Paplašinātā meklēšana
Meklējam Dona.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts etimoloģijās (1):
Atrasts vārdu savienojumos (12):
Atrasts skaidrojumos (207):
- dončiks _Donalda Daka_ košļājamās gumijas papīrītis.
- Romnu-Borševas kultūra agrā viduslaiku (8.–10. gadsimts) slāvu arheoloģiskā kultūra, kas bija izplatīta Dņepras kreisā krasta mežstepju zonā, kā arī Donas un Okas upju baseinos (mūsdienu Ukrainas un Krievijas teritorijā); tieši saistāma ar hronikās minētajām austrumslāvu cilšu apvienībām — severiešiem, vjatičiem un radimičiem
- Borova apdzīvota vieta Horvātijā, Vukovaras-Srijemas županijas ziemeļu daļā, Donavas labajā krastā
- Bagajevska apdzīvota vieta Krievijā (_Bagaevskaja_), Rostovas apgabalā, Donas kreisajā krastā
- Bokovska apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļaustrumu daļā, Donas pietekas Čiras augšteces labajā krastā
- Bazkovska apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļu daļā, Donas labajā krastā
- Boļšaja Martinovka apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā, Donas pietekas Salas labajā krastā
- Bereslavka apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabalā, Volgas-Donas kanāla dienvidu krastā
- Maķītis ātro uzkodu ēstuve _McDonald's_
- Vidusdonavas zemiene atrodas Centrālajā Eiropā, Donavas vidusteces baseinā (gk. Ungārijā), platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 100-200 m vjl.; Ungārijas zemiene
- Donavas delta atrodas Rumānijas austrumos, platība 4423 kvadrātkilometri, no tiem 3100 kvadrātkilometri sauszemes, kura periodiski applūst, Donava dalā 3 galvenajos atzaros (Kilija, Sulina un Sfintugeorge)
- Timokas Krajina atrodas Serbijas austrumos pie Rumānijas un Bulgārijas robežas, Donavas un Timokas ielokā
- Lejasdonavas līdzenums atrodas starp Dienvidkarpatiem un Stara Planinas kalniem Rumānijā un Bulgārijā garums — \~600 km, platums — 40-120 km, augstums ziemeļrietumos — 150-200 m, Donavas lejtecē 10-50 m vjl.
- Vācu Priekšalpi atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m
- Bavārijas plakankalne atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m
- Švābu-Franku kvestu grēda atrodas Vācijas dienvidos, uz ziemeļiem no Donavas augšteces, tās augstākā un kāpļainākā dienvidrietumu daļa — Švābu Alba, ziemeļaustrumu daļa — Franku Alba
- Vīne Austrijas Republikas galvaspilsēta un federālā zeme (vācu valodā "Wien"), atrodas Donavas krastos, Vīnes Meža grēdas piekājē, 1740000 iedzīvotāju (2013. g.)
- ostrogoti Austrumgoti - gotu ciltis, kas dzīvoja uz austrumiem no Dņestras Dienvidkrievijas stepēs līdz Donai
- tiveri Austrumslāvu cilšu grupa, dzīvoja ap Dņestru un pie Donavas grīvas, ap 11. gs. beigām lielākā daļa aizgāja uz Z, kur sajaucās ar citām slāvu ciltīm
- Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais
- sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes
- Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km
- geti Dakiem radniecīgas traķiešu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja Donavas lejasteces apvidū
- doniņš Dona
- galiņš Dona
- skrebītis Dona
- rikancis Dona 1
- doņi Dona 2
- dongals Dona, klaipa gals
- knibgalis Dona, maizes klaipa gals
- knībgalis Dona, maizes klaipa gals
- knīblis Dona, maizes klaipa gals
- Bitjuga Donas kreisā pieteka Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, garums - 379 km, tek pa Okas-Donas līdzenumu, vidustecē un lejtecē ieleja plaša, vietām purvaina
- Ziemeļu Doņeca Donas labā krasta pieteka Doņeca, kas Ukrainā saucas Siverskijdoņeca
- Doneca Donas labā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā (kur saucas "Siverskijdoneca"), garums – 1053 km, sākas Viduskrievijas augstienē
- Donavvērte Donauvērta - pilsēta Vācijā
- Sulina Donavas deltas vidējais atzars ("Bratul Sulina"), kas ir arī galvenais kuģuceļš, garums - 71 km
- Kilija Donavas deltas ziemeļu atzars, garums - 103 km, Rumānijas un Ukrainas robežupe visā garumā
- Dzelzs vārti Donavas ielejas sašaurinājums (līdz 150 m) 117 km garā posmā, starp Dienvidkarpatiem un Austrumserbijas kalniem (rumāņu val. "Portile de Fier", serbu val. "Derpad"); Džerdapa
- valahi Donavas kņazistes Valahijas iedzīvotāji
- gospodars Donavas kņazistu Moldovas unn Valahijas valdnieku tituls 14.-19. gadsimtā
- Cinclidotus danubicus Donavas krāčsūna
- Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā (Argeș), garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES
- Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā
- Sireta Donavas kreisā krasta pieteka Ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta
- Inna Donavas labā krasta pieteka, garums - 525 km, sākas pie Bernīna masīva Šveicē 2480 m vjl., tālāk plūst Austrijā un Vācijā, ietek Donavā pie Pasavas
- Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas
- Danubius Donavas latīniskais nosaukums
- Lejasdonava Donavas posms no Dzelzs vārtiem līdz grīvai, garums - \~960 km
- Augšdonava Donavas posms no iztekas līdz Vīnei, garums - \~920 km
- Leontodon danubialis Donavas vēlpiene
- Vidusdonava Donavas vidusposms no Vīnes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~970 km
- Kiļija Donavas ziemeļu atzars tās deltā, garākā posmā Ukrainas un Rumānijas robežupe, kreisajā krastā tāda paša nosaukuma pilsēta un osta
- Baļuta Donaviņa - Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā
- Donava Donaviņa Limbažu pilsētā
- Dzirnupīte Donaviņa, Daugavas pieteka
- Mācītājupīte Donaviņa, Daugavas pieteka
- Tonaviņa Donaviņa, Daugavas pieteka
- Nabes upe Donaviņa, kas savieno Dūņezeru ar Limbažu Lielezeru
- Nabesupe Donaviņa, ūdenstece Limbažos
- Džerdapa Dzelzs vārti - Donavas sašaurinājums
- Jalpuhs ezers (Donavas limāns) Ukrainā, Odesas apgabala dienvidrietumu daļā 2 m vjl., platība - 134 kvadrātkilometri, garums - 40 km, platums - līdz 5 km
- Razims ezers Rumānijā ("Lacul Razim"), limāns Melnās jūras piekrastē, Donavas deltas dienvidos, platība - 394 kvadrātkilometri, dziļums 2-2,5 m, daudz zivju
- austrumgoti Gotu ciltis, kas dzīvoja uz austrumiem no Dņestras Dienvidkrievijas stepēs līdz Donai
- tīringi Ģermāņu cilšu grupa, kas 5. gs. sākumā Elbas un Donavas augšteces baseinā nodibināja karalisti; 531. g. to iekaroja franki un sakši
- kvadi Ģermāņu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja uz Z no Donavas vidusteces, kā arī Elbas un Oderas augšteces apvidū, 5.-6. gs. pārvietojās uz Spāniju un Itāliju, sajaucās ar citām ģermāņu ciltīm
- heruļi Ģermāņu tauta, kas pēc dabas nevaldāma un mežonīga, ilgi pretojās kristīgās ticības pieņemšanai, līdz 6. gs. dzīvoja ap Donavas lejteci
- melanchlaini Hērodota minēta tauta, kas dzīvoja Donas augšgalā
- Akvinka I-IV gs. romiešu apmetne ("Aquincum"), tagadējās Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļrietumu daļā Donavas labajā krastā, saglabājušies 2 amfiteātri
- Gereče kalni Ungārijā ("Gerece"), Dunāntulas līdzenumā, starp Donavu ziemeļos un Tatabūņu dienvidos, augstākā virsotne - Gereče 634 m
- Fihtela kalni kalnu grēda starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem ("Fichtelgebirge"), Vācijā, Elbas, Donavas un Reinas baseina ūdensšķirtne, augstākā virsotne - 1053 m (Šnēbergs)
- kazaks Krievijā no 18. gs. līdz 1920. g. - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos
- Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu
- Bavārijas mežs kroku-cilnu kalni Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayerischer Wald"), garums - \~140 km, augstākā virsotne - Einedrīgels - 1121 m, ziemeļaustrumu nogāze lēzena, dienvidrietumos stāvi nolaižas uz Donavu
- Franku Alba kuestu grēda Švābu-Franku kalnu rajona ziemeļaustrumos ("Fraenkische Alb"), Vācijā, tās platoveida virsa sasniedz 657 m vjl., to saposmo Donavas pieteku ielejas
- Švābu Alba kvestu grēda Vācijas dienvidos (vācu val. "Schwaebische Alb"), garums - \~200 km, augstākā virsotne - 1015 m, dienvidu nogāzē sākas Donavas izteka
- skordiski Ķeltu tauta ar iliriešu piejaukumu starp Donavu, Savu un Moravu, dzīvoja naidīgās attiecībās ar romiešiem, pakļauti Romai 1. gs. p. m. ē.
- zaigvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Donaciinae"), nelielas, parasti metāliski zaigojošas vaboles, kas dzīvo uz ūdensaugiem, fitofāgi, >1200 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, >25 sugas
- Baraņa meģe Ungārijas dienvidrietumos, starp Donavu austrumos un Dravu dienvidos, platība - 4533 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Pēča, robežojas ar Šomoģas, Tolnas un Bāčas-Kiškumas meģi, kā arī ar Horvātiju
- Bāča-Kiškuna Meģe Ungārijas dienvidu daļā, Donavas un Tisas upstarpā, platība - 8445 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Kečkemēta
- Fejēra Meģe Ungārijas vidienē, Donavas labajā krastā, platība - 4358 kvadrātkilometri
- Pešta Meģe Ungārijas ziemeļos, abpus Donavas
- Melnās jūras zemiene nolaidens līdzenums Melnās jūras un Azovas jūras piekrastē, starp Donavas deltu rietumos un Kaļmiusas upi austrumos, Ukrainā, augstums - līdz 150 m
- leporello pēc Dona Žuana sulaiņa vārda: iztapīgs dienestnieks; vispārim dienestnieks
- Hainburga pilsēta Austrijā ("Hainburg an der Donau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kremsa pilsēta Austrijā ("Krems an der Donau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, osta Donavas kreisajā krastā, 24000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Mauterne pilsēta Austrijā ("Mautern an der Donau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mauthauzene pilsēta Austrijā, Augšaustrijā, Donavas kreisajā krastā; no 1938. līdz 1945. gadam darbojās nacistiskās Vācijas koncentrācijas nometņu komplekss, kura vietā mūsdienās ir Mauthauzenas memoriāls
- Sandona di Pjave pilsēta Itālijā ("San Dona di Piave"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandonato di Leče pilsēta Itālijā ("San Donato di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandonato Milanēze pilsēta Itālijā ("San Donato Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zadonska pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabala dienvidos, piestātne Donas kreisajā krastā, 9560 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļebedjaņa pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, Donas krastos, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rostova pie Donas pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala administratīvais centrs, osta Donas krastā, 46 km no ietekas Azovas jūras Taganrogas līcī, 1110000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Semikarakorska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, piestātne Donas kreisajā krastā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Konstantinovska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aksaja pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, Rostovas pie Donas piepilsēta, 43100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Serafimoviča pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Semiluki pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļrietumos, Donas krastos, 26500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pavlovska pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, piestātne Donas kreisajā krastā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Inverūri pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, pie Elginas - Aberdīnas ceļa, Donas krastā
- Sulina pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, pie Donavas deltas vidējā atzara ietekas Melnajā jūrā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Galaca pilsēta Rumānijas austrumos ("Galati"), žudeca administratīvais centrs, atrodas Donavas kreisajā krastā, 150 km no Melnās jūras, osta pieejama jūras kuģiem, 249400 iedzīvotāju (2007. g.)
- Breila pilsēta Rumānijas dienvidaustrumos (_Brăila_), žudeca administratīvais centrs, 180300 iedzīvotāju (2011. g.), osta Donavas kreisajā krastā, līdz kurai ienāk jūras kuģi
- Keleraši pilsēta Rumānijas dienvidaustrumos ("Calarasi"), osta pie Donavas attekas Borčas un Keleraši ezera, žudeca administratīvais centrs, 65200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Smedereva pilsēta Serbijā ("Smederevo"), Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, osta Donavas labajā krastā, 64200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Novi Sada pilsēta Serbijā, Vojvodinas autonomā novada administratīvais centrs, osta pie Donavas, 250400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vilkove pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Donavas Kiļijas atzara kreisajā krastā, 8480 iedzīvotāju (2013. g.)
- Baja pilsēta Ungārijā ("Baja"), Bāčas-Kiškunas meģes dienvidrietumos, osta Donavas kreisajā krastā, 36000 iedzīvotāju 2014. g., pilsētas tiesības kopš XIX gs. otrās puses
- Estergoma pilsēta Ungārijā ("Esztergom"), Komāromas-Estergomas meģē, Donavas labajā krastā, 28400 iedzīvotāju (2014. g.), Ungārijas karlistes pirmā galvaspilsēta (1000.-1242. g.), franku valsts attālākais cietoksnis
- Višegrāda pilsēta Ungārijas ziemeļos, Donavas krastā, Peštas meģē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.), daļēji saglabājies viduslaiku cietoksnis un agrīnās renesanses pils, Ungārijas karaļu vasaras rezidence
- Ģēra pilsēta Ungārijas ziemeļrietumos, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģes administratīvais centrs, osta pie Rābas ietekas Donavā, 128900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gundelfingene pilsēta Vācijā (_Gundelfingen an der Donau_), Bavārijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mīlheima pilsēta Vācijā (_Mühlheim an der Donau_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģiona austrumos, Donavas kreisajā krastā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dillingene pilsēta Vācijā ("Dillingen an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Donavšingene pilsēta Vācijā ("Donaueschingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Donauvērta pilsēta Vācijā ("Donauwoerth"), Bavārijas federālajā zemē, 18600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Frīdingena pie Donavas pilsēta Vācijā ("Fridingen an der Donau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hēštate pilsēta Vācijā ("Hoechstaedt an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neiburga pilsēta Vācijā ("Neuburg an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 28700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pasava pilsēta Vācijā ("Passau"), Bavārijas federālajā zemē, osta pie Innas ietekas Donavā, 49500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fohburga pilsēta Vācijā ("Vohburg an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Verte pilsēta Vācijā ("Wörth an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.)
- agrīnā renesanse renesanses pirmais periods (14. gs. beigas - 15. gs. vidus), kas sekoja protorenesansei; šo periodu aizsāka trīs Florences mākslinieki - Mazačo glezniecībā, Donatello tēlniecībā un F. Brunelleski arhitektūrā
- sklavini rietumslāvu ciltis, dzīvoja 6.-8. gs. teritorijā no Donavas augšteces līdz Dņestrai; tos pakļāva avāri
- Rostova Rostova pie Donas
- Breilas sala sala Donavas grīvā, starp upas pamatgultni un Dunarjaveckes atteku rietumos
- Čepela sala Donavas vidustecē ("Csepel"), Ungārijā, platība 257 kvadrātkilometri, garums 48 km, ziemeļu daļa ietilpst Budapeštas teritorijā
- budini sena cilts, kas dzīvojusi Donas vidusteces baseinā, aprakstījis Hērodots, piedalījušies skitu karā ar Dāriju I (512 p. m. ē.)
- Zemuna Serbijas galvaspilsētas Belgradas ziemeļrietumu priekšpilsēta Donavas labajā krastā ("Zemun"), dibināta XII gs., patstāvīga pilsēta līdz XX gs. vidum
- Belgrada Serbijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Centrālajā Serbijā, pie Savas ietekas Donavā, 1167000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Georges atzars Sfintugeorge, Donavas dienvidu atzars ("Bratul Sfintul-Gheorghe") tās deltā
- Bratislava Slovākijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs (_Bratislava_), atrodas Donavas krastos, 418000 iedzīvotāju (2014. g.)
- maķītis Starptautiskā ātrās ēdināšanas tīkla "McDonald's" iestāde
- valahu sacelšanās tautas sacelšanās Donavas kņazistēs (Valahijā, Moldovā) 1821
- Dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.); galvenais ceļš sākās prūšu apdzīvotajā Sembas pussalā un gar jūras krastu un Vislu veda līdz Romas provinces robežai pie Donavas (tagadējā Austrijā), tālāk līdz Adrijas jūras piekrastei un Apenīnu pussalai
- daki Trāķiešu cilts, kas vairākus gs. p. m. ē. un mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja uz Z no Donavas tagadējās Rumānijas teritorijā
- Cimļanskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Donas vidustecē, Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, platība 2700 kvadrātkilometru, garums — 260 km, platums — līdz 38 km, vidējais dziļums — 8,8 m
- Donaviņa ūdenstece, kas savieno Dūņezeru ar Limbažu Lielezeru, Limbažu pilsētas teritorijā, garums - 1,5 km; Donava; Nabesupe; Nabes upe
- Pešta Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas daļa Donavas kreisajā krastā, apvienota ar Budu 1872. g.
- Buda Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas rietumu daļa Donavas labajā krastā; Ungārijas galvaspilsēta no 1242. g. līdz 1872. g., kad apvienota ar Peštu
- Obuda Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas vecākā - ziemeļrietumu daļa Donavas labajā krastā, I-IV gs. romiešu apmetne Akvinka ("Aquincum")
- Ūjpešta Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļu daļa ("Ūjpest"), atrodas Donavas kreisajā krastā, sākusi veidoties XIX-XX gs. mijā, iekļauta Budapeštā 1949. g.
- Budapešta Ungārijas Republikas galvaspilsēta (ungāru valodā _Budapest_), atrodas Donavas krastos, 1745000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ensa upe Austrijā ("Enns"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 320 km, sākas Zemā Tauerna masīvā Alpos
- Trauna upe Austrijā ("Traun"), Augšaustrijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 153 km, tek caur Traunas ezeru
- Rābca upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka
- Rāba upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 398 km (Ungārijā - 275 km), izteka Štīrijas Alpos
- Leha upe Austrijā un Vācijā (_Lech_), Donavas labā krasta pieteka, garums - 263 km, sākas Forarlbergā 1865 m vjl.
- Krivaja upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā)
- Spreča upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā)
- Bosna upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka (Donavas baseinā), garums - 308 km, iztekas un vidustece Dināru kalnienē, lejtece Vidusdonavas līdzenumā
- Loma upe Bulgārijā (Targovištes un Ruses apgabalā), Donavas labā krasta pieteka
- Drjanovska upe Bulgārijā, Donavas labā krasta pietekas Jantras pieteka
- Rosica upe Bulgārijā, Donavas labā krasta pietekas Jantras pieteka
- Iskara upe Bulgārijas rietumu daļā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 368 km, satekupes Beli Iskara un Černi Iskara iztek no Rilas masīva
- Jantra upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas Staraplaninā, Šipkas pārejas apvidū, lejtece - Lejasdonavas līdzenumā
- Osema upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 314 km, sākas Staraplaninā
- Morāva upe Čehijā ("Morava"), Čehijas un Slovākijas robežupe, kā arī Slovākijas un Austrijas robežupe (vācu val. "March"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 352 km, sākas Sudetos pie Sņežnika kalna 1380 m vjl., tek gar Jesenīku kalniem, starp Karpatiem un Čehijas-Morāvijas augstieni
- Drava upe Eiropā, Donavas labā krasta pieteka Itālijā, Austrijā, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, garums - 749 km, sākas Karintijas Alpu dienvidu pusē 1192 m vjl.
- Dņepra upe Eiropā, Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, 3. lielākā upe Eiropā (pēc Volgas un Donavas), garums - 2201 km, izteka Valdaja augstienē, ietek Melnajā jūrā
- Bogučarka upe Krievijā (_Bogučarka_), Voroņežas apgabala dienvidrietumos, Donas labā krasta pieteka
- Tihaja Sosna upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums — \~150 km
- Hopjora upe Krievijā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 979 km, sākas Pievolgas augstienē
- Aksaja upe Krievijā, Donas labā krasta pieteka Rostovas apgabalā
- Sosna upe Krievijā, Orlas un Ļipeckas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - 302 km, sākas Viduskrievijas augstienē
- Sala upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Jergeņu augstienes rietumu nogāzē, vasarā augštecē izsīkst (sausos periodos pat 370 km garā posmā)
- Kaļitva upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Doņecas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, sākas Donas grēdas dienvidu nogāzē
- Čira upe Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums 360 km, sākas Donas grēdas austrumos, ietek Cimļanskas ūdenskrātuvē
- Ilovļa upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Pievolgas augstienē, vasarā ūdens saglabājas tikai iedzelmēs
- Medvedica upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 745 km, sākas Pievolgas augstienē, tek pa plašu ieleju, līkumaina
- Maniča upe Krievijas Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 219 km, iztek no Maničgudila ezera
- Voroņeža upe Krievijas Tambovas, Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, labais krats stāvs, augsts, kreisais - zems
- Jalomica upe Rumānijā ("Ialomita"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 330 km, izteka Bučedžu masīvā pie Oma kalniem, augštece (Jalomičoara) Dienvidkarpatos krāčaina, ieslēgta aizās
- Timiša upe Rumānijā ("Timisul"), lejtece Serbijā (kur saucas - Tamiša "Tamiš"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas
- Begaveke upe Rumānijā, Aradas un Timišas žudecā, lejtece Serbijā, kur saucas - Stari Begeja, senāk bija Tisas kreisā krasta pieteka, tagad ievadīta Donavas-Tisas-Donavas kanālā
- Sfintugeorge upe Rumānijā, Donavas deltas dienvidu atzars, garums - 113 km
- Borča upe Rumānijā, Donavas kreisā krasta atteka Keleraši un Jalomicas žudecā
- Černa upe Rumānijā, Goržas žudecā, izceļas Dienvidkarpatu dienvidrietumu daļā, Donavas kreisā krasta pieteka
- Olta upe Rumānijas vidienē, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 709 km, izteka Austrumkarpatos
- Stari Begeja upe Serbijā ("Stari Begej"), bijušās Begejas upes nosaukums posmā no Rumānijas robežas līdz Donavas-Tisas-Dinavas kanālam
- Tamiša upe Serbijā ("Tamiš"), Vojvodinā, augštece Rumānijā (kur saucas - Timiša "Timisul"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas
- Velika Morava upe Serbijā ("Velika Morava"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 245 km, izveidojas, satekot Južna Moravai un Zapadna Moravai
- Loma upe Serbijā un Bulgārijā (Vidinas un Montanas apgabalā), Donavas labā krasta pieteka
- Begeja upe Serbijā, savieno Donavas-Tisas-Donavas kanālu ar Tisu, bijušais Begejas upes lejteces posms, pirms kanāla izbūves
- Hrona upe Slovākijā ("Hron"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Zemajos Tatros 977 m vjl., lejtece Vidusdonavas līdzenumā, kur pavasaros pārplūst
- Vāha upe Slovākijā, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 433 km, izteka Tatros, pie ietekas Komārno osta
- Siverskijdoneca upe Ukrainā, Donas labā krasta pieteka, augštecē un lejtecē (Krievijā) saucas Doņeca, kopējais garums - 1053 km
- Pruta upe Ukrainā, kā arī Moldovas un Rumānijas robežupe, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 953 km, sākas Austrumkarpatos (Ukrainā), Goverlas masīva apkaimē
- Tisa upe Ukrainā, Slovākijā, Ungārijā, Serbijā (ukraiņu, slovāku un serbu val. "Tisa", ungāru val. "Tisza"), Donavas lielākā pieteka, garums - 966 km, sākas Austrumkarpatos \~2000 m vjl., satekot Bila Tisai un Čorna Tisai
- Altmīle upe Vācijā (_Altmühl_), Bavārijā, Donavas kreisā krasta pieteka
- Īzāra upe Vācijā (_Isar_), Bavārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 295 km, sākas Karvendela grēdā, Alpos 1788 m vjl. (Austrijā)
- Rēgene upe Vācijā, Bavārijā, Donavas kreisā krasta pieteka
- Nāba upe Vācijā, Bavārijā, Donavas kreisā krasta pieteka, izteka un augštece Čehijā, Plzeņas apgabalā
- Donava upe Viduseiropā (vācu val. _Donau_, slovāku val. _Dunaj_, ungāru val. _Duna_, serbu un bulgāru _Dunav_, rumāņu val. _Dunarea_), garums - 2860 km (otrā garākā un ūdeņainākā Eiropā (pēc Volgas)), sākas Vācijā, Švarcvaldes austrumu nogāzē 678 m vjl., ietek Melnajā jūrā
- Krustpils dzirnavezers uzpludināts uz Donaviņas upes Jēkabpils pilsētas teritorijā, platība - \~4 ha
- Banata Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina)
- Valahija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, starp Dienvidkarpatiem un Donavu, valsts vēsturiskais kodols, Oltas upe to dala 2 daļās: Muntenijā un Oltenijā
- Bačka Vēsturisks novads Serbijā, Vojvodinas autonomā novada rietumu daļa, starp Donavu un Tisas lejteci, dzīvo serbi un ungāri
- Besarābija Vēsturisks novads starp Dņestru, Prutu un Donavas lejteci, Moldovā un Ukrainā, līdz XIX gs. sākumam tā sauca tikai Prutas un Dņestras upstarpas dienvidu daļu
- Dobrudža Vēsturisks novads un dabas apgabals starp Melno jūru un Donavas lejteci Rumānijā (Tulčas, Konstancas žudeci) un Bulgārijā (Dobričas, Silistras apgabali), platība \~23000 kvadrātkilometru
- Dūnāntūla VidusDonavas līdzenuma daļa Ungārijā, Donavas labajā krastā, 150-200 m vjl.
- Alfelda VidusDonavas līdzenuma galvenā daļa Ungārijā (_Alföld_), stiepjas \~450 km uz ziemeļaustrumiem no Donavas līdz Karpatiem; Lielā Ungārijas zemiene
- Lielā Žitna VidusDonavas līdzenuma ziemeļrietumu daļa Donavas un tās attekas Mazās Donavas upstarpā ("Velký Žitný Ostrov"), no Bratislavas līdz Vāhas ietekai, platība — 1880 kvadrātkilometru, sanešu veidota, iekultivēta stepe
- Beržeņa vulkāniski kalni Ungārijas ziemeļos, starp Donavu un Ipoju, Peštas meģes ziemeļrietumu daļā, augstums - līdz 938 m (Čovāņošs), andezītu lava un tufs
- kapuces zobgaļstrazds zobgaļstrazdu dzimtas suga ("Donacobius atricapillus")
Atrasts piemēros (2):
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Dona.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv