzīvotāju (2011. g.)
dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi
ustaši Horvātu nacionālā kustība, dibināta 1929. g., vērsta pret serbu diktatūru; 1941.-45. g. vācu kontrolē vadīja "Neatkarīgo Horvātijas valsti" un organizēja serbu, ebreju un čigānu masveida slepkavības; vēlāk darbojās trimdā, veicot teroristiskas darbības
horv. Horvātu-
vašpitālis Hospitālis, slimnīca
spitalis Hospitāļa vārda saīsinājums
funkija Hosta - liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia")
Carex hostilna Hosta grīslis
hosta Hostas 1
funkia Hostu ģints "Hosta" nosaukuma sinonīms
cirtainā hosta hostu suga ("Hosta crispula")
krāšņā hosta hostu suga ("Hosta decorata")
dižā hosta hostu suga ("Hosta elata")
Fortīna hosta hostu suga ("Hosta fortunei")
Zībolda hosta hostu suga ("Hosta sieboldiana")
baltmalu hosta hostu suga ("Hosta sieboldii syn. Hosta albo-marginata")
viļņotā hosta hostu suga ("Hosta undulata")
tumšziedu hosta hostu suga ("Hosta ventricosa")
vēlā hosta hostu suga ("Hosta x tardiana")
Saigona Hošimina, pilsētas nosaukums līdz 1976. g.
suņmaizdesainis Hotdogs
Hetiana Hotena - pilsēta Ķīnā
Hotana Hotena - pilsēta Ķīnā
houttuynia Hotūnijas
sirdsveida hotūnija hotūniju suga ("Houttuynia cordata")
huoch Houčs - pagalms troglodītu mītnēm, kas izkaltas klintī
Džargalanta Hovda - pilsēta Mongolijā
Kobdo Hovda - pilsēta Mongolijā
howeia Hovejas jeb kentijas
Belmora hoveja hoveju suga ("Howeia belmoreana")
Forstera hoveja hoveju suga ("Howeia forsteriana")
Krulevska Huta Hožova, pilsēta Polijā, tās nosaukums līdz 1934. g.
hutchinisa Hutchinisa petraea - klinšu horungijas "Horungia petraea" nosaukuma sinonīms
Kučanas-Mešhedas ieplaka ieplaka Turkmēnijas-Horasanas kalnos, starp Kopetaga grēdu (ziemeļos) un Nišapūras kalniem (dienvidiem), Irānas ziemeļaustrumos, garums - \~275 km, platums - 15-30 km, augstums - 900-1350 m vjl.
Ivaniča-Grada Ivaničgrada, pilsēta Horvātijā
Alberta iela izcils jūgendstila arhitektūras ansamblis, viena no krāšņākajām Rīgas ielām, ierīkota 1900. g. sakarā ar Rīgas 700 gadiem un nosaukta par godu Rīgas pirmajam bīskapam Albertam; padomju laikā (1940.-1941. un 1944.-1990. g.) saucās Friča Gaiļa iela, vācu laikā (1942.-1944. g.) - Holandera iela
stāvošais cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo erectus")
prasmīgais cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo habilis"), kas dzīvojusi pirms \~2 mlj gadu
Neandertāles cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo neanderthalensis")
Kromaņonas cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo sapiens fossilis"); saprātīga cilvēka pirmatnēja forma, dzīvojis vēlajā akmens laikmetā pirms 30-35 tūkstošiem gadu, augums līdz 190 cm, smadzenes līdz 1800 kubikcentimetru, galvenā nodarbošanās - medības, radīja alu zīmējumus
Heidelbergas cilvēks izmirusi cilvēku suga ("Homo erectus heidelbergensis"); viens no senākajiem fosilā cilvēka tipiem; šis cilvēks dzīvoja Eiropā kvartārā perioda sākumā; nosaukums tam dots pēc vietas, kur 1907. g. tika atrasts tā apakšžoklis (Heidelbergas tuvumā)
Tokija Japānas galvaspilsēta, atrodas Honsju salas dienvidaustrumos, Kanto līdzenumā, Klusā okeāna Tokijas līča rietumu krastā, 8,4 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
Okuninusi Japāņu mitoloģijā - "Lielais zemes valdnieks", Idzumo apgabala (Honsju salas dienvidos) galvenais dievs un centrālais tēls nozīmīgā šī reģiona mītu ciklā
Hoņiņigi Japāņu mitoloģijā - Amaterasu mazdēls, Hoderi un Hori tēvs
Hori Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija mednieks, bet viņa vecākais brālis Hoderi - zvejnieks
Hoderi Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija zvejnieks, bet viņa jaunākais brālis Hori - mednieks
Kagucuči Japāņu mitoloģijā - uguns dievs, saukts arī par Homusubi, pasaules radītāju Idzanagi un Idzanami dēls
Tojotamahime japāņu mitoloģijā — dieviete, jūras dieva Vatacumi meita, leģendārā zvejnieka Hori sieva
Dienvidjitlande Jitlandes dienvidu daļa Dānijā, bijušās Šlēsvigas-Holšteinas dāņu daļa, kas tautas nobalsošanā 1920. g. iekļāvās Dānijā
Venēcijas līcis jūras līcis Adrijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Venezia"), Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas piekrastē, dziļums — līdz 34 m, ziemeļaustrumos pāriet Triestes līcī, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,2 m
Atkas līcis jūras līcis Antarktīdā (_Atka Iceport_), Hokona VII jūras krastā
Akkeši līcis Jūras līcis Japānā (_Akkeshi-wan_), Hokaido salas dienvidaustrumos, Klusā okeāna piekrastē
Mucu līcis jūras līcis Japānā, Honsju salas ziemeļu piekrastē, dienvidos no Cugaru šauruma, garums - 60 km, platums pie ieejas - 10 km, lielākais platums - 42 km, dziļums - līdz 58 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas 0,4 m
Amatikes līcis jūras līcis Karību jūras Hondurasas līcī (_Amatique, Bahia de_), Belizas un Gvatemalas teritorijā
Fonsekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Fonseca"), Salvadoras, Hondurasas un Nikaragvas piekrastē, garums - 74 km, platums - līdz 90 km, pie ieejas - 35 km, dziļums - līdz 27 m
Sagami līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā ("Sagaminada"), Honsju salas dienvidaustrumu piekrastē, starp Idzu un Boso pussalu, platums pie ieejas - \~100 km, dziļums - līdz 1550 m, Uragas šaurums to savieno ar Tokijas līci
Učiuras līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā, Hokaido salas dienvidu piekrastē, ieapaļš, \~55 km diametrā, platums pie ieejas - \~30 km, dziļums - līdz 100 m, krasti pārsvarā zemi
Akaši šaurums jūras šaurums Seto jūras ziemeļaustrumos (_Akashi-kaikyō_), atdala Avadži salu no Honsju salas
Cugaru šaurums jūras šaurums starp Honsju un Hokaido salām (jap. val. "Tsugaru Kaikyo"), savieno Japāņu jūru ar Kluso okeānu, garums - 96 km, platums - 18-110 km, dziļums - līdz 110 m, plūdmaiņas - līdz 2 m
Hormuzs jūras šaurums starp Omānu (Arābijas pussalā) un Irānu (agļu val. “Hormuz”), savieno Persijas un Omānas līci, garums - 195 km, platums 56-116 km, dziļums - līdz 229 m, plūdmaiņas - līdz 3,5 m
Laperūza šaurums jūras šaurums starp Sahalīnas (Krievija) un Hokaido salu (Japāna), savieno Japāņu un Ohotskas jūru, garums - 94 km, mazākais platums - 43 km, dziļums - 27-118 m
Seto jūra jūras un šaurumu sistēma starp Honsju, Kjusju un Sikoku salām, Kii un Bungo šaurumi to savieno ar Kluso okeānu, Kanmona šaurums - ar Japāņu jūru, garums - 445 km, platums - līdz 55 km, lielākais dziļums - 241 m, krasta līnija izrobota
holotūrijas Jūrasgurķi - dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), ap 1100 sugu, sastopami gandrīz visās jūrās, dažas sugas ir ēdamas
Asahi kalna virsotne Japānā (_Asahi-dake_), Hokaido salā, Abaširi departamentā
Rūdu kalni kalni Centrālajā Eiropā, stiepjas gar Čehijas un Vācijas robežu (čehu val. _Krušnē-Hory_, vācu val. _Erzgebirge_), garums — 150 km, augstākā virsotne — 1244 m
Papuks kalni Horvātijā, starp Savu un Dravu, garums - >60 km, augstums - līdz 953 m, slānekļi, marmori, granīti, serpentinīti, ozolu un dižskābaržu meži
Jarigatake kalns Japānā ("Yariga take"), Honsju salas salas vidienē, Hidas grēdā, augstums - 3190 m, virsotnes ar asām šķautnēm un apledojuma pēdām (kāres), līdz 2500 m vjl. - meži, augstāk - alpīnās pļavas
Andrusa kalns kalns Rietumantarktīdā (_Andrus, Mountain_), aiz Hobsa krasta, augstums - 2978 m
Augstais Tauerns kalnu grēda Austrijā (_Hohe Tauern_), Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē, augstākā virsotne - 3798 m (Grosglokners)
Karintijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, uz Austrijas un Itālijas robežas, garums — \~120 km, augstākā virsotne — Hoe Varte — 2780 m
Velebits Kalnu grēda Dināru kalnienē, Adrijas jūras piekrastē, Horvātijā (horv. val. "Velebit"), garums - \~150 km, platums - 10-20 km, augstums - līdz 1758 m
Hidas grēda kalnu grēda Honsju salas vidienē ("Hida sammyaku"), Japānā, garums - \~140 km, augstums - līdz 3190 m; izplatīts nosaukums "Japānas Alpi"
Bāharzs kalnu grēda Irānā (_Bākharz, Kūhhā-ye_), Rezāvi Horasānas ostāna austrumos
Bašākerda kalni kalnu grēda Irānas dienvidos, Kermānas, Hormozgānas un Sīstānas un Beludžistānas ostānā, augstākā virsotne - Hūrāns (2168 m)
Bighorni Kalnu grēda Klinšu kalnos ("Big Horn Mountains"), ASV, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Klauda smaile - 4015 m
Kitadake Kalnu masīvs Japānā ("Kita dake"), Honsju salas centrālajā daļā, Akaisi grēdā, augstums - līdz 3189 m, smailas virsotnes, stāvas nogāzēs, kas apaugušas mežiem
Alījakas pāreja kalnu pāreja Irānā (_Alīyak, Godār-e_), Rezāvi Horasāna ostāna ziemeļrietumu daļā, augstums, Džaftāja kalnienes austrumos, augstums - 1440 m
Akbaitala pāreja kalnu pārkāpe Tadžikistānā (_Aq-Baital, aghbai_), Pamira austrumu daļā starp Sarikolla un Muzkola grēdām, augstums - 4655 m, Ošas-Horegas autoceļa augstākais posms
Kopetdags Kalnu sistēma Irānā un Turkmenistānā, Horasānas kalnu ziemeļu daļa, garums - \~650 km, platums - līdz 200 km, augstākā virsotne - 3117 m
Kanto Kanto līdzenums - lielākais līdzenums Japānā, Honsju salā, Klusā okeāna piekrastē, platība - \~13000 kvadrātkilometru, aizņem tektonisku ieplaku, kas klāta jūras un upju nogulumiem, kā arī vulkāniskajiem pelniem
Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama
Labās Cerības rags klinšains rags Āfrikas dienvidos (angļu val. "Cape of Good Hope"), 45 km uz dienvidiem no Keiptaunas (DĀR)
starpplanētu lidojums kosmiskais lidojums ar nolūku sasniegt citas planētas apkārtni un veikt tās pētījumus no pārlidojuma trajektorijas, ievadīt starpplanētu zondi planētas mākslīgā pavadoņa orbītā vai nolaisties uz šīs planētas; vismazāko enerģijas patēriņu prasa lidojums pa Homana elipsi, kura veido pieskari ar starta un mērķa planētas orbītām un kuras vienā fokusā atrodas Saule
Dzjuluna Kouluna - pilsēta Ķīnā, Honkongā ("Jiulong")
Kroacija Kroātija, Horvātijas nosaukums dažās valodās
Kuriļu salas Kuriļu salas - vulkānisku salu arhipelāgs starp Kamčatkas pussalu un Hokaido salu, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, atdala Ohotskas jūru no Klusā okeāna, kopējā platība - \~1170 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums - līdz 2339 m
holmijs Ķīmiskais elements, lantanoīdu grupas metāls, periodiskās sistēmas 67. elements; simbols Ho (Holmium), atommasa - 164,9304, zināmi 16 izotopi, no kuriem tikai 1 ir stabils
falunguņ Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa, ko 1992. gadā izstrādājis Li Hoņži; Ķīnā šīs mācības piekritēji tiek vajāti, bet pasaulē šai mācībai ir daudz sekotāju
Kua-Fu Ķīniešu mitoloģijā - tēls, kas saistīts ar tumsas valstību, pazemes valdnieka Hou-Tu mazdēls
Albona Labina, apdzīvota vieta Horvātijā, Istras županijas austrumos, tās nosaukums itāļu valodā
spurlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Homomallium"), 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
slaidlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Homalothecium"), Latvijā konstatētas 3 sugas
gludlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases nekeru dzimtas ģints ("Homalia"), Latvijā konstatēta 1 suga
Laseiva Laseiba, pilsēta Hondurasā
Uliks Latīņu vārds Odisejam, Homēra eposa varonim
LHF Latvijas Hokeja federācija
HNL Lempīra; Hondurasas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
Beliza Lielākā pilsēta šajā valstī, osta Karību jūras krastā, 63700 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1970. g. - Britu Hondurasas administratīvais centrs, dibināta 1638. g.
Honsju lielākā sala Japānā (japāņu valodā "本州"), platība - 230400 kvadrātkilometru, garums - >1400 km, 103 mlj iedzīvotāju, uz tās atrodas galvaspilsēta Tokija, tuneļi savieno ar Sikoku un Hokaido salu, iedzīvotāju skaita ziņā 2. lielākā sala pasaulē (aiz Sumatras Indonēzijā)
Bivas ezers lielākais ezers Japānā ("Biwa-ko"), Honsju salā tektoniskā ieplakā 86 m vjl., platība - 716 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 95 m
Bolivuda Lielākais kinoindustrijas centrs Indijā un pasaulē, atrodas Mumbajā, ko agrāk sauca par Bombeju (vārdu "Bombeja" un "Holivuda" montāža)
hosta Liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia"), daudzgadīgs lakstaugs, lapas rozetē, ziedneši līdz 1 m augsti, ar skrajiem ziedu ķekariem, gk. Austrumāzijā, \~40 sugas, dekoratīvo lapu dēļ bieži audzē dārzos, parkos kā krāšņumaugu, arī Latvijā; funkija
loča flaga loča karogs - starptautiskā signālu koda flaga H (Hotel)
Holivuda Losandželosas pilsētas daļa ("Hollywood"), Kalifornijā, ASV, no 20. gs. sākuma kļuva par Amerikas kinoindustrijas centru, tagad palikušas tikai nedaudzas filmu sabiedrības, bet tiek ražots daudz TV seriālu
monogēnisms Mācība, ka visa tagadējā cilvēce ir vienota, pieder pie vienas sugas - Homo sapiens
Kopana Maiju senpilsēta Hondurasā ("Copan"), apdzīvota līdz IX gs., arheoloģiskajos izrakumos atklātas piramīdu, pils (VIII gs.), tempļu, platformu, stadiona drupas, stēlas ar uzrakstiem, daudz skulptūru
Marjina Gorka Marjina Horka, pilsēta Baltkrievijā
Serbedaru sacelšanās masu sacelšanās pret mongoļu un tjurku feodāļiem 14. gs. Irānā un V-Āzijā; 1337. g. Horasānā, 1365. -66. g. Samarkandā, 1383. g. Sabzevārā
villainā meduszāle meduszāļu suga ("Holcus lanatus")
mīkstā meduszāle meduszāļu suga ("Holcus mollis")
Baraņa meģe Ungārijas dienvidrietumos, starp Donavu austrumos un Dravu dienvidos, platība - 4533 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Pēča, robežojas ar Šomoģas, Tolnas un Bāčas-Kiškumas meģi, kā arī ar Horvātiju
HotBot meklētājprogramma _HotBot_
dveiļi Mieži ("Hordeum")
miezis Mieži ("Hordeum")
vārpate Mieži ("Hordeum")
divkanšu miezis miežu suga ("Hordeum distichon") ar vienu auglīgu vārpiņu pie vārpas ass loceklīša
seškanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare sulup hexastichon", arī "Hordeum hexastichion") ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids
četrkanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare", arī "Sulup vulgare" un "Hordeum tetrastichum") ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem
lotofāgi Mītiska tauta Homēra "Odisejā", kas galvenokārt pārtiek no lotosiem; ceļinieki, nobaudījuši lotosus, aizmirst dzimteni un vairs nevēlas tajā atgriezties
cilvēks Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases primātu kārtas hominīdu dzimtas ģints ("Homo"), visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā
Hosiela mūzikas grupa _Hospitāļu iela_
Augstā Tauerna nacionālais parks nacionālais parks Austrijā (_Hohe Tauern, Nationalpark_). Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē
Daisecudzans Nacionālais parks Hokaido salas centrālajā daļā, Japānā, platība 2319 kvadrātkilometru, augstums - 400-2290 m vjl., dibināts 1934. g.
Agaltas grēdas nacionālais parks nacionālais parks Hondurasā (_Sierra de Agalta, Parque Nacional_), Olančo departamentā
Plitvices ezeru nacionālais parks nacionālais parks Horvātijā, Likas-Seņas županijā, Mala Kapelas kalnu grēdā 508-639 m vjl., izveidots 1949. g., unikālā 16 karsta ezeru kaskādes aizsargāšanai, aizsargājamās teritorijas platība sasniedz 296,85 km^2^, teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais ir 76 m
Akanas nacionālais parks nacionālais parks Japānā (_Akan National Park_), Hokaido salas austrumu daļā
Bandai-Asahi nacionālais parks Nacionālais parks Japānā, Honsju salā, 1897 kvadrātkilometri, dibināts 1950. g.
Čubu-Sangaku nacionālais parks nacionālais parks Japānā, Honsju salas vidienē, Hidas grēdā, platība - 1697 kvadrātkilometri, augstums - līdz 3190 m, dibināts 1934. g., skujkoku meži un alpīnās pļavas, sastopami Himalaju lāči, Japānas makaki, mežcūkas
kuna naudas pamatvienība Horvātijas Republikā no 1994. g. līdz 2022. g. 31. decembrim, sīknauda - lipa
lempīra Naudas vienība Hondurasas Republikā, sīknauda - sentavo
hoftenberģieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Hoftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji
NHL Nehodžkina limfoma (angļu "non-Hodgkin's lymphoma")
Pulkstenis neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Horologium"; saīsinājums "Hor"), tā galvenā zvaigzne (α) atrodas 117 ly attālumā, tās spožums ir 3,8. zvaigžļlielums
Pata neliela sala Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, starp Tapulas salām un Holo salu, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
basilejs Nelielas apmetnes pārvaldītājs Senajā Grieķijā Mikēnu laikmetā; Homēra laikā - cilts vai cilšu savienības vadonis; viduslaikos tas bija Bizantijas imperatora oficiālais tituls
Danaņas salas nelielu salu grupa Dienvidķīnas jūras ziemeļos, iepretim Honkongai, Ķīnas teritorija
holostejas Neļķu dzimtas alsiņu apakšdzimtas ģints ("Holosteum")
honkēnijas Neļķu dzimtas ģints ("Honckenya"), un vienīgā suga ("Honckenia peploides syn. Ammodenia peploides"), ļoti polimorfa ar daudzām pasugām, izplatīta jūru piekrastēs, Latvijā ne visai bieži, 10-25 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgu stublāju un lapām
Nikaragva Nikaragvas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Nicaragua"), platība - 120254 kvadrātkilometri, 5995900 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Managva, administratīvais iedalījums - 15 departamentu un 2 autonomi reģioni, robežojas ar Hondurasu un Kostariku, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns
Horošova Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Horoševa" nosaukuma variants
Horošovi Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Horošova" nosaukuma variants
Mino-Ovari Nobi, līdzenums Japānā, Honsju slas dienvidaustrumos
Serbedaru valsts nodibinājās Horasānā 1337. g. un pastāvēja līdz 1381. g., kad to likvidēja Timurs
Hordalanne Norvēģijas filke (_Hordaland_), administratīvais centrs - Hāmara
Vinodolski Novi Vinodolski - pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
mentors Odiseja dēla Tēlemaha audzinātājs Homēra poēmā "Odiseja"
olenču Olenču siers - Holandes siers
oleņču Oleņču siers - Holandes siers
Amerikas omārs omāru suga ("Homarus americanus"), garums - līdz 63 cm, masa - līdz 15 kg
Eiropas omarus omāru suga ("Homarus gammarus"), garums - līdz 65 cm, mas līdz 11 kg
Abācija Opatija - apdzīvota vieta Horvātijā, Piejūras-Kalnu županijā
Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja
Ābeļu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Brodos; līdz 1925. g. saucās Salas pagasts un ietvēra arī tagadējā Salas pagasta teritoriju, vāciski - Holmhof, krieviski - Goļmgofskaja
Salas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Sēlpils pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu, Ābeļu, Kalna, Viesītes, Sēlpils un Krustpils pagastu; bijušie nosaukumi: Ābeļu pagasts (1925.-1949. g.), vāciski — Holmhof, krieviski — Goļmgofskaja
Salas pagasts pagasts Mārupes novadā, robežojas ar Babītes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Jelgavas un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Holmhof, krieviski — Salaskaja
Launkalnes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Smiltenes, Bilskas, Palsmanes, Variņu, Drustu, Raunas un Brantu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Brantu pagasts, vāciski — Horstenhof, krieviski — Brantskaja
hoveja palmu dzimtas vēdekļpalmu ģints ("Howeia"), sastopama Austrālijā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās; labi aug istabas apstākļos; kentija
Holla efekts parādība, ka, strāvai plūstot vadītājā, kas atrodas magnētiskajā laukā, starp vadītāja abām sānu virsmām pastāv potenciālu starpība (1879. g. atklāja amerikāņu fiziķis E. Holls)
Hordeum sativum parastā mieža "Hordeum vulgare" nosaukuma sinonīms
stihomantija Pareģošana ar izteicieniem vai dzejas rindām, kam senos laikos ņēmuši Homēra, Vergilija u. c. rindas, bet vēlāk arī Bībeles pantus u. c.
saulgriežu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Homoeosoma nebulellum")
cilvēku dzimta pērtiķu kārtas dzimta ("Hominidae"), apvieno mūsdienu cilvēku un filoģenētiskajā attīstībā ar to cieši saistītos izmirušos priekštečus; hominīdi
Germsirs Piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuza šaurumu, Mekrānas kalnu un Zagrosa dienvidu piekājē, Irānā un Pakistānā, garums - 1500 km, platums - 10-80 km
līkons Pilieni pret ģīboni, krampjiem; Hofmana pilieni; atšķaidīts ēteris
līkoniņš Pilieni pret ģīboni, krampjiem; Hofmana pilieni; līkons
līkotiņš Pilieni pret ģīboni, krampjiem; Hofmana pilieni; līkons
Hērningsholma Pils Merkē ziemeļu daļā ("Hoerningsholm"), Sēdermanlandē, Zviedrijā, 16. gs. celto pili 1719. g. nodedzināja krievi, pēc Horlemana zīmējumiem tā 1748.-1752. g. tika atjaunota
Hobārta pilsēta ASV ("Hobart"), Indiānas štatā, 28600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hobsa pilsēta ASV ("Hobbs"), Ņūmeksikas štatā, 37100 iedzīvotāju (2014. g.)
Holbruka pilsēta ASV ("Holbrook"), Ņujorkas štatā, 27200 iedzīvotāju (2010. g.)
Holioka pilsēta ASV ("Holyoke"), Masačūsetsas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.)
Holenda pilsēta ASV ("Holland"), Mičiganas štatā, 33600 iedzīvotāju (2014. g.)
Holispringsa pilsēta ASV ("Holly Springs"), Džordžijas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Holispringsa pilsēta ASV ("Holly Springs"), Ziemeļkarolīnas štatā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.)
Holistera pilsēta ASV ("Hollister"), Kalifornijas štatā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.)
Holivuda pilsēta ASV ("Hollywood"), Floridas štatā, 148000 iedzīvotāju (2014. g.)
Homosaspringsa pilsēta ASV ("Homosassa Springs"), Floridas štatā, 13800 iedzīvotāju (2010. g.)
Honolulu pilsēta ASV ("Honolulu"), Havaju štata administratīvais centrs, atrodas Oahu salā, 350400 iedzīvotāju (2010. g.), Klusā okeāna apgabala gaisa un kuģu satiksmes krustpunkts, ASV jūras kara bāze Pērlhārbora atrodas uz rietumiem no pilsētas
Hūvera pilsēta ASV ("Hoover"), Alabamas štatā, 84300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hopmilsa pilsēta ASV ("Hope Mills"), Ziemeļkarolīnas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hopa pilsēta ASV ("Hope"), Ārkanzasas štatā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hopvela pilsēta ASV ("Hopewell"), Virdžīnijas štatā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hopkinsvila pilsēta ASV ("Hopkinsville"), Kentuki štatā, 32600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hotspringsvilidža pilsēta ASV ("Hot Springs Village"), Ārkanzasas štatā, 12800 iedzīvotāju (2010. g.)
Hotspringsa pilsēta ASV ("Hot Springs"), Ārkanzasas štatā, Vošitas kalnu piekājē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.), balneoloģiskais kūrorts (47 karstie minerālūdeņu avoti)
Huma pilsēta ASV ("Houma"), Luiziānas štatā, 34100 iedzīvotāju (2014. g.)
Hjūstona pilsēta ASV ("Houston"), Teksasas štatā, 2239500 iedzīvotāju (2014. g.), 2. lielākā (aiz Ņujorkas) ASV jūras osta pie Hjūstonas kanāla (80 km), kas to savieno ar Meksikas līci
Hauarda pilsēta ASV ("Howard"), Viskonsinas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mauntinhoma pilsēta ASV ("Mountain Home"), Aidaho štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mauntinhoma pilsēta ASV ("Mountain Home"), Ārkanzasas štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hobārta pilsēta Austrālijā ("Hobart"), Tasmanijas salas dienvidu daļā, Tasmanijas štata administratīvais centrs, 205600 iedzīvotāju (2013. g.)
Hoenemsa pilsēta Austrijā (_Hohenems_), Forarlbergas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hollabrunna pilsēta Austrijā ("Hollabrunn"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
Horna pilsēta Austrijā ("Horn"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Goradiza pilsēta Azerbaidžānā ("Horadiz"), Fuzuli rajonā, 2800 iedzīvotāju (2008. g.)
Hogstratena pilsēta Beļģijā (_Hoogstraten_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hufalize pilsēta Beļģijā (fr., nl. "Houffalize", vācu "Hohenfels"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.)
Huja pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Huy", nl. "Hoei"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hodonīna pilsēta Čehijā ("Hodonin"), Dienvidmorāvijas apgabalā, Morāvas labajā krastā, 25090 iedzīvotāju (2012. g.)
Holstebro pilsēta Dānijā (_Holstebro_), Vidusjitlandes reģionā, 34900 iedzīvotāju (2014. g.)
Idfū pilsēta Ēģiptes dienvidos ("Idfu"), osta Nīlas kreisajā krastā, 133800 iedzīvotāju (2012. g.), labi saglabājies templis no 3.-2. gt. pr. m. ē., veltīts saules dievam Horam un dievietei Hatorai; Edfu
Suuha pilsēta Filipīnās, Sulu arhipelāga Holo salā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Holo pilsēta Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Holo salas ziemeļrietumu daļā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Konflāna Sentonorīne pilsēta Francijā ("Conflans-Sainte-Honorine"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 35400 iedzīvotāju (2010. g.)
Uija pilsēta Francijā ("Houilles"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 31500 iedzīvotāju (2010. g.)
Auka pilsēta Hondurasā (_Auka_), Grasjasadjosas departamenta dienvidrietumu daļā
Čoloma pilsēta Hondurasā ("Choloma"), Kortesas departamentā, 243000 iedzīvotāju (2015. g.)
Čoluteka pilsēta Hondurasā ("Choluteca"), departamenta administratīvais centrs, 157300 iedzīvotāju (2015. g.)
Komajagva pilsēta Hondurasā ("Comayagua"), departamenta administratīvais centrs, 152000 iedzīvotāju (2015. g.)
Laseiba pilsēta Hondurasā ("La Ceiba"), Atlantidas departamenta administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā, 156400 iedzīvotāju (2006. g.)
Puertokortesa pilsēta Hondurasā ("Puerto Cortes"), Kortesas departamentā, osta Karību jūras Hondurasas līča krastā, 63800 iedzīvotāju (2007. g.)
Truhiljo pilsēta Hondurasā (Trujillo"), Kolonas departamenta administratīvais centrs, 62600 iedzīvotāju (2015. g.)
Danli pilsēta Hondurasā, Elparaiso departamentā, 58000 iedzīvotāju (2007. g.)
Barrapatuka pilsēta Hondurasā, Grasjasadjosas departamenta ziemeļu daļā, Karību jūras piekrastē
Avasa pilsēta Hondurasā, Grasjasadjosas departamentā, Parukas labajā krastā
Elprogreso pilsēta Hondurasā, Joro departamentā, 110900 iedzīvotāju (2006. g.)
Sanpedro Sula pilsēta Hondurasā, Kortesas departamenta administratīvais centrs, 600600 iedzīvotāju (2007. g.)
Lalima pilsēta Hondurasā, Kortesas departamentā, 62200 iedzīvotāju (2007. g.)
Bakadija pilsēta Hondurasā, Olančo dewpartamenta austrumu daļā
Beli Manastira pilsēta Horvātijā (_Beli Manastir_), Osijekas-Baraņas županijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
Bakara pilsēta Horvātijā ("Bakar"), Piejūras-Kalnu županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.)
Biograda na Moru pilsēta Horvātijā ("Biograd na Moru"), Zadaras županijā, 5600 iedzīvotāju (2011. g.)
Bjelovara pilsēta Horvātijā ("Bjelovar"), Bjelovaras-Bilogoras županijas administratīvais centrs, 40300 iedzīvotāju (2011. g.)
Buje pilsēta Horvātijā ("Buje"), Istras županijā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.)
Buzeta pilsēta Horvātijā ("Buzet"), Istras županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
Cresa pilsēta Horvātijā ("Cres"), Piejūras-Kalnu županijā, lielākā apdzīvotā vieta tāda paša nosaukuma salā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
Crikvenica pilsēta Horvātijā ("Crikvenica"), Piejūras-Kalnu županijā, 11100 iedzīvotāju (2011. g.)
Čabara pilsēta Horvātijā ("Čabar"), Piejūras-Kalnu županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.)
Čakoveca pilsēta Horvātijā ("Čakovec"), Piejūras-Kalnu županijā, 27100 iedzīvotāju (2011. g.)
Čazma pilsēta Horvātijā ("Čazma"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Daruvara pilsēta Horvātijā ("Daruvar"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.)
Delnice pilsēta Horvātijā ("Delnice"), Piejūras-Kalnu županijā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
Doņa Stubica pilsēta Horvātijā ("Donja Stubica"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Doņi Miholjaca pilsēta Horvātijā ("Donji Miholjac"), Osijekas-Baraņas županijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.)
Drniša pilsēta Horvātijā ("Drniš"), Šibenikas-Kninas županijā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
Duga Resa pilsēta Horvātijā ("Duga Resa"), Karlovacas županijā, 11200 iedzīvotāju (2011. g.)
Dugo Selo pilsēta Horvātijā ("Dugo Selo"), Zagrebas županijā, 17500 iedzīvotāju (2011. g.)
Garešnica pilsēta Horvātijā ("Garešnica"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.)
Glina pilsēta Horvātijā ("Glina"), Sisakas-Moslavinas županijā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.)
Gospiča pilsēta Horvātijā ("Gospič"), Likas-Seņas županijā, 12700 iedzīvotāju (2011. g.)
Grubišno Poļe pilsēta Horvātijā ("Grubišno Poļe"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
Hrvatska Kostajnica pilsēta Horvātijā ("Hrvatska Kostajnica"), Sisakas-Moslavinas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
Hvara pilsēta Horvātijā ("Hvar"), Splitas-Dalmācijas županijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
Iloka pilsēta Horvātijā ("Ilok"), Vukovaras-Srijemas županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Imotski pilsēta Horvātijā ("Imotski"), Splitas-Dalmācijas županijā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.)
Ivaneca pilsēta Horvātijā ("Ivanec"), Varaždinas županijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.)
Ivaničgrada pilsēta Horvātijā ("Ivanič-Grad"), Zagrebas županijā, 14500 iedzīvotāju (2011. g.)
Jastrebarsko pilsēta Horvātijā ("Jastrebarsko"), Zagrebas županijā, 15900 iedzīvotāju (2011. g.)
Karlovaca pilsēta Horvātijā ("Karlovac"), Karlovacas županijas administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kastava pilsēta Horvātijā ("Kastav"), Piejūras-Kalnu županijā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.)
Kaštela pilsēta Horvātijā ("Kaštela"), Splitas-Dalmācijas županijā, 38700 iedzīvotāju (2011. g.)
Klanjeca pilsēta Horvātijā ("Klanjec"), Krapinas-Zagorjes županijā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
Knina pilsēta Horvātijā ("Knin"), Šibenikas-Kninas županijā, 15400 iedzīvotāju (2011. g.)
Komiža pilsēta Horvātijā ("Komiža"), Splitas-Dalmācijas županijā, 1500 iedzīvotāju (2011. g.)
Koprivnica pilsēta Horvātijā ("Koprivnica"), Koprivnicas-Križevcu županijā, 30900 iedzīvotāju (2011. g.)
Korčula pilsēta Horvātijā ("Korčula"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kraljevica pilsēta Horvātijā ("Kraljevica"), Piejūras-Kalnu županijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.)
Krapina pilsēta Horvātijā ("Krapina"), Krapinas-Zagorjes županijā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
Križevci pilsēta Horvātijā ("Križevci"), Koprivnicas-Križevcu županijā, 21100 iedzīvotāju (2011. g.)
Krka pilsēta Horvātijā ("Krk"), Piejūras-Kalnu županijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
Kutina pilsēta Horvātijā ("Kutina"), Sisakas-Moslavinas županijā, 22800 iedzīvotāju (2011. g.)
Kutjevo pilsēta Horvātijā ("Kutjevo"), Požegas-Slavonijas županijā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.)
Labina pilsēta Horvātijā ("Labin"), Istras županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.)
Lepoglava pilsēta Horvātijā ("Lepoglava"), Varaždinas županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.)
Lipika pilsēta Horvātijā ("Lipik"), Požegas-Slavonijas županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Ludbrega pilsēta Horvātijā ("Ludbreg"), Varaždinas županijā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.)
Makarska pilsēta Horvātijā ("Makarska"), Splitas-Dalmācijas županijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.)
Mali Lošiņa pilsēta Horvātijā ("Mali Lošinj"), Piejūras-Kalnu županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Metkoviča pilsēta Horvātijā ("Metkovič"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 16800 iedzīvotāju (2011. g.)
Mursko Središče pilsēta Horvātijā ("Mursko Središče"), Medžimurjes županijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
Našice pilsēta Horvātijā ("Našice"), Osijekas-Baraņas županijā, 16200 iedzīvotāju (2011. g.)
Nina pilsēta Horvātijā ("Nin"), Zadaras županijā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.)
Nova Gradiška pilsēta Horvātijā ("Nova Gradiška"), Brodas-Posavinas županijā, 14200 iedzīvotāju (2011. g.)
Novaļa pilsēta Horvātijā ("Novalja"), Likas-Seņas županijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.)
Novi Marofa pilsēta Horvātijā ("Novi Marof"), Varaždinas županijā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.)
Novi Vinodolski pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Novigrada pilsēta Horvātijā ("Novigrad"), Istras županijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
Novska pilsēta Horvātijā ("Novska"), Sisakas-Moslavinas županijā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.)
Obrovaca pilsēta Horvātijā ("Obrovac"), Zadaras županijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
Ogulina pilsēta Horvātijā ("Ogulin"), Karlovacas županijā, 13900 iedzīvotāju (2011. g.)
Omiša pilsēta Horvātijā ("Omiš"), Splitas-Dalmācijas županijā, 14900 iedzīvotāju (2011. g.)
Opatija pilsēta Horvātijā ("Opatija"), Piejūras-Kalnu županijā, kūrorts Adrijas jūras Rijekas līča rietumu krastā (aptver 20 km garu piekrasti Učkas kalna piekājē), 11700 iedzīvotāju (2011. g.)
Opuzena pilsēta Horvātijā ("Opuzen"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.)
Orahovica pilsēta Horvātijā ("Orahovica"), Vitrovicas-Podravinas županijā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Oroslavje pilsēta Horvātijā ("Oroslavje"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
Osijeka pilsēta Horvātijā ("Osijek"), Osijekas-Baraņasa županijas administratīvais centrs, 108000 iedzīvotāju (2011. g.)
Otočaca pilsēta Horvātijā ("Otočac"), Likas-Seņas županijā, 9800 iedzīvotāju (2011. g.)
Otoka pilsēta Horvātijā ("Otok"), Vukovaras-Srijemas županijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
Ozaļa pilsēta Horvātijā ("Ozalj"), Karlovacas županijā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.)
Paga pilsēta Horvātijā ("Pag"), Zadaras županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.)
Pakraca pilsēta Horvātijā ("Pakrac"), Požegas-Slavonijas županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Pazina pilsēta Horvātijā ("Pazin"), Istras županijā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.)
Petriņa pilsēta Horvātijā ("Petrinja"), Sisakas-Moslavinas županijā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.)
Pleternica pilsēta Horvātijā ("Pleternica"), Požegas-Slavonijas županijā, 11300 iedzīvotāju (2011. g.)
Ploče pilsēta Horvātijā ("Ploče"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
Popovača pilsēta Horvātijā ("Popovača"), Sisakas-Moslavinas županijā, 11900 iedzīvotāju (2011. g.)
Poreča pilsēta Horvātijā ("Poreč"), Istras županijā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.)
Požega pilsēta Horvātijā ("Požega"), Požegas-Slavonijas županijā, 26200 iedzīvotāju (2011. g.)
Pregrada pilsēta Horvātijā ("Pregrada"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
Preloga pilsēta Horvātijā ("Prelog"), Medžimurjes županijā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.)
Pula pilsēta Horvātijā ("Pula"), Istras županijā, Istras pussalas dienvidos, 57500 iedzīvotāju (2011. g.)
Raba pilsēta Horvātijā ("Rab"), Piejūras-Kalnu županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Rijeka pilsēta Horvātijā ("Rijeka"), Piejūras-Kalnu županijas administratīvais centrs, 128600 iedzīvotāju (2011. g.)
Roviņa pilsēta Horvātijā ("Rovinj"), Istras županijā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.)
Samobora pilsēta Horvātijā ("Samobor"), Zagrebas županijā, 37600 iedzīvotāju (2011. g.)
Seņa pilsēta Horvātijā ("Senj"), Likas-Seņas županijā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.)
Siņa pilsēta Horvātijā ("Sinj"), Splitas-Dalmācijas županijā, 24800 iedzīvotāju (2011. g.)
Sisaka pilsēta Horvātijā ("Sisak"), Sisakas-Moslavinas županijā, osta pie Kupas ietekas Savā, 47800 iedzīvotāju (2011. g.)
Skradina pilsēta Horvātijā ("Skradin"), "Šibenikas-Kninas županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.)
Slatina pilsēta Horvātijā ("Slatina"), Viroviticas-Podravinas županijā, 13700 iedzīvotāju (2011. g.)
Slavonski Broda pilsēta Horvātijā ("Slavonski Brod"), Brodas-Posavinas županijas administratīvais centrs, 59100 iedzīvotāju (2011. g.)
Sluņa pilsēta Horvātijā ("Slunj"), Karlovacas županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Solina pilsēta Horvātijā ("Solin"), Splitas-Dalmācijas županijā, 23900 iedzīvotāju (2011. g.)
Splita pilsēta Horvātijā ("Split"), Splitas-Dalmācijas županijas administratīvais centrs, 178100 iedzīvotāju (2011. g.)
Stari Grada pilsēta Horvātijā ("Stari Grad"), Splitas-Dalmācijas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
Supetara pilsēta Horvātijā ("Supetar"), Splitas-Dalmācijas županijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.)
Sveta Nedeļa pilsēta Horvātijā ("Sveta Nedelja"), Zagrebas županijā, 18100 iedzīvotāju (2011. g.)
Sveti Ivana Zelina pilsēta Horvātijā ("Sveti Ivan Zelina"), Zagrebas županijā, 16000 iedzīvotāju (2011. g.)
Šibenika pilsēta Horvātijā ("Šibenik"), Šibenikas-Kninas županijas administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastša, 46300 iedzīvotāju (2011. g.)
Triļa pilsēta Horvātijā ("Trilj"), Splitas-Dalmācijas županijā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.)
Trogira pilsēta Horvātijā ("Trogir"), Splitas-Dalmācijas županijā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.)
Umaga pilsēta Horvātijā ("Umag"), Istras županijā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.)
Valpova pilsēta Horvātijā ("Valpovo"), Osijekas-Baraņas županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.)
Varaždina pilsēta Horvātijā ("Varaždin"), županijas administratīvais centrs, 47000 iedzīvotāju (2012. g.)
Varaždinske Toplice pilsēta Horvātijā ("Varaždinske Toplice"), Varaždinas županijā, 6400 iedzīvotāju (2011. g.)
Veļika Gorica pilsēta Horvātijā ("Velika Gorica"), Zagrebas županijā, 63500 iedzīvotāju (2011. g.)
Vinkovci pilsēta Horvātijā ("Vinkovci"), Vukovaras-Srijemas županijā, 35300 iedzīvotāju (2011. g.)
Virovitica pilsēta Horvātijā ("Virovitica"), Viroviticas-Podravinas županijā, 21300 iedzīvotāju (2011. g.)
Visa pilsēta Horvātijā ("Vis"), Splitas-Dalmācijas županijā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.)
Vodice pilsēta Horvātijā ("Vodice"), Šibenikas-Kninas županijā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
Vodņana pilsēta Horvātijā ("Vodnjan"), Istras županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vrboveca pilsēta Horvātijā ("Vrbovec"), Zagrebas županijā, 14800 iedzīvotāju (2011. g.)
Vrbovsko pilsēta Horvātijā ("Vrbovsko"), Primorskas-Goranskas županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vrgoraca pilsēta Horvātijā ("Vrgorac"), Splitas-Dalmācijas županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
Vrlika pilsēta Horvātijā ("Vrlika"), Splitas-Dalmācijas županijā, 2200 iedzīvotāju (2011. g.)
Vukovara pilsēta Horvātijā ("Vukovar"), Vukovaras-Srijemas županijā, 27700 iedzīvotāju (2011. g.)
Zaboka pilsēta Horvātijā ("Zabok"), Krapinas-Zagorjes županijā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
Zadara pilsēta Horvātijā ("Zadar"), županijas administratīvais centrs, 75100 iedzīvotāju (2011. g.)
Zlatara pilsēta Horvātijā ("Zlatar"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
Župaņa pilsēta Horvātijā ("Županja"), Vukovaras-Srijemas županijā, 12100 iedzīvotāju (2011. g.)
Džurdževaca pilsēta Horvātijā, Koprivnicas-Križevcu županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.)
Belišče pilsēta Horvātijā, Osijekas-Baraņas županijā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.)
Džakova pilsēta Horvātijā, Osijekas-Baraņas županijā, 27700 iedzīvotāju (2011. g.)
Benkovaca pilsēta Horvātijā, Zadaras županijā, 11000 iedzīvotāju (2011. g.)
Sesvete pilsēta Horvātijā, Zagrebas piepilsēta, 55000 iedzīvotāju (2006. g.)
Zaprešiča pilsēta Horvātijā, Zagrebas županijā, 25200 iedzīvotāju (2011. g.)
Dubrovnika pilsēta Horvātijas dienvidos ("Dubrovnik"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, osta Adrijas jūras krastā, 42600 iedzīvotāju (2011. g.)
Asalūje pilsēta Irānā (_‘Asalūyeh_), Hormozgānas ostāna rietumos, Persijas līča piekrastē
Anābada pilsēta Irānā (_Anābad_), Rezāvi Horasānas ostānā
Bādžgīrāna pilsēta Irānā (_Bājgīrān_), Rezāvi Horasāna ostāna ziemeļos, pie Turkmenistānas robežas
Bāharza pilsēta Irānā (_Bākharz_), Rezāvi Horasānas ostāna austrumu daļā
Bastaka pilsēta Irānā, Hormozgānas ostānā
Bandarabāsa pilsēta Irānā, Hormozgānas ostāna administratīvais centrs, 379300 iedzīvotāju (2006. g.)
Bandarelenge pilsēta Irānā, Hormozgānas ostāna dienvidos, Persijas līča krastā
Bandarečāraka pilsēta Irānā, Hormozgānas ostāna rietumu daļā, Persijas līča piekrastē
Bandarehamīra pilsēta Irānā, Hormozgānas ostānā, Hourana šauruma ziemeļu krastā
Bandarelāfta pilsēta Irānā, Hormozgānas ostānā, Kešmas salas ziemeļu piekrastē
Bandaredžāska pilsēta Irānā, Hormozgānas ostānā, Omānas līča krastā
Bedžestāna pilsēta Irānā, Rezāvi Horasāna ostāna dienvidrietumu daļā
Bardeskana pilsēta Irānā, Rezāvi Horasānas ostāna rietumu daļā
Mešheda pilsēta Irānas ziemeļaustrumos ("Mashhad"), Kešefrūdas ielejā, Rezāvi Horasāna ostāna administratīvais centrs, 2766000 iedzīvotāju (2011. g.)
Nišapūra pilsēta Irānas ziemeļaustrumos ("Nishapur"), Rezāvi Horasānas ostānā, 239200 iedzīvotāju (2011. g.); Neišābūra
Holona pilsēta Izraēlā ("Holon"), Telavivas dienvidu piepilsēta, 188800 iedzīvotāju (2015. g.)
Saporo pilsēta Japānā (札幌市, Sapporo-shi), Hokaido salas rietumos, Hokaido prefektūras administratīvais centrs, 1,96 mlj iedzīvotāju (2020. g.), piektā lielākā Japānas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, kā arī lielākā Hokaido salā
Abuta pilsēta Japānā (_Abuta_), Hokaido salas dienvidrietumu daļā, Iburi prefektūrā
Akkeši pilsēta Japānā (_Akkeshi_), Hokaido prefektūrā, Hokaido salas dienvidausrtrumos
Aomori pilsēta Japānā (_Aomori_), Honsju salas ziemeļos, prefektūras administratīvais centrs, 288000 iedzīvotāju (2015. g.)
Asahi pilsēta Japānā (_Asahi_), Honsju salā, Čibas departamenta austrumu daļā
Ašibecu pilsēta Japānā (_Ashibetsu_), Hokaido salā, Sorači prefektūrā
Ašio pilsēta Japānā (_Ashio_), Honsju salā, Točigi prefektūrā
Ato pilsēta Japānā (_Atō_), Honsju salas dienvidrietumu daļā, Jamaguči prefektūrā
Abaširi pilsēta Japānā ("Abashiri"), Hokaido salas ziemeļaustrumu daļā, Ohotskas jūras piekrastē, 39000 iedzīvotāju (2012. g.)
Aidzuvakamacu pilsēta Japānā ("Aizuwakamatsu"), Honsju salas vidienē, Fukušimas prefektūrā, 122700 iedzīvotāju (2014. g.)
Akaši pilsēta Japānā ("Akashi"), Honsju salas dienvidrietumu daļā, osta Seto jūras krastā, 291000 iedzīvotāju (2011. g.)
Asahigava pilsēta Japānā ("Asahigawa"), Hokaido salas vidienē, 352100 iedzīvotāju (2011. g.)
Fuču pilsēta Japānā ("Fuchū"), Honsju salā, uz rietumiem no Tokijas, 260900 iedzīvotāju (2016. g.)
Fudzisava pilsēta Japānā ("Fujisawa"), Honsju salas dienvidaustrumos, kūrorts Sagami līča krastā, 409700 iedzīvotāju (2011. g.)
Fukui pilsēta Japānā ("Fukui"), Honsju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 266800 iedzīvotāju (2010. g.)
Fukujama pilsēta Japānā ("Fukuyama"), Honsju salas dienvidos, Hirosimas prefektūrā, Asidas krastos, 461400 iedzīvotāju (2010. g.)
Fukušima pilsēta Japānā ("Fukushima"), Honsju salas austrumos, prefektūras administratīvais centrs, 292600 iedzīvotāju (2010. g.)
Gifu pilsēta Japānā ("Gifu"), Honsju salas centrālajā daļā, prefektūras administratīvais centrs, 413100 iedzīvotāju (2010. g.)
Hačinohe pilsēta Japānā ("Hachinohe"), Honsju salas ziemeļaustrumos, zvejas osta Klusā okeāna krastā, 237600 iedzīvotāju (2010. g.)
Hakodate pilsēta Japānā ("Hakodate"), Hokaido salas dienvidos, osta pie Cugaru šauruma, 279100 iedzīvotāju (2010. g.)
Himedži pilsēta Japānā ("Himeji"), Honsju salas dienvidu daļā, Hjogo prefektūrā, osta Seto jūras Harimas līča krastā, 536100 iedzīvotāju (2006. g.)
Hiracuka pilsēta Japānā ("Hiratsuka"), Honsju salas dienvidaustrumos, Kanagavas prefektūrā, 260800 iedzīvotāju (2010. g.)
Hirosaki pilsēta Japānā ("Hirosaki"), Honsju salas ziemeļos, Aomori prefektūrā, 183500 iedzīvotāju (2012. g.)
Hitači pilsēta Japānā ("Hitachi"), Honsju salas austrumos, 193100 iedzīvotāju (2010. g.)
Jamagata pilsēta Japānā ("Yamagata"), Honsju salas vidienē, Gifu prefektūrā, 28900 iedzīvotāju (2011. g.)
Jamagata pilsēta Japānā ("Yamagata"), Honsju salas ziemeļu daļā, prefektūras administratīvais centrs, 254200 iedzīvotāju (2010. g.)
Jamaguči pilsēta Japānā ("Yamaguchi"), Honsju salas dienvidrietumos, prefektūras administratīvais centrs, 196600 iedzīvotāju (2010. g.)
Jao pilsēta Japānā ("Yao"), Honsju salā, Osakas prefektūrā, 271500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ibaraki pilsēta Japānā ("Ibaraki"), Honsju salas dienvidaustrumos, 32900 iedzīvotāju (2015. g.)
Ičinomija pilsēta Japānā ("Ichinomiya"), Honsju salas dienvidaustrumu daļā, Nagojas pavadoņpilsēta, 378800 iedzīvotāju (2015. g.)
Jokaiči pilsēta Japānā ("Yokkaichi"), Honsju salas dienvidos, Nagojas priekšosta Ises līča krastā, 307800 iedzīvotāju (2010. g.)
Jokohama pilsēta Japānā ("Yokohama"), Honsju salas dienvidaustrumu daļā, Tokijas līča krastā, 3,6 mlj iedzīvotāju (2006. g.), lielākā Japānas osta
Jokosuka pilsēta Japānā ("Yokosuka"), Honsju salas austrumos, osta Tokijas līča krastā, 418300 iedzīvotāju (2010. g.)
Jonago pilsēta Japānā ("Yonago"), Honsju salas rietumu krastā, seklūdens osta Nakanoumi lagūnā, 148300 iedzīvotāju (2010. g.)
Jonedzava pilsēta Japānā ("Yonezawa"), Honsju salas ziemeļos, Jamagatas prefektūras dienvidos, 85500 iedzīvotāju (2015. g.)
Ise pilsēta Japānā ("Ise"), Honsju salas dienvidaustrumos, Ises līča krastā, 130300 iedzīvotāju (2010. g.)
Isinomaki pilsēta Japānā ("Ishinomaki"), Honsju salas austrumos, osta Klusā okeāna krastā, 160800 iedzīvotāju (2010. g.)
Itami pilsēta Japānā ("Itami"), Honsju salas dienvidos, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 196100 iedzīvotāju (2010. g.)
Itihara pilsēta Japānā ("Itihara"), Honsju salas dienvidos, Tokijas līča krastā, 280400 iedzīvotāju (2010. g.)
Jūbari pilsēta Japānā ("Yubari"), Hokaido salā, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ivakuni pilsēta Japānā ("Iwakuni"), Honsju salas dienvidos, osta Hirosimas līča krastā, 143900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kadoma pilsēta Japānā ("Kadoma"), Honsju salas dienvidos, Osakas pavadoņpilsēta, 130300 iedzīvotāju (2010. g.)
Kakogava pilsēta Japānā ("Kakogawa"), Honsju salas dienvidrietumos, 267000 iedzīvotāju (2010. g.)
Kamaiši pilsēta Japānā ("Kamaishi"), Honsju salas ziemeļaustrumos, Ivates prefektūrā, osta Klusā okeāna krastā, 35300 iedzīvotāju (2015. g.)
Kamakura pilsēta Japānā ("Kamakura"), Honsju salas austrumos, Kanagavas prefektūrā, Sagami līča krastā, 174300 iedzīvotāju (2010. g.)
Kanadzava pilsēta Japānā ("Kanazawa"), Honsju salas vidusdaļas rietumos, Isikavas prefektūras administratīvais centrs, 462400 iedzīvotāju (2010. g.)
Kasiva pilsēta Japānā ("Kashiwa"), Honsju salas austrumos, 411600 iedzīvotāju (2015. g.)
Kasugai pilsēta Japānā ("Kasugai"), Honsju salas dienvidrietumos, Aiči prefektūrā, Nagojas tuvumā, 308800 iedzīvotāju (2015. g.)
Kavagoe pilsēta Japānā ("Kawagoe"), Honsju salā, uz ziemeļrietumiem no Tokijas, Saitamas prefektūrā, 350400 iedzīvotāju (2016. g.)
Kavasaki pilsēta Japānā ("Kawasaki"), Tokijas aglomerācijā, Honsju salas austrumos, osta Tokijas līča krastā, 1300000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kirjū pilsēta Japānā ("Kiryū"), Honsju salas centrālajā daļā, Gummas prefektūrā, Vatarases krastos, 115000 iedzīvotāju (2015. g.)
Kisivada pilsēta Japānā ("Kishiwada"), Honsju salas dienvidos, osta Osakas līča krastā, 197600 iedzīvotāju (2017. g.)
Kodaira pilsēta Japānā ("Kodaira"), Honsju salas austrumos, Tokijas pavadoņpilsēta, 191400 iedzīvotāju (2016. g.)
Kumagaja pilsēta Japānā ("Kumagaya"), Honsju salas vidienē, 198400 iedzīvotāju (2015. g.)
Kurasiki pilsēta Japānā ("Kurashiki"), Honsju salas dienvidos, 483600 iedzīvotāju (2017. g.)
Kure pilsēta Japānā ("Kure"), Honsju salas dienvidrietumos, osta Seto jūras krastā, 228000 iedzīvotāju (2015. g.)
Kuširo pilsēta Japānā ("Kushiro"), Hokaido salas austrumu daļā, osta Klusā okeāna krastā, 174900 iedzīvotāju (2016. g.)
Maebaši pilsēta Japānā ("Maebashi"), Honsju salas centrālajā daļā, Gummas prefektūras administratīvais centrs, 339700 iedzīvotāju (2015. g.)
Maidzuru pilsēta Japānā ("Maizuru"), Honsju salā, Japāņu jūras Vakasas līča krastā, 84000 iedzīvotāju (2015. g.)
Macudo pilsēta Japānā ("Matsudo"), Honsju salā, Edo krastos, Tokijas pavadoņpilsēta, tās ziemeļaustrumos, 483800 iedzīvotāju (2016. g.)
Macue pilsēta Japānā ("Matsue"), osta Honsju salas rietumu krastā, Šimanes prefektūras administratīvais centrs, 205400 iedzīvotāju (2017. g.)
Macumoto pilsēta Japānā ("Matsumoto"), Honsju salas centrālajā daļā, Nagano prefektūrā, 241100 iedzīvotāju (2016. g.)
Mito pilsēta Japānā ("Mito"), Honsju salas centrālajā daļā, Ibaraki prefektūras administratīvais centrs, 270800 iedzīvotāju (2015. g.)
Moriguči pilsēta Japānā ("Moriguchi"), Honsju salā, Osakas ziemeļaustrumu piepilsēta, 143900 iedzīvotāju (2017. g.)
Morioka pilsēta Japānā ("Morioka"), Honsju salas ziemeļos, Ivates prefektūras administratīvais centrs, 297600 iedzīvotāju (2015. g.)
Murorana pilsēta Japānā ("Muroran"), Hokaido salas dienvidrietumos, 88600 iedzīvotāju (2015. g.)
Nagano pilsēta Japānā ("Nagano"), Honsju salas centrālajā daļā, prefektūras administratīvais centrs, 377600 iedzīvotāju (2015. g.)
Nara pilsēta Japānā ("Nara"), Honsju salas dienvidos, prefektūras administratīvais centrs, 1400000 iedzīvotāju (2012. g. )
Ņiigata pilsēta Japānā ("Niigata"), Honsju salas rietumos, osta Sinano grīvā, prefektūras administratīvais centrs, 810200 iedzīvotāju (2015. g.)
Nisinomija pilsēta Japānā ("Nishinomiya"), Honsju salas dienvidos, Osakas piepilsēta, 487800 iedzīvotāju (2015. g.)
Numadzu pilsēta Japānā ("Numazu"), Honsju salas dienvidos, Sidzuokas prefektūrā, osta Surugas līča krastā, 195600 iedzīivotāju (2015. g.)
Obihiro pilsēta Japānā ("Obihiro"), Hokaido salas dienvidos, 169300 iedzīvotāju (2015. g.)
Odavara pilsēta Japānā ("Odawara"), Honsju salas dienvidaustrumos, Kanagavas prefektūrā, Sagami līča krastā, 194100 iedzīvotāju (2015. g.)
Ogaki pilsēta Japānā ("Ogaki"), Honsju salas centrālajā daļā, Gifu prefektūrā, 159900 iedzīvotāju (2015. g.)
Okadzaki pilsēta Japānā ("Okazaki"), Honsju salas dienvidos, Aiči prefektūrā, Jahangi kreisajā krastā, 381000 iedzīvotāju (2015. g.)
Otaru pilsēta Japānā ("Otaru"), Hokaido salas rietumos, Saporo priekšosta Isikari līča krastā, 121900 iedzīvotāju (2015. g.)
Ocu pilsēta Japānā ("Otsu"), Honsju salā, Bivas ezera dienvidu krastā, Šigas prefektūras administratīvais centrs, 341000 iedzīvotāju (2015. g.)
Šimidzu pilsēta Japānā ("Shimizu Ward"), Honsju salas dienvidaustrumos, osta Surugas līča krastā, 2449000 iedzīvotāju (2012. g.)
Šimonoseki pilsēta Japānā ("Shimonoseki"), Honsju salas dienvidrietumos, osta Simonoseki šauruma krastā, 268500 iedzīvotāju (2015. g.)
Šunana pilsēta Japānā ("Shunan"), Honsju salas dienvidrietumos, Jamaguči prefektūrā, osta Seto jūras krastā, 144800 iedzīvotāju (2015. g.)
Suita pilsēta Japānā ("Suita"), Honsju salā, Osakas prefektūrā, 374500 iedzīvotāju (2015. g.)
Sudzuka pilsēta Japānā ("Suzuka"), Honsju salā, uz rietumiem no Ises līča, Mie prefektūrā, 196400 iedzīvotāju (2015. g.)
Tačikava pilsēta Japānā ("Tachikawa"), Honsju salā, Tokijas piepilsēta, 176300 iedzīvotāju (2015. g.)
Takaoka pilsēta Japānā ("Takaoka"), Honsju salas rietumos, Tojamas prefektūrā, 172100 iedzīvotāju (2015. g.)
Takasaki pilsēta Japānā ("Takasaki"), Honsju salas centrālajā daļā, Gunmas prefektūraā, 370900 iedzīvotāju (2015. g.)
Tojama pilsēta Japānā ("Toyama"), Honsju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 418700 iedzīvotāju (2015. g.)
Tojohaši pilsēta Japānā ("Toyohashi"), Honsju salas dienvidos, Aiči prefektūrā, 374800 iedzīvotāju (2015. g.)
Tojonaka pilsēta Japānā ("Toyonaka"), Honsju salas dienvidos, Osakas prefektūrā, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 395500 iedzīvotāju (2015. g.)
Tojota pilsēta Japānā ("Toyota"), Honsju salā, Jahagi krastos, 422500 iedzīvotāju (2015. g.)
Tottori pilsēta Japānā ("Tottori"), Honsju salas dienvidrietumos, netālu no Japāņu jūras, prefektūras administratīvais centrs, 193700 iedzīvotāju (2015. g.)
Cu pilsēta Japānā ("Tsu"), Honsju salas dienvidos, Ises līča rietumu krastā, Mie prefektūras administratīvais centrs, 286000 iedzīvotāju (2012. g.)
Cujama pilsēta Japānā ("Tsuyama"), Honsju salas rietumos, 108000 iedzīvotāju (2010. g.)
Curuoka pilsēta Japānā ("Tsuruoka"), Honsju salas ziemeļrietumos, Jamagatas prefektūrā, 129600 iedzīvotāju (2015. g.)
Ube pilsēta Japānā ("Ube"), Honsju salas dienvidrietumos, Jamaguči prefektūrā, osta Seto jūras krastā, 169400 iedzīvotāju (2015. g.)
Urava pilsēta Japānā ("Urawa"), Honsju salā, Saitamas prefektūrā, Tokijas pavadoņpilsēta, 484800 iedzīvotāju (2000. g.), 2001. g. 1. maijā iekļauta Saitamas pilsētā
Ucunomija pilsēta Japānā ("Utsunomiya"), Honsju salā, Točigi prefektūrā, 518600 iedzīvotāju (2015. g.)
Nagoja pilsēta Japānā (angļu val. "Nagoya"), Honsju salas austrumos, osta Ises līča krastā, Aiči prefektūras centrs, 2,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Hirosima pilsēta Japānā (japāņu: 広島市, Hiroshima-shi; angļu val. "Hiroshima"), Honsju salā, tāda paša nosaukuma prefektūras administratīvais centrs, 1945. g. 6. augustā amerikāņi nometa uz to atombumbu, mūsdienās atjaunota, \~1,1 mij iedzīvotāju, uzcelts Miera centrs un muzejs atombumbas sprādziena upuru piemiņai
Čiba pilsēta Japānā (千葉市; Chiba-shi), Honsju salas dienvidaustrumos, osta Tokijas līča krastā, 929400 iedzīvotāju (2006. g.)
Funabaši pilsēta Japānā (船橋市; Funabashi-shi), Honsju salas austrumos, Tokijas piepilsēta, 575000 iedzīvotāju (2006. g.)
Akitakata pilsēta Japānā, Honsju sala dienvidrietumu daļā, Hirosimas prefektūrā
Korijama pilsēta Japānā, Honsju salā, Fukušimas prefektūrā, 329300 iedzīvotāju (2015. g.)
Agano pilsēta Japānā, Honsju salā, Ņiigatas prefektūrā
Kofu pilsēta Japānā, Honsju salas centrālajā daļā, Jamanaši prefektūras administratīvais centrs, 193100 iedzīvotāju (2015. g.)
Kioto pilsēta Japānā, Honsju salas centrālajā daļā, prefektūras administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju
Osaka pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Jodo deltā, prefektūras centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju, Japānas 3. lielākā pilsēta, viena no nozīmīgākajām ostām Japānā
Kobe pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Osakas līča krastā, Hjogo prefektūras centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Curuga pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidrietumos, Fukui prefektūrā, osta Japāņu jūras Curugas līča krastā, 68400 iedzīvotāju (2005. g.)
Okajama pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidrietumos, osta Asahi krastos, prefektūras administratīvais centrs, 676300 iedzīvotāju (2006. g.)
Ašikaga pilsēta Japānā, Honsju salas vidienē, sens zīdkopības un zīda rūpniecības centrs
Sendai pilsēta Japānā, Honsju salas ziemeļaustrumu daļā, Klusā okeāna piekrastē, Mijagi prefektūras administratīvais centrs, 1027300 iedzīvotāju (2006. g.)
Akita pilsēta Japānā, Honsju salas ziemeļrietumos, prefektūras administratīvais centrs, 323600 iedzīvotāju (2010. g.)
Neipīra pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Hoksbejas reģiona administratīvais centrs, 56300 iedzīvotāju (2006. g.)
Heistingsa pilsēta Jaunzēlandes ziemeļaustrumos (_Hastings_), Hoksbejas provincē, 62100 iedzīvotāju (2006. g.)
Holma pilsēta Krievijā ("Holm"), Novgorodas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Balašova pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Hopjoras krastos, 79700 iedzīvotāju (2014. g.)
Urjupinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Hopjoras kreisajā krastā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.)
Novohopjorska pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļaustrumos, Hopjoras labajā krastā, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Olgina pilsēta Kubā ("Holguin"), provinces administratīvais centrs, 275400 iedzīvotāju (2006. g.)
Hotena pilsēta Ķīnā ("Hotan"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos 1382 m vjl., 322300 iedzīvotāju (2010. g.); Hetiana; Hotana
Maaņšaņa pilsēta Ķīnā ("Ma'anshan"), Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 443500 iedzīvotāju (2002. g.)
Šaņvei pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā, Honhai līča austrumu piekrastē
Aberdīna pilsēta Ķīnā, Honkongā (_Aberdeen_), ķīniešu Sjangandzai
Kouluna pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 2019500 iedzīvotāju (2006. g.); Dzjuluna
Tiaņšuivei pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 268900 iedzīvotāju (2006. g.)
Cjuaņvaņa pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 276900 iedzīvotāju (2006. g.)
Kuicjina pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 276900 iedzīvotāju (2006. g.)
Dabu pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 310800 iedzīvotāju (2001. g.)
Dzjaņdzjuņao pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 344900 iedzīvotāju (2006. g.)
Šatiaņa pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 425100 iedzīvotāju (2006. g.)
Tuņmeņa pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 488200 iedzīvotāju (2006. g.)
Šeņdžeņa pilsēta Ķīnas dienvidos (深圳, Shēnzhèn), Guandunas provincē, osta Dienvidķīnas jūras krastā, uz ziemeļiem no Honkongas, 10358000 iedzīvotāju (2010. g.)
Ulānhota pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumos ("Ulan Hoto"), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, 290000 iedzīvotāju (2004. g.)
Huhhota pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā ("Hohhot"), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona centrs, 1020000 iedzīvotāju (2000. g.)
Ape pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums)
Mohaleshuka pilsēta Lesoto Karalistē ("Mohales Hoek"), distrikta administratīvais centrs, 25000 iedzīvotāju (2006. g.)
Hanitona pilsēta Lielbritānijā (_Honiton_), Devonas grāfistē, Austrumdevonas distrikta administratīvais centrs
Hova pilsēta Lielbritānijā ("Hove"), Anglijā, piejūras kūrorts Lamanša krastā, 1977. g. apvienota ar Braitonu
Horšema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Rietumsaseksas grāfistē, Horšemas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta
Adždīra pilsēta Marokā (_Ajdir_), Tāzas-Hoseimas-Tāvnātas reģionā
Aknūla pilsēta Marokā (_Aknoul_), Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģiona austrumu daļā
Tāza pilsēta Marokā, Tāzas-Hoseim-Tāvnātas reģionā, 139700 iedzīvotāju (2004. g.)
Hovda pilsēta Mongolijā, Hovdas aimaka administratīvais centrs, 26000 iedzīvotāju (2000. g.)
Hogevēna pilsēta Nīderlandē (_Hoogeveen_), Drentes provincē, 54700 iedzīvotāju (2014. g.)
Hūka pilsēta Nīderlandē ("Hoek"), Zēlandes provincē, 3140 iedzīvotāju (2014. g.)
Hūnsbrūka pilsēta Nīderlandē ("Hoensbroek"), Limburgas provincē, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
Honselersdeika pilsēta Nīderlandē ("Honselersdijk"), Dienvidholandes provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Hoge Mīrde pilsēta Nīderlandē ("Hooge Mierde"), Ziemeļbrabantes provincē, 1670 iedzīvotāju (2014. g.)
Hogvūda pilsēta Nīderlandē ("Hoogwoud"), Ziemeļholandes provincē, 3170 iedzīvotāju (2014. g.)
Horna pilsēta Nīderlandē ("Hoorn"), Ziemeļholandes provincē, 71900 iedzīvotāju (2014. g.)
Hornāra pilsēta Nīderlandē ("Hoornaar"), Dienvidholandes provincē, 1650 iedzīvotāju (2014. g.)
Horna pilsēta Nīderlandē ("Horn"), Limburgas provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hūtema pilsēta Nīderlandē ("Houthem"), Limburgas provincē, 1560 iedzīvotāju (2014. g.)
Hortene pilsēta Norvēģijā (_Horten_), Vestfollas filkē, 26800 iedzīvotāju (2014. g.)
Oda pilsēta Norvēģijā ("Odda"), Hordalannes filkē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
Storda pilsēta Norvēģijā, Hordalannes filkē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bergena pilsēta Norvēģijā, Hordalannes filkes administratīvais centrs, 272000 iedzīvotāju (2014. g.)
Orta pilsēta Portugālē ("Horta"), Azoru autonomajā reģionā, Fajalas salā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.)
Oliveira du Ošpitala pilsēta Portugālē (“Oliveira do Hospital”), Koimbras apgabalā, 20900 iedzīvotāju (2011. g.)
Senjora da Hora pilsēta Portugālē ("Senhora da Hora"), Portu apgabalā, 27700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kusaira pilsēta Sīrijā ("Al Qusayr"), Homsas muhāfazā, 29800 iedzīvotāju (2013. g.)
Himsa pilsēta Sīrijā, Homsas muhāfazas administratīvais centrs, 729700 iedzīvotāju (2003. g.); Homsa
Lospitaleta de Ļobregata pilsēta Spānijā ("L'Hospitalet de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 253500 iedzīvotāju (2014. g.)
Pilara de la Oradada pilsēta Spānijā ("Pilar de la Horadada"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanvisente dels Ortsa pilsēta Spānijā ("San Vicente dels Horts"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
Balekane pilsēta Svatini Karalistē (senāk - Svazilenda), Hoho distrikta ziemeļaustrumu daļā
Horgene pilsēta Šveicē (_Horgen_), Cīrihes kantonā, 19600 iedzīvotāju (2013. g.)
Horva pilsēta Šveicē ("Horw"), Lucernas kantonā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hodžalara pilsēta Turcijā ("Hocalar"), Afjonkarahisaras ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Honaza pilsēta Turcijā ("Honaz"), Denizli ilā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hopa pilsēta Turcijā ("Hopa"), Artvinas ilā, 18300 iedzīvotāju (2013. g.)
Horasana pilsēta Turcijā ("Horasan"), Erzurumas ilā, 18200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hozata pilsēta Turcijā ("Hozat"), Tundželi ilā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hedžaili pilsēta Uzbekistānā ("Khojayli"), Karakalpastānas dienvidu daļā, piestātne Amudarjas kreisajā krastā; Hoželi
Hiva pilsēta Uzbekistānā ("Xiva"), Horezmas vilajetā, 51200 iedzīvotāju (2004. g.)
Urganča pilsēta Uzbekistānā, Horezmas vilojata administratīvais centrs, 138600 iedzīvotāju (2001. g.)
Ārensburga pilsēta Vācijā (_Ahrensburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 31400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādhomburga pilsēta Vācijā (_Bad Homburg vor der Höhe_), Hesenes federālajā zemē, 52400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādoldeslo pilsēta Vācijā (_Bad Oldesloe_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 24500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādšvartava pilsēta Vācijā (_Bad Schwartau_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 19700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādzegeberga pilsēta Vācijā (_Bad Segeberg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 16700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bredštete pilsēta Vācijā (_Bredstedt_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Brunsbitele pilsēta Vācijā (_Brunsbüttel_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ekernfērde pilsēta Vācijā (_Eckernfoerde_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 21800 iedzīvotāju (2013. g.)
Flensburga pilsēta Vācijā (_Flensburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, pie Dānijas robežas, jūras osta, 84000 iedzīvotāju (2013. g.)
Glikštate pilsēta Vācijā (_Glueckstadt_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
Heide pilsēta Vācijā (_Heide_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 21100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hūzuma pilsēta Vācijā (_Husum_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 22100 iedzīvotāju (2013. g.)
Iceho pilsēta Vācijā (_Itzehoe_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 31000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kapelne pilsēta Vācijā (_Kappeln_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Meldorfa pilsēta Vācijā (_Meldorf_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Neiminstere pilsēta Vācijā (_Neumuenster_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 77100 iedzīvotāju (2013. g.)
Nībille pilsēta Vācijā (_Niebuell_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Oldenburga pilsēta Vācijā (_Oldenburg in Holstein_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Pinneberga pilsēta Vācijā (_Pinneberg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 42100 iedzīvotāju (2013. g.)
Rendsburga pilsēta Vācijā (_Rendsburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 27300 iedzīvotāju (2013. g.)
Šlēsviga pilsēta Vācijā (_Schleswig_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.)
Vēdele pilsēta Vācijā (_Wedel_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 32300 iedzīvotāju (2013. g.)
Vīka pilsēta Vācijā (_Wyk auf Föhr_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Fēras salā Ziemeļjūras piekrastē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.); Vīka Fērā
Arnisa pilsēta Vācijā ("Arnis"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādbramštete pilsēta Vācijā ("Bad Bramstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādhonefa pilsēta Vācijā ("Bad Honnef"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bargteheide pilsēta Vācijā ("Bargteheide"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bramštete pilsēta Vācijā ("Bramstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bīdelsdorfa pilsēta Vācijā ("Büdelsdorf"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Elmshorna pilsēta Vācijā ("Elmshorn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 47700 iedzīvotāju (2013. g.)
Eitīne pilsēta Vācijā ("Eutin"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.)
Fēmarna pilsēta Vācijā ("Fehmarn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 1240 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdrihštate pilsēta Vācijā ("Friedrichstadt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gardina pilsēta Vācijā ("Garding"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gēstahte pilsēta Vācijā ("Geesthacht"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 29400 iedzīvotāju (2013. g.)
Glinde pilsēta Vācijā ("Glinde"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
Gliksburga pilsēta Vācijā ("Gluecksburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Heiligenhāfene pilsēta Vācijā ("Heiligenhafen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hoheima pilsēta Vācijā ("Hochheim am Main"), Hesenes federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hokenheima pilsēta Vācijā ("Hockenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hēhštate pilsēta Vācijā ("Hoechstadt an der Aisch"), Bavārijas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hēštate pilsēta Vācijā ("Hoechstaedt an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
Hērstele pilsēta Vācijā ("Hoerstel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hekstere pilsēta Vācijā ("Hoexter"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hofa pilsēta Vācijā ("Hof"), Bavārijas federālajā zemē, 44500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hofgeizmāra pilsēta Vācijā ("Hofgeismar"), Hesenes federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hofheima pilsēta Vācijā ("Hofheim"), Bavārijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hofheima pilsēta Vācijā ("Hofheim"), Hesenes federālajā zemē, 38600 iedzīvotāju (2013. g.)
Hohene Neiendorfa pilsēta Vācijā ("Hohen Neuendorf"), Brandenburgas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hohenberga pilsēta Vācijā ("Hohenberg an der Eger"), Bavārijas federālajā zemē, 1450 iedzīvotāju (2013. g.)
Hohenleibene pilsēta Vācijā ("Hohenleuben"), Tīringenes federālajā zemē, 1600 iedzīvotāju (2013. g.)
Hohenmelzene pilsēta Vācijā ("Hohenmoelsen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013.g.)
Hoenšteina-Ernstāle pilsēta Vācijā ("Hohenstein-Ernstthal"), Saksijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
Honšteina pilsēta Vācijā ("Hohnstein"), Saksijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hoja pilsēta Vācijā ("Hoya"), Lejassaksijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hoiersverda pilsēta Vācijā ("Hoyerswerda"), Saksijas federālajā zemē, 34300 iedzīvotāju (2013. g.)
Holfelde pilsēta Vācijā ("Hollfeld"), Bavārijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Holcgelingene pilsēta Vācijā ("Holzgerlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
Holcmindene pilsēta Vācijā ("Holzminden"), Lejassaksijas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.)
Homberga pilsēta Vācijā ("Homberg (Ohm)"), Hesenes federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Homberga pilsēta Vācijā ("Homberg am Efze"), Hesenes federālajā zemē, 13850 iedzīvotāju (2013. g.)
Homburga pilsēta Vācijā ("Homburg"), Zāras federālajā zemē, 41400 iedzīvotāju (2013. g.)
Horba pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Horb am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.)
Horna-Bādmeinberga pilsēta Vācijā ("Horn-Bad Meinberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hornbaha pilsēta Vācijā ("Hornbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1470 iedzīvotāju (2013. g.)
Hornberga pilsēta Vācijā ("Hornberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
Horstmāra pilsēta Vācijā ("Horstmar"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kaltenkirhene pilsēta Vācijā ("Kaltenkirchen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kēllinghūzene pilsēta Vācijā ("Kellinghusen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
Krempe pilsēta Vācijā ("Krempe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
Lauenburga pilsēta Vācijā ("Lauenburg am Elbe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
Lībeka pilsēta Vācijā ("Luebeck"), Šlesvigas-Holšteinas federālajā zemē, 213000 iedzīvotāju (2013. g.)
Litjenburga pilsēta Vācijā ("Luetjenburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5340 iedzīvotāju (2013. g.)
Marne pilsēta Vācijā ("Marne"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Melne pilsēta Vācijā ("Moelln"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 1850 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt in Holstein"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Norderšteta pilsēta Vācijā ("Norderstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 75400 iedzīvotāju (2013. g.)
Nortorfa pilsēta Vācijā ("Nortorf"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 6660 iedzīvotāju (2013. g.)
Plēne pilsēta Vācijā ("Ploen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8650 iedzīvotāju (2013. g.)
Prēca pilsēta Vācijā ("Preetz"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kvikborna pilsēta Vācijā ("Quickborn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 20000 iedzīvotāju (2013. g.)
Raceburga pilsēta Vācijā ("Ratzeburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.)
Reinbeka pilsēta Vācijā ("Reinbek"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.)
Reinfelde pilsēta Vācijā ("Reinfeld"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Rosbaha pilsēta Vācijā ("Rosbach vor der Hoehe"), Hesenes federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Šenefelde pilsēta Vācijā ("Schenefeld"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
Šlosholte-Štukenbroka pilsēta Vācijā ("Schsloss Holte-Stukenbrock"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.)
Švarcenbeka pilsēta Vācijā ("Schwarzenbek"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
Šventinentāle pilsēta Vācijā ("Schwentinental"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
Zingene pilsēta Vācijā ("Singen am Hohentwiel"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 45700 iedzīvotāju (2013. g.)
Tēninge pilsēta Vācijā ("Toenning"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Torneša pilsēta Vācijā ("Tornesch"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Iterzene pilsēta Vācijā ("Uetersen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 17700 iedzīvotāju (2013. g.)
Vālštete pilsēta Vācijā ("Wahlstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
Vēzelbūrene pilsēta Vācijā ("Wesselburen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Vilstere pilsēta Vācijā ("Wilster"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
Vesterlande pilsēta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas zemē, Ziemeļfrīzu salu Ziltes salā
Ķīle pilsēta Vācijas ziemeļos ("Kiel"), Šlēsvigas-Holšteinas federālas zemes administratīvais centrs, atrodas Baltijas jūras piekrastē, 241500 iedzīvotāju (2013. g.)
Thaibiņa pilsēta Vjetnamā ("Thai Binh"), Honghas deltā, 268200 iedzīvotāju (2014. g.)
Vjetči pilsēta Vjetnamā, Honas labajā krastā, Futho provinces administratīvais centrs, 284000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bjenhoa pilsēta Vjetnamā, valsts dienvidu daļā, Hošiminas piepilsēta, 526000 iedzīvotāju (2003. g.)
Hošimina pilsēta Vjetnamas dienvidu daļā ("Ho Chi Minh"), Saigonas upes krastos, 80 km no Dienvidķīnas jūras, 3500000 iedzīvotāju; Saigona - līdz 1976. g.
Hoabina pilsēta Vjetnamas ziemeļrietumu daļā ("Hoa Binh"), Da upes kreisajā krastā, 808200 iedzīvotāju (2014. g.)
Haifona pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā ("Hai Fong"), Honghas upes deltā, netālu no Dienvidķīnas jūras, 621000 iedzīvotāju
Thaņhoa pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā ("Thanh Hoa"), provinces administratīvais centrs, 120000 iedzīvotāju (2012. g.)
hotūnija Piparu rindas ģints ("Houttuynia"), daudzgadīgi dekoratīvi, zemi augi, kas var ātri pārklāt lielu platību zem gaismu caurlaidīgu koku vainagiem
sinantrops Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma ("Homo erecticus sinensis"), kura cilvēka attīstības vēsturē ir tuva pitekantropam un kuras atliekas atrastas Ķīnā
Akita prefektūra Japānā (_Akita_), Honsju salas ziemeļrietumu daļā, Japāņu jūras piekrastē
Aomori prefektūra Japānā (_Aomori_, 青森市), Honsju salas ziemeļos
Abaširi prefektūra Japānā, Hokaido salas ziemeļaustrumos
hominīdi primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hominidae"), pie kuras pieder gan fosilie cilvēki, gan mūslaiku cilvēks
sermulīte Prīmulu dzimtas ģints ("Hottonia"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi, viss augs iegrimis ūdenī, virs ūdens paceļas tikai ziednesis (ļoti seklos ūdeņos lapas sedz ūdens virsmu), 2 sugas, Latvijā 1 suga
Bakljeu province Vjetnamas dienvidos, robežojas ar Kamau, Kjenzanas, Houzanas un Sokčanas provinci, dienvidos apskalo Dienvidķīnas jūra
ūdensprīmula purva sermulīte ("Hottonia palustris")
Istras pussala pussala Balkānu pussalas ziemeļrietumu daļā (horvātu val. "Istra", it val. "Istria"), Horvātijā, Slovēnijā un Itālijā, platība — 3700 kvadrātkilometru, platums — līdz 60 km
Jitlande pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru (dāņu val. _Jylland_, vācu val. _Juetland_), no Skāgenes līdz Ķīles kanālam, lielākā daļa pieder Dānijai (29633 kvadrātkilometri, ap 2,4 mlj iedzīvotāju), dienvidu daļa pieder Šlēzvigai-Holšteinai (Vācijai), garums - līdz 300 km, platums - 40-165 km
Acumi pussala pussala Japānā (_Atsumi-hanto_), Honsju salas rietumos, Jamagatas prefektūrā
Eiderštete pussala Vācijas ziemeļrietumos, Šlēsvigas-Holšteinas federālas zemes rietumos, tās izvirzījums Ziemeļjūrā
Ohotskas jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna ziemeļu daļā, Āzijas austrumu piekrastē, platība — 1,58 mlj km2, no okeāna atdala Kamčatkas pussala, Kuriļu salas un Hokaido, Tatāru un Laperūza šaurums savieno ar Japāņu jūru
Bejofplenti reģions Jaunzēlandē, Ziemeļsalas Plenti līča piekrastē, robežojas ar Gisbornas, Hoksbejas un Vaikato reģionu
Austrumi reģions Marokas austrumos (_Oriental_), robežojas ar Miknēsa-Tāfīlālta, Būlmāna un Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģionu, kā arī ar Alžīriju, ziemeļos apskalo Alvoranas jūra
jansenisms Reliģisks virziens Holandē un reliģiski sabiedriska kustība Francijā 17. un 18. gs., kura izveidojās no Holandes teologa Jansena mācības, tuvs kalvinismam
Fjume Rijekas pilksētas Horvātijā nosaukums 1919.-1920. g., kad tā bija Itālijas sastāvā
Rovinjo Roviņa - pilsēta Horvātijā ("Rovigno"), tās nosaukums itāļu valodā
illīrisms Sabiedriski politiska kustība 19. gs. 30. un 40. gados Horvātijā, Slavonijā un Dalmācijā ar mērķi radīt "Lielo Illīriju", kas apvienotu visus dienvidu slāvus
homērisks saistīts ar Homēra daiļdarbiem, tiem raksturīgs
Brača sala Adrijas jūras austrumu piekrastē ("Brač"), Dalmācijas salu dienvidu grupā (Horvātijā), platība - 396 kvadrātkilometri, augstums - līdz 778 m, apdzīvota
Cresa sala Adrijas jūras ziemeļaustrumos ("Cres"), Dalmācijas salu ziemeļu grupā (Horvātijā), platība - 336 kvadrātkilometri, garums - 68 km, ziemeļos - klinšaina pussala (līdz 650 m vjl.)
Hvara sala Dalmācijas salu dienvidu grupā ("Hvar"), Horvātijā, platība - 289 kvadrātkilometri, garums - 68 km, augstums - līdz 626 m vjl.
Mļeta sala Dalmācijas salu dienvidu grupā ("Mljet"), Horvātijā, platība - 98 kvadrātkilometri, austrumu daļa klinšaina, augstums - līdz 514 m vjl.
Krka sala Dalmācijas salu ziemeļu grupā (Horvātijā), platība - 408 kvadrātkilometri, austrumu daļa kalnaina, augstums - līdz 569 m
Englsi sala Īrijas jūrā (_Anglesey_), Britu salu arhipelāgā, Velsas ziemeļrietumu piekrastē, platība - 715 kvadrātkilometru, stāvi krasti, paugurains reljefs, lielākā pilsēta un osta - Holiheda
Holiailenda sala Īrijas jūrā (_Holy Island_), Lielbritānijas, Velsas teritorija, atrodas tās ziemeļrietumos, cieši blakus Englsi salai
Hokaido sala Japānā ("Hokkaido"), platība - 78800 kvadrātkilometru, 5,6 mlj iedzīvotāju, administratīvais centrs - Saporo, pasaulē garākais zemūdens tunelis "Seikan", atklāts 1985, savieno Hokaido ar lielāko salu Honsju, tuneļa garums - 54,2 km, no tiem 23,2 km zem ūdens
Kjusju sala Japānas arhipelāga dienvidos (japāņu valodā "九州"), trešā lielākā sala (aiz Honsju un Hokaido), platība - 37400 kvadrātkilometru (kopā ar blakussalām - 42600 kvadrātkilometru), augstākā virsotne - 1788 m, administratīvi iedalīta 7 prefektūrās
Haulenda sala sala Klusā okeāna vidū ("Howland Island"), pie ekvatora, Polinēzijā (ASV īpašums kopš 1935. g.), platība - 1,6 km^2^, neapdzīvots dabas rezervāts
Alofi sala Klusajā okeānā (_Alofi_), Hornas (Futunas) salās, Francijas aizjūras teritorijā Volisa un Futuna
Rādeini sala Ziemeljūrā, Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
Amruma sala Ziemeļjūrā (_Amrum_), Vācijas teritorija, Šlēsvigas-Holšteinas zemē, viena no Ziemeļfrīzu salām
Holiailenda sala Ziemeļjūrā (_Holy Island_), Lielbritānijas, Anglijas teritorija, pie tās ziemeļaustrumu krasta
Ustereini sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas Hordalannes filkē
Bemlu sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
Hutareja sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
Sūtra sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
Tisnēseja sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
Baijas salas salu grupa Karību jūras rietumos, Hondurasas ziemeļu piekrastē
Salvadora Salvadoras Republika - valsts Centrālamerikā ( sp. val. "El Salvador"), platība - 21041 kvadrātkilometrs, 6052000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sansalvadora, administratīvais iedalījums - 14 departamentu, robežojas ar Gvatemalu un Hondurasu, apskalo Klusais okeāns
sarkanā samtbeka samtbeku suga ("Hortiboletus rubellus", syn. "Xerocomus rubellus"), lapu koku mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, parkos, zālainās vietās, Latvijā aizsargājama
Sarkanā Sarkanā upe - Hongha
Batāvija Senais latīņu nosaukums tagadējai Holandei
bule Senajā Grieķijā Homēra laikā - basileja dzimtas dižciltīgo padome, kas padota basilejam
danaji Senākās grieķu ciltis Argosā; Homēra eposā "Iliāda" - grieķi, kas ieņēma Troju, izmantojot koka zirgu
Nīnive Senās Asīrijas pilsēta Tigras kreisajā krastā, pie Hoseras ietekas Tigrā, drupas iepretim Mosulai
sidonieši Senās Feniķijas lielākās pilsētas Sidonas iedzīvotāji; arī feniķieši vispār, sevišķi Homēra darbos
cikliķi Sengrieķu dzejnieki, kas pēc Homēra apdziedāja grieķu dievus un varoņus
Zoils Sengrieķu filozofs un kritiķis (4. gs. p. m. ē.), kas pazīstams ar saviem uzbrukumiem Homēra sacerējumiem
Iliāda Sengrieķu varoņeposs 24 dziedājumos, par kura autoru uzskata Homēru; eposa pamatā ir nostāsti par Trojas kara notikumiem
Harahota Senpilsēta Ķīnā ("Hara Hoto"), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, Gobi tuksnesī, bijušās tangutu Sisjas valsts galvaspilsēta, ko 1225.-1226. g. sagrāba mongoļi un 1375. g. nopostīja ķīnieši
Urgenča Senpilsēta Turkmenistānā, 150 km uz ziemeļrietumiem no tagadājās Urgančas (Uzbekistānā), pirmoreiz minēta I gs., viduslaikos - Horezmas valsts galvaspilsēta, XVII gs. Hivas hans pārcēla senās Urgenčas iedzīvotājus uz Horezmas oāzi (tagadējā Urganča)
Nisa Senpilsēta Turkmenistānā, 18 km uz ziemeļrietumiem no Ašgabatas, III gs. p. m. ē. - III gs. m. ē. Partas valsts centrs, XI-XII gs. nozīmīgs Horasanas centrs, pastāvēja arī līdz XVI gs. (pēc tam panīkums), XIX gs. 20. gados - tikai drupas
maats Sens holandiešu sāls mērs 61,41 l, vēlāk Holandes Indijā sāls un rīsa svara vienība 36,913 kg
spints Sens tilpuma mērs Ziemeļvācijā, kura lielums gandrīz katram apvidum savs, piem., Brēmenē - 4,631 l, Hamburgā - 6,870 l, Hanoverē - 7,788 l, Meklenburgā - 2,409 l un Šlezvigā-Holšteinā - 8,695 l
Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju
purva sermulīte sermulīšu ģints suga ("Hottonia palustris"), Latvijā sastopama samērā bieži stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, ziednesis 10-40 cm garš, biezlapains ar skraju ziedkopu
hotonija sermulīte ("Hottonia palustris"), saukta arī par ūdensprīmulu, akvāriju krāšņumaugs, audzē kā krastu stādījumus
krofteri Sīkie fermeri Holandē, nomnieki
lipa Sīknauda Horvātijas Republikā, kunas simtdaļa
IHS Simboliska zīme Jēzus Kristus apzīmēšanai (latīņu "Jēsūs Hominum Salvātor" - "Jēzus cilvēku glābējs (pestītājs)")
homēriski smiekli skaļi, nevaldāmi smiekli (pēc līdzības ar dievu smiekliem Homēra poēmā "Iliāda")
Jūkingi Skandināvu mitoloģijā, "Sāgā par Volsungiem" - ķēniņa Jūkes bērni Gunārs, Hogne un Gudrūna; Gjukingi ("Gjukungar")
dzeltenīgā slaidlape slaidlapju suga ("Homalothecium lutescens")
tūbainā slaidlape slaidlapju suga ("Homalothecium nitens")
sprogainā slaidlape slaidlapju suga ("Homalothecium sericeum")
Holmenkollena Slēpošanas sporta centrs uz ziemeļrietumiem no Oslo ("Holmenkollen"), Norvēģijā, augstākais punkts 371 m vjl., kopš 1892. g. katru gadu notiek starptautiskas sacensības slēpošanā, slēpju muzejs, 1952. g. ziemas olimpisko spēļu norises vieta
Slovēnija Slovēnijas Republika - valsts Dienvideiropā (slovēņu valodā "Slovenija"), platība - 20253 kvadrātkilometri, 2005700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ļubļana, administratīvais iedalījums - 210 pašvaldību, robežojas ar Itāliju, Austriju, Ungāriju un Horvātiju, kā arī ar Adrijas jūru
liektā spurlape spurlapju suga ("Homomallium incurvatum")
Filipīnu jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Philippine Sea"), starp Rjūkjū, Kjusju, Honsju, Nampo, Marianas, Japas, Palau salu, Halmaheru, Filipīnām un Taivānas salu, platība — 5726000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 4108 m
IIHF Starptautiskā Hokeja federācija (angļu "International Ice Hockey Federation")
H Starptautisks signāls "Hotel" - nozīmē "man uz borta ir locis"
atlantrops Stāvusejošā cilvēka pasuga ("Homo erectus mauritanicus"); atklājis franču paleontologs K. Arambūrs 1954-55 Alžīrijā \~400 tk g. vecos pleistocēna nogulumos
plakanā strupvabole strupvaboļu suga ("Hololepta plana")
Kvarners Šaurums Adrijas jūrā, Horvātijas piekrastē, Dalmācijas salās, starp Istras pussalu un Cresnas salu, garums - \~50 km, platums - 5-20 km, dziļums - līdz 51 m, savieno Rijekas līci ar Adrijas jūru
holmss Šerloks Holmss - detektīvs; bieži vien - par neprofesionāli, diletantu
legers Šķidrumu mērs, gk. araka mērīšanai; Holandē 563 l, Kapzemē 577 l, Holandes R Indijā 588 l, Ceilonā 568 l
Šlēsvigas-Holšteinas zeme Šlēsviga-Holšteina - Vācijas federālā zeme ("Schleswig-Holstein")
Šlēsviga-Holšteina Šlēsvigas-Holšteinas zeme - Vācijas federālā zeme ("Schleswig-Holstein"), platība - 15763 kvadrātkilometri, 2829000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Ķīle
Tasmanija Štats Austrālijas Savienības satāvā ("Tasmania"), aizņem tāda paša nosaukuma salu un vairākas nelielas salas apkārtnē, administratīvais centrs - Hobārta, platība - 67914 kvadrātkilometru, 505400 iedzīvotāju (2010. g.)
apgaismības dialektika T. Adorno un M. Horkheimera grāmata (1947. g.), kurā autori dziļi izanalizēja apgaismības būtību un visu Rietumu kultūru
Kalnu Badahšana Tadžikistānas Republikas autonomais vilojats, atrodas Tadžikistānas austrumu daļā, platība - 64200 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Horega, 218000 iedzīvotāju (2008. g.)
aini tauta Hokaido salā Japānā; Japānas seniedzīvotāju pēcteči, asimilējas ar japāņiem
zagavi tauta, dzīvo Čadas un Sudānas robežrajonā, Hovaras augšteces apvidū, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi
kaukoni tauta, kas pēc Homēra liecības dzīvoja Mazāzijā
salvadorieši tauta, Salvadoras pamatiedzīvotāji, dzīvo arī ASV, Hondurasā; runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi
Abajas stepe tektoniskas izcelsmes ieplaka Altaja kalnos, Krievijā, Altaja novadā, 1100 m vjl., garums - 25 km, platums - 6-9 km, starp Holzuna un Terekti grēdu
Honkonga Teritorija Ķīnas dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Hong Kong", ķīn. val. "Xianggang"), Sjanganas (Honkongas) īpašais administratīvais rajons, bijusī Lielbritānijas kolonija, ietilpst Dzjulunas pussala, Sjanganas sala u. c. sīkākas salas, platība - 1092 kvadrātkilometri, 7 mlj iedzīvotāju (2008. g.)
nembucu Ticības formula, ko mācīja japāņu budisma skolotājs Hoens
kangli Tjurku cilšu apvienība, kas 11.-12. gs. mita Piearāla stepēs (uz ziemeļiem no Horezmas līdz Volgai)
Nišapūras kalni Turkmēnijas-Horasanas kalnu dienvidu daļa Irānas ziemeļaustrumos, garums — \~350 km, augstums — līdz 3314 m (Kengzoška kalns)
Ašik-Aidins Turkmēņu un uzbeku (Horezmas oāze) mitoloģijā - dziedoņu un muzikantu aizgādnis, kurš var piešķirt cilvēkam šamaņa spējas vai arī atņemt cilvēkam prātu
Niagāras ūdenskritums ūdenskritums Niagāras upes vidustecē (angļu val. “Niagara Falls”), Kazu sala ("Goat Island") to sadala 2 daļās: Pakavā (“Horseshoe Falls”) Kanādas pusē, platums — \~800 m, augstums — 48 m, aizplūst 95% ūdens un ASV posmā (“American Falls”), platums — 400 m, augstums — 51 m
Vulkāniskais līcis Uičuras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumos, Hokaido salas piekrastē
Ui Uija - pilsēta Francijā ("Houilles")
Umago Umaga - pilsēta Horvātijā, tās nosaukums itāļu valodā
Ungārija Ungārijas Republika - valsts Viduseiropā (ungāru valodā _Magyarorszag_), platība - 93030 kvadrātkilometru, 9905600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Budapešta, administratīvais iedalījums - 19 meģu, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju
Tenesī upe ASV, Ohaio kreisā krasta pieteka, garums - 1050 km, kopā ar Holstonu 1470 km, veidojas Apalaču rietumu nogāzē satekot Holstonai un Frenčbrodai
Mūra upe Austrijā un Slovēnijā, kā arī Horvātijas un Ungārijas robežupe (vācu _Mur_, horv. val. _Mura_), Dravas kreisā krasta pieteka, garums - 438 km, izteka Zemajā Tauernā
Hongha upe Āzijas austrumos (vjetnamiešu val. "Song Hong"), garums - 1183 km, sākas Juņnaņas kalnienē (Ķīnā, nosaukums Juaņdzjana) ietek Dienvidķīnas jūras Bakbo līcī (Vjetnamā)
Hariņa upe Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece un lielākā daļa upes Ukrainā, kur saucas - Horiņa
Neretva upe Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā, garums 218 km, tek pa kanjonu Dināru kalnienē, lejpus Mostaras - pa purvainu ieleju, ietek Adrijas jūrā
Krka upe Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā, ietek Adrijas jūrā
Drava upe Eiropā, Donavas labā krasta pieteka Itālijā, Austrijā, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, garums - 749 km, sākas Karintijas Alpu dienvidu pusē 1192 m vjl.
Agvana upe Hondurasā (_Aguán, Rio_), lejtece Kolonas departamentā, ietek Karību jūrā
Kupa upe Horvātijā ("Kupa"), Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, sākas Dināru kalnienē, lejtece līdzenumā
Una upe Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā, arī šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, izteka Dināru kalnienē
Bosuta upe Horvātijā un Serbijā, Savas kreisā krasta pieteka
Dobra upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka
Gļina upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka
Korana upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka
Krapina upe Horvātijā, Savas kreisā krasta pieteka
Loņa upe Horvātijā, Savas kreisā krasta pieteka
Bedņa upe Horvātijā, Varaždinas županijā, Dravas labā krasta pieteka
Blanda upe Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, iztek no Hofsjegidla ledāja, ietek Hūnabloui līcī
Vestarijēgilsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Hēradsvehtnas kreisā satekupe, iztek no Hofsjegidla ledāja
Eistarijēgilsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Hēradsvehtnas labā satekupe, iztek no Hofsjegidla ledāja
Hēradsvehtna upe Islandes Ziemeļu Zemē, ietek Skāgafjordā, izveidojas satekot Eistarijēgilsau un Vestarijēgilsau, kas abas iztek no Hofsjegidla ledāja
Hofsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Vestarijēgilsau labā krasta pieteka, iztek no Hofsjegidla ledāja
Vīdidalsau upe Islandes Ziemeļu Zemes rietumu daļā, ietek Houpa ezerā, kas savienots ar Grenlande jūru
Abukuma upe Japānā (_Abukuma_, 阿武隈川), Honsju salā, Fukušimas un Mijagi prefektūrā, ietek Klusajā okeānā
Isikari upe Japānā ("Ishikari"), Hokaido salā, garums - 365 km, sākas Daisecuzdana grēdā, ietek Japāņu jūras Isikari līcī, pavasaros pārplūst
Tone upe Japānā ("Tone gawa"), Honsju salas vidienē, garums - 322 km, sākas Ečigo grēdā, tek pa Kanto līdzenumu, ietek Klusajā okeānā
Agano upe Japānā, Honsju salā, Fukušimas un Ņiigatas prefektūrā
Bāsaka upe Kambodžā, Kandālas provincē, lejtece Vjetnamā, kur saucas _Hou_, ietek Dienvidķīnas jūrā
Arčada upe Krievijā (_Arčada_), Penzas apgabalā, Hopjoras kreisā krasta pieteka
Serdoba upe Krievijā, Hopjoras kreisā krasta pieteka
Savala upe Krievijā, Hopjoras labā krasta pieteka
Buzuluka upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Hopjoras kreisā krasta pieteka
Soma upe Krievijas Kirovas apgabalā, Belajas Holuņicas kreisā krasta pieteka
Vorona upe Krievijas Penzas, Tambovas un Voroņežas apgabalā, Hopjoras labā krasta pieteka, garums - 454 km
Tarima upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Tarim He"), veidojas satekot Aksu (dod 70-80% kopējās noteces), Jarkendai un Hotanai, garums - 2030 km (kopā ar Jarkendu), ietek Lopnūra ezerā
Vosu upe Norvēģijā, Hordalannes filkē, izteka Sognas un Fjūranes filkē, ietek Ziemeļjūrā pret Ustereini sakas ziemeļu galu
Sutla upe Slovēnijā un tās robežupe ar Horvātiju, Savas kreisā krasta pieteka
Goriņa upe Ukrainā (Horiņa) un Baltkrievijā (Hariņa)
Sluča upe Ukrainā, Hmeļnickas, Žitomiras un Rivnes apgabalā, Horiņas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Poļesji
zvīņvabole Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas rožvaboļu apakšdzimtas ģints ("Hoplia")
Zelta globuss vairāku festivālu (piemēram, Karlovi Varu kinofestivāla) un asociāciju (piemēram, Holivudas Ārzemju preses asociācijas) piešķirtā galvenā balva
Bosnija un Hercegovina valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas ziemeļrietumos (bosniešu valodā "Bosna i Hercegovina"), 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Sarajeva, ietver Bosnijas un Hercegovinas Federāciju, Brčko apgabalu un Serbu Republiku, robežojas ar Horvātiju, Serbiju un Melnkalni
Zālamana salas valsts Okeānijas rietumu daļā (angļu val. "Solomon Islands"), ietver Zālamana salas (izņemot Bugenvila un Buka salu), Santakrusas salas, kā arī dažas tālākas salas un salu grupas, platība — 27556 kvadrātkilometru, 609800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Honiara, administratīvais iedalījums — 9 provinces un 1 galvaspilsētas teritorija
Hivas haniste valsts Vidusāzijā 16. gs. — 1920. g., aptvēra Senās Horezmas teritoriju, turkmēņu apmetnes Mangišlakā, Dahistānā, gar Uzboju, 1873. g. atzina Krievijas protektorātu
Dalmācija Vēsturiski ģeogrāfisks novads Horvātijā, Adrijas jūras piekraste un salas, platība - \~15500 kvadrātkilometru
Slavonija Vēsturisks novads Horvātijas austrumu daļā, Savas un Dravas upstarpā
Holande Vēsturisks novads Nīderlandē ("Holland"), ietvēra piekrasti uz ziemeļiem no Reinas grīvas un pussalu starp Ziemeļjūru un Eiselmēra līci
Angelne Vēsturisks novads Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļaustrumos, pussalā starp Flensburgas un Šlejas līci; V-VI gs. no šejienes uz Britu salām izceļoja angļi
grīslis Vienādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Homostachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam ziedkopā ir 1 vai vairākas sēdošas divdzimumu vārpiņas, Latvijā konstatētas 23 sugas
udjats viens no nozīmīgākajiem ēģiptiešu amuletiem - simbolisks dieva Hora acs attēls, ko ievainojs Sets, bet izārstēja Tots
Neoarktika viens no sauszemes zooģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas kopā ar Paleoarktiku veido Holarktiku
Austrumhoda vilāja Mauritānijas dienvidaustrumos (_Hodh ech Charghui_), robežojas ar Rietumhodas, Tagantas un Adrāras vilāju, kā arī ar Mali Republiku
āms vīna un degvīna tilpuma mērs Zviedrijā 17.-18. gs. (~157 l), Latvijā 163,024 litri (daudzās Eiropas valstīs ap 150 l (134,725-174,7552 l); Holandē 155 l, Beļģijā 142 l (19. gs. beigās), dalījās 4 enkuros un 60 kannās
Barūnas ieplaka virsmas pazeminājums Mongolijā, Hovdas aimaka dienvidos
Veliki Risņaks virsotne Dināru kalnienē ("Veliki Risnjak"), Horvātijas ziemeļrietumos, augstums - 1528 m, dolomīti, kaļķakmeņi
Amagi virsotne Japānā (_Amagi-san_), Idzu pussalā Honsju salas dienvidaustrumos, augstums - 1406 m
Adzumaja virsotne Japānā (_Azumaya-san_), Honsju salas vidusdaļā, Mikumi grēdā,uz Nagano un Gummas prefektūras robežas, augstums 2333 m
Altanovoūls virsotne uz Mongolijas un Ķīnas robežas (_Altan Ovoo Uul_), Mongolijas Hovdas aimaka dienvidrietumos, augstums - 3290 m
Aščitovs virsotne Uzbekistānā (_Ashchitov_), Horezmas apvidū, augstums - 478 m vjl.
WHA Vispasaules hokeja asociācija (angļu "World Hockey Association")
Hanoja Vjetnamas galvaspilsēta, atrodas Honghas krastos, 130 km no Dienvidķīnas jūras, 1,47 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
gaišā plūmju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Hoplocampa flava")
ābolu zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Hoplocampa testudinea")
Hordeum murimum ssp. leporium zaķu mieža "Hordeum leporium" nosaukuma sinonīms
Honiara Zālamana salu galvaspilsēta (angļu val. "Honiara"), osta Gvadalkanalas salas ziemeļu krastā, 59100 iedzīvotāju
Horošova Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Horoševa" nosaukuma variants
Golden Globe Zelta Globuss - Holivudas Ārzemju preses asociācijas kinobalva, piešķir kopš 1944. gada
mū Zemes mērvienība Ķīnā (atkarībā no rajona tā mainās no 0,015 līdz 0,32 ha, parastākais lielums ir 0,067 ha) un Honkongā (0,084 ha)
Afanas rags zemesrags Alofi salas dienvidos (_Afaga, Pointe_), Klusā okeāna Hornas (Futunas) salās, Francijas aizjūras teritorijā _Volisa un Futuna_
Agasi rags zemesrags Antarktīdā (_Agassiz, Cape_), Vilkinsa krasta Holika-Kenjona pussalas ziemeļaustrumos
Bastānū rags zemesrags Irānā, Hormozgānas ostāna rietumu daļas dienvidos, iesniedzas Persijas līcī
Avabiaras rags zemesrags Japānā (_Awabiara-saki_), Honsju salas austrumu daļā, Mijagi prefektūrā, Sendai līča ziemeļaustrumos
Moskītu krasts zemiene Karību jūras piekrastē (sp. val. "Costa de Mosquitos"), Hondurasā un Nikaragvā, garums - 600 km, platums - \~40 km
Nobi Zems līdzenums Japānā, Honsju salas dienvidaustrumos, Ises līča piekrastē, platība - \~1800 kvadrātkilometru, upju un jūru nogulas, mitrs subtropu klimats, blīvi apdzīvots, lielākā pilsēta - Nagoja
Centrālamerika Ziemeļamerikas kontinenta sašaurinātā dienvidu daļa uz dienvidiem no Balsasas upes ielejas, ietilpst Meksikas dienvidaustrumu daļa, Gvatemala, Beliza, Salvadora, Hondurasa, Nikaragva, Kostarika, Panama
hormogoni Zilaļģu nodalījuma klase ("Hormogonophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, iedalās 5 rindās, Latvijā konstatētas 3 rindas
carillon Zvanu spēles, gk. baznīcu torņos Holandē un Beļģijā, sastāv no nelieliem zvaniem, kas savā starpā saskaņoti, spēlē ar pulksteņa mehānisma palīdzību
karijons Zvanu spēles, gk. baznīcu torņos Holandē un Beļģijā, sastāv no nelieliem zvaniem, kas savā starpā saskaņoti, spēlē ar pulksteņa mehānisma palīdzību
Hūrnāvans Zviedrijas dziļākais ezers (_Hornavan_), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, atrodas kalnos 425 m vjl., lielākais dziļums - 221 m, platība pēc regulēšanas - 230-280 km^2^

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ho.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: