Paplašinātā meklēšana
Meklējam Dobe.
Atrasts vārdos (15):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (422):
- Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
- Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta
- Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā)
- Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu
- Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts
- Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā
- Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji
- Plēpji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji
- Krimūnas apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 10 km no Dobeles, pagasta centrs
- Naudīte apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs
- Jaunbērze apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi
- Penkule apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs
- Kaķenieki apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā
- Gardene apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Auru pagastā, bijušais nosaukums padomju laikā - "Dobele 2"
- Miltiņi apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
- Bēne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs
- Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
- Vecauce apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi
- Nākotne apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā 16 km no Jelgavas un 12 km no Dobeles
- Ausātas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
- Ļukas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
- Zebru muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
- Slagūne apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
- Klinti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā
- Bērzkrasti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Auru pagastā
- Vilciņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
- Līvi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Mazbiksti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Bikstu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Bukaišu skola apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bukaišu pagastā
- Bitenieki apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā
- Bērzbeķe apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā
- Degu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
- Parūķis apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
- Līdumi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā
- Lielapgulde apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā
- Ābeles apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Ālave apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Baldonas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Ezeriņi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Skujaine apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Vecvagares apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Bungas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
- Galāti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
- Kokmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
- Putras apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
- Prinči apdzīvota vieta (skrajciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
- Galenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dobeles novada Dobeles pagastā
- Īle apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā), 22 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Ihlen" teritorijā, pagasta centrs
- Lielauce apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs
- Ukri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 46 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Vītiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 50 km no Dobeles, pagasta centrs
- Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža
- Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs
- Bērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine
- Biksti apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 20 km no Dobeles, pagasta centrs
- Zebrene apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe
- Auri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 8 km uz dienvidiem no Dobeles, bijušās Auru muižas ("Auermunde") teritorijā, pagasta centrs
- Bērzupe apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
- Dzeguzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā
- Lielbērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Auru pagastā
- Upenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Lejasstradi apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Dobeles pagastā
- Aizstrautnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Dobeles pagastā 8 km no Dobeles
- Akācijas apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
- Pētera Upīša dārzs-muzejs apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
- Apgulde apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā
- Klūnas apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Tērvetes pagastā
- Audari apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Atvases apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bukaišu pagastā
- Pokaiņi apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Naudītes pagastā
- Kamradži apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Penkules dienvidaustrumu daļā
- Annenieki apdzīvota vieta Dobeles novadā 13 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annasmuižas teritorijā
- Ķirpēni apdzīvota vieta Dobeles novada Auru pagastā (no 2004. līdz 2012. gadam Kroņauce)
- Šķibe apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs
- Sīpele apdzīvota vieta Dobeles novada Jaunbērzes pagastā
- Arandai apdzīvota vieta Indonēzijā (_Aranda de Duero_), Rietumpapua provincē, Jaungvinejas salas Doberai pussalas dienvidu daļā
- Elkus kalns arheoloģiskais piemineklis (sena kulta vieta) Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, paugura garums - \~600 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 107,5 m vjl., relatīvais augstums - 18 m
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu
- Austrumu ciems atradās tagadējā Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē
- Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
- Annenieku ūdenskrātuve atrodas Bērzes upē, Dobeles novada ziemeļu daļā pie Rīgas-Liepājas šosejas, Austrumkursas augstienē, 59,8 m vjl., platība - 27,4 ha, līdz 6 m dziļa, izveidojās 1952. g., kad tika uzcelta hidroelektrostacija
- Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, Dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva
- Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas
- Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai
- Atvašu senkapi atrodas Dobeles novada Bukaišu pagastā, Atvašu māju dārzā, aizņem 25 x 40 m lielu teritoriju, datēti ar vidējo un vēlo dzelzs laikmetu (5.-12. gs.)
- Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus
- Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns
- Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns
- Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji
- Pokaiņu senvieta atrodas Pokaiņu mežā, \~14 km uz rietumiem no Dobeles, tajā ir vairāki tūkstoši akmeņu krāvumu, kuru izcelsme nav noskaidrota
- Rīgava Auces labā krasta pieteka Auces un Dobeles novadā, garums - 13 km
- Drabiņu purvs augstais purvs Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums)
- Auces kaļķakmens atradne augšperma Naujoji Akmens svītas kaļķakmens iegula Dobeles rajonā, 3 km uz dienvidiem no Auces
- Dūbenīki Balvu novada Balvu un Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dobenieki" nosaukums latgaliski
- Dūberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukuma variants
- Dūberyucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukums latgaliski
- Bersebeck Bērzbeķes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Snierājs Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Dobeles pagastā; Nierājs
- Smukupīte Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Zebrenes pagastā, augštece Saldus novada Blīdenes pagastā, garums - 11 km
- Līčupe Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 14 km; Līce
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste
- Grauzdu upīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe
- Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa
- Zušupīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Bikstu pagastā, iztek no Zebrus ezera
- Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte
- Bērzmuiža Bērzes muižas ēku komplekss Dobeles novada Bērzes ciemā
- Gross-Abgulden Bijušais muižas nosaukums vācu valodā, kuras teritorijā Dobeles novada Naudītes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Apgulde"
- Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze
- Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera
- Bixten Bikstu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā (tagad Dobeles novadā)
- Bersemuende Bīlasta muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Hristianshof Christianshof - Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Oebelgunde Čuču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām
- Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
- Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas
- dobeļžibalnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļžibali" iedzīvotāji
- dobeļnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļi" iedzīvotāji
- Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa
- dobes Dobe
- dorbe Dobe
- grāda Dobe
- paklājdobe Dobe (apstādījumos), kuras veidošanai izmantoti paklājaugi
- uzraktne Dobe dārzeņu stādīšanai
- Susējiņa Dobe, Dienvidsusējas pieteka
- bāte Dobe, kartupeļu glabāšanai pa ziemu
- puķudobe Dobe, kur aug puķes vai kas paredzēta puķu audzēšanai
- Doblen Dobele
- Amt-Doblen Dobeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Ausātu muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ausātas" bijušais nosaukums
- ausātnieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ausātas" iedzīvotāji
- bērzupnieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" iedzīvotāji
- brūnenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Brūnas" iedzīvotāji
- kaķenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaķenieki" iedzīvotāji
- ļucenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļukas" iedzīvotāji
- pēternieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pēterīši" iedzīvotāji
- Slagūnas muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" bijušais nosaukums
- Slagūnes muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" bijušais nosaukums
- slabadieši Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" iedzīvotāji
- zebrenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zebras" iedzīvotāji
- Annenhof Dobeles novada Annenieku pagasta bijušais nosaukums
- Annengofskaja Dobeles novada Annenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Grundmaņi Dobeles novada apdzīvotās vietas "Jaunbērze" bijušais nosaukums
- Gruntmaņi Dobeles novada apdzīvotās vietas "Jaunbērze" bijušais nosaukums
- Reņģe Dobeles novada apdzīvotās vietas "Zebrene" bijušais nosaukums
- bērzainieki Dobeles novada Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaine" iedzīvotāji
- klintenieki Dobeles novada Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Klinti" iedzīvotāji
- augstkalnieki Dobeles novada Augstkalnes pagasta iedzīvotāji
- apguldnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Apgulde" iedzīvotāji
- audzenieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Audzumuiža" iedzīvotāji
- beicenieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Beikas" iedzīvotāji
- beiķenieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Beikas" iedzīvotāji
- bērzeskrastnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Bērzeskrasti" iedzīvotāji
- bērzkrastnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkrasti" iedzīvotāji
- brieženieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji
- Dobele 2 Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Gardene" bijušais nosaukums padomju laikā
- lielbērznieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Lielbērze" iedzīvotāji
- lielsvēdernieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvēderi" iedzīvotāji
- liepziednieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Liepziedi" iedzīvotāji
- rūpnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji
- sāvaiņnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Sāvaiņi" iedzīvotāji
- sprikstelnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Spriksteles" iedzīvotāji
- aurenieki Dobeles novada Auru pagasta iedzīvotāji
- Behnen Dobeles novada Bēnes pagasta bijušais nosaukums
- ārenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji
- Bērzesmuiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums
- Bērzsmuiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums
- Bērzaine Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums padomju laikā
- bērzenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" iedzīvotāji
- bērsmuižnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzsmuiža" (arī "Bērzesmuiža") iedzīvotāji
- jaunbērznieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbērze" iedzīvotāji
- kreijenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Kreijas" iedzīvotāji
- lieldegaiņnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Lieldegaiņi" iedzīvotāji
- lustenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Lustesmuiža" iedzīvotāji
- Miltiņu muiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas “Miltiņi” bijušais nosaukums
- miltiņnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Miltiņi" iedzīvotāji
- peizenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Peizes" iedzīvotāji
- plepenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Plepji" iedzīvotāji
- Runci Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Prinči" bijušais nosaukums
- Runči Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Prinči" bijušais nosaukums
- sīpelnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Sīpele" iedzīvotāji
- šķibenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Šķibe" iedzīvotāji
- udzenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Udze" iedzīvotāji
- vaidiņnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vaidiņi" iedzīvotāji
- vircenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Virka" iedzīvotāji
- Bershof Dobeles novada Bērzes pagasta bijušās Bērzes muižas (arī Bērzmuižas) bijušais nosaukums
- austrumnieki Dobeles novada bijušā Austrumu ciema iedzīvotāji
- berķenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Berķi" iedzīvotāji
- bērzupnieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupes" iedzīvotāji
- bikstenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Biksti" iedzīvotāji
- grenčenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Grenči" iedzīvotāji
- greņčenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Greņči" iedzīvotāji
- grieženieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Griezes" iedzīvotāji
- jākšpēternieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Jākšpēteri" iedzīvotāji
- Jaunā muiža Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā māja" nosaukuma variants
- jaunmājenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji
- katrīnieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Katrīnas" iedzīvotāji
- Bikstu muiža Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Līvi" bijušais nosaukums
- līvenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Līvi" iedzīvotāji
- Mazbikstene Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" bijušais nosaukums
- Ciemats Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" daļa
- mazbikstenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" iedzīvotāji
- reņģenieks Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Reņģe" iedzīvotājs
- tīcenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Tīkas" iedzīvotāji
- upenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji
- upenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji
- vidiņnieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Vidiņi" iedzīvotāji
- zebrenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Zebrene" iedzīvotāji
- Bixten Dobeles novada Bikstu pagasta bijušais nosaukums vāciski
- bukaišnieki Dobeles novada Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Bukaiši" iedzīvotāji
- aizstrautnieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Aizstrautnieki" iedzīvotāji
- Jaunās mājas Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas “Bitenieki” bijušais nosaukums
- čučenieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Čučas" (senāk - "Čuču muiža") iedzīvotāji
- pakaisnieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Pakaisi" iedzīvotāji
- rumbenieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Rumba" iedzīvotāji
- Ilenskaja Dobeles novada Īles pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Meženieki Dobeles novada Jaunbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" nosaukuma variants
- Audzu muiža Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Akācijas" bijušais nosaukums
- akācijenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Akācijas" iedzīvotāji
- akācijnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Akācijas" iedzīvotāji
- avotiņnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Avotiņi" iedzīvotāji
- bīlastnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Bīlasti" iedzīvotāji
- Degmuiža Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Degu muiža" nosaukuma variants
- degumnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Degummuiža" iedzīvotāji
- glūdenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Glūda" iedzīvotāji
- kalnapluņķenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapluņķi" iedzīvotāji
- krimūnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Krimūnas" iedzīvotāji
- lipstenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Lipsti" iedzīvotāji
- parūķnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Parūķis" iedzīvotāji
- Upīša dārzs Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Pētera Upīša dārzs-muzejs" nosaukuma variants
- siteņnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Siteņi" iedzīvotāji
- galaucnieki Dobeles novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Galauce" iedzīvotāji
- Apgultes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Apgulde" bijušais nosaukums
- Apgultnes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Apgulde" bijušais nosaukums
- jaunsesavnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsesava" iedzīvotāji
- sesavnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsesava" iedzīvotāji
- jaunzemjnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemji" iedzīvotāji
- lejenieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lejnieki" iedzīvotāji
- lejnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lejnieki" iedzīvotāji
- Lielabguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lielapgulde" bijušais nosaukums
- Lielapguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas “Lielapgulde” bijušais nosaukums
- naudenieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Naudenieki" jeb "Naudnieki" iedzīvotāji
- naudīšnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Naudīte" iedzīvotāji
- pētervaldnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Pētervalde" iedzīvotāji
- rambenieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Rambas" iedzīvotāji
- Vecabguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas Apgulde bijušais nosaukums
- Nauditenskaja Dobeles novada Naudītes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Nauditten Dobeles novada Naudītes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- ābelnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ābeles" iedzīvotāji
- āķenieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Āķi" (senāk - "Āķmuiža") iedzīvotāji
- ālavnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ālave" (senāk - "Ālaves muiža", arī "Ālavas muiža") iedzīvotāji
- Baldūnas Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Baldonas" bijušais nosaukums
- ezeriņnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" iedzīvotāji
- penkulnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Penkule" iedzīvotāji
- skujainieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Skujaine" iedzīvotāji
- vecvāgarnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāgares" iedzīvotāji
- Vecvagāres Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Vecvagares" nosaukuma variants
- Pankelhof Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums
- Pankeļgofskaja Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku
- Bites muiža Dobeles novada Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Zelmeņi" bijušais nosaukums
- raupšenieki Dobeles novada Ukru pagasta apdzīvotās vietas "Raupšas" iedzīvotāji
- druvenieki Dobeles novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Druva" iedzīvotāji
- Gala muiža Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Galāti" bijušais nosaukums
- galātnieki Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Galāti" iedzīvotāji
- kokmuižnieki Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokmuiža" iedzīvotāji
- Rengenhof Dobeles novada Zebrenes pagasta bijušais nosaukums
- Rengengofskaja Dobeles novada Zebrenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- bērzbeķnieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Bērzbeķe" iedzīvotāji
- bitenieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Bitenieki" iedzīvotāji
- krišjāņenieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" iedzīvotāji
- lejasstrazdenieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstrazdi" iedzīvotāji
- dobelnieki Dobeles pilsētas iedzīvotāji
- dobelieši Dobeles pilsētas un tās apkārtnes iedzīvotāji
- Dobeļu dīķis Dobeļdīķis Priekules pagastā
- Dobele Dobeļupe, Virgas pieteka
- Dobe Dobene - zemgaļu apdzīvots novads 13. gs.
- dobans Dobens
- dobermanpinčers Dobermanis - liels dienesta suns ar slaidu ķermeni, īsu tumšu apmatojumu un labu ožu; attiecīgā suņu šķirne
- Vilkupe Dobes labā krasta pieteka Asares pagastā, garums - 7 km
- Doben Dobes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Bērzupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Annenieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga–Liepāja, 85 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g. ar nosaukumu "Jaunpils", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
- Auri Dzelzceļa pietura Dobeles novada Auru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. g.
- Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts
- Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
- Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Biksti Dzelzceļa stacija Dobeles novada Bikstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu
- Ezerlūku kalns Ezerlūķu pilskalns Dobeles novada Bikstu pagastā
- Svētes ezers ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 87,6 m vjl., platība — 55,0 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,55 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svētezers; Ārīšu ezers
- Vipēdis ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 96,1 m vjl., platība - 20,1 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,3 m, sala (0,2 ha), eitrofs; Lielais Vīpēdas ezers; Lielais Vīpēdes ezers; Lielais Vipēdis
- Zebrus ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Dobeles novada Bikstu pagastā, 86,5 m vjl., platība - 412 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 1,75 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs; Zebras ezers; Zebres ezers
- Melnezers ezers Dobeles novada Annenieku pagastā, platība - 1 ha
- Kapeņu ezers ezers Dobeles novada Annenieku pagastā, platība - 2,8 ha; Kapenes ezers
- Mazapguldes ezers ezers Dobeles novada Auru pagastā, platība - 7,1 ha; Apguldes dzirnavezers; Dzirnezers
- Stūra ezers ezers Dobeles novada Bēnes pagastā, platība — <1 ha
- Maiciņu ezers ezers Dobeles novada Bikstu pagastā, platība - 2,1 ha; Maiciņa ezers
- Priedīšu ezers ezers Dobeles novada Lielauces pagastā, platība - <1 ha; Priedīša ezers
- Randenis ezers Dobeles novada Lielauces pagastā, platība - 1,6 ha; Randenes ezers; Raudenes ezers
- Linmērcis ezers Dobeles novada Naudītes pagastā, platība - <1 ha; Linmārcis
- Melnezers ezers Dobeles novada Naudītes pagastā, platība - 1,1 ha; Mūrīšu ezers
- Gauratas ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Dobeles novada Dobeles pagastā, 43,4 m vjl., platība — 13,8 ha, garums — 760 m, lielākais platums — 250 m, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 15,5 m; Gaurata ezers; Griežezers
- Apguldes ezers ezers Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Naudītes pagastā, 55 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,5 km, platums — 0,25 km, vidējais dziļums — 2,5 m
- Griežezers Gauratas ezers Dobeles pagastā
- Grausden Grauzdes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- dobelnieki Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Dobelnieki" iedzīvotāji
- Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta
- Krimūnu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Auru, Šķibes, Dobeles un Zaļenieku pagasta teritorijā
- Tērvetes novads izveidots 2002. g. Dobeles rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads ar administratīvo centru Zelmeņos, 2021. g. iekļauts Dobeles novadā, ietvēra Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus, robežojās ar Auces, Dobeles, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu
- Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
- Jaunā māja Jaunā muiža - apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Pļerras Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļi" bijušais nosaukums
- Elku kalns kalns Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, orientēts ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, garums \~600 m, platums 300 m, absolūtais augstums 107,5 m vjl., relatīvais augstums 18 m, nogāzes lēzenas, apaudzis ar ozoliem un lazdām, sena kulta vieta
- Arfaks kalnu grēda Indonēzijā (_Arfak, Pegunungan_), Jaungvinejas salā, Rietumpapua provinces un Doberai pussalas ziemeļaustrumos, augstākā virsotne - 2940 m (Mebo)
- Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis
- Kazupe Kazupes muiža - bijušās muižas nosaukums Dobeles novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze
- Christianshof Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Bikstu muiža kultūras piemineklis Dobeles novada Bikstu pagastā, ēku komplekss, īpaši pils, celta 1865. g., dzīvojamā ēka no 1670. g., arī ainavu parks (18,2 ha)
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
- Gross-Bersen Lielbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa
- Gross-Heiden Lielvirkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Bēnes dzirnavezers līkumota ūdenskrātuve Auces upē, Dobeles novada Bēnes ciemata ziemeļrietumu daļā, 75,8 m vjl., platība — 24,6 ha, lielākais dziļums — 4,5 m, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,28 km
- Marienburg Mariņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Apguldes dzirnavezers Mazapguldes dzirnavezers Dobeles novada Auru pagastā
- Klein-Bersen Mazbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Klein-Potkaisen Mazpatkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Klein-Heiden Mazvirkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Pokaiņu mežs mežs Dobeles novada Naudītes pagastā Sesavas kreisajā krastā, aizņem \~100 ha lielu teritoriju ar sarežģītu reljefu, kas veido Pokaiņu paugurmasīvu
- Dorotheenhof Miltiņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Mazais Vipēdis neliels ezers Dobeles novada Zebrenes pagastā, blakus Vipēdim, platība — 2,6 ha, garums un platums — \~200 m
- Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
- Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
- Svitenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Viesturu un Rundāles pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Švitenes pagasts, vāciski — Schwitten, krieviski — Švitenskaja
- Annenieku pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Kaķeniekos, līdz 1920. g. saucās Annasmuižas pagasts, robežojas ar Dobeles, Auru, Naudītes, Zebrenes un Bikstu pagastu, kā arī ar Jaunpils, Tukuma un Auces novadu; bijušie nosaukumi: Annasmuižas pagasts, vāciski - Annenhof, krieviski - Annengofskaja
- Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja
- Bērzes pagasts pagasts Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē, robežojas ar Dobeles pilsētu, Dobeles, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušais nosaukums Bērzmuižas pagasts
- Augstkalnes pagasts pagasts Dobeles novada deinvidaustrumos, robežojas Bukaišu un Tērvetes pagastu, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad iekļauta Vilces pagastā); agrākie nosaukumi: Mežmuižas pagasts, vāciski — Grenzhofsche, krieviski — Grencgofskaja
- Bikstu pagasts pagasts Dobeles novada rietumu daļā, robežojas ar Annenieku un Zebrenes pagastu, kā arī ar Saldus un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bixten, krieviski — Bikstenskaja
- Jaunbērzes pagasts pagasts Dobeles novada ziemeļu daļā, robežojas ar Bērzes un Dobeles pagastu, kā arī ar Tukuma un Jelgavas novadu
- Vecauces pagasts pagasts Dobeles novadā, no trīs pusēm aptver Auces pilsētu, robežojas ar Lielauces, Īles, Bēnes un Vītiņu pagastu, līdz 2009. g. Auces pilsētas lauku teritorija; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Autz, krieviski — Aļt-Aucskaja
- Naudītes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Auru, Penkules, Bēnes, Īles un Annenieku pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nauditten, krieviski — Nauditenskaja
- Krimūnu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Dobeles pilsētu, Tērvetes, Auru un Bērzes pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu
- Vītiņu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Lielauces, Vecauces un Bēnes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu
- Penkules pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Naudītes, Auru, Tērvetes, Bukaišu un Būnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Pankelhof, krieviski — Pankeļgofskaja
- Īles pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Naudītes, Bēnes, Lielauces un Zebrenes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ihlensche, krieviski — Ilenskaja
- Auru pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Penkules, Naudītes, Annenieku, Dobeles un Krimūnu pagastu, kā arī ar Dobeles pilsētu un Tērvetes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Auermunde, krieviski — Auermjundskaja
- Bukaišu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Bēnes, Penkules, Tērvetes un Augstkalnes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fockenhof, krieviski — Fokkengofskaja
- Bēnes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Vītiņu, Vecauces, Īles, Naudītes, Penkules un Bukaišu pagastu; padomju laikā pagastam pievienota bijušā Sniķeres pagasta ziemeļu daļa; bijušie nosaukumi: vāciski - Behnen, krieviski - Benenskaja
- Ukru pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Vītiņu, Bēnes un Bukaišu pagastu, kā arī ar Lietuvu
- Lielauces pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Zebrenes, Īles, Vecauces un Vītiņu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Autzsche, krieviski — Gros-Aucskaja
- Glūdas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru lielciemā Nākotne, robežojas ar Līvbērzes, Svētes un Zaļenieku pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Brambergas pagasts, vāciski — Brandenburg, krieviski — Brandenburgskaja
- Zaļenieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Glūdas, Svētes, Lielplatones un Vilces pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grunhofsche, krieviski — Grjungovskaja
- Līvbērzes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Kalnciema, Valgundes un Glūdas pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Liewenbersen, krieviski — Livenberzenskaja
- Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja
- Zvārdes pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Strīķos, robežojas ar Jaunauces, Rubas, Kursīšu, Novadnieku, Cieceres un Blīdenes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwarden, krieviski — Švardenskaja
- Remtes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Blīdenes, Brocēnu un Gaiķu pagastu, kā arī ar Tukuma un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Remten, krieviski — Remtenskaja
- Blīdenes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zvārdes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; iepriekšējie nosaukumi: Blīdenes-Stūru pagasts, Stūru-Dūru un Blīdenes pagasts
- Dobeles pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Dobeles pilsētā, robežojas Dobeles pilsētu, Jaunbērzes, Bērzes, Auru un Annenieku pagastu, kā arī ar Tukuma novadu
- Džūkstes pagasts pagasts Tukuma novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Jaunpils, Lestenes un Slampes pagastu, kā arī ar Jelgavas un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Siukst-Poenau, krieviski — Žukstskaja-Penauskaja
- Jaunpils pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Viesatu, Irlavas, Lestenes un Džūkstes pagastu, kā arī ar Dobeles un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuenburg, krieviski — Neienburgskaja
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu
- Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Augstkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Augstkalnes pagastā
- Šķibes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Bērzes un Krimūnu pagastā, kā arī Jelgavas novada Glūdas pagastā
- Sīpeles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Dobeles un Jaunbērzes, neliela daļa — Bērzes pagastā
- Sniķeres pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Ukru un Bēnes pagastā
- Reņģes pagasts pastāvēja līdz 1925. gadam toreizējā Tukuma apriņķī, pārdēvēts par Zebrenes pagastu (tagad Dobeles novadā)
- Potkaisen Patkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Sellīte Pienavas labā krasta pieteka Dobeles novada Dobeles pagastā, garums - 5 km
- Poenau Pienavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Auce pilsēta Latvijā, Dobeles novadā 109 km no Rīgas (2009.-2021. g. novada centrs, 1959.-2009. g. Dobeles rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī), pilsētas tiesības (un nosaukums Auce) kopš 1924. gada
- Bādoberāna pilsēta Vācijā (_Bad Doberan_), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Doberlūga-Kirhhaina pilsēta Vācijā ("Doberlug-Kirchhain"), Brandenburgas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pilsāts pilsētas tipa apdzīvota vieta Rietumlatvijā viduslaikos, vēstures avotos tā dēvēti Talsi (1421. g.), Sabile (1422. g.) un Dobele (1444. g.)
- Meža kalns pilskalns Auces novada Vītiņu pagastā, 100 m uz ziemeļrietumiem no Incēnu pilskalna, Avīknes labajā krastā, aizņem daļu no 2 km garas paugurgrēdas — Dobes kalniem, un no pārējās grēdas norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem (augstums — 4 m un 10 m), plakums — \~60 x 70 m, ir izteiktas domas, ka šajā pilskalnā atradusies 1258.-1259. g. celtā krustnešu Dobes (“Doben”) pils, kas minēta Vecākajā atskaņu hronikā
- Ezerlūķu pilskalns pilskalns Dobeles novada Bikstu pagastā, Zebrus ezera ziemeļu krastā, savrups, \~30 m augsts, ainavisks paugurs, plakums - \~40 x 25 m, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms
- Klosterkalns Pilskalns Dobeles novada Tērvetes pagastā, Tērvetes dabas parkā, Tērvetes kreisajā krastā, paugurs ar vairākām terasēm paceļas 22 m virs Tērvetes līmeņa, plakums - \~42 x 16 m, bijis apdzīvots pirms mūsu ēras sākuma
- Incēnu pilskalns pilskalns Dobeles novada Vītiņu pagastā pie bijušajām Incēnu mājām, Avīknes kreisajā krastā, paugurs ar stāvām 20-30 m augstām nogāzēm, plakums — četrstūrains 30 x30 m, datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
- Akmenes rajons rajons Lietuvas Šauļu apriņķa ziemeļrietumos, pie Latvijas robežas, iepretim Saldus un Dobeles rajonam
- Rumbenhof Rumbas, Rumbenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Ruņģu apmetne sena dzīvesvieta Dobeles novada Penkules pagastā, 150-200 m no Ālaves kreisā krasta, aizņem 35 x 45 m lielu teritoriju, konstatēts 35 cm biezs, melns kultūrslānis, kurā ir apdeguši akmeņi, bijusi apdzīvota dzelzs laikmetā
- Apgulde Sesava, Bērzes pieteka Dobeles novadā
- Dūberiucis Sudarbes kreisā krasta pieteka Balvu novada Vectilžas pagastā, garums - 5 km; Doberūcis
- Vāļupīte Svētes ezera pieteka Dobeles novadā; Valupīte; Vālupīte
- Ārišu ezers Svētes ezers Dobeles novada Zebrenes pagastā
- Auce Svētes kreisā krasta pieteka Auces, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadā, garums - 86 km, kritums - 94 m, iztek no Lielauces ezera, pie ietekas Svētē izbūvēts polderis (1971. g.) un upes tece novadīta pa jaunizveidotu gultni; Aucupe; Īle
- Tērvete Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums - 68 km, kritums - 74 m, sākas pie Lietuvas robežas Ukru pagastā, ietek Svētē pie Jelgavas
- Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe
- Bērzmuižas pagasts tagadējā Dobeles novada Bērzes pagasta nosaukums līdz 1939. gadam, tolaik Jelgavas apriņķī
- Cērpaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Bukaišu un Ukru pagastā, garums - 17 km, kritums - 23 m
- Reņģe Tērvetes labā krasta pieteka Dobeles novadā, izteka Lietuvā, garums - 13 km; Reņģu strauts
- Ailes strauts Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km
- pilskunga tiesa tiesu iestāde Kurzmes hercogistē un Kurzemes guberņā, atbilstoši administratīvajam iedalījumam pastāvēja 8 šādas iestādes - Bauskā, Dobelē, Durbē, Grobiņā, Kandavā, Saldū, Skrundā un Ventspilī; izsprieda hercoga muižu zemnieku, u. c. ļaužu, kā arī privātmuižās dzīvojošo brīvo ļaužu civillietas un krimināllietas
- Annasmuižas pagasts Tukuma apriņķa Annenieku pagasta (tagad Dobeles novadā) nosaukums līdz 1920. gadam
- Slagūnes dzirnavezers ūdenskrātuve Dobeles novada Annenieku pagastā, platība — 1,1 ha; Slagunas dzirnavezers; Slagunes dzirnavezers
- Bērzes dzirnavu ezers ūdenskrātuve Dobeles novada Bērzes ciemā, uzpludināta uz Bērzes upes, platība — \~3 ha
- Virkusmuižas dīķis ūdenstilpe Dobeles novada Dobeles pagastā, platība - 1,3 ha
- Pienava upe Dobeles, Tukuma un Jelgavas novadā, netālu no Gauratas ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 28 km, kritums - 63 m
- Ālave upe Latvijā, Dobeles novada Naudītes, Penkules, Auru, Krimūnu un Bērzes pagastā, Bērzes labā krasta pieteka, garums - 36 km, kritums - 40 m; Ālava; Alave
- Bikstu Palejas dzirnavezers uzpludināts uz Bērzes upes Dobeles novada Bikstu pagastā, platība — \~9 ha; Palejas dzirnavezers
- Avīkne Vadakstes labā satekupe Dobeles novada Vītiņu pagastā, garums - 30 km, kritums - 38 m, sākas 3 km uz dienvidaustrumiem no Ķerkliņu ezera pie Sidrabes pilskalna, Austrumkursas augstienes dienvidu malā; Aviekne; Avīkna
- Klein-Abgulden Veiķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Bērzes muiža vietējas nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novada Bērzes ciemā, ēku komplekss, sākotnēji piederējusi Livonijas ordenim, pēc 1795. g. — valsts muiža, ko pārvaldījis pārvaldnieks, lielākā daļa ēku celtas 19. gs. un daļēji saglabājušās līdz mūsdienām
- Dobeļupe Virgas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas un Priekules pagastā, kā arī Priekules pilsētā, garums - 7 km; Dobele
- Teiden Virkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Zebrene Zebrenes pagasts - pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Bikstu, Annesnieku, Īles un Lielauces pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski - Rengenhof, krieviski - Rengengofskaja
- Dobele Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., aptvēra Bērzes vidusteces apvidu tagadējā Auru, Bērzes, Dobeles un Krimūnu pagasta teritoriju ar Dobeles pilskalnu kā centru
- Dobene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Zemgales rietumu daļā un aizņēma teritoriju starp tagadējo Auci, Rubu un Remti; pastāv uzskats, ka tajā ietilpusi arī Jaunpils; Dobe
- Rakte Zemgaļu pils 13. gadsimtā, pēc Vecākās atskaņu hronikas ziņām, tā kopā ar Dobeli un Sidrabeni bija pēdējie zemgaļu centri, kas pretojās krustnešiem un tika nopostīti 1289.-1290. g., pēc vēsturnieku domām, atradusies Raktuves kalnā tagadējā Žagarē (Lietuvā), Svētes labajā krastā
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Dobe.